Court partially allowed small claims loan dispute, ordering defendant to pay principal, interest, and penalty.

Lietas Nr.C29551313

Lietas arhīva Nr. C-29 2184/6, 2014.g.

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 29.decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

tiesnese D.Ķeire,

ar tiesas sēdes sekretāri A.Gromovu

atklātā tiesas sēdē, Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja civillietu SIA /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par

pamatparāda, kredīta lietošanas procentu un līgumsoda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 25.jūnijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts SIA /Nosaukums A/ (turpmāk tekstā- prasītāja)

maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. A/ (turpmāk tekstā- atbildētāju), kurā prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja:

· pamatparādu Ls 100;

· kredīta lietošanas procentus Ls 100;

· līgumsodu Ls 200.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 29.septembrī atbildētājs aizpildījis reģistrācijas formu prasītājas mājas lapā,

www.procents.lv, tādējādi apstiprinot, ka piekrīt Kredīta līguma noteikumiem (Kredīta līguma kopējie noteikumi, kuru

PROREG kods ir 254D 25E6 6898 F517 4F36 57F0 8913 E257, turpmāk tekstā- Noteikumi) un apstiprinājis reģistrāciju,

no sava konta uz prasītājas kontu pārskatot reģistrācijas maksājumu 1 Ls apmērā.

Atbildētājs izvēlējies kredīta nosacījumus, tos apstiprinājis, pēc kā saņēmis no prasītājas apstiprinošu īsziņu.

2008.gada 29.septembrī prasītāja pārskaitījusi uz atbildētāja norādīto bankas kontu pieprasītā kredīta summu (Ls 120),

nosakot kredīta atmaksas termiņu 28 dienas (līdz 2008.gada 28.oktobrim) un procentus par kredīta lietošanu, kas par 28 dienām

sastāda Ls 36.

Prasības pieteikumā norādīts, ka noteiktajā termiņā, nedz arī vēlāk, atbildētājs nav veicis nevienu iemaksu kredīta

atmaksai.

Prasītāja norāda, ka ir nosūtījusi atbildētājam vairākus atgādinājumus, paziņojumus un brīdinājumus īsziņu veidā un uz

atbildētāja norādīto elektroniskā pasta adresi. Taču atbildētājs uz minētajiem brīdinājumiem nav reaģējis, kredītu nav atmaksājis,

kā arī nav centies vienoties ar prasītāju par citiem kredīta atmaksas termiņiem.

Līdz ar to prasītāja uzsākusi aprēķināt līgumsodu divu procentu apmērā no laikā neapmaksātās Kredīta summas par katru

nokavēto dienu. Tāpat prasītāja ir aprēķinājusi atbildētājam arī līgumiskos kredīta lietošanas procentus, pieprasīto procentu

pamatsummu aprobežojot ar pamatparāda, tas ir, Ls 120 apmēru.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1401., 1402., 1403., 1587., 1590., 1716., 1720., 1756., 1775., 1843. un 1943.pantiem.

2013.gada 28.februārī, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto adresi

nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai uz

prasības pieteikumu, vienlaicīgi izskaidrojot tiesai iesniedzamo rakstveida paskaidrojumu iesniegšanas un noformēšanas kārtību,

kā arī izskaidrojot pusēm civilprocesuālās tiesības, kuras paredz Civilprocesa likuma 74.pants.

Atbildētājam adresētais pasta sūtījums adresātam nav izsniegts un ir saņemts atpakaļ tiesā ar atzīmi “Beidzies glabāšanas

laiks” (lietas lapas 23-24).

Līdz lietas izskatīšanai atbildētāja rakstveida paskaidrojumi uz prasības pieteikumu tiesā nav saņemti. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Pavēste par tiesas sēdi nosūtīta prasītājai uz juridisko adresi.

2014.gada 27.martā tiesā saņemts iesniegums no prasītājas pārstāvja, kurā norādīts, ka prasītāja uztur prasību pilnā

apmērā un lūdz tiesu izskatīt civillietu bez prasītājas pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies un par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojis.

Pavēste par tiesas sēdi atbildētājam nosūtīta uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir pēdējā zināmā atbildētāja

dzīvesvietas adrese.

Lietas izskatīšanas gaitā konstatēts, ka atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 59.panta pirmās daļas noteikumiem, atbildētāju, kura adresi nevarēja noskaidrot saskaņā ar

šā likuma 54.1 pantu vai kuram dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru bija norādījis lietas dalībnieks saskaņā ar šā likuma

54.1 panta pirmo daļu, vai kuram tiesas dokumentus nevarēja izsniegt saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, aicina uz tiesu ar

publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

No lietas materiāliem (lietas lapas 37-38) ir konstatējams, ka 2014.gada 20.martā, oficiālā izdevuma ''Latvijas Vēstnesis''

laidienā Nr. 57 ir ievietota publikācija par atbildētāja aicināšanu uz tiesas sēdi šajā civillietā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka lietas dalībniekiem par tiesas sēdi ir informēti Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Motīvu daļa

Izvērtējot prasības pieteikumā izklāstītos argumentus, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka

prasība ir apmierināma daļēji.

Saskaņā ar euro ieviešanas kārtības likuma 32. panta otrās daļas 2. punkta „a” apakšpunktu, ja tiesvedība civillietā uzsākta

līdz euro ieviešanas datumam, bet spriedums (nolēmums) taisāms pēc 2014. gada 1. janvāra, lietu pabeidz izskatīt lietā

„operējot” ar summām latos, bet nolēmumā tās konvertējot saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati)

un noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6. pantu, nolēmumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan euro.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu

tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu

savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Atbilstoši Civillikuma 1537.pantam, ja līgumu slēdz starp klātneesošiem, tad tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad

priekšlikuma piedāvātāju ir sasniegusi saņēmēja beznosacījuma piekrišana.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.pantu, Distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju

vai pakalpojuma sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta

iespieddarba, tipveida vēstules, kataloga, presē publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila,

Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.

Faksimilu, automātisko atbildētāju un distances saziņas līdzekļus, kurus izmantojot iespējams individuāls kontakts ar

patērētāju, ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs var izmantot tikai tādā gadījumā, ja saņemta patērētāja nepārprotama

piekrišana. Distances līgums izpildāms ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs

saņēmis pasūtījumu no patērētāja, ja vien līgumslēdzējas puses nav vienojušās citādi.

No Kredīta līguma kopējo noteikumu 3.sadaļas, tiesa secina, ka, lai saņemtu no prasītāja kredītu, kredīta ņēmējam ir

jāaizpilda reģistrācijas forma, kuru Kreditors sniedz savā mājas lapā, ievadot savus personas datus (3.1.1.1.punkts), pēc

iepazīšanās ar Kredītlīgumu, Klientam ir jāapliecina sava piekrišana Vispārīgajiem noteikumiem (3.1.1.2.punkts). Tāpat Klientam

ir jāapstiprina reģistrāciju un jāveic Reģistrācijas maksājums, ko drīkst veikt tikai no Klienta personīgā konta, kurā Klients vēlas

saņemt kredītu (…) Reģistrācijas maksājuma mērķī obligāti jānorāda rekvizīti, saņēmēja nosaukums, saņēmēja konta numurs,

saņēmēja kods, summa, maksājuma mērķis (3.1.1.3.punkts).

Atbilstoši Kredīta līguma kopējo noteikumu 3.sadaļas 3.1.1.5. punktam, pēc reģistrācijas maksājuma veikšanas, ja Klients

atbilst Kredīta ņēmēja statusam, Klients no Kreditora saņem īsziņu ar lietotāja ID un Klienta statuss tiek mainīts uz Kredīta

ņēmēja statusu.

No prasības pieteikumam pievienotā dokumenta (konta izdruka, lietas lapa 12) tiesa konstatē, ka atbildētājs ir veicis

reģistrācijas iemaksu uz prasītājas kontu Ls 1 (1,42 euro) apmērā, kā maksājuma mērķi norādot, ka apstiprina reģistrāciju un

Kredīta līguma kopējos noteikumus (kuru PROST kods ir 254D 25E6 6898 F517 4F36 57F0 8913 E257).

No prasības pietekumam pievienotā pievienotā maksājuma uzdevuma (lietas lapa 17) ir konstatējams, ka prasītāja,

saskaņā ar pušu starpā noslēgto vienošanos par aizdevuma izsniegšanu, 2008.gada 29.septembrī ir pārskaitījusi uz atbildētāja

bankas kontu aizdevuma summu Ls 120 (170,74 euro).

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka starp prasītāju un atbildētāju ir noslēgts līgums par aizdevuma summas Ls 120

(170,74 euro) izsniegšanu, aizdevuma līgumam piemērojot Kredīta līguma kopējos noteikumus (kuru PROST kods ir 254D

25E6 6898 F517 4F36 57F0 8913 E257).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot

otrai zaudējumus.

Savukārt, atbilstoši Civillikuma 1934.pantam, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojumu lietu nodošana

īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Aizņēmējam jāatdod tāda

pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis (Civillikuma 1943.pants).

No lietas materiāliem tiesa secina, ka atbildētājam 2008.gada 28.oktobrī bija pilnībā jāatmaksā aizdevuma pamatsumma Ls

120 (170,74 euro) un kredīta lietošanas procenti Ls 36 (51,22 euro).

Minētos faktus atbildētājs nav apstrīdējis.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesa ņem vērā, ka atbildētājs nav iesniedzis tiesai nekādus pierādījumus par to, ka, pretēji prasības pieteikumā

norādītajam, būtu veicis vēl kādus maksājumus prasītājai.

Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētāja neatmaksātā parāda pamatsumma sastāda Ls 120 (170,74 euro) un minēto naudas

summu ir pamats piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai.

Tāpat tiesa konstatē, ka prasītāja ir lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja līgumiskos parāda lietošanas procentus, kas

aprēķināti par laika periodu no 2008.gada 29.septembra līdz 2013.gada 15.februārim un aprobežoti ar pamatparāda Ls 120

(170,74 euro) apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu, procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu. Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku

darījumu, vai uz likumu.

Vienlaicīgi no lietas materiāliem tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās aizdevuma pamatsummas Ls 120 (170,74 euro)

lietošanai piemērot līgumiskos parāda lietošanas procentus uz 28 dienām, un konkrēti, par laika periodu no 2008.gada

29.septembra līdz 2008.gada 28.oktobrim.

Tomēr nedz aizdevuma līguma vispārējos, nedz speciālajos noteikumos puses nav vienojušās par šīs procentu likmes

piemērošanu līdz pilnīgai saistību izpildei.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka līgumiskie procenti no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenami 51,22 euro (Ls 36) apmērā

par laika periodu no 2008.gada 29.septembra līdz 2008.gada 28.oktobrim, bet pārējā daļā prasība par līgumisko parāda

lietošanas procentu piedziņu ir noraidāma.

Attiecīgi, par pārējo laika periodu, par ko prasītāja ir lūgusi piedzīt no atbildētāja procentus, tas ir, par laika periodu no

2008.gada 29.oktobra līdz 2013.gada 15.februārim, no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenami Civillikuma 1765.pantā

paredzētie likumiskie nokavējuma procenti (6 procenti gadā), kas attiecīgi par 1571 nokavējuma dienu sastāda 44,09 euro (Ls

30,99) (6 procenti gadā no Ls 120 ir Ls 7,20 gadā jeb 0,0197260273972603 dienā x 1571 (nokavējuma dienu skaits) = Ls

30,98958904109589 jeb 44,09 euro).

Kā redzams no Kredīta līguma kopējo noteikumu 5.1. punkta noteikumiem, tad atbildētājam par katru nokavēto dienu ir

noteikts pienākums maksāt “kavējuma naudu” 2 procentu apmērā no termiņā nesamaksātās kredīta summas.

Pamatojoties uz minēto, prasītāja ir lūgusi piedzīt no atbildētāja līgumsodu divkāršā pamatparāda apmērā, tas ir Ls 240

(341,49 euro), kas aprēķināts par laika periodu no 2008.gada 29.oktobra lī d z 2013.gada 15.februārim (tas ir, par 1571

nokavējuma dienu).

Civillikuma 1504.pantā ir noteikts, ka darījumu iztulkojot jāskatās uz darījumā lietoto vārdu nozīmi, un ja tie nav divējādi

saprotami, tad tie cieši jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu.

Tiesa atzīst, ka Kredīta līguma kopējo noteikumu 5.1. punktā norādot “nokavējuma procentus”, puses faktiski ir vēlējušās

noteikt nokavējuma līgumsoda maksāšanas pienākumu, jo, analizējot minēto līguma punktu, secināms, ka šis līguma punkts

paredz atbildētāja līgumisko atbildību par saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā

gadījumā, ja viņa šo saistību neizpilda vai neizpildītu pienācīgi.

Civillikuma 1717.panta otrajā daļā noteikts, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu

lielumu, kādi paredzēti no līguma neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma 1720.panta 2.punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā

līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā

laikā.

Atbilstoši Civillikuma 1724.1 panta noteikumiem, tiesas kompetencē ietilpst samazināt pieprasīto līgumsodu līdz

saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot

vērā citus apstākļus.

Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēts maksājumu nokavējums no atbildētājas puses, kas pats par sevi rada līgumsoda

piemērošanas pamatu, ja puses par to ir vienojušās, tomēr vienlaicīgi tiesa konstatē, ka Finanšu pakalpojums, izsniedzot

aizdevumu, atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 2.punktā norādītai pakalpojuma definīcijai.

Tādējādi līgumsoda maksāšanas pienākuma pastāvēšana un līgumsoda apmērs pārbaudāms arī Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma kā speciālo tiesību normu kontekstā, neatkarīgi no tā, vai strīdā patērētājs uz šādiem apsvērumiem norāda,

vai nenorāda.

Lai arī pieprasīto līgumsodu prasītāja ir aprobežojusi ar Ls 240 (341,49 euro), tomēr tiesa arī ar divkāršu pamatparāda

apmēru aprobežotu līgumsodu atzīst par nesamērīgu.

Tiesa norāda, ka līgumsods, kurš aprēķināts pēc likmes 2 procenti no laikā nesamaksātās kredīta summas par katru

nokavēto dienu konkrētajā gadījumā nepilda zaudējumu atlīdzināšanas, bet gan galvenokārt atbildētāja sodīšanas funkciju un

līdz ar to, kā norādīts judikatūrā, tā piemērošana vērtējama atbilstoši vispārējiem sodīšanas rakstura tiesisko līdzekļu

piemērošanas principiem, tostarp soda samērīguma un taisnīguma principiem (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

Civillietu departamenta 2008.gada 14.maija spriedums lietā Nr. SKC- 212).

Tiesa norāda, ka Kredīta līguma kopējo noteikumu 5.1. punktā paredzētais līgumsods, kas paredzēts divu procentu

apmērā dienā, pamatparāda summu sasniegs jau pēc 50 dienām.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka līgumsods šādā apmērā nav uzskatāms par taisnīgu un samērīgu.

Secīgi, atzīst, ka līgumsods šādā apmērā ir atzīstams par neproporcionāli lielu līgumsodu Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma 6.panta trešās daļas 4.punkta izpratnē.

Saskaņā ar Civillikuma 1724.1pantu, tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs,

salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Izvērtējot pieprasītā līgumsoda samērīgumu tiesa ņem vērā, ka izvērtējot līgumsoda samērīgumu līdzīgu kategoriju lietās,

tiesu praksē par samērīgu un taisnīgu ir atzīts līgumsods, kas aprēķināts 0,1 procenta apmērā no parāda summas par katru

nokavējuma dienu (sk. piem. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 2.oktobra spriedumu lietā Nr. C29

8249 13).

Taču, tā kā arī pēc šādas likmes aprēķināts līgumsods pārsniedz pamatparādu (Ls 0,12 (0,1 procents no pamatparāda Ls

120 summas) x 1571 (atbildētāja nokavējuma dienu skaits) = Ls 188,52 jeb 268,24 euro), tiesa atzīst, ka piedzenamā

līgumsoda apmērs ir jāsamazina līdz pamatparāda, tas ir, līdz Ls 120 (170,74 euro) apmēram.

Tiesa līdz pamatparāda apmēram samazinātu līgumsodu konkrētajā gadījumā atzīst par samērīgu, ņemot vērā, ka

atbildētāja nokavējuma ilgums ir 1571 diena.

Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenams līgumsods 170,74 euro (Ls 120) par

laika periodu no 2008.gada 29.oktobra līdz 2013.gada 15.februārim.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā

arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ievērojot prasītājas lūgumu par tiesību atzīšanu saņemt likumiskos procentus, tiesa atzīst, ka prasītājai ir nosakāmas

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja Civillikuma 1765.pantā paredzētos likumiskos 6 procentus gadā,

no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras

puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība ir apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam

proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

No lietas materiāliem konstatējams, ka pie prasības celšanas prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu Ls 72 (102,45 euro)

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 4,40 (6,26 euro).

Tāpat prasītāja tiesvedības gaitā ir apmaksājusi arī atbildētāja aicināšanu uz tiesas sēdi ar publikāciju oficiālajā izdevumā

''Latvijas Vēstnesis'', par ko prasītājai radušies izdevumi 15,65 euro (Ls 11) apmērā (lietas lapa 39).

Tādējādi, ņemot vērā, ka prasība ir apmierināta daļēji, no atbildētāja par labu prasītājai, uz Civilprocesa likuma 41.panta

pirmās daļas pamata, ir piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai, tas ir 71,14

euro (Ls 50) apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 21,91 euro (Ls 15,40), ko veido prasītājas pie prasības celšanas

samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,26 euro (Ls 4,40) izdevumi par publikāciju oficiālajā izdevumā ''Latvijas

Vēstnesis'' 15,65 euro (Ls 11).

Ņemot vērā augstāk norādīto, no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma

170,74 euro (Ls 120), līgumiskie aizdevuma lietošanas procenti 51,22 euro (Ls 36) apmērā par laika periodu no 2008.gada

29.septembra lī d z 2008.gada 28.oktobrim, likumiskie nokavējuma procenti 44,09 euro (Ls 30,99) par laika periodu no

2008.gada 29.oktobra līdz 2013.gada 15.februārim, līgumsods par maksājumu kavējumu 170,74 euro (Ls 120) par laika periodu

no 2008.gada 29.oktobra līdz 2013.gada 15.februārim, valsts nodeva 71,14 euro (Ls 50) un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 21,91 euro (Ls 15,40).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa 41.panta pirmo daļu, 193., 195. un 204.1 pantu, tiesa

nos prieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/, neatmaksātā aizdevuma pamatsummu 170,74 euro (Ls 120), līgumiskos aizdevuma lietošanas procentus 51,22 euro

(Ls 36) par laika periodu no 2008.gada 29.septembra līdz 2008.gada 28.oktobrim, likumiskos nokavējuma procentus 44,09 euro

(Ls 30,99) par laika periodu no 2008.gada 29.oktobra līdz 2013.gada 15.februārim, līgumsodu par maksājumu kavējumu

170,74 euro (Ls 120) par laika periodu no 2008.gada 29.oktobra līdz 2013.gada 15.februārim, valsts nodevu 71,14 euro (Ls

50) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 21,91 euro (Ls 15,40), kopā piedzīt 529,84 euro (piecus simtus divdesmit

deviņus euro un 84 centus) jeb (Ls 372,37).

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Noteikt SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods

/personas kods/, par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās parāda

pamatsummas (170,74 euro jeb Ls 120), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums

apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 (desmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 12.janvārī.

Tiesnese D.Ķeire