Court dismissed defamation claim for false GMO claims due to lack of evidence proving actual financial loss.

Lieta Nr.C30604810

Lietvedības Nr.C-0199-15/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 5.martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Zute

ar sekretāri R.Ližbovsku

piedaloties prasītāja pārstāvjiem /pers. A/, /pers. B/

2015.gada 19.februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu sabiedrības ar

ierobežotu atbildību “EM TEHNOLOĢIJA” prasībā pret /pers. C/ par nepatiesu ziņu atsaukšanu,

morāla un materiāla kaitējuma atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa.

2010.gada 24.augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta prasītāja

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “EM TEHNOLOĢIJA” prasības pieteikums pret /pers. C/ par

nepatiesu ziņu atsaukšanu, morāla un materiāla kaitējuma atlīdzināšanu. Prasības pieteikumā

norādīts, ka prasītājs ir mikrobioloģiska preparāta „BAIKĀLS EM1” oficiālais pārstāvis Latvijā ar

preparāta distributora tiesībām Latvijas Republikas teritorijā, ko apliecina kontrakts Nr. 01/09 LV un

papildinājumi pie kontrakta, kas noslēgts 2009.gada 13.martā. 2009. gada 03.novembrī „Latvijas

radio 1” raidījumā „Kā labāk dzīvot” - tēma - „Dārza darbi novembrī - kas piesedzams, kas izrokams,

kas pa ziemu noglabājams pagrabā”, notikusi saruna ar studijas viesi – atbildētāju /pers. C/. Šajā

sarunā /pers. C/, atbildot uz raidījuma klausītāja jautājumu par mikrobioloģisko preparātu

„BAIKĀLS EM1”, sniedza savu viedokli par minēto preparātu, tā lietošanu un lietošanas sekām.

„Latvijas radio 1” auditorija sastāda 290 000 klausītājus.

/pers. C/ raidījumā klausītājiem paskaidroja, ka mikrobioloģiskais preparāts „BAIKĀLS

EM1” satur ģenētiski modificētus mikroorganismus, kas ir hiperaktīvi, un tā pielietošana ir kaitīga.

Tapāt paskaidroja, ka preparāts Latvijā pienācīga kārtībā vispār nav reģistrēts, preparāta pārdošana

nav atļauta, bet to izplatīšanu neviens nevar aizliegt, izplatītājs dara ko vēlas. /pers. C/ sniegtā

informācija par preparātu, tā lietošanas sekām un reģistrāciju nav patiesa, nav pamatota, un tāpēc

uzskata, ka /pers. C/ ir rīkojusies apzināti un tīši sagrozījusi patiesus faktus un apstākļus. Raidījuma

klausītājam /pers. C/ tika stādīta priekšā kā Valsts augu aizsardzības dienesta speciāliste, kaut gan

/pers. C/ nav šīs iestādes darbiniece.

Mikrobioloģiskais preparāts „BAIKĀLS EM1” nesatur ģenētiski modificētus

mikroorganismus un to apliecina SIA „EM-KOOPERĀCIJA” GMO-deklarācija. Ar šo deklarāciju

„BAIKĀLS EM1” ražotājs SIA „EM-KOOPERĀCIJA” apstiprina, ka mikrobioloģiskā mēslojuma

„BAIKĀLS EM1” ražošanai neizmanto ģenētiski modificētos organismus un to, ka nav ziņu, kuras

var noliegt šo apstiprinājumu. Visas mikroorganismu barojošās vides un štammi, kuri tika izmantoti

mikrobioloģiskā mēslojuma „BAIKĀLS EM1” ražošanā mikroorganismu pavairošanā, ir dabiski

(naturāli) produkti, kuri nesatur ģenētiski modificētus organismus. Tiem ir vienots izmantošanas

mērķis un sastāvs. Mikrobioloģisko mēslojumu „BAIKĀLS EM1” var izmantot lauksaimniecības

produkcijas audzēšanai, no kuras tiks izgatavoti pārtikas produkti, kuri atbilst deklarācijā minētājiem

dokumentiem.

2009.gada 20.novembrī un atkārtoti 2009.gada 08.decembrī griezās VB SIA „LATVIJAS

RADIO” ar iesniegumu, kurā prasītājs lūdza izsūtīt 2009.gada 3.novembra raidījuma „Kā labāk

dzīvot” sarunas fragmenta atšifrējumu. 2009.gada 26.novembrī un atkārtoti 11.12.2009. VB SIA

„LATVIJAS RADIO” ar vēstuli informēja atbildētāju, ka ierobežotā finansējuma dēļ Latvijas radio

nevar nosūtīt raidījuma „Kā labāk dzīvot fragmenta atšifrējumus”. SIA „Latvijas radio” informēja, ka

raidījumu var noklausīties un iegūt nepieciešamo informāciju Latvijas radio mājas lapā -

www.latvijasradio.lv - programmu arhīvā.

19.01.2010. /pers. C/ tika nosūtīta pretenzija, ar lūgumu atsaukt nepatieso sniegto „Latvijas

radio 1” informāciju par mikrobioloģisko preparātu „Baikāls EM1” vai arī ar objektīviem

dokumentiem pamatot savu viedokli un sniegt pierādījumus sniegtiem argumentiem. Minēto

pretenzijas vēstuli /pers. C/ ir saņēmusi 2010.gada 23.janvārī, ko apliecina viņas paraksts uz

paziņojuma par iekšzemes un starptautiska sūtījuma saņemšanu Nr. VV003122771LV, diemžēl,

pretenzija palika bez ievērības, līdz ar ko prasītājs secina, ka lūgums tika ignorēts.

Ņemot vērā to, ka pretenzijā norādītais lūgums bija ignorēts, prasītājs spiests griezties tiesā.

Uzskata, ka ar savu nepatiesu viedokli, atbildētāja ir nodarījusi morālo kaitējumu, kā arī tiešā

ēterā izteiktais viedoklis ir ietekmējis uz mikrobioloģiskā preparāta „BAIKĀLS EM1” turpmāko

izplatīšanu, jo pēc raidījuma krietni ir samazinājusies preparāta pārdošana, ar ko tika nodarīti arī

materiālie zaudējumi. Neapšaubāmi, preparāta potenciāli pircēji, kas vēl nav pamēģinājuši un nav

lietojuši mikrobioloģisko preparātu „BAIKĀLS EM1”, noklausoties /pers. C/, kā Valsts augu

aizsardzības dienesta speciālisti, viedokli par mikrobioloģisko preparātu „BAIKĀLS EM1”, tagad

nepirks un neizmantos to, jo var rasties maldīgs priekšstats, ka mikrobioloģiskais preparāts patiešām

satur modificētus mikroorganismus un tā pielietošana ir kaitīga. Atbildētājas izteiktais viedoklis par

to, ka mikrobioloģiskais preparāts pienācīgā kārtībā Latvijā nav reģistrēts, nodarīja prasītājam, ka

preparāta izplatītājam ievērojamu morālo kaitējumu, jo tagad preparāta pasūtītājiem (veikali u.t.t.) var

rasties viedoklis, ka prasītājs esmu krāpnieks un izplatu Latvijā nereģistrēto preparātu un tādu

atbildētājas rīcību uzskata par mērķtiecīgu prasītāja reputācijas graušanu.

2010. gada 12.martā arī „Latvijas radio 1” redaktoram tika nosūtīts iesniegums ar lūgumu atsaukt

nepatiesu informāciju par mikrobioloģisko preparātu „BAIKĀLS EM1”.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1635.pantu, Civilprocesa likuma 1., 23., 33., 34., 78., 81.,

82.panta 2.daļu., 127., 128., 129.pantu.

Prasītājs lūdz tiesu uzlikt par pienākumu atbildētājai atsaukt ziņas, ko viņa sniegusi VB SIA

„LATVIJAS RADIO”, “Latvijas radio 1” klausītājam par mikrobioloģisko preparātu „BAIKĀLS

EM1”, mutiski un rakstiski atvainojoties prasītājam, kā arī „Latvijas radio 1” klausītājiem tiešā ēterā,

piedzīt par labu SIA „?? TEHNOLOĢIJA” no atbildētājas nodarīto materiāla kaitējuma atlīdzību -

mantisku kompensāciju Ls 16283,50 un tiesas izdevumus.

2010.gada 11.oktobrī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros atbildētāja norādījusi, ka

prasību uzskata par nepamatotu un tendenciozi sagrozītu, atbildētāja netaisās ne taisnoties ne

atspēkot. Preparātus, kuri nav pārbaudīti, novērtēti un reģistrēti, nav iekļauti Latvijas Republikā

reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā, nedrīkst tirgot un pielietot. Minēto izdevumu regulāri

publicē un izdod Valsts Augu aizsardzības dienests.

2012.gada 30.novembrī tiesā saņemti prasītāja valdes locekļa /pers. A/ prasības pieteikuma

precizējumi, kuros norāda, ka pievieno materiālās kompensācijas aprēķinu un pamatojumu. 2009. -

2010.gadam mikrobioloģisko mēslojumu “BAIKALS EM1” bija iespējam iegādāties vairāk kā 67

tirdzniecības vietās. Prasītājs nevar iedomāties, kādu tieši preparāta iepakojumu radio klausītājs

nepirks, tad rēķināta vidējā preparāta izplatīšanas cena, summējot katras pozīcijas cenas un dalot

kopējo naudas summu un pozīcijas kopumu. Par aprēķināšanas vienību tiek ņemta izplatīšanas cenas,

kas iekļautas AS RAUTAKESKO 07.01.2008. līgumā ( 0,1 l – Ls 1,68; 0,5 l – Ls 4,24; 1,0 l – Ls

6,36; 30 ml – Ls 10,76, vidējā vairumtirdzniecības preparāta izplatīšanas cena Ls 5,615, kas tiek

reizināta ar Latvijas Radio 1 klausītāju auditorijas kopumu 290000 = Ls 1628350. Noklausoties tādu

negatīvu reklāmu, nevienam radiopārraides skaidri domājošam klausītājam neienāk prātā veikt kaut

vienu reizi preparāta pirkumu, kas paredzēts arī telpaugiem, kuri ir gandrīz jebkuram cilvēkam

dzīvoklī, mājā, darba ofisā. Materiālā zaudējuma summa simtreiz samazināta līdz Ls 16383,50

apmērā, tā ir simboliska un morāli aprobežota ar apstākli, ka atbildētāja nav juridiska persona.

2013.gada 12.martā tiesā iesniegti prasītāja prasības pieteikuma papildinājumi un precizējumi,

kuros prasītājs norādījis, ka atbildētāja ar savu darbību ir nodarījusi zaudējumus prasītājam , kas

izpaužas arī kā nesaņemtā peļņa, tad uzskata, ka prasības pieteikums jāpapildina ar materiālo tiesību

normām, kas reglamentē zaudējumus un pienākumu tos atlīdzināt. Atbildētājas vainas dēļ prasītājam

radušies zaudējumi un atbildētājas pienākums ir atlīdzināt savas darbības rezultātā nodarītos

zaudējumus. Prasības pieteikums papildināts, pamatots uz Civillikuma 1770., 1772., 1773., 1775.,

1779., 1779.1., 1786., 1787., 1792.pantiem.

2013.gada 26.martā tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumu precizējumi, kuros atbildētāja

norādījusi, ka prasības pieteikuma precizējumos norādītie Civillikuma panti nav piemērojami uz

konkrēto lietu. Preparāts nav testēts un pārbaudīts atbilstoši prasībām ar Augu aizsardzību saistītā

zinātniski – pētnieciskā institūtā, tāpēc minēto preparātu nevarēja iekļaut Augu aizsardzības un

mēslošanas līdzekļu reģistrā (katalogā), preparāta lietošana Latvijā nav atļauta. Atbildētāja atsaucas

uz /pers. A/ pretlikumīgām darbībām.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, atbildētāja uz tiesu aicināta, atbilstoši Civilprocesa

likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz atbildētājas deklarēto dzīves vietu, 2015.gada

16.februārī tiesā saņemts atbildētājas iesniegums, kurā atbildētāja norādījusi, ka sakarā ar veselības

stāvokļa pasliktināšanos uz tiesas sēdi nevar ierasties, tā kā sevi par vainīgu neatzīst prasītāja prasībā

izvirzītiem, norādītiem pārkāpumiem, uzskata par šiem nepatiesajiem apvainojumiem atbildētājai

pašai nodarīts morālais kaitējums vismaz EUR 1800 apmērā.

Ņemot vērā to, ka nav nodibināti Civilprocesa likuma 209., 210.pantā minētie iemesli lietas

izskatīšanas atlikšanai, tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, atzīst par

iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas piedalīšanās.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve uzturēja prasību uz prasības pieteikumā un precizējumos

norādītajiem pamatiem un motīviem, lūdza prasību apmierināt.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausoties prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietā esošos

pierādījumus, atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Latvijas Republikas Satversmē noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver

tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus (100.pants). Šīs tiesības

var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko

valsts iekārtu un tikumību (116.pants). Vienlaicīgi noteikts, ka valsts aizsargā cilvēka godu un

cieņu (95.pants). To paredz arī Civillikuma 2352. 1 pants, kura pirmajā daļā noteikts, ka katram ir

tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs

nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Atbilstoši šā panta trešajai daļai, ja kāds prettiesiski aizskar

personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība

(mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.

Kā atzīts judikatūrā, kas izveidojusies attiecībā uz norādīto materiālo tiesību normu

piemērošanu un interpretāciju, izspriežot lietas par goda un cieņas aizskārumu, vispirms

nepieciešams konstatēt, vai publicētā informācija ir ziņas vai viedoklis, jo tikai ziņas jeb fakti ir

pakļaujami patiesības pārbaudei un to pastāvēšana var tikt pierādīta. Turpretī viedoklis atspoguļo

kādas personas subjektīvu vērtējumu par citu personu, tās darbību vai notikumiem, tādēļ tas nevar

būt ne patiess, ne nepatiess. Citiem vārdiem, ja faktu esamību ir iespējams pārbaudīt, tad vērtējumi

jeb viedokļi, nepakļaujas pierādījumiem par to pareizību (skat. Senāta 2009.gada 25.novembra

spriedumu lietā Nr.SKC-276, 2011.gada 9.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-60, 2011.gada

5.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-209).

Kā atzīts judikatūrā, viedokļa paušanai ir nepieciešama pietiekama faktiskā bāze. Tas, kas ir

uzskatāms par pietiekamu faktisko bāzi, ir atkarīgs no katras individuālas lietas apstākļiem.

Lietā nav strīda, ka 2009.gada 03.novembrī „Latvijas radio 1” raidījumā „Kā labāk dzīvot”,

notikusi saruna ar studijā uzaicināto viesi /pers. C/, raidījuma tēma „Dārza darbi novembrī, kas

piesedzams, kas izrokams, kas pa ziemu noglabājams pagrabā”. Sarunas laikā atbildētāja atbildot uz

raidījuma klausītāja jautājumu par mikrobioloģisko preparātu „BAIKĀLS EM1”, sniegusi savu

viedokli par minēto preparātu, tā lietošanu un lietošanas sekām. Atbildētāja raidījumā paskaidrojusi,

ka mikrobioloģiskais preparāts „BAIKĀLS EM1” satur ģenētiski modificētus mikroorganismus, kas

ir hiperaktīvi, un tā pielietošana ir kaitīga. Preparāts Latvijā vispār nav reģistrēts, preparāta pārdošana

nav atļauta, bet to izplatīšanu neviens nevar aizliegt, jo izplatītājs dara ko vēlas.

Prasītājs cēlis tiesā prasību par nepatiesu ziņu atsaukšanu un materiālā kaitējuma atlīdzināšanu

Ls 16283,50 jeb EUR 23169,33 apmērā, pamatojoties uz Civillikuma 1635. pantu un Civillikuma

1770., 1772., 1773., 1775., 1779., 1779.1., 1786., 1787., 1792.pantiem, uzskatot, ka /pers. C/ sniegtā

informācija par preparātu, tā lietošanas sekām un reģistrāciju nav patiesa, nav pamatota, un tāpēc

uzskata, ka atbildētāja ir rīkojusies apzināti un tīši sagrozījusi patiesus faktus un apstākļus, jo

raidījuma klausītājam /pers. C/ tikusi stādīta priekšā kā Valsts augu aizsardzības dienesta speciāliste,

kaut gan atbildētāja nav šīs iestādes darbiniece. Atbildētājas vainas dēļ prasītājam radušies zaudējumi

EUR 23169,33 apmērā, kā nesaņemtā peļņa no preparāta realizācijas.

Prasītājs lūdz tiesu uzlikt par pienākumu atbildētājai atsaukt ziņas, ko viņa sniegusi VB SIA

„LATVIJAS RADIO”, “Latvijas radio 1” klausītājam par mikrobioloģisko preparātu „BAIKĀLS

EM1”, mutiski un rakstiski atvainojoties prasītājam, kā arī „Latvijas radio 1” klausītājiem tiešā ēterā,

piedzīt par labu SIA „?? TEHNOLOĢIJA” no atbildētājas nodarīto materiāla kaitējuma atlīdzību -

mantisku kompensāciju EUR 23169,33 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu, kas nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati

par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību

cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo

kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu

cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo

kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Ja šā panta

otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību,

veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo,

pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos

morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.

No lietai pievienotā Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “EM – KOOPERĀCIJA” 28.01.2014.

paziņojuma redzams, ka “EM – KOOPERĀCIJA” apliecinājis, ka prasītājs no 2007.gada 22.marta ir

vienīgais mikrobioloģiskā mēslošanas līdzekļa “BAIKĀLS EM1” izplatītājs Latvijā.

No Valsts augu aizsardzības dienesta atļaujas Nr.25-11 redzams, ka 2011.gada 8.novembrī

SIA “EM TEHNOLOĢIJA” izsniegta atļauja mēslošanas līdzekļa “BAIKĀLS EM1” ievešanai,

tirdzniecībai.

No Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas departamenta 16.05.2013. lēmuma

redzams, ka nolemts Krievijā ražoto AAS “EM KOOPERĀCIJA” mēslošanas līdzekli “BAIKĀLS

EM1” reģistrēt. 2013.gada 17.maijā prasītājam izsniegta Mikrobioloģiskā preparāta BAIKALS EM1

reģistrācijas apliecība.

Kā izriet no Tiesu prakses apkopojuma lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko

aizsardzību, lietās par goda un cieņas aizskaršanu un nepatiesu ziņu publicēšanu ir nepieciešams

rūpīgi nošķirt ziņas jeb faktus no viedokļa. Fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei, un to

pastāvēšana var tikt pierādīta. Ja kāds apgalvo faktu, kas aizskar personas goda un cieņu, tad šī fakta

paudējam ir jāpierāda izteikumu atbilstība patiesībai. Turpretī viedoklis nav pakļaujams patiesības

pārbaudei. Tas atspoguļo personas subjektīvu vērtējumu par kādu personu, tās darbību vai kādu

notikumu. Tādēļ tas nevar būt ne patiess, ne nepatiess, lai arī cik nepieņemams tas kādam neliktos

(http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs).

Jēdzieni ziņa un viedoklis pēc būtības ir atšķirīgi, ja ar jēdzienu ziņa saprot datu, faktu, skaitļu

un informācijas kopumu, kas ir par kādu personu zināms vai uzzināts, tad ar jēdzienu viedoklis saprot

uzskatu, izpratni un personīgu attieksmi, kuru paušanā likums ierobežojumus neparedz.

Tiesa iepazīstoties, noklausoties 2009.gada 03.novembrī „Latvijas radio 1” raidījumā „Kā

labāk dzīvot”, notikušo sarunu ar studijā uzaicināto viesi /pers. C/, nekonstatē, ka raidījuma sižeta

faktu un informācijas kopums, kas sniegts tieši par mikrobioloģisko preparātu BAIKALS EM1 būtu

nepatiess, jo uz 03.11.2009. minētais preparāts nav bijis reģistrēts. Raidījuma sižeta laikā ticis

izklāstīts atbildētājas viedoklis par mikrobioloģiskā preparāta ietekmi, atbildētāja atbildot uz

raidījuma klausītāja jautājumu par mēslošanas līdzekli “BAIKĀLS EM1” un raidījuma vadītāja

jautājumiem izklāstījusi savu viedokli, par minēto preparātu, tā lietošanu un lietošanas sekām,

sarunas laikā ieteikusi palasīt literatūru un painteresēties par modificēto mikroorganismu ietekmi.

Tiesa secina, ka raidījumā paustā informācija nav vērtējama kā nepatiesa, prasītāja reputācijas

aizskaroša, kā norādījis prasītājs. Raidījuma laikā nav ticis pieminēts ne preparāta ražotājs, ne

izplatītājs.

Tiesas ieskatā jāvērtē sižets un tā saturs kopumā, bet ne atsevišķi izrauti vārdi vai frāzes.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk-ECT) 2007.gada 12.jūlija spriedumā lietā A/S Diena un Ozoliņš

pret Latviju norādīja: “..Tiesa uzskata, ka analizējot apstrīdētos izteikumus, tai ir jāņem vērā

konteksts, kādā tie publicēti (84.punkts)”.

No minētā secināms, ka, izskatot prasību, nevar vērtēt tikai konkrētās frāzes, uz kurām

norādījis prasītājs, bet sižets ir jāvērtē tā kopumā, kā arī situācija, kādā sižets tapis.

Tiesa atzīst par pamatotu atbildētājas argumentu, ka raidījuma laikā atbildētāja atbildot uz

jautājumiem izteikts atbildētājas uzskats un viedoklis par preparātu, atbildētājai ir tiesības izdarīt

vērtējumu un izdarīt savus secinājumus par konkrēto situāciju vārda brīvības ietvaros.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem

tā pamato savus prasījumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda

savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.panta nosacījumiem, tiesa taisa spriedumu par prasībā

noteikto prasības priekšmetu un uz prasības norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas un

Civilprocesa likuma 93.pantu, kas paredz, ka katrai pusei ir jāpierāda tikai faktiskie apstākļi,

uzskatot, ka pusēm nav jāpierāda, ka zināms tiesību normu kopums tiešām pastāv un ir piemērojams,

t.i. tiesai pašai jāpiemēro konkrētam gadījumam atbilstoši likumi, t.sk., ja puses uz tiem nav

atsaukušas vai atsaukušas nepareizi.

Pie iepriekšminētajiem apstākļiem tiesas secina, ka konkrētajā gadījumā nav iestājies prasītāja

tiesību aizskārums, kas saskaņā ar Civillikuma 2352. 1 pantu dotu prasītājam tiesības prasīt ziņu

atsaukšanu un atlīdzināt kaitējumu. Līdz ar to nav nozīmes izvērtēt pušu norādītos argumentus par

prasītāja nepatiesu, goda un cieņas aizskāruma smagumu (reputācijas graušanu), sekām un

kompensācijas apmēru, atbildētāju atbildības apjomu un ziņu atsaukuma esamību vai neesamību.

Prasītājs precizējot prasību norādījis, ka atbildētāja ir nodarījusi zaudējumus prasītājam, kas

izpaužas arī kā nesaņemtā peļņa, jo pēc raidījuma ir krietni samazinājusies preparāta pārdošana.

Prasība par zaudējumu piedziņu ir pamatota uz Civillikuma 1770., 1772., 1773., 1775., 1779.,

1779.1., 1786., 1787., 1792.pantiem.

Civillikuma 1779.pantā ir noteikts, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar

savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams

pametums. Ar jēdzienu „zaudējums” saprot jebkādu mantas samazinājumu, zaudējumu vai bojājumu,

kā arī peļņas atrāvumu, papildu izdevumus un citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas.

(Kalvis Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata, TNA, Rīga. 2006. lpp.238.).

Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Mūsdienu

tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi

priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojuma darbība, kas attiecīgos

gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais

sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (K.Torgāns. Saistību tiesības I daļa. Rīga, 2006.,

lpp.209. Saskaņā ar Civillikuma 1771. pantu zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds,

kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu. Tikai

jau cēlies zaudējums, faktiski pastāvošs zaudējums ir jāatlīdzina.

Tiesību teorijā ir atzīts, ka zaudējumu atlīdzības prasība apmierināšanai ir vajadzīgi četri

priekšnoteikumi, bet kā piektais apspriežams arī 1776.panta noteikums. Šie četri priekšnoteikumi

(atlīdzības pamati) ir: kādas personas prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība); šīs personas vaina;

zaudējumu esamība un to konkrēts apmērs; cēloniskais sakars starp prettiesisku rīcību un

zaudējumiem. (skat. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības.

Autoru kolektīvs prof.K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā – Rīga, „Mans īpašums” 1998.,270

lpp.).

Tātad pastāvot vienlaicīgi šiem vispārīgajiem un nepieciešamajiem priekšnoteikumiem, var

iestāties delikātatbildība.

Civillikuma 1772.pants nosaka, ka jau cēlies zaudējums var būt sagaidāmās peļņas atrāvums.

Savukārt, Civillikuma 1787.pants nosaka, ka, aprēķinot atrauto peļņu, nav jāņem par pamatu tikai

varbūtības, bet nedrīkst būt šaubu vai vismaz jābūt pierādītam līdz tiesisku pierādījumu paticamības

pakāpei, ka šāds pametums cēlies, tieši vai netieši, no tās darbības vai bezdarbības, ar ko zaudējums

nodarīts.

Tiesas ieskatā prasītāja prasības pieteikumā norādītā nesaņemtā peļņa, ka pēc raidījuma krietni

samazinājušies preparāta pārdošana, par aprēķināšanas vienību ņemot izplatīšanas vidējo cenu Ls

5,615, kas tiek reizināta ar Latvijas Radio 1 klausītāju auditorijas kopumu 290000, sastāda Ls

1628350. Noklausoties negatīvu reklāmu, nevienam radiopārraides skaidri domājošam klausītājam

neienāk prātā veikt kaut vienu reizi preparāta pirkumu, prasītājam aprēķināto zaudējuma summu

simtreiz samazinot līdz Ls 16383,50 (EUR 23169,33), nevar kalpot par pietiekamu pierādījumu,

apstāklim, ka pēc 2009.gada 3.novembra peļņa būtu saglabājusies. Tiesa atzīst, ka lietā nav iesniegti

pierādījumi par prasītāja peļņas apmēru, prasītāja izplatīto Mikrobioloģiskā preparāta BAIKALS

EM1 skaitu pirms raidījuma un pēc raidījuma.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasītājs nav pierādījis sagaidāmās peļņas atrāvumu, tas ir

zaudējumu apmēru.

Līdz ar to, konkrētajā gadījumā vispār nav pamata runāt par atbildētājas nodarīto zaudējumu

atlīdzināšanas pienākumu Civillikuma 1779.panta izpratnē, jo prasītājs nav pierādījis nedz atbildētāja

prettiesisku darbību (bezdarbību), kas nepamatoti aizskartu prasītāja subjektīvās tiesības, nedz

zaudējuma faktu un apmēru, kā mantiska rakstura negatīvās sekas, nedz atbildētāja vainu zaudējumu

nodarīšanā, nedz cēlonisko sakaru starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem.

Tiesa atzīst, ka prasītājs, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas nosacījumiem,

nav iesniedzis tiesai pamatotus pierādījumus attiecībā uz prasību.

Pie šādiem apstākļiem prasība ir noraidāma, līdz ar to noraidāma arī tiesas izdevumu piedziņa

no atbildētājas prasītāja labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1., 8., 93., 96., 97., 189. - 194.pantiem, tiesa

nosprieda:

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “EM TEHNOLOĢIJA”, vienotais reģistrācijas

Nr.50003906081, prasību pret /pers. C/, personas kods /personas kods/ par nepatiesu ziņu atsaukšanu,

morāla un materiāla kaitējuma atlīdzināšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas

apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena noteikta - 2015.gada 19.martā.

Tiesnese A.Zute