Court dismissed museum's appeal, ruling EU fund project rejected due to commercial admission fees violating public benefit rules.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga dismissed the museum's request to compel the Rural Support Service to approve its EU fund project application. The museum argued for project approval, but the court found the Rural Support Service acted correctly by rejecting the proposal. The court determined the project failed because it required admission fees, which contradicted the statutory definition of a public benefit project that must be non-commercial.
Legislator headnote
AI generatedMinistru kabineta noteikumi Nr.590 6.3. un 8.5. punkts; APL 246.-251. un 289.-291. panti: A project submitted for EU rural development funding under the public benefit initiative is ineligible if it involves the collection of admission fees, as this constitutes a commercial activity incompatible with the non-profit nature required by the regulations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
RĪGAS TIESU NAMS
Lietas arhīva Nr. A42-00996-18/43
ECLI:LV:ADRJRIT:2018:0503.A420299917.3.S
S P R I E D U
LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Rēzeknē 2018.gada 3.maijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis Staņislavs Linkevičs,
piedaloties pieteicējas biedrības “Mores muzejs” pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. D/ un /pers. E/, atbildētājas Latvijas republikas pusē pieaicinātās
iestādes Lauku atbalsta dienesta pārstāvei /pers. F/ un atbildētājasnbsp; Latvijas republikas pusē pieaicinātās iestādes biedrības “Rīgas rajona Lauku
attīstības biedrība” pārstāvjiem /pers. G/ un /pers. H/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc biedrības “Mores muzejs” pieteikuma par Lauku atbalsta dienesta 2017.gada
6.septembra lēmuma Nr.10.9.3-15/17/1001-M/781 atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Lauku atbalsta dienestam apstiprināt biedrības “Mores muzejs”
projekta iesniegumu Nr.17-04-AL32-A019.2201-000008 “Mores muzeja brīvdabas ekspozīcijas teritorijas labiekārtošana (turpmāk – projekta
iesniegums) tālākai vērtēšanai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma
“Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” (turpmāk – pasākums) rīcības “Vietējās teritorijas infrastruktūras un
objektu sakārtošana pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai” ietvaros.
Aprakstošā daļa
[1] 2017.gada 20.aprīlī Lauku atbalsta dienesta (turpmāk LAD vai Dienests) Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvalde saņēma
biedrības “Mores muzejs” projekta iesniegumu Nr.17-04-AL32-A019.2201-000008 “Mores muzeja brīvdabas ekspozīcijas teritorijas labiekārtošana”
(turpmāk - Projekts), kas tika iesniegts vietējā rīcības grupā biedrībai “Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība” (turpmāk arī VRG) Eiropas
Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai apakšpasākuma “Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” (turpmāk -
Apakšpasākums) rīcības “Vietējās teritorijas infrastruktūras un objektu sakārtošana pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai” (turpmāk -
Rīcība) ietvaros.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumiem Nr.590 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība lauku
attīstībai apakšpasākumā “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju”” (turpmāk MK noteikumi Nr.590) 50.punktu
VRG ir veikusi Projekta izvērtēšanu un piešķīrusi tam 17,40 punktus.
VRG saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumiem Nr.598 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta
piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecībai 2014.-2020.gada plānošanas periodā” (turpmāk MK noteikumi Nr.598)
14.2.apakšpunktu Rīcības ietvaros iesniegtos projektu iesniegumus ir sarindojusi dilstošā secībā atbilstoši sabiedrības virzītā vietējās attīstības stratēģijā
(turpmāk - SVVA stratēģija) noteiktajiem projektu vērtēšanas kritērijiem. Priekšroka publiskā finansējuma saņemšanai šādā situācijā tika dota projektu
iesniegumiem ar lielāko punktu skaitu.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz MK noteikumu Nr.598 14.3.apakšpunktu un saskaņā ar MK noteikumu Nr.598 18.4.apakšpunktu, LAD
Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvalde 2017.gada 10.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.04.6-11/17/846 (turpmāk – sākotnējais lēmums) par Projekta
noraidīšanu finansējuma trūkuma dēļ.
Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja LAD direktorei.
[2] Ar LAD direktores 2017.gada 6.septembra lēmumu Nr.10.9.3-15/17/1001-M/781 (turpmāk Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts spēkā.
No Lēmuma izriet, ka LAD Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvalde pareizi izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un izdarījusi
pamatotus secinājumus. LAD norāda, ka projektu iesniegumu vērtēšanu VRG veic saskaņā MK noteikumu Nr.590 50.1.apakšpunktu, izvērtējot tos
atbilstoši SVVA stratēģijā apstiprinātiem vērtēšanas kritērijiem. Projektu iesniegumu vērtēšanu veic VRG izveidota projektu vērtēšanas komisija,
nodrošinot piecu vērtētāju viedokli katram projektam. Izvērtējot Projektu, VRG ir sniegusi atzinumu par tā atbilstību SVVA stratēģijai. LAD norāda, ka
MK noteikumi Nr.590 neparedz, ka LAD ir jāveic VRG vērtējuma par projektu iesniegumu atbilstību SVVA stratēģijai pārbaude.
Tāpat LAD norāda, ka tam nav pamata apšaubīt VRG vērtēšanas komisijas darbu, jo vērtēšana ir veikta saskaņā ar vērtēšanas komisijas
nolikumu. LAD arī norāda, ka tie projektu iesniegumi, kuriem piešķirtais punktu skaits publiskā finansējuma iegūšanai attiecīgajā kārtā nav pietiekams,
tiek noraidīti. Ņemot vērā minēto, LAD nevērtē Projektu atbilstoši SVVA stratēģijā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, tomēr var izvērtēt sākotnējā
lēmuma tiesiskumu un pamatotību, kas pēc LAD ieskata ir tiesisks un pamatots.
[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja to pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, norādot, ka Lēmumā nav dots vērtējums tam, ko savā
skaidrojumā skaidrojusi VRG, taču uzsvērti norādīts, ka LAD neveic VRG vērtējuma par projektu iesniegumu atbilstību SVVA stratēģijai, kā arī, ka
LAD nav pamata apšaubīt VRG vērtēšanas komisijas darbu. Nostāja, kādu pauž LAD, nevar tikt atzīta par pareizu, jo, akli paļaujoties un pamatojoties
uz VRG veikto vērtējumu un attiecīgu Projekta iesnieguma ierindošanu pie apstākļiem, kad skaidri norādīts uz VRG vērtējuma nepareizību, LAD pieņem
nepareizu lēmumu. Šāda lēmuma pieņemšana liedz pieteicējai objektīvi, līdztiesīgi piedalīties projektu konkursā un kvalificēties projektiem, kam ir
pietiekams finansējums.
Pieteicējas ieskatā VRG nesniedz skaidrojumu pēc būtības par savu vērtējumu un pielaistām kļūdām, uz kurām savā sūdzībā norādījusi pieteicēja,
kā arī nav veikusi vērtējuma daļu pārvērtēšanu. Pieteicēja arī uzskata, ka VRG vērtējums par pieteicējas Projekta iesniegumu ir neprecīzs, virspusējs un
kļūdains, līdz ar to gala vērtējums, kas izteikts punktos, ir nepareizs, neatspoguļo patieso/objektīvo faktisko situāciju un nav veikts saskaņā ar SVVA
stratēģijā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, līdz ar to arī Projekta ierindošana projekta iesniegumu rindā ir neobjektīva un kļūdaina.
Papildus augstāk minētajam pieteicēja norāda, ka Projekta iesnieguma vērtējums ir tikai par 0,6 punktiem mazāks, lai kvalificētos un būtu to
projektu iesniegumu skaitā, kuriem finansējums ir pietiekams. Pieteicēja uzskata, ka precīza un objektīva VRG vērtējuma gadījumā pieteicējas Projekta
iesniegums saņemtu nepieciešamo vērtējumu un tiktu ierindots to projektu iesniegumu skaitā, kam finansējums būtu pietiekams.
[4] Paskaidrojumā tiesai LAD norāda, ka rīkojies saskaņā ar normatīvajiem aktiem un uzskata, ka Lēmums ir pamatots un tiesisks. Tāpat LAD
secina, ka strīds pēc būtības ir nevis par LAD pieņemto Lēmumu, bet par VRG izvērtējumu Projekta iesniegumam. LAD norāda, ka konkrētajā
gadījumā ir jānošķir LAD un VRG kompetence projektu izvērtēšanā un lēmuma pieņemšanā. LAD norāda, ka tieši VRG ir deleģēta izstrādāt SVAA
stratēģiju, ņemot vērā attiecīgā reģiona prioritātes vietējiem iedzīvotājiem, kā arī izvērtēt projektu atbilstību vietējai attīstības stratēģijai. Savukārt LAD,
pieņemot lēmumu par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu, vadās no VRG sniegtā atzinuma. LAD norāda, ka konkrētajā gadījumā VRG izdotais
atzinums ir starplēmums, kam ir izšķiroša nozīme Lēmuma pieņemšanā, jo negatīva atzinuma saņemšanas gadījumā par atbilstību vietējās attīstības
stratēģijai LAD atbilstoši MK noteikumu Nr.590 51.punktam un MK noteikumu Nr.598 17.2.apakšpunktam ir jāizdod obligātais administratīvais akts.
Tādējādi konkrētās lietas ietvaros primāri ir pārbaudāms starplēmuma tiesiskums, kas tiešā veidā ietekmēja LAD izdoto administratīvo aktu.
Pēc apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas LAD, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 59.panta otro daļu, 2017.gada 31.augustā VRG
lūdza sniegt papildus informāciju par pieteicējas Projekta iesnieguma izvērtējumu. VRG uz minēto sniedza atbildi, ka atzinums par Projekta iesnieguma
atbilstību SVAA stratēģijai paliek nemainīgs, tas ir, negatīvs. Ņemot vērā iepriekš norādīto un saskaņā ar MK noteikumu Nr.590 51.punktu, tā kā
Projekta iesniegums neatbilda SVVA stratēģijai un VRG par to bija sniegusi negatīvu atzinumu, tad LAD nav jāpārbauda projekta atbilstība pārējiem
atbalsta saņemšanas nosacījumiem (MK noteikumu Nr.590 51.apakšpunkts).
Papildus tam LAD vērš uzmanību, ka tas nav tiesīgs pārvērtēt VRG sniegto atzinumu par projektu vai sniegt savu viedokli par VRG sniegto
Projekta iesnieguma izvērtējuma pamatojumu, jo šāda kompetence atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1303/2013, Noteikumu Nr.598 4.punktam ir tikai VRG.
Savukārt LAD pieņem lēmumu, balstoties uz VRG izdoto lēmumu (starplēmumu), kā arī pārbauda, vai, pieņemot sākotnējo lēmumu, ir ievērotas
procesuālās tiesību normas. Tā kā tiesiskā situācija attiecībā uz pieteicēju kopš sākotnējā lēmuma bija nemainīga, tas ir, VRG sniedza negatīvu atzinumu
par Projekta iesnieguma atbilstību SVVA stratēģijai, LAD ar Lēmumu sākotnējo lēmumu atstāja spēkā.
[5] Savā paskaidrojumā tiesai biedrība “Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība” norāda, ka pieteicējas pieteikums ir nepamatots un noraidāms, jo
nepastāv priekšnosacījumi labvēlīga administratīvā akta izdošanai. Neskatoties uz to, ka VRG pieņēma pieteicējas projekta iesniegumu izvērtēšanai un
piešķīra 17.40 punktus, tomēr pieteicējas projekta iesniegums bija noraidāms jau sākotnējā izvērtēšanas stadijā, jo neatbilda sabiedriskā labuma
projekta statusam MK noteikumu Nr.590 regulējuma izpratnē. Minētā kļūda radās tā iemesla dēļ, ka pieteicēja projekta iesniegumā sniedza nepatiesu
informāciju par biedrības darbības ne komerciālo raksturu. MK noteikumu Nr.590 6.3.punkts nosaka, ka šo noteikumu izpratnē sabiedriskā labuma
projekts ir projekts, kura plānotajam mērķim nav komerciāla rakstura un kas nav kvalificējams kā valsts atbalsts. Par sabiedriskā labuma projekta
rezultātu netiek prasīta samaksa. Konkrētajā gadījumā pieteicēja par Mores kauju muzeja ekspozīcijas apmeklējumu pieprasa samaksu. Minēto apliecina
biedrības pārstāvju foto fiksācijas Mores muzejā.
[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji uzturēja pieteikumu pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem.
Atbildētāju pārstāvji tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz paskaidrojumā norādītajiem argumentiem.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir
noraidāms.
[8] Konkrētajā gadījumā administratīva lieta ierosināta par Lauku atbalsta dienesta 2017.gada 6.septembra lēmuma Nr.10.9.3-
15/17/1001-M/781 atcelšanu un pienākuma uzlikšanu Lauku atbalsta dienestam apstiprināt biedrības “Mores muzejs” projekta iesniegumu Nr.17-04-
AL32-A019.2201-000008.
Izvērtējot lietas materiālus, secināms, ka pieteicējas galvenais mērķis, vēršoties ar pieteikumu tiesā, ir panākt, lai tiktu apstiprināts
pieteicējas projekta iesniegums Nr.17-04-AL32-A019.2201-000008 “Mores muzeja brīvdabas ekspozīcijas teritorijas labiekārtošana tālākai vērtēšanai
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā
ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” rīcības “Vietējās teritorijas infrastruktūras un objektu sakārtošana pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei
un sasniedzamībai” ietvaros, līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteikums precizējams kā pieteikums par pienākuma uzlikšanu Lauku atbalsta dienestam izdot
pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā publisko
tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka
noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies (sk.
Senāta 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-118/2007 10.punktu), proti, jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas
priekšnoteikumi.
Tādējādi personai labvēlīgu administratīvo aktu iestāde var izdot tad, ja pastāv visi tā izdošanas priekšnoteikumi.
[9] Tiesa konstatē, ka pieteicēja vietējā rīcības grupā iesniedza projekta iesniegumu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai
apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes “Vietējās teritorijas infrastruktūras un objektu
sakārtošana pakalpojuma pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai” ietvaros, kas paredz Mores muzeja brīvdabas ekspozīcijas teritorijas labiekārtošanu,
Siguldas novada Mores pagastā (lietas 95.-112.lapa).
Vietējā rīcības grupa “Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība” pieteicējas Projekta iesniegumam piešķīrusi 17,40 punktus, pieejamais
finansējums ir pietiekošs projektiem, kuriem piešķirto punktu skaits ir no 21,25 līdz 18,00.
Ņemot vērā, ka vietējā rīcības grupa pieteicējas projekta iesniegumam piešķīrusi 17,40 punktus, Lauku atbalsta dienests noraidīja pieteicējas
projekta iesniegumu kā neatbilstošu publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem.
Pieteicēja vietējās rīcības grupas atzinumu, līdz ar to arī Lauku atbalsta dienesta lēmumu, ar kuru noraidīts pieteicējas projekta iesniegums, uzskata
par nepamatotu. Tādējādi tiesai jāpārbauda, vai pieteicējas projekta iesniegums ir atzīstams par atbilstošu publiskā finansējuma saņemšanas
nosacījumiem.
[10] Komisijas 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu,
Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, un vispārīgus noteikumus par
Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, un atceļ Padomes Regulu (EK)
Nr.1083/2006, 34.panta 3.punkts paredz, ka vietējā rīcības grupa izstrādā un īsteno sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, izstrādā
nediskriminējošu un pārredzamu darbību atlases procedūru un objektīvus kritērijus, kā arī pieņem un izvērtē atbalsta pieteikumus.
Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumu Nr.125 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība sabiedrības virzītas vietējās
attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanai” 4.punkts paredz, ka atbalsta pretendenta pieteikšanās un atbalsta saņemšanas nosacījumus, projektu
iesniegumu vērtēšanas un atlases kārtību, projekta īstenošanas nosacījumus, pārskatu izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību nosaka arī normatīvie
akti par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gada plānošanas
periodā, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.
Atbilstoši noteikumu Nr.598 4.punktam, ja atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu lauku attīstībai apakšpasākumam “Darbību īstenošana
saskaņā ar sabiedrības virzītu vietējās attīstības stratēģiju” vai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda pasākumiem sabiedrības virzītu vietējās attīstības
stratēģiju īstenošanai, tad sākotnēji tiek izvērtēta projekta iesnieguma atbilstība konkrētās vietējās rīcības grupas vietējai attīstības stratēģijai, ko veic
vietējā rīcības grupa.
Savukārt noteikumu Nr.590 50.punkts paredz, ka vietējā rīcības grupa izvērtē projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai. Projektam
piešķir noteiktu punktu skaitu atbilstoši katram vērtēšanas kritērijam, kas nosaka projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai. Lai projekts atbilstu
vietējās attīstības stratēģijai, tam jāiegūst vismaz minimālais punktu skaits (50.1.2.apakšpunkts). Šo noteikumu 50.2.punkts cita starpā nosaka, ka pēc
projektu izvērtēšanas katrai vietējās attīstības stratēģijas rīcības plānā iekļautajai attiecīgajai rīcībai atsevišķi izveido projektu sarakstu, sarindojot projektu
iesniegumus pēc iegūto punktu skaita, un sagatavo atzinumus, ko paraksta vietējās rīcības grupas paraksttiesīgā amatpersona. Par projektiem, kas
neiegūst minimālo punktu skaitu atbilstoši vērtēšanas kritērijiem, kuri nosaka projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai, vietējā rīcības grupa sniedz
negatīvu atzinumu. Projekta iesniegumi, kuriem vietējā rīcības grupa ir piešķīrusi negatīvu vērtējumu, uzskatāmi par neatbilstošiem Noteikumu Nr.590
13.1.apakšpunktā minētajam publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumam, un Dienests nepārbauda to atbilstību pārējiem atbalsta saņemšanas
nosacījumiem (51.apakšpunkts). Papildus tam Noteikumu Nr.598 14.3.punkts nosaka, ka pēc projektu iesniegumu sarindošanas turpina vērtēt tos
projektu iesniegumus, kuri ir saņēmuši vismaz minimālo punktu skaitu, kas noteikts normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta
piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai konkrētam pasākumam, un kuru īstenošanai attiecīgajā kārtā publiskais finansējums ir pietiekams vismaz
50% apmērā.
Izvērtējot augstāk minēto tiesisko regulējumu attiecībā uz vietējās rīcības grupas kompetenci, secināms, ka vietējās rīcības grupa ir deleģēta
izstrādāt sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, ņemot vērā attiecīgā reģiona prioritātes vietējiem iedzīvotājiem, kā arī izvērtēt projektu atbilstību
vietējai attīstības stratēģijai. Savukārt Dienests, pieņemot lēmumu par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu, vadās no VRG sniegtā atzinuma.
No iepriekš minētajām normām izriet, ka vietējā rīcības grupa veic projekta atbilstības vērtēšanu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijai
2015.- 2020.gadam un sniedz par to atzinumu, savukārt negatīva atzinuma saņemšanas gadījumā Lauku atbalsta dienests noraida projekta iesniegumu.
[11] VRG ir piešķirts deleģējums primāri veikt projekta atbilstības vērtēšanu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijai un sniegt par
to atzinumu, kas pēc savas tiesiskās dabas ir starplēmums.
Konkrētajā lietā VRG izdotajam starplēmumam ir izšķiroša nozīme Lēmuma pieņemšanā, jo negatīva Atzinuma saņemšanas gadījumā par
atbilstību vietējās attīstības stratēģijai Dienestam atbilstoši Noteikumu Nr.590 51.punktam un Noteikumu Nr.598 17.2.apakšpunktam ir jāizdod
obligātais administratīvais akts. Tādējādi konkrētās lietas ietvaros arī ir pārbaudāms starplēmuma tiesiskums, kas tiešā veidā ietekmēja Dienesta izdoto
administratīvo aktu.
No lietas materiāliem izriet, ka pēc apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas, Dienests, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma
59.panta otro daļu, 2017.gada 31.augustā VRG lūdza sniegt papildus informāciju par pieteicējas Projekta iesnieguma izvērtējumu. VRG uz minēto
sniedza atbildi, norādot, ka atzinums par Projekta iesnieguma atbilstību SVAA stratēģijai paliek nemainīgs, tas ir, negatīvs. Ņemot vērā iepriekš norādīto
un saskaņā ar Noteikumu Nr.590 51.punktu, tā kā Projekta iesniegums neatbilda SVVA stratēģijai un VRG par to bija sniegusi negatīvu atzinumu, tad
Dienestam nav jāpārbauda projekta atbilstību pārējiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem (Noteikumu Nr.590 51 .apakšpunkts).
Konkrētajā gadījumā Dienests nav tiesīgs pārvērtēt VRG sniegto atzinumu par projektu vai sniegt savu viedokli par VRG sniegto Projekta
iesnieguma izvērtējuma pamatojumu, jo šāda kompetence atbilstoši Regulai (ES) Nr.1303/2013, Noteikumu Nr.598 4.punktam ir tikai VRG. Savukārt
Dienests pieņem lēmumu, balstoties uz VRG izdoto lēmumu (starplēmumu), kā arī pārbauda, vai, pieņemot sākotnējo lēmumu, ir ievērotas procesuālās
tiesību normas. Tā kā tiesiskā situācija attiecībā uz pieteicēju kopš sākotnējā lēmuma bija nemainīga, tas ir, VRG sniedza negatīvu atzinumu par Projekta
iesnieguma atbilstību SVVA stratēģijai, Dienests ar Lēmumu sākotnējo lēmumu atstāja spēkā un saņemot apstrīdēšanas iesniegumu, Dienests izvērtēja
gan VRG atzinumu, gan papildus saņemto informāciju, gan VRG projektu izvērtēšanas procesa atbilstību noteikumu Nr.125 8.14 un 47.2 punktam.
Ņemot vērā konstatēto, tiesa secina, ka, Dienests ir rīkojies saskaņā ar normatīvajiem aktiem un atzīst Lēmumu par pamatotu un tiesisku.
Attiecība uz vietējās rīcības grupas novērtējumu un Projekta iesniegumam piešķirto punktu skaitu, tiesa norāda, ka novērtējums ir veikts
atbilstoši Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības darbības teritorijas sabiedrības virzītas vietējas attīstības stratēģijai 2015.-2020.gadam un Vērtēšanas
nolikumam.
Tiesa arī norāda, ka šajā gadījuma piešķirto punktu skaitam nav izšķirošas nozīmes, jo projekta iesniegums neatbilst pasākuma mērķim un
nav pamata tam dot pozitīvu atzinumu.
Noteikumu Nr.590 6.3.punkts nosaka, ka šo noteikumu izpratnē sabiedriskā labuma projekts ir projekts, kuru īsteno aktivitātē “Vietas
potenciāla attīstības iniciatīvas”, kurā plānotajam mērķim nav komerciāla rakstura un kas nav kvalificējams kā valsts atbalsts. Par sabiedriska labuma
projekta rezultātu netiek prasīta samaksa.
Noteikumu Nr.590 8.5punkts nosaka, ka atbalsta pretendents ir šo noteikumu 5.2.1. un 5.2.2.apakšpunktā minētajai darbībai - juridiska
persona (tostarp vietēja pašvaldība, biedrība un nodibinājums) vai fiziska persona, kas īstenos šo noteikumu 6.3.apakšpunktā minēto sabiedriskā labuma
projektu.
Konkrētajā gadījumā pieteicēja par Mores kauju muzeja ekspozīcijas apmeklējumu pieprasa samaksu, pieaugušajiem – 3,00 EUR,
bērniem no 5 gadu vecuma – 2,00 EUR, savukārt, tikai brīvdabas ekspozīcijas apskatei – 1,00 EUR.
Minēto apliecina biedrības pārstāvju foto fiksācijas Mores muzejā (lietas 186.lapa).
[12] Ievērojot šajā spriedumā secināto, tiesa nekonstatē pamatu labvēlīga administratīvā akta izdošanai attiecībā pret pieteicēju un atzīst, ka
Dienests pamatoti noraidījis pieteicējas Projekta iesniegumu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt biedrības “Mores muzejs” pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Lauku atbalsta dienestam apstiprināt biedrības “Mores muzejs”
projekta iesniegumu Nr.17-04-AL32-A019.2201-000008 “Mores muzeja brīvdabas ekspozīcijas teritorijas labiekārtošananbsp; tālākai vērtēšanai
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā
ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” rīcības “Vietējās teritorijas infrastruktūras un objektu sakārtošana pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei
un sasniedzamībai” ietvaros.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnesis S.Linkevičs