Court dismissed tax appeal, ruling calculation correct and land use change claim procedurally inadmissible.

NORAKSTS Lieta Nr.A420408311 A01297-12/7 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2012.gada 17.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Juškeviča, piedaloties pieteicējai D.S. un atbildētājas Jūrmalas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Jūrmalas pilsētas domes pārstāvim E.G., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties D.S. pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 21.decembra lēmuma Nr.1.1- 39/3262-S un 2011.gada 30.marta lēmuma Nr.1.1-39/1904-S atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Jūrmalas pilsētas dome 2010.gada 24.augustā nosūtīja D.S. (turpmāk arī – pieteicēja) maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2010.gadam Nr.10- 24824 (turpmāk – 2010.gada maksāšanas paziņojums), ar kuru pieteicējai tika paziņots maksājamais nekustamā īpašuma nodoklis ēkām /adrese/, Jūrmalā, par 2010.gadu, kā arī papildus aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis ēkām par 2007.gada septembra līdz decembra mēnešiem, 2008. un 2009.gadu, kopā Ls 513,48, kā arī aprēķināta nokavējuma nauda Ls 125,92.

[2] Jūrmalas pilsētas dome 2011.gada 15.februārī nosūtīja D.S. maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2011.gadam Nr.11-1153 (turpmāk – 2011.gada maksāšanas paziņojums), ar kuru pieteicējai tika paziņots maksājamais nekustamā īpašuma nodoklis ēkām /adrese/, Jūrmalā, par 2011.gadu Ls 157,26.

[3] Izskatot D.S. apstrīdēšanas iesniegumu, Jūrmalas pilsētas dome ar 2010.gada 21.decembra lēmumu Nr.1.1-39/3262-S un 2011.gada 30.marta lēmumu Nr.1.1- 39/1904-S (turpmāk – Lēmumi) maksāšanas paziņojumus atstāja negrozītus. Lēmumi, Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 8.oktobra un 2011.gada 17.februāra paskaidrojošās vēstules pamatotas ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [3.1] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.pantu no 2006.gada 1.janvāra ar nodokli bija apliekamas visas tās ēkas, kuras nav dzīvojamās ēkas vai kuras atbilstoši šā likuma 1.panta otrajai daļai nav uzskatāmas par nodokļa objektu, savukārt no 2010.gada 1.janvāra ar nodokli apliekamas arī dzīvojamās ēkas.

Ņemot vērā šo normu, pieteicējai bija jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām. [3.2] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” Pārejas noteikumu 9.punktu 1., 3.-7.apakšpunktu līdz 2006.gada 31.decembrim ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ēkas un būves. Ja ar nodokli apliekama ēkas vai būves daļa, ar nodokli apliekamajā vērtībā ieskaita ēkas vai būves vērtību proporcionāli ar nodokli apliekamajai daļai. Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugu un aizpildīšanas kārtību nodokļa maksātājam katru gadu līdz 1.februārim jāiesniedz pašvaldībai deklarāciju par paredzamo ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un par attiecīgajā gadā maksājamo nodokli, kā arī pārskatu par faktisko ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību, kas aprēķināta šā likuma Pārejas noteikumu 9.punkta 4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā, un nodokļa aprēķinu rezumejošā kārtībā.

Papildus aprēķinātā nodokļa summa iemaksājama pašvaldības budžetā līdz kārtējā taksācijas gada 1.martam. [3.3] Ja pieteicēja nesaņēma maksāšanas paziņojumu līdz taksācijas gada 15.februārim, tad pieteicējai bija pienākums mēneša laikā par to informēt pašvaldību. Šāda satura iesniegumi iestādē nav reģistrēti. [3.4] Pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta otro daļu, pašvaldība aprēķināja nodokli par periodu no 2007.gada septembra mēneša, jo sākotnēji nodoklis nebija aprēķināts. [3.5] Valsts zemes dienests, nosakot nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, ir ņēmis vērā visus pieteicējas norādītos apgrūtinājumus.

Ja ražošanas ēkas tiek izmantotas citiem mērķiem, pieteicējai ir jāvēršas Valsts zemes dienestā ar lūgumu aktualizēt datus par ēku galveno lietošanas veidu. [3.6] Atbilstoši izmainītajam ēku un būvju galvenās lietošanas veidam ar domes lēmumu var izmainīt lietošanas mērķi, tomēr jāņem vērā, ka pēc lietošanas mērķa maiņas nevarētu pielietot 25% pieauguma ierobežojumu nodokļa aprēķinam, kas tiek piemērots šobrīd.

[4] Nepiekrītot Lēmumiem daļā, ar kuru aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām /adrese/, Jūrmalā, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmumu atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [4.1] Iestādei nebija tiesības 2010.gada maksāšanas paziņojumā papildus aprēķināt nodokli par 2007.gada septembra līdz decembra mēnesi un 2008. un 2009.gadu. Pieteicēja ir paļāvusies, ka iepriekš atsūtītie maksāšanas paziņojumi par šiem periodiem ir bijuši pareizi. [4.2] Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis zemei ir individuālo dzīvojamo māju apbūve (0601), bet uz šīs zemes esošās ēkas neatbilst zemes lietošanas mērķim, jo to galvenais lietošanas veids ir rūpnieciskās ražošanas ēkas. Pieteicēja nekustamo īpašumu nevar lietot ne rūpnieciskai ražošanai, jo tas neatbilst Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā atļautajai izmantošanai, ne arī dzīvošanai, jo tas neatbilst Valsts zemes dienestā reģistrētajam ēku lietošanas mērķim. [4.3] Valsts zemes dienests, veicot nekustamā īpašuma kadastrālo vērtēšanu, nav ņēmis vērā nekustamajam īpašumam uzliktos apgrūtinājumus, jo nekustamā īpašuma nodokļu maksāšanas paziņojumā par 2009.gadu (Nr.09-97110) tie nav ņemti vērā.

[5] Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk arī – atbildētāja) tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu uzskata par nepamatotu, pamatojoties uz Lēmumā un Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 8.oktobra paskaidrojošajā vēstulē minētajiem argumentiem. Papildus paskaidrots, ka pašvaldība veica visu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā esošo būvju pārskatīšanu, kā ietvaros tika konstatēts, ka pieteicējai piederošās būves nav uzskatāmas par dzīvojamām ēkām un tādēļ apliekamas ar nodokļa likmi 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības jau no 2006.gada 1.janvāra.

[6] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja, paskaidrojot, ka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins ir cēloniskā sakarā ar noteikto ēku un zemes lietošanas mērķi. Pieteicējai nav iespēju par saviem līdzekļiem rosināt ēku vai zemes lietošanas mērķa maiņu. Pieteicēja uzskata, ka Valsts zemes dienests ir pareizi aprēķinājis ēku kadastrālo vērtību, tomēr pašvaldībai vajadzētu pašai mainīt noteikto zemes lietošanas mērķi.

Tāpat pieteicēja uzskata, ka pašvaldībai nebija tiesību ar 2010.gada maksāšanas paziņojumā aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli ēkām par 2007.gada septembra līdz decembra mēnešiem, 2008. un 2009.gadu. Atbildētājas pārstāvis paskaidroja, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir tiesiski un matemātiski pareizi aprēķināts. Ēku lietošanas mērķa maiņu var ierosināt tikai pieteicēja, bet noteiktais zemes lietošanas mērķis ir pieteicējai labvēlīgs.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, novērtējusi administratīvā procesa dalībnieku izvirzīto argumentu pamatotību kopsakarā ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[8] Tiesa ir konstatējusi šā sprieduma aprakstošajā daļā norādītos lietas faktiskos apstākļus, tāpēc atkārtoti tie norādīti netiek.

[9] Pieteicējai pieder nekustamais īpašums /adrese/, Jūrmalā, kas sastāv no zemes vienības 1543 m2, kuras lietošanas mērķis ir noteikts kā individuālo dzīvojamo māju apbūve. Par zemi pieteicēja ir savlaicīgi saņēmusi nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumus. Maksāšanas paziņojumi par zemi nav pārsūdzēti. Uz zemes atrodas 6 būves – 3 darbnīcas (ar kadastra Nr./kadastra numurs/ ar platību 98,4 m2, /kadastra numurs/ ar platību 15,3 m2, /kadastra numurs/ ar platību 347,2 m2), kuru galvenais lietošanas veids ir rūpnieciskās ražošanas ēkas; dzīvojamā māja (ar kadastra Nr./kadastra numurs/ ar platību 103,7 m2); sardzes māja (ar kadastra Nr./kadastra numurs/ ar platību 10,2 m2) – nedzīvojamo ēku saimniecības ēka; noliktava (kadastra Nr./kadastra numurs/ ar platību 9,4 m2). Par norādītajām ēkām pieteicēja saņēma maksāšanas paziņojumu tikai 2010.gadā.

[10] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta trešā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pašvaldība no pēdējās noteiktās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma un šā likuma prasībām. No minētajām tiesību normām izriet, ka nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pašvaldība, bet nodokļa aprēķina pamatā ir informācija par nekustamā īpašuma objektiem un nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, ko nosaka Valsts zemes dienests. Valsts zemes dienests ir vienīgā iestāde, kurai likumdevējs ir piešķīris tiesības noteikt nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, un Valsts zemes dienestam ir likumā noteikts pienākums ziņas par nekustamā īpašuma kadastra datiem nodot pašvaldībai. Tādējādi, pašvaldībai nav iespējams izvēlēties citu ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamā nekustamā īpašuma vērtību, kā to, kas norādīta citas valsts pārvaldes iestādes – Valsts zemes dienesta ik gadu sniegtajā informācijā, proti, nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstā. Tiesas sēdē pieteicēja norādīja, ka Valsts zemes dienests ir pareizi aprēķinājis ēku kadastrālo vērtību. Līdz ar to tiesai jāpārbauda, vai 2010.gada un 2011.gada maksāšanas paziņojumi un Lēmumi atbilst tiesību normām un nekustamā īpašuma nodoklis ir aprēķināts pareizi, nepārbaudot noteikto ēku kadastrālo vērtību.

[11] Tiesa sākotnēji pārbaudīs, vai atbildētājai bija tiesības aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli par ēkām ar atpakaļejošu datumu.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts nodokļu maksātāja vispārīgais pienākums noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas. Arī no likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 9.panta pirmās daļas izriet nepārprotams nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja pienākums tiesību normās noteiktajā termiņā un pilnā apmērā veikt nodokļa pilnīgu nomaksāšanu. Kārtība, kādā ir maksājams nekustamā īpašuma nodoklis ir noteikta likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.pantā.

Atbilstoši šā panta pirmajai daļai pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru kārtējam taksācijas (kalendārajam) gadam paziņo maksātājam (..) līdz tā paša gada 15.februārim, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarniekam pēc norādītās adreses. Ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs līdz kārtējā taksācijas gada 15.februārim nav saņēmis maksāšanas paziņojumu, viņa pienākums ir mēneša laikā rakstveidā par to informēt pašvaldību, kura iekasē nodokli (panta otrā daļa). Savukārt saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” Pārejas noteikumu 9.punkta trešo daļu līdz 2006.gada 31.decembrim attiecībā uz ēkām un būvēm nodokļa maksātājs katru gadu līdz 1.februārim iesniedz pašvaldībai pēc ēku un būvju vai to daļu atrašanās vietas un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā viņš reģistrējies kā nodokļu maksātājs, deklarāciju par paredzamo ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un par attiecīgajā gadā maksājamo nodokli.

Ja deklarācija iesniegta, bet taksācijas perioda laikā iegādātas jaunas ēkas vai būves vai atsavinātas esošās, mēneša laikā no īpašuma, valdījuma, lietošanas vai nomas tiesību rašanās vai izbeigšanās dienas nodokļa maksātājs iesniedz precizētu deklarāciju; No minētās normas secināms, ka pieteicējai kā nodokļa maksātājai bija pienākums iesniegt deklarāciju par paredzamo ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un par attiecīgajā gadā maksājamo nodokli, bet par vēlāku laika periodu (no 2007.gada) pieteicējai bija rakstveidā jāinformē pašvaldība, ka nav saņēmusi maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru par ēkām.

Tātad no vienas puses pašvaldībai, kas ir atbildīga par nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu, ir pienākums nosūtīt nodokļa maksātājam nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu. No otras puses arī nodokļa maksātājam ir pienākums rūpēties par to, lai nodoklis būtu samaksāts noteiktā termiņā un pilnā apmērā. Tiesas ieskatā kaut arī tieši nav noteikts tiesību normās, ka nodokļa maksātājam ir pienākums pārbaudīt maksāšanas paziņojuma atbilstību faktiskajai situācijai (pārbaudīt nodokļa objektu un apmēru), tas izriet no nodokļu maksātāja pienākuma nodokļus nomaksāt pilnā apmērā un pēc savas iniciatīvas pieprasīt nodokļu maksāšanas paziņojumu, ja tas nav no pašvaldības saņemts savlaicīgi.

Likumdevējs, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma iekasēšanu pašvaldības budžetā, ir uzlicis pienākumus gan nodokļu administrācijai, gan nodokļu maksātājam, līdz ar to pilnīgai un pareizai nodokļu nomaksai abām pusēm ir savstarpēji jāsadarbojas. Lietā nav strīds, ka pieteicēja nav iesniegusi deklarāciju, kā arī nav informējusi pašvaldību, ka nav saņemts maksāšanas paziņojums par nekustamā īpašuma nodokli par ēkām. Līdz ar to tiesa kā nepamatotu noraida pieteicējas argumentu, ka pieteicēja bija paļāvusies, ka viņai jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis tikai par zemi.

Kaut arī pašvaldībai bija pienākums nosūtīt maksāšanas paziņojumus par nekustamo īpašumu par ēkām 2007., 2008. un 2009.gadā, tomēr iestādes kļūda neatbrīvo pieteicēju no pienākuma samaksāt papildus aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli. Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta otrajai daļai nodokļu administrācija papildus aprēķina nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru kabineta noteikumi vai vietējo pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī samazina nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

No minētā tiesiskā regulējuma secināms, ka nodokļu administrācijai ir tiesības aprēķināt papildus nodokļu maksājumus, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi. Tā kā pieteicēja nav ievērojusi likumā noteikto pienākumu iesniegt deklarāciju par paredzamo ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un par attiecīgajā gadā maksājamo nodokli, tad iestādei bija tiesības aprēķināt papildus nodokļu maksājumus. Vienlaikus no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta otrās daļas izriet, ka aprēķināt papildus nodokļu maksājumus ir tiesības par triju gadu periodu pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Maksāšanas paziņojums sagatavots 2010.gada 24.augustā, līdz ar to tiesa secina, ka atbildētāja bija tiesīga pieprasīt nodokļa samaksu arī par 2007.gada septembri līdz decembrim, 2008. un 2009.gadu.

[12] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmo daļu nekustamā īpašuma nodokļa likme 2007.gadā ir 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pašvaldība no pēdējās noteiktās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Tiesa konstatē, ka par 2007.gada septembra līdz decembra mēnesi par ēkām aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis ir aprēķināts matemātiski pareizi. [12.1] ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 98,4 m2 ir piemērota 1,5% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 1801, kas sastāda Ls 27,015 gadā vai Ls 2,25 mēnesī un Ls 9,00 par četriem mēnešiem; [12.2] ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 15,3 m2 ir piemērota 1,5% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 467, kas sastāda Ls 7 gadā vai Ls 0,58 mēnesī un Ls 2,33 par četriem mēnešiem; [12.3] ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 347,2 m2 ir piemērota 1,5% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 10590, kas sastāda Ls 158,85 vai Ls 13,23 mēnesī un Ls 52,95 par četriem mēnešiem; [12.4] dzīvojamai ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 103,7 m2 nodoklis nav aprēķināts. [12.5] sardzes mājai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 10,2 m2 ir piemērota 1,5% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 1392, kas sastāda Ls 20,88 gadā vai Ls 1,74 mēnesī un Ls 6,96 par četriem mēnešiem; [12.6] noliktava ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 9,4 m2 ir piemērota 1,5% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 168, kas sastāda Ls 2,52 gadā vai Ls 0,21 mēnesī un Ls 0,84 par četriem mēnešiem.

[13] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmo daļu nekustamā īpašuma nodokļa likme 2008. un 2009.gadā ir 1 procents no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pašvaldība no pēdējās noteiktās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Tiesa konstatē, ka Maksāšanas paziņojumā par 2008. un 2009.gadu iestāde ir norādījusi kļūdaini nodokļa likmes 1,5% apmērā piemērošanu, bet matemātiski pareizi piemērojusi 1 % nodokļu likmi, tādējādi nekustamā īpašuma nodoklis 2008. un 2009.gadam par ēkām ir aprēķināts pareizi. [13.1] ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 98,4 m2 ir piemērota 1% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 1801, kas sastāda Ls 18,01 gadā; [13.2] ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 15,3 m2 ir piemērota 1% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 467, kas sastāda Ls 4,67 gadā; [13.3] ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 347,2 m2 ir piemērota 1% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 10590, kas sastāda Ls 105,9 gadā;

[13.4] dzīvojamai ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 103,7 m2 nodoklis nav aprēķināts. [13.5] sardzes mājai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 10,2 m2 ir piemērota 1% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 1392, kas sastāda Ls 13,92 gadā; [13.6] noliktava ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 9,4 m2 ir piemērota 1% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 168, kas sastāda Ls 1,68 gadā.

[14] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmo daļu nekustamā īpašuma nodokļa likme 2010.gadā ir 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Savukārt saskaņā ar likuma 3.panta pirmās daļas 2.punkta a) apakšpunktu nekustamā īpašuma nodokļa likme, dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai no 2010.gada 1.janvāra ir 0,1 procenti no kadastrālās vērtības (kas nepārsniedz Ls 40 000). Tiesa konstatē, ka par 2010.gadu par ēkām aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis ir aprēķināts matemātiski pareizi. [14.1] ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 98,4 m2 ir piemērota 1,5% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 1240, kas sastāda Ls 18,60 gadā; [14.2] ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 15,3 m2 ir piemērota 1,5% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 321, kas sastāda Ls 4,82 gadā; [14.3] ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 347,2 m2 ir piemērota 1,5% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 7291, kas sastāda Ls 109,37 gadā; [14.4] dzīvojamai ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 103,7 m2 ir piemērota 0,1% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 7778, kas sastāda Ls 7,78 gadā; [14.5] sardzes mājai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 10,2 m2 ir piemērota 1,5% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 711, kas sastāda Ls 10,67 gadā; [14.6] noliktava ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 9,4 m2 ir piemērota 1,5% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 120, kas sastāda Ls 1,80 gadā.

[15] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmo daļu nekustamā īpašuma nodokļa likme 2011.gadā ir 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Savukārt saskaņā ar likuma 3.panta pirmās daļas 2.punkta a) apakšpunktu nekustamā īpašuma nodokļa likme, dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai no 2010.gada 1.janvāra ir 0,2 procenti no kadastrālās vērtības (kas nepārsniedz Ls 40 000). Tiesa konstatē, ka par 2011.gadu par ēkām aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis ir aprēķināts matemātiski pareizi. [15.1] ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 98,4 m2 ir piemērota 1,5% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 1240, kas sastāda Ls 18,60 gadā; [15.2] ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 15,3 m2 ir piemērota 1,5% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 321, kas sastāda Ls 4,82 gadā; [15.3] ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 347,2 m2 ir piemērota 1,5% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 7291, kas sastāda Ls 109,37 gadā; [15.4] dzīvojamai ēkai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 103,7 m2 ir piemērota 0,2% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 7778, kas sastāda Ls 15,56 gadā;

[15.5] sardzes mājai ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 10,2 m2 ir piemērota 1,5% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 474, kas sastāda Ls 7,11 gadā; [15.6] noliktava ar kadastra Nr./kadastra numurs/ un platību 9,4 m2 ir piemērota 1,5% nodokļa likme no kadastrālās vērtības Ls 120, kas sastāda Ls 1,80 gadā.

[16] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa secina, ka Lēmumos pareizi aprēķināts maksājaimais nekustamā īpašuma nodoklis. Tāpat aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis par sekojošo taksācijas gadu nepārsniedz 25% pieaugumu.

[17] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 9.panta pirmo un otro daļu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs saskaņā ar šo likumu ir atbildīgs par nodokļa pilnīgu nomaksāšanu noteiktajā laikā. Noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli, soda naudu un nokavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam „Par nodokļiem un nodevām”. Ņemot vērā iepriekš norādītās normas un to, ka pieteicējai bija pienākums laikus paziņot pašvaldībai par maksāšanas paziņojuma nesaņemšanu, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā 2010.gada maksāšanas paziņojuma nokavējuma nauda Ls 125,92 aprēķināta pamatoti.

[18] Pieteicējas galvenie argumenti par Lēmuma prettiesiskumu saistīti ar zemes lietošanas un ēku lietošanas mērķu neatbilstību, proti, pieteicējas ieskatā pašvaldībai ir pienākums pašai mainīt zemes lietošanas mērķi no individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes uz rūpnieciskās ražošanas zemi. Tiesa norāda, ka pieteicējas prasījums par zemes lietošanas mērķa maiņu atzīts par neiesniegtu ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2011.gada 19.aprīļa lēmumu. Līdz ar to tiesa šīs lietas ietvaros nepārbauda Jūrmalas pašvaldības rīcību nosakot zemes lietošanas mērķi vai atsakoties to mainīt. Vienlaikus tiesa vērš uzmanību, ka pieteicējai ir tiesības vērsties pašvaldībā ar prasījumu par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, un 289.- 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

noraidīt D.S. pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 21.decembra lēmuma Nr.1.1-39/3262-S un 2011.gada 30.marta lēmuma Nr.1.1-39/1904-S atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā pieņemšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Juškeviča

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese __________________ A.Juškeviča Rīgā, 2012.gada 17.maijā