Court dismissed request to recover natural gas storage sale costs from future gas transmission tariffs.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected Conexus Baltic Grid's request to include 2017 gas sale costs in future transmission tariffs. The regulator approved tariffs based on minimum storage needs for normal operation, excluding costs for crisis-level reserves. The court held that the applicant failed to prove these specific costs were technically and economically necessary for fulfilling regulatory obligations.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 307. un 309. pants; Costs for natural gas storage exceeding minimum crisis requirements cannot be recovered from future tariffs unless proven technically and economically necessary for regulatory duty fulfillment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
Lieta Nr.A43007818
Lietas arhīva Nr. A43-0012-20/18
ECLI:LV:ADAT:2020:0407.A43007818.13.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2020.gada 7.aprīlī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja Anita Šteinberga,
tiesneses Sanita Kanenberga un Indra Meldere,
piedaloties pieteicējas AS „Conexus Baltic Grid” pārstāvjiem /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/, atbildētājas
Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvjiem /pers. I/, /pers.
J/, /pers. K/ un /pers. L/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz AS „Conexus Baltic Grid” pieteikumu
par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru dabasgāzes pakalpojuma tarifos iekļautu 2017.gada jūlijā organizētās
izsoles izmaksas par krātuvē nodrošināto dabasgāzes daudzumu, kas pārsniedz 3160 tūkstošus MWh.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicēja AS „Conexus Baltic Grid” 2017.gada 22.decembrī iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisijā (turpmāk – regulators) iesniegumu Nr.01-7/1393 par dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projekta
(turpmāk – tarifu projekts) izskatīšanu un apstiprināšanu.
Regulators ar 2018.gada 31.janvāra vēstuli Nr. 1-2.87/333, 2018.gada 13.marta vēstuli Nr. 2-2.87/793, 2018.gada
13.aprīļa vēstuli Nr. 2-2.87/1147 un 2018.gada 16.maija vēstuli Nr.2-2.87/1640 pieprasīja pieteicējai iesniegt tarifu projekta
izvērtēšanai nepieciešamo papildu informāciju un veikt precizējumus tarifu projektā.
[2] Ar regulatora padomes 2018.gada 18.jūnija lēmumu Nr.69 ,,Par akciju sabiedrības ,,Conexus Baltic Grid”
dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifiem” (turpmāk – lēmums Nr.69) apstiprināti pieteicējas dabasgāzes
pārvades sistēmas pakalpojuma tarifi atbilstoši pieteicējas iesniegtā tarifu projekta precizētajai (galīgajai) redakcijai.
Lēmums pamatots ar turpmāk minēto.
[2.1] Tarifu projekts aprēķināts, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija regulas Nr.715/2009 par
nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par regulas Nr.1775/2005 atcelšanu (turpmāk – regula
Nr.715/2009) 13.panta 1.punktu, kas paredz dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifus noteikt atsevišķi katram
dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktam un izejas punktam.
[2.2] Saskaņā ar regulatora 2016.gada 28.novembra lēmuma Nr.1/29 ,,Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma
tarifu aprēķināšanas metodika” (turpmāk – Metodika) 34.punktu un likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”
20.pantu pieteicējas dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifi aprēķināti, pamatojoties uz nepieciešamajiem
ieņēmumiem no dabasgāzes pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas pakalpojuma, kuriem jāsedz tehnoloģiski un ekonomiski
pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas jaudas rezervēšanas pakalpojuma efektīvai sniegšanai, nodrošinot sabiedriskā
pakalpojuma rentabilitāti.
[2.3] Ievērojot Metodikas 11.punktu, pārbaudīts, vai dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma nodrošināšanas
izmaksu aprēķins ir ekonomiski pamatots.
Konstatēts, ka 2017.gada jūlijā AS ,,Conexus Baltic Grid” organizēja izsoli par dabasgāzes pieejamības nodrošināšanu
dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktā pārvades sistēmas starpsavienojumā ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi 2017.-
2018.gadā (turpmāk – izsole).
Secināts, ka ekspluatācijas izmaksas, salīdzinot ar spēkā esošajām dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu
aprēķinā iekļautajām ekspluatācijas izmaksām, ir palielinājušās saistībā ar dabasgāzes pārvades sistēmas uzturēšanas
izmaksu pieaugumu un 2017.gadā rīkoto izsoli par dabasgāzes nodrošināšanu pārvades sistēmas starpsavienojumā ar
krātuvi uz 2018.gada 1.martu. Tarifu pārskata ciklā ir iekļauta puse no Metodikas 74. 1punktā norādītajām atgūstamajām
izsoles izmaksām. Izmaksas ir aprēķinātas tādā apmērā, lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu dabasgāzes pārvades
sistēmas pakalpojuma sniegšanu un nodrošinātu dabasgāzes izņemšanas apjomu no krātuves atbilstoši lietotāju
pieprasījumam.
[3] 2018.gada 20.jūlijā Administratīvajā apgabaltiesā saņemts pieteicējas pieteikums, kurā lūgts: 1) atcelt lēmumu Nr.69
daļā, ar kuru apstiprināta tarifu projekta noslēdzošā versija, neiekļaujot 2017.gada jūlijā organizētās izsoles izmaksas par
krātuvē nodrošināto dabasgāzes daudzumu, kas pārsniedz 3160 tūkstošus MWh (300 milj. m3); 2) uzlikt pienākumu
regulatoram izdot jaunu administratīvo aktu, paredzot dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifos iekļaut arī
2017.gada jūlijā organizētās izsoles izmaksas par krātuvē nodrošināto dabasgāzes daudzumu, kas pārsniedz 3160 tūkstošus
MWh (300 milj. m3). Pieteikums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.
[3.1] Enerģētikas likuma 6.panta pirmā daļa, 15.panta sestā daļa, 112.pants un Eiropas Savienības tiesību akti uzliek
sistēmas operatoram pienākumu nodrošināt sistēmas lietotājiem maksimālo tehniskās jaudas pieejamību, kas tehnoloģiski ir
tieši atkarīga no krātuvē esošās aktīvās dabasgāzes daudzuma atlikuma.
Izsoles rezultātā tika nodrošināts krātuvē nepieciešamais aktīvās dabasgāzes daudzums, kas garantē pārvades sistēmas
operatora spēju nodrošināt kvalitatīvu un stabilu tā pienākumu izpildi arī augsta pārvades sistēmas pakalpojuma
pieprasījuma gadījumā. Ņemot vērā, ka izsoles rīkošana dabasgāzes pieejamības nodrošināšanai bija ekonomiski pamatota,
pieteicēja tās izmaksas pamatoti pilnā apmērā iekļāva tarifu projektā. Izsoles rīkošana par dabasgāzes pieejamības
nodrošināšanu bija priekšnoteikums, lai pieteicējs kā sistēmas operators par pamatotām izmaksām nodrošinātu pilnvērtīgu
pārvades sistēmas pakalpojumu 2017./2018.gada apkures sezonā.
[3.2] Lēmumā norādīts, ka pieteicējas ekspluatācijas izmaksas, salīdzinot ar spēkā esošajā tarifu aprēķinā iekļautajām
izmaksām, ir palielinājušās, t.sk., saistībā ar izsoli. Tomēr vienlaikus secināts, ka tarifu pārskata ciklā ir iekļaujamas vienīgi
Metodikas 74.1punktā norādītās atgūstamās izsoles izmaksas (puse no izmaksām). Attiecīgi atlikušajā daļā izsoles izmaksas
tarifu aprēķinā nav iekļautas.
Lēmums daļā, kas neparedz visu izsoles faktisko izmaksu iekļaušanu tarifu aprēķinā, nav pamatots un ir atceļams.
[3.3] Metodika redakcijā, kas bija spēkā 2017.gada jūlijā un 2017.gada 22.decembrī – laikā, kad pieteicēja organizēja
izsoli un iesniedza regulatoram tarifu projektu, neparedzēja ierobežojumus tehnoloģiski un ekonomiski pamatotu izmaksu
iekļaušanai tarifos.
[3.4] No Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.312 „Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas
kārtība izsludinātas enerģētiskā krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā” (turpmāk – noteikumi Nr.312) 12. 1 punkta
formulējuma „krātuvē atrodas aktīvās dabasgāzes daudzums, kas nav mazāks par 3160 tūkst. MWh (300 milj. m3) un ir
paredzēts Latvijas dabasgāzes apgādes nodrošināšanai” izriet, ka krātuvē esošais aktīvās dabasgāzes daudzums var būt arī
lielāks. Tādējādi, ja sistēmas operators pamato, ka aktīvās dabasgāzes daudzumam ir jābūt lielākam nekā 3160 tūkst. MWh
(300 milj. m3), lai maksimālo aktīvās dabasgāzes daudzumu izņemšanas sezonas laikā nodrošinātu nepieciešamo jaudu
dabasgāzes izņemšanai no krātuves, arī attiecināmajām izmaksām saskaņā ar noteikumu 12.2punktu būtu jābūt atbilstošām.
Attiecīgi lēmums, kas tarifu aprēķinā neparedz iekļaut visas attiecināmās izmaksas par objektīvi nepieciešamu aktīvās
dabasgāzes glabāšanu krātuvē, neatbilst Enerģētikas likuma regulējumam.
[4] Rakstveida paskaidrojumos par pieteikumu regulators norāda, ka uzskata pieteikumu par nepamatotu, pamatojoties
uz turpmāk norādītajiem argumentiem.
[4.1] No likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 19.panta un 20.panta pirmās daļas, kā arī Metodikas
66.1.apakšpunkta izriet, ka, izstrādājot tarifu projektu, pieteicējai tarifu projektā jāietver izmaksas, kuras tai radīsies tarifu
piemērošanas periodā. Ja tarifu piemērošanas periodā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam rodas tādas papildu izmaksas,
kuras nav iespējams segt ar spēkā esošajiem tarifiem, tad tam ir tiesības, atsevišķos gadījumos arī pienākums, iesniegt jaunu
tarifu projektu.
[4.2] Izmaksas, kas saistītas ar pieteicējai Enerģētikas likumā un Eiropas Savienības līmeņa tiesību aktos noteikto
pienākumu izpildi 2017.gadā, būtu jāvērtē kopsakarā ar regulatora 2017.gada 30.maija lēmumu Nr.54 (turpmāk – lēmums
Nr.54), proti, iepriekšējā tarifu pārskata ciklā.
Jāņem vērā, ka ar lēmumu Nr.54 apstiprinātie tarifi stājās spēkā 2017.gada 1.jūlijā, savukārt 2017.gada 4.jūlijā pieteicēja
izsludināja izsoli. Ja pieteicējai savu pienākumu izpildei bija nepieciešams rīkot izsoli, tad izsoles prognozētās izmaksas bija
iespējams iekļaut, precizējot pieteicējas 2016.gada 22.decembra tarifu projektu līdz pat 2017.gada 30.maijam.
Tādējādi, saņemot pieteicējas 2017.gada 21.decembra tarifu projektu un izvērtējot to atbilstoši metodikai, regulators
pamatoti secināja, ka 2017.gada izsoles izmaksas nav pamata iekļaut kopējās tarifus veidojošās izmaksās, jo šādu izmaksu
iekļaušanu nākamā tarifu pārskata cikla izmaksās metodika neparedz. Līdz ar to, lai izsoles izmaksas iekļautu to tarifu
aprēķinā, kurus plānots piemērot 2018./2019.gadā, bija nepieciešami metodikas grozījumi, iekļaujot tajā tiesību normas, kas
pieļauj iepriekšējā tarifu periodā radušos izmaksu atgūšanu nākamajā tarifu pārskata ciklā.
[4.3] Ievērojot to, ka noteikumu Nr.312 12. 1punktā ietvertā regulējuma un pieteicējas izsoles mērķis ir līdzīgs
(nodrošināt tādu dabasgāzes daudzumu krātuvē, lai dabasgāzes sistēmas operatoram būtu iespējams nodrošināt dabasgāzes
apgādi apstākļos, kad ir neparedzēti liels dabasgāzes pieprasījums un ir nepieciešama noteikta dabasgāzes izņemšanas jauda
starpsavienojumā ar krātuvi, tādējādi izvairoties no potenciālās tehniskās krīzes situācijas), regulators uzskatīja par lietderīgu
veikt grozījumus metodikā, paredzot tajā regulējumu, kas būtu salāgots ar noteikumos Nr.312 ietverto.
Grozījumu veikšana metodikā (74.1 punkts), saskaņā ar kuriem izmaksas, kas saistītas ar dabasgāzes nodrošināšanu
pārvades sistēmas starpsavienojumā ar krātuvi uz 2018.gada 1.martu, ievērojot pieteicējas 2017.gadā rīkoto izsoli, un kas
atbilst dabasgāzes daudzumam 3160 tūkst. MWh (300 milj. m3), atgūstamas 2018./2019.gada un 2019./2020.gada tarifu
pārskata ciklā, ir vērtējama pieteicējai par labu. Bez šādu grozījumu veikšanas regulatoram nebūtu tiesiska pamata lemt par
2017.gadā rīkotās izsoles izmaksu iekļaušanu tarifos.
[4.4] Tarifu projekta izvērtēšanas procesa ietvaros pēc minēto grozījumu veikšanas Metodikā pieteicēja vairākkārt
iesniedza regulatoram apstiprināšanai precizētu Tarifu projektu, kas tika aprēķināts atbilstoši spēkā esošajai Metodikas
redakcijai, proti, iekļaujot tajā tikai tādas 2017.gadā rīkotās izsoles izmaksas, kas atbilst Metodikas 74. 1 punktam, lūdzot to
izvērtēt un apstiprināt.
[4.5] Regulators nav tiesīgs patstāvīgi grozīt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegto tarifu projektu, bet tam ir
tiesības tarifu projektu apstiprināt vai noraidīt. Līdz ar to pieteicējas lūgums apstiprināt tarifu projektu daļā nav tiesiski
iespējams. To apstiprina likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 19.panta otrā daļa. Konkrētajā gadījumā
pieteicēja, ievērojot regulatora pamatojumu, ir labprātīgi precizējusi tarifu projektu, izslēdzot no tā izsoles izmaksu daļu, un
atbalstījusi lēmuma projektu.
Ievērojot to, ka tarifu projekts ir aprēķināts pareizi un aprēķinu projektā ietvertās izmaksas ir pamatotas, regulatoram
nebija tiesiska pamata pieņemt nelabvēlīgu lēmumu, noraidot tarifu projektu.
Regulators pēc savas iniciatīvas nav tiesīgs pieņemt tādu tarifu apstiprināšanu, kurus pieteicēja nav lūgusi apstiprināt
un kuriem būtu vēl labvēlīgāka ietekme un pieteicējas darbību.
[5] 2018.gada 21.decembrī Administratīvajā apgabaltiesā saņemts pieteicējas pieteikuma precizējums, kurā norādīts, ka
pieteikumā norādītā prasījuma mērķis ir panākt pieteicējam tādu labvēlīgu tiesisku situāciju, kad visas izsoles faktiskās
izmaksas tiek iekļautas dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifos, tādēļ pieteikums tiek precizēts. Pieteicējs lūdz: 1)
atcelt lēmumu daļā, ar kuru apstiprināti pieteicējas dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifi, tajos neiekļaujot
2017.gada jūlijā organizētās izsoles izmaksas par krātuvē nodrošināto dabasgāzes daudzumu, kas pārsniedz 3160 tūkst.
MWh (300 milj. m3); 2) uzlikt regulatoram pienākumu izdot administratīvo aktu, paredzot pieteicējas 2017.gada jūlijā
organizētās izsoles izmaksu 3 236 268,49 euro atgūšanu, kas atbilst izsolītajam, bet izmaksās neatzītajam dabasgāzes
daudzumam 4 325 056 MWh, iekļaujot tās nākamajā dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu pārskata ciklā,
kuram pieteicēja iesniedz tarifu projektu.
2020.gada 16.janvārī saņemts pieteicējas pieteikuma precizējums, kurā pieteicēja lūdz: 1) atzīt lēmumu par prettiesisku;
2) uzlikt regulatoram pienākumu izdot labvēlīgāku administratīvo aktu, kas paredz pieteicējas 2017.gada jūlijā rīkotās izsoles
izmaksu atgūšanu 3 236 268,48 euro apmērā, kas atbilst izsolītajam, bet izmaksās neatzītajam dabasgāzes daudzumam
4 325 056 MWh, paredzot to atgūšanu pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās nākamajā dabasgāzes pārvades sistēmas
pakalpojumu regulatīvajā periodā, iekļaujot šīs izmaksas pieteicējas atļautajos ieņēmumos.
[6] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2019.gada 17.maija lēmumu nolemts: 1) izbeigt tiesvedību daļā par lēmuma Nr.69
atcelšanu daļā, jo lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā; 2) atstāt bez izskatīšanas pieteikumu daļā par
pienākumu uzlikšanu regulatoram izdot labvēlīgu administratīvo aktu, jo pieteicēja nav ievērojusi lietas iepriekšējās
ārpustiesas izskatīšanas kārtību.
[7] Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 19.jūlija lēmumu Administratīvās apgabaltiesas 2019.gada
17.maija lēmums atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai.
[7.1] Senāts atzina, ka pieteicējas prasījums ir par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru dabasgāzes
pakalpojuma tarifos iekļautu 2017.gada jūlijā organizētās izsoles izmaksas par krātuvē nodrošināto dabasgāzes daudzumu,
kas pārsniedz 3160 tūkstošus MWh.
Tiesa nepamatoti konstatējusi, ka ir divi prasījumi – pārsūdzētā lēmuma atcelšana daļā un labvēlīga administratīvā akta
izdošana. Atteikums tarifos iekļaut pieteicējas norādītās izmaksas apstiprina ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu,
bet nemaina to, ka izskatāmais prasījums ir par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu. Pieteicēja savas intereses var
sasniegt nevis ar atteikuma atcelšanu, bet ar labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu.
[7.2] Senāts konstatēja, ka pieteicēja 2017.gada 22.decembrī iestādē iesniegtajā tarifu projektā bija iekļāvusi visas
2017.gadā rīkotās izsoles izmaksas. Tādējādi secināms, ka pieteicēja iestādē iesniegtajā tarifu projektā bija izteikusi vēlmi
iekļaut norādītās izmaksas, un tieši šo izmaksu iekļaušanu tarifos pieteicēja arī norāda pieteikumā tiesai.
Turklāt 2017.gada 22.decembra tarifu projekta kopsavilkuma saturs norāda, ka tieši 2017.gada rīkotās izsoles izmaksu
esība ir galvenais iemesls, kādēļ pieteicēja principā uzskatīja par nepieciešamu iesniegt pieteikumu par iepriekš apstiprināto
pārvades tarifu pārskatīšanu. Tarifu projekta kopsavilkumā tiek norādīts, ka 2017.gada 1.jūlijā stājās spēkā jauni regulatora
apstiprinātie pārvades tarifi, kuri tika izstrādāti atbilstoši ar regulatora 2016.gada 28.novembra lēmumu Nr.1/29
apstiprinātajai metodikai. Savukārt šajos tarifos nav ņemtas vērā izmaksas, kas radušās, izpildot Eiropas Savienības un
nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās pārvades sistēmas operatora atbildības prasības par pārvades sistēmas
viengabalainību, drošu, efektīvu un ilgtspējīgu darbību, maksimālu tehnisko jaudu pieejamību un kvalitatīvu pakalpojumu
sniegšanu pārvades sistēmas lietotāju pieprasītajā apjomā. Izpildot tiesību normu prasības, 2017.gadā tika organizēta izsole,
kuras rezultātā tika iesūknēts gāzes apjoms 7485 tūkstoši MWh. Kopējo izsoles izmaksu segšana 8,5 miljonu euro apmērā ir
būtiskākais iemesls pārvades sistēmas operatora tarifu pārskatīšanai.
Ņemot vērā, ka procesa uzsākšana iestādē galvenokārt ir saistīta tieši ar izsoles izmaksu segšanu, tad nav šaubu, ka
regulators pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas ietvaros galvenokārt vērtēja tieši šo izdevumu pozīciju.
Regulators visus pieteicējas iesniegumus ir vērtējis viena procesa ietvaros. Pārsūdzētā lēmuma 7.punktā tiek norādīts,
ka 2018.gada 26.janvārī regulators ir organizējis uzklausīšanas sanāksmi par iesniegto tarifu projektu, kurā piedalījās
nozīmīgākie tirgus dalībnieki. Tādējādi visu izsoles izmaksu iekļaušana tarifu aprēķinā tika izskatīta pilnīgā procesā, proti, tā
apspriešana un izvērtēšana notika, ievērojot procesuālo kārtību, kāda tiesību normās ir paredzēta tarifu projektu
izvērtēšanai.
Regulators 2018.gada 13.marta vēstulē Nr. 2-2.87/793 pieteicējai norāda, ka izsoles izmaksas ir izslēdzamas no tarifu
aprēķina. Senāta vērtējumā, regulatora 2018.gada 13.marta vēstulē Nr. 2-2.87/793 izteiktais prasījums veikt tarifu pārrēķinu,
izslēdzot no tarifu aprēķina izsoles izmaksas, nav uzaicinājums uz diskusiju vai viedokļa paušanu, bet gan rīkojums
pieteicējai veikt noteiktas darbības. Regulatora vēstules saturs pārliecinoši norāda, ka regulators, pamatojoties ar likuma
„Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 19.panta otro daļu, uzdeva pieteicējai izmainīt tarifu projektu, ievērojot
regulatora norādes.
[7.3] Likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 19.panta otrā daļa piešķir tiesības regulatoram uzdot
pieteicējai veikt tarifu projekta pārrēķinu, tomēr šādas tiesības regulators var izmantot vienīgi tad, ja tas konstatē, ka tarifs ir
aprēķināts nepareizi vai tarifu aprēķina projektā minētās tarifu veidojošās izmaksas ir nepamatotas. Līdz ar to likuma „Par
sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 19.panta otrās daļas piemērošana ir pieļaujama vienīgi pēc tarifu projekta
izvērtējuma un noteiktu faktu konstatēšanas. Savukārt tas nozīmē, ka iestāde pilnvērtīgi veic prasījuma izvērtējumu, pirms
uzdod no tarifu projekta izslēgt noteikta veida izmaksas. Situācijā, kad regulators uzskata, ka izmaksas ir izslēdzamas no
tarifu projekta un iesniedzējs izpilda regulatora prasības, tam ir arī jāpamato savs viedoklis. Tam, ka iestādes viedoklis ir
ietverts vēstulē, kas sniegta procesa izskatīšanas gaitā, nav izšķirošas nozīmes, vērtējot to, vai prasījumam ir ievērota
ārpustiesas izskatīšanas kārtība. Nav piešķirama izšķiroša nozīme tieši tam, kādā veidā iestāde ir izskatījusi pieteicējas
prasījumu. Būtiski ir tas, ka iestādei bija iespējas jau pirms prasījuma celšanas tiesā izskatīt prasījumu pēc būtības.
Līdz ar to, ja pieteicēja pēc regulatora norādēm izslēdz no aprēķina noteiktas izdevumu pozīcijas, nav pamata pieņemt,
ka pieteicēja nav ievērojusi lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību.
[8] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji pieteikumu uzturēja. Regulatoru pārstāvji pieteikumu neatzina un lūdza to noraidīt.
Motīvu daļa
[9] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, apgabaltiesa
secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.
[10] Ar lēmumu Nr.69 apstiprināti pieteicējas dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifi atbilstoši pieteicējas
iesniegtā tarifu projekta precizētajai (galīgajai) redakcijai. Regulators atzina, ka atbilstoši Metodikas 74.1punktam izmaksas,
kas saistītas ar dabasgāzes nodrošināšanu pārvades sistēmas starpsavienojumā ar krātuvi uz 2018.gada 1.martu, ievērojot
sistēmas operatora 2017.gadā rīkoto izsoli, kas atbilst dabasgāzes daudzumam 3160 tūkst. MWh (300 milj. m3), ir
atgūstamas 2018./2019.gada un 2019./2020.gada tarifu pārskata ciklā. Atbilstoši Metodikas 11.punktam dabasgāzes
pārvades sistēmas pakalpojuma nodrošināšanas izmaksu aprēķins atzīts par ekonomiski pamatotu attiecībā par
ekspluatācijas izmaksu palielinājumu saistībā ar 2017.gadā rīkoto izsoli, un tarifu pārskata ciklā tika iekļauta puse no
Metodikas 74.1punktā norādītajām atgūstamajām izsoles izmaksām. Atzīts, ka attiecīgās izmaksas ir aprēķinātas tādā
apmērā, lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanu un nodrošinātu
dabasgāzes izņemšanas apjomu no krātuves atbilstoši lietotāju pieprasījumam.
Pieteicēja tiesā iesniegtajā pieteikumā pauž viedokli, ka ar lēmumu dabasgāzes pakalpojuma tarifos nepamatoti netika
iekļautas 2017.gada izsoles izmaksas par krātuvē nodrošināto dabasgāzes daudzumu, kas pārsniedz 3160 tūkstošus MWh
(300 milj. m3).
[11] Pieteicēja 2020.gada 16.janvāra paskaidrojumos norāda, ka precizē pieteikuma priekšmetu. Ņemot vērā, ka ar
regulatora padomes 2019.gada 25.aprīļa lēmumu Nr.84 dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifi, kas noteikti ar
lēmumu Nr.69, ir atcelti un tiek piemēroti ar regulatora 2019.gada 27.novembra lēmumu Nr.171 noteiktie tarifi, pieteicēja
norāda, ka lēmums Nr.69 ir zaudējis spēku un tiesa vairs nevar lemt par tā atcelšanu. Līdz ar to pieteicēja lūdz lēmumu
Nr.69 atzīt par prettiesisku un izdot labvēlīgāku administratīvo aktu, kas paredz pieteicējas 2017.gada jūlijā rīkotās izsoles
izmaksu atgūšanu 3 236 268,48 euro apmērā, kas atbilst izsolītajam, bet izmaksās neatzītajam dabasgāzes daudzumam
4 325 056 MWh, paredzot to atgūšanu pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās nākamajā dabasgāzes pārvades sistēmas
pakalpojumu regulatīvajā periodā, iekļaujot šīs izmaksas pieteicējas atļautajos ieņēmumos.
Senāts šajā lietā jau ir atzinis, ka izskatāmajā lietā nav konstatējami divi prasījumi – par pārsūdzētā lēmuma atcelšana
daļā un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Pieteicējas prasījums ir par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru
dabasgāzes pakalpojuma tarifos iekļautu 2017.gada jūlijā organizētās izsoles izmaksas par krātuvē nodrošināto dabasgāzes
daudzumu, kas pārsniedz 3160 tūkstošus MWh.
Attiecīgi tiesai nav pamata arī lemt par lēmuma Nr.69 prettiesiskuma konstatēšanu, bet ir jāvērtē prasījums par
labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu.
[12] 2017.gada 22.decembra tarifu projekta kopsavilkuma saturs norāda, ka galvenais iemesls, kādēļ pieteicēja principā
uzskatīja par nepieciešamu iesniegt pieteikumu par iepriekš apstiprināto pārvades tarifu pārskatīšanu, ir 2017.gada rīkotās
izsoles izmaksu esība. Tarifu projekta kopsavilkumā tiek norādīts, ka 2017.gada 1.jūlijā stājās spēkā jauni regulatora
apstiprinātie pārvades tarifi, kuri tika izstrādāti atbilstoši Metodikai. Šajos tarifos nav ņemtas vērā izmaksas, kas radušās,
izpildot Eiropas Savienības un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās pārvades sistēmas operatora atbildības prasības
par pārvades sistēmas viengabalainību, drošu, efektīvu un ilgtspējīgu darbību, maksimālu tehnisko jaudu pieejamību un
kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu pārvades sistēmas lietotāju pieprasītajā apjomā. Izpildot tiesību normu prasības,
2017.gadā tika organizēta izsole, kuras rezultātā tika iesūknēts gāzes apjoms 7485 tūkstoši MWh. Kopējo izsoles izmaksu
segšana 8,5 miljonu euro apmērā ir būtiskākais iemesls pārvades sistēmas operatora tarifu pārskatīšanai.
[13] Lietā faktiski nav strīda, ka ekspluatācijas izmaksu palielinājums saistībā ar 2017.gadā rīkoto izsoli ir attiecināms
uz iepriekšējo tarifa pārskata ciklu. Tarifu projektu 2017./2018.gada tarifu pārskata ciklam pieteicēja iesniedza regulatoram
apstiprināšanai 2016.gada 22.decembrī, regulators tos apstiprināja ar 2017.gada 30.maija lēmumu Nr.54, tie stājās spēkā no
2017.gada 1.jūlija.
Likuma ,,Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 19.pants noteic, ka sabiedrisko pakalpojumu tarifus regulējamās
nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji aprēķina saskaņā ar noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku un pēc savas
iniciatīvas vai regulatora pieprasījuma iesniedz regulatoram aprēķināto tarifu projektus kopā ar tarifu aprēķina projektā
minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu (pirmā daļa). Regulators izvērtē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegto
noteiktā kārtībā aprēķināto tarifu projektu un tarifu aprēķina projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu 90 dienu
laikā pēc tā saņemšanas. Ja regulators konstatē, ka tarifu projekts ir aprēķināts nepareizi vai tarifu aprēķina projektā minētās
tarifus veidojošās izmaksas ir nepamatotas, regulators 10 darbdienu laikā var uzdot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam
veikt tarifu projekta pārrēķinu vai noraidīt tarifu projektu (otrā daļa).
Minētā likuma 20.pants noteic, ka tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski
pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti, ja nozares speciālie
likumi neparedz citus tarifu noteikšanas principus. Ja mainās tarifus ietekmējošie faktori, piemēram, rentabilitāte, regulators
var ierosināt tarifu pārskatīšanu un pieprasīt, lai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noteiktā termiņā iesniedz aprēķināto
tarifu projektu kopā ar tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu.
Metodikas 66.1.apakšpunkts paredz, ka sistēmas operators līdz katra gada 1.februārim iesniedz regulatoram
izvērtēšanai tarifu projektu un tiem atbilstošās izmaksas 12 mēnešu periodam, sākot no dienas, kad plānots uzsākt piemērot
aprēķinātos tarifus, kopā ar minēto izmaksu pamatojumu.
No minētajām tiesību normām izriet pamatprincips, ka tarifu projektā iekļaujamas nākamajā 12 mēnešu periodā
paredzamās izmaksas. Ar tarifiem tiek segtas tās sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja izmaksas, kuras vēl tikai radīsies tarifu
pārskata ciklā. Tas nozīmē, ka, iesniedzot tarifu projektu, sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam ir jāplāno un jāprognozē
nākotnē sagaidāmās izmaksas.
Arī Senāts vairākkārt ir atzinis, ka likums skaidri paredz, ka tarifu aprēķins tiek balstīts uz prognozētajām izmaksām.
Nepareizi noteikts sniegtā pakalpojuma apjoms un iespējami nepamatota samaksas pieprasīšana ir risināma atsevišķi.
Savukārt tarifu noteikšanā ir būtiski, kāds ir prognozētais izmaksu apjoms, sadalot to uz atbilstošu prognozēto sniedzamā
pakalpojuma apjomu (sk. Senāta 2016.gada 28.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-252/2-16 11.punktu ). Regulatora
funkcija nav pārbaudīt visas iepriekš radušās izmaksas līdz katram konkrētam čekam. Regulatora funkcija ir pārbaudīt tarifa
pamatotību tādā ziņā, kā to noteic likums – proti, tam ir jāredz, vai tarifā iekļautās izmaksas ir tādas, kuras nepieciešamas
pakalpojuma sniegšanai, un ar ko ir pamatota to iekļaušana tarifa aprēķinā noteiktā apjomā. Tas ne vienmēr prasa
attaisnojuma dokumentu pārbaudi. Pamats pārliecināties par paredzamo izdevumu apmēru un patiesumu var būt aprēķins
saistībā ar noslēgtiem līgumiem un attiecīgie līgumi (piemēram, pakalpojuma sniedzēja noslēgtie darba līgumi, pakalpojumu
līgumi). Turklāt jāņem vērā, ka tarifi tiek noteikti uz nākotnes laikposmu, pamatojoties uz izmaksu prognozi, respektīvi,
regulatoram ir jāpārbauda paredzamās izmaksas. Savukārt attaisnojuma dokumenti apliecina jau notikušus darījumus un
maksājumus iepriekšējā laikposmā, ar kuru tikai tiek salīdzināta prognoze. Tas pats par sevi norāda, ka attaisnojuma
dokumenti (pat salīdzināšanas un izmaksu patiesuma pārbaudes labad) vispār var arī nebūt, ja nākamajā laikposmā
prognozētās izmaksas veidojas atšķirīgi (sk. Senāta 2017.gada 4.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-49/2017 11.punktu).
Apgabaltiesa piekrīt regulatora apsvērumiem par attiecīgā regulējuma mērķi – no vienas puses tas mudina sabiedrisko
pakalpojumu sniedzējus plānot savas izmaksas un savā darbībā pieturēties pie apstiprinātā tarifu projekta, no otras puses
tas nodrošina lietotāju likumisko interešu aizsardzību, jo nodrošina, ka lietotāju veiktie maksājumi saskaņā ar tarifiem sedz
visas sabiedriskā pakalpojuma izmaksas un neveidojas parāds, kas lietotājiem būtu jāsedz nākamajos tarifu pārskata ciklos.
[14] Vienlaikus minētais princips nav absolūts, jo atsevišķos izņēmuma gadījumos Metodika pieļauj veikt izmaksu
korekciju, ņemot vērā iepriekšējā tarifu pārskata ciklā notikušo.
2017.gada 22.decembra iesnieguma brīdī gadījumus, kad nākamā tarifu pārskata cikla plānotās jaudas rezervēšanas
pakalpojuma izmaksas tiek koriģētas, paredzēja Metodikas 36.punkts:
36.1. ja faktiskais pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas apjoms ir mazāks par plānoto pārvades sistēmas jaudas
rezervēšanas apjomu vai faktiskā pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas struktūra atšķiras no plānotās pārvades sistēmas
jaudas rezervēšanas struktūras, sistēmas operators negūto nepieciešamo ieņēmumu daļu, kas pārsniedz ieņēmumu
pieļaujamo novirzi, iekļauj nākamā tarifu pārskata cikla plānotajās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksās. Vienā tarifu
pārskata ciklā atgūstamie negūtie nepieciešamie ieņēmumi nepārsniedz 10% no nākamā tarifu pārskata cikla kopējām
plānotajām jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksām, kas noteiktas šīs metodikas 35.punktā noteiktajā kārtībā;
36.2. ja faktiskais pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas apjoms ir lielāks par plānoto pārvades sistēmas jaudas
rezervēšanas apjomu vai faktiskā pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas struktūra atšķiras no plānotās pārvades sistēmas
jaudas rezervēšanas struktūras, sistēmas operators par papildu ieņēmumu daļu, kas pārsniedz ieņēmumu pieļaujamo novirzi,
samazina nākamā tarifu pārskata cikla jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas.
Jau pēc minētā iesnieguma saņemšanas, bet pirms lēmuma pieņemšanas regulators apzināja citas situācijas, kad
koriģēšana ir pieļaujama.
A r regulatora padomes 2018.gada 8.marta lēmumu Nr.1/5 (stājās spēkā 13.martā) Metodikā tika veikti grozījumi,
35.punktā paredzot tos gadījumus, kad nākamā tarifu pārskata cikla plānotās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas
tiek koriģētas:
35.1. ja faktiskie pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas ieņēmumi ir mazāki par apstiprinātajā tarifā plānotajiem
nepieciešamajiem ieņēmumiem, sistēmas operators negūtos nepieciešamos ieņēmumus iekļauj nākamā tarifu pārskata cikla
plānotajās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksās. Atgūstamie negūtie nepieciešamie ieņēmumi nepārsniedz 10% no
apstiprinātajā tarifā plānotajiem jaudas rezervēšanas pakalpojuma nepieciešamajiem ieņēmumiem (norma pēc būtības
identiska iepriekšējam 36.1.apakšpunkta regulējumam);
35.2. ja faktiskie pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas ieņēmumi ir lielāki par plānotajiem pārvades sistēmas jaudas
rezervēšanas ieņēmumiem, sistēmas operators par papildu gūto ieņēmumu daļu samazina nākamā tarifu pārskata cikla jaudas
rezervēšanas pakalpojuma izmaksas (norma pēc būtības identiska iepriekšējam 36.2.apakšpunkta regulējumam);
35.3. ja iepriekšējā tarifu pārskata cikla kopējās faktiskās pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas
ir mazākas par apstiprinātajām jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksām (turpmāk - izmaksu ietaupījums), sistēmas
operators pamato faktisko izmaksu atšķirību. Nākamā tarifu pārskata ciklā uz sistēmas lietotājiem attiecināmās plānotās
jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas samazina par izmaksu ietaupījumu. Ja izmaksu ietaupījums veidojas darbības
efektivitātes uzlabošanas rezultātā, sistēmas operators nākamā tarifu pārskata ciklā uz sistēmas lietotājiem attiecināmās
plānotās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas samazina 50% apmērā no izmaksu ietaupījuma;
35.4. ja iepriekšējā tarifu pārskata ciklā ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās
neparedzētas izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, nākamā tarifu pārskata cikla plānotajās jaudas
rezervēšanas pakalpojuma izmaksās tās iekļauj faktiskā apmērā.
Savukārt ar regulatora padomes 2018.gada 11.jūnija lēmumu Nr.1/12 (stājās spēkā 14.jūnijā) Metodika tika
papildināta ar 74.1 punktu, kas paredz, ka izmaksas, kas saistītas ar dabasgāzes nodrošināšanu pārvades sistēmas
starpsavienojumā ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi uz 2018.gada 1.martu, ievērojot sistēmas operatora 2017.gadā rīkoto
izsoli, un kas atbilst dabasgāzes daudzumam 3160 tūkst. MWh (300 milj. m3), atgūstamas 2018./2019.gada un
2019./2020.gada tarifu pārskata ciklā.
Ievērojot minēto, nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka pirms grozījumu izdarīšanas Metodika vispār neparedzēja
ierobežojumus izmaksu atgūšanai nākamajos taksācijas periodos. Kā jau tika norādīts, tarifu noteikšanas vispārējais princips
ir tarifu aprēķina veidošana atbilstoši prognozētajām izmaksām, savukārt izmaksu korekcijas gadījumi ir izņēmums no šā
vispārējā principa un kā tādi ir interpretējami šauri (sk., piemēram Satversmes tiesas 2011.gada 13.decembra lēmuma
lietā Nr.2011-15-01 9.5.punktu).
Lai arī pieteicēja plaši argumentē, kādēļ Metodikas jaunais regulējums būtu piemērojams arī konkrētajā gadījumā,
apgabaltiesa konstatē, ka regulators faktiski ir atzinis, ka gan Metodikas 35.4.apakšpunkta, gan 74.1punkta nosacījumi ir
piemērojami arī attiecībā uz pieteicējas iesniegumu, lai arī tas iesniegts 2017.gadā. Taču lietā ir strīds, vai minētās tiesību
normas var būt pamats pieteicējas prasītā labvēlīgā administratīvā akta izdošanai, citastarp, ņemot vērā pieteicējas
argumentu par Metodikas 74.1 punkta neatbilstību augstāka juridiskā spēku tiesību normām – Enerģētikas likuma 6.panta
pirmajai daļai, 15.panta sestajai daļai un 112.pantam, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr.715/2009 (2009.gada
13.jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu
(turpmāk – Regula Nr.715/2009), Komisijas Regulas (ES) 2017/459 (2017.gada 16.marts), ar ko izveido gāzes pārvades
sistēmu jaudas piešķiršanas mehānismu tīkla kodeksu un atceļ Regulu (ES) Nr. 984/2013 (turpmāk – Regula Nr.2017/459)
6.panta pirmajai daļai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (2009.gada 13.jūlijs) par kopīgiem
noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (turpmāk – Direktīva
Nr.2009/73/EK) 13.pantam.
[15] Enerģētikas likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un licencē
noteiktajā termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas lietotājiem un pretendentiem pieeju enerģijas pārvades vai
sadales sistēmām, dabasgāzes krātuvei vai sašķidrinātās dabasgāzes iekārtām. Šīs saistības sistēmas operators pilda
atbilstoši tehnisko noteikumu un drošības prasībām. Šīs daļas izpratnē ar drošību saprot enerģijas piegādes drošumu un
tehnisko drošību.
Enerģētikas likuma 15.panta sestā daļa paredz, ka sistēmas operators ir atbildīgs par enerģijas pārvades vai sadales
sistēmas vai sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas, vai dabasgāzes krātuves darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas
vadību un attīstību licences darbības zonā, savienojumu ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju nodrošināt
enerģijas pārvadi vai pārveidi, vai sadali vai dabasgāzes uzglabāšanu atbilstoši pieprasījumam.
Enerģētikas likuma 112.pants nosaka vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora papildus
pienākumus, citastarp, nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas drošu, efektīvu un saimnieciski izdevīgu darbību, tās
tehnisko ekspluatāciju un attīstību (1.punkts); nodrošināt dabasgāzes piegādi sadales sistēmai atbilstoši dabasgāzes sadales
sistēmas operatoru pamatotam pieprasījumam (2.punkts); nodrošināt dabasgāzes plūsmu vadību dabasgāzes pārvades
sistēmā atbilstoši sistēmas tehniskajām iespējām un saskaņā ar diskrimināciju nepieļaujošiem nosacījumiem dabasgāzes
saņemšanai no ārvalstīm un aizvadīšanai uz ārvalstīm (3.punkts); nodrošināt Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbību,
tehnisko ekspluatāciju un attīstību, lai sniegtu dabasgāzes krātuves pakalpojumus (4.punkts); uzglabāt atsevišķiem enerģijas
lietotājiem piederošu dabasgāzes rezervi par šo lietotāju līdzekļiem, ja to pieļauj Inčukalna pazemes gāzes krātuves tehniskās
iespējas (5.punkts); nodrošināt sistēmas lietotāju vai atsevišķu kategoriju sistēmu lietotāju nediskriminējošas procedūras un
darbības (6.punkts); nodrošināt pietiekamas pārrobežu pārvades jaudas, lai integrētos Eiropas dabasgāzes pārvades
sistēmas infrastruktūrā, izpildot visas ekonomiski pamatotās un tehniski īstenojamās prasības, kas attiecas uz sistēmas
jaudu piegādes drošumu (9.punkts); ievērot pārredzamu un nediskriminējošu tirgus procedūru, iepērkot dabasgāzi savu
funkciju veikšanai (12.punkts); īstenot dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru sadarbību Eiropas un reģionālā līmenī
(13.punkts); organizēt avāriju lokalizāciju un likvidāciju dabasgāzes pārvades sistēmā un Inčukalna pazemes gāzes krātuvē,
kā arī veikt preventīvas darbības (14.punkts).
No Regulas Nr.715/2009 2.panta 1.punkta izriet nepieciešamība nodrošināt sistēmas viengabalainību - jebkuru stāvokli
pārvades sistēmā, arī vajadzīgās pārvades iekārtās, kurā dabasgāzes spiediens un kvalitāte ir pārvades sistēmas operatora
noteiktajās minimālajās un maksimālajās robežās, garantējot dabasgāzes pārvadi tehniskā ziņā.
Regulas Nr.2017/459 6.panta pirmā daļa noteic, ka tīkla lietotājiem dara pieejamu maksimālo tehnisko jaudu, ņemot
vērā sistēmas integritāti, drošību un efektīvu tīkla darbību.
Direktīvas Nr.2009/73/EK 13.panta 1.punkta „a” apakšpunkts paredz, ka pārvades sistēmas, uzglabāšanas objekta
un/vai šķidrinātas dabasgāzes sistēmas operators, lai nodrošinātu atvērtu tirgu, attiecīgos saimnieciskos apstākļos vada,
uztur un attīsta drošus, stabilus un efektīvus gāzes pārvades, uzglabāšanas un/vai šķidrinātas dabasgāzes objektus,
pienācīgi ņemot vērā vides aizsardzības prasības, un nodrošina pietiekamus līdzekļus pakalpojumu saistību izpildei.
Pieteicējas norādītās tiesību normas noteic vispārīgos sistēmas operatora pienākumus, bet nenosaka tarifu veidošanas
principus, attiecīgi no tām neizriet pamatojums piemērot atkāpi no tarifu noteikšanas vispārējā principa, ka tarifu aprēķina
atbilstoši prognozētajām izmaksām. Līdz ar to nav pamata atzīt, ka Metodikas 74.1 punkts, kas paplašina to gadījumu
uzskaitījumu, kad izmaksas ir atgūstamas nākamajā tarifu pārskata ciklā, ir pretrunā augstāka juridiskā spēka tiesību
normām.
[16] Pieteicēja uzsver, ka pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas 2017.gada 3.aprīlī tai bija no normatīvajiem aktiem izrietošs
pienākums nodrošināt sistēmas drošību un stabilitāti ārkārtas apstākļos, kas nav kvalificējami kā enerģētiskā krīze, bet
tomēr ir ārpus pārvades sistēmas operatora ierastās darbības.
No pieteicējas paskaidrojumiem izriet, ka izmaksas palielinājās objektīvu iemeslu dēļ – izsoles rīkošana bija
nepieciešama, lai neiestātos enerģētiskā krīze, tas bija vienīgais veids, kā pieteicēja varēja nodrošināt nepieciešamo aktīvās
dabasgāzes daudzumu, kuram ir jāatrodas krātuvē noteiktu laika periodu. Tarifu projekta iesniegšanas brīdī pieteicējai nebija
un nevarēja būt zināms nepieciešamais izdevumu apmērs, lai nodrošinātu operatora pienākumu pilnīgu izpildi pēc gāzes
tirgus atvēršanas.
Faktiski lietā ir strīds, pirmkārt, par dabasgāzes apjomu, kam jāatrodas krātuvē, lai pieteicēja varētu pilnvērtīgi
nodrošināt tai uzlikto pienākumu izpildi, otrkārt, vai pieteicēja, jau iesniedzot apstiprināšanai 2017./2018.gada tarifu projektu,
nevarēja paredzēt, ka attiecīgo krājumu esību nespēs nodrošināt bez izsoles, attiecīgi, nevarēja prognozēt attiecīgos
izdevumus.
[17] Pieteicēja savā pieteikumā norāda, ka, vadoties no vēsturiskajiem pieprasījuma datiem, kā arī Eiropas Komisijas
apvienotā izpētes centra 2016.gada pētījuma par apvienoto Igaunijas, Somijas, Latvijas un Lietuvas gāzes sistēmas risku
novērtējuma (Joint Researcg Center, Joint Risk Assessment of the Gas Systen of Estonia, Finland, Latvia and
Lithuania), aktīvās dabasgāzes daudzums krātuvē, kas nepieciešams apkures sezonas sākumā, lai spētu nodrošināt
attiecīgo mēnešu dienas patēriņa maksimumiem atbilstošas ieejas jaudas pārvades sistēmas starpsavienojumā ar krātuvi, ir
700 milj. m3. 1.janvārī aktīvās dabasgāzes daudzumam krātuvē vajadzētu būt vismaz 500 milj. m3, bet marta sākumā ne
mazāk par 300 milj. m3.
Pieteicēja uzsver, ka nevarēja pietiekamā detalizācijas un prognozēšanas pakāpē prognozēt atvērtā gāzes tirgus
dalībnieku rīcību. Ņemot vērā, ka līdz pat 2017.gada jūnijam pieteicēja nebija saņēmusi nevienu krātuves jaudas
pieprasījumu 2017./2018.gada krātuves ciklam, tā secināja, ka 2017./2018.gada apkures sezonā krātuvē uzglabātās aktīvās
dabasgāzes apjoms nesasniegs 700 milj. m3, tādēļ kā tehniski un ekonomiski pamatotākais risinājums nepieciešamās ieejas
jaudas pārvades sistēmas starpsavienojumā ar krātuvi nodrošināšanai tika atzīta izsole. 2017.gada jūlijā tika rīkota izsole par
dabasgāzes pieejamības nodrošināšanu šādos termiņos un apjomos: 1) no iesūknēšanas sezonas beigām līdz 2017.gada
31.oktobrim – 1 150 000 MWh; 2) no iesūknēšanas sezonas beigām līdz 2017.gada 30.novembrim – 1 150 000 MWh;
3) no iesūknēšanas sezonas beigām līdz 2017.gada 31.decembrim – 1 150 000 MWh; 4) no iesūknēšanas sezonas beigām
līdz 2018.gada 31.janvārim – 1 150 000 MWh; 5) no iesūknēšanas sezonas beigām līdz 2018.gada 28.februārim –
3 450 000 MWh. Citiem tehniskajiem risinājumiem atbilstoši ieejas jaudas nodrošināšanai pastāvēja tehniski un praktiski
ierobežojumi, turklāt izsoles procedūras priekšrocība ir konkurence starp potenciālajiem dalībniekiem, kas ļauj būtiski
samazināt izsoles izmaksas.
Apgabaltiesas ieskatā ir jānošķir attiecīgā izmaksu posteņa (ar dabasgāzes iegādi saistītie izdevumi) prognozējamība un
attiecīgo izdevumu konkrētā apmēra prognozējamība. Regulators pamatoti norāda, ka precīzi prognozēt izsoles iznākumu
un izmaksas pirms pašas izsoles norises nav iespējams, taču tas pats par sevi nenozīmē, ka tarifu aprēķinā nevar tikt
iekļautas prognozētās izmaksas, kas vēlāk var pilnībā nesakrist ar prognozētajām.
[18] Lai piemērotu Metodikas 35.4.punkta normu, pieteicējai konkrētajā gadījumā bija jāspēj pamatot, ka konkrētajos
apstākļos attiecīgās izmaksas nebija prognozējamas.
Dabasgāzes tirgus atvēršana pati par sevi nav uzskatāma par šādu ārkārtas apstākli, jo jau 2016.gada 11. februārī
apstiprinot grozījumus Enerģētikas likumā, likumdevējs noteicis, ka 2017.gada 3.aprīlī dabasgāzes tirgus Latvijā tiek pilnībā
atvērts visiem lietotājiem, dabasgāzes tirgū nodrošinot brīvu konkurenci, piegāžu drošību un enerģētiskās neatkarības
stiprināšanu Latvijā.
Turklāt jāņem vērā, ka pieteicējai licence attiecīgās darbības veikšanai izdota jau 2017.gada 5.janvārī.
Tātad, iepriekš zinot par dabasgāzes tirgus atvēršanu un tiesiski darbojoties attiecīgajā jomā, pieteicēja jau pirms
2017./2018.gada tarifa apstiprināšanas (pirms 2017.gada 30.maija) varēja plānot savu turpmāko rīcību.
Turklāt lietā esošie pierādījumi apliecina, ka pieteicēja savu darbību arī attiecīgi plānoja. 2017.gada 23.martā notika
tikšanās starp regulatora un pieteicējas pārstāvjiem, kurā pieteicējas pārstāvis iesniedza regulatoram un prezentēja izdales
materiālu par dabasgāzes krātuves finansēšanas modeli (lietas 2.sējuma 140.-147.lapa), kurā norādīts – „lai nodrošinātu,
ka krātuvē ir pieejams drošai apgādei nepieciešamais apjoms, pārvades operators saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un
krātuves lietošanas noteikumiem iegādājas 700 milj. m3 krātuves jaudu”, „operators organizē tirgotājiem izsoli par gāzes
iesūknēšanu rezervētajā jaudā, paredzot izsolē tehniskus izņemšanas ierobežojumus: apjoms paredzēts nepārtrauktu piegāžu
nodrošināšanai Latvijas tirgum; izņemšanas sezonas sākumā iesūknētās dabasgāzes apjomam krātuvē jābūt 700 milj. m3;
1.janvārī krātuvē ir jābūt ne mazāk kā 500 milj. m3 dabasgāzes (nodrošināmais patēriņš 12 milj. m3/dn; 1.martā – ne mazāk
kā 300 milj. m3 dabasgāzes (nodrošināmais patēriņš – 8,4 milj. m3/dn; tirgotājam ir finansiāli jāgarantē nolīgtā apjoma
iesūknēšanu/nodrošināšanu krātuvē”. „Ieguvums – 700 milj. m3 krātuves jaudas tirgotāju vietā rezervē sistēmas operators,
kas ļauj tirgotājiem samazināt izmaksas par krātuves izmantošanu. Pārējo krātuves apjomu 1,6 miljardi. m3 jebkurš tirgotājs
var brīvi iegādāties bez izņemšanas”. Izdarīts apkopojošs secinājums „Conexus rezervē 700 milj. m3, izmaksas iekļauj
pārvades tarifā. Pārējiem tirgotājiem pieejami 1,6 miljardi m3, tarifi nemainās” (prezentācijas 13.lapa). Vēl vairāk –
pieteicēja norādījusi: „līdz 10.aprīlim iesniedzam jaunu pārvades tarifu projektu, kas atšķiras ar kopējo drošības izmaksu
iekļaušanu 700*15,85=11 088 tūkst. euro apmērā. Izmaksas balstās uz spēkā esošo uzglabāšanas tarifu un apjomu
700 milj. m3. Lai nodrošinātu 2017./2018.gada ziemu, izmaiņām pārvades tarifā būtu vēlākais jāstājas spēkā 1.augustā – lai
paspētu iesūknēt gāzi” (prezentācijas 15.lapa). Turklāt kā iespējamais risinājums piedāvāts „izmaksas par iegādāto
krātuves jaudu (vietu krājumā) saskaņā ar spēkā esošiem tarifiem (15,84 euro/tūkst. m3) iekļaut pārvades tarifos
(prezentācijas 11.lapa).
Tātad ir acīmredzams, ka pieteicējai jau pirms 2017./2018.gada tarifa apstiprināšanas bija zināms gan drošai apgādei
nepieciešamais apjoms, gan tā iegūšanas metode (izsole), gan iespējamās izmaksas, gan nepieciešamība attiecīgās
prognozētās izmaksas iekļaut 2017./2018.gada tarifā. Līdz ar to nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka attiecīgās
izmaksas nebija prognozējamas. Ja reiz attiecīgās izmaksas bija prognozējamas, bet pieteicēja nerīkojās normatīvajos aktos
paredzētajā veidā, proti, neiekļāva attiecīgās izmaksas 2017./2018.gada tarifa projektā, nav pamata uzskatīt, ka bija
iestājušies ārkārtas (no pieteicējas rīcības neatkarīgi) apstākļi, kas ļauj atkāpties no vispārējā tarifu veidošanas principa, bet
izmaksas saistībā ar 2017.gada izsoli iekļaut nākamā perioda tarifā.
[19] No regulatora paskaidrojumiem izriet, ka tas principā atzīst, ka 2017.gads bija pirmais pēc dabasgāzes tirgus
atvēršanas, tādēļ pieteicēja, iespējams, tiešām nevarēja pilnībā prognozēt dabasgāzes tirgotāju rīcību attiecībā uz to, kā tie
izvēlēsies izmantot dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu.
Tomēr regulators uzsver, ka pieteicējai bija rūpīgi jāizvērtē, kāds ir minimālais nepieciešamais dabas gāzes daudzums.
Regulators ir noteicis citu dabasgāzes apjomu, kas bija nepieciešams pārvades sistēmas starpsavienojumā ar Inčukalna
pazemes gāzes krātuvi - 3160 tūkst. MWh (300 milj. m3), proti ņēmis vērā noteikumu Nr.312 12. 1 punktā (redakcijā, kas
spēkā no 2018.gada 25.maija) norādīto dabasgāzes daudzumu. Faktiski tieši attiecīgā regulējuma izmaiņas (un nevis
dabasgāzes tirgus atvēršanu kopumā) un ar to saistītos pienākumus regulators ir atzinis par tādu apstākli, ko pieteicēja
nevarēja prognozēt.
[20] Saistībā ar noteikumu Nr.312 attiecināmību uz konkrēto gadījumu apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.
[20.1] Ar 2017.gada 23.marta grozījumiem Nr.189 noteikumos Nr.312 ( stājās spēkā 2017.gada 6.aprīlī) dabasgāzes
rezervju nodrošināšana un uzglabāšana aizsargāto lietotāju apgādei uzdota dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram.
Ar minētajiem grozījumiem ir noteikts, ka pasākumus elektroenerģijas un dabasgāzes apgādes ierobežošanai vai
pārtraukšanai veic licencēts dabasgāzes un elektroenerģijas sadales sistēmas operators tā licences darbības zonā
(12.punkts).
Enerģētiskās krīzes laikā, ja traucēta dabasgāzes piegāde, dabasgāzi no dabasgāzes drošības rezerves, kas
nodrošināta piegādes standarta apjomā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.994/2010 (2010.gada
20.oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Padomes Direktīvas 2004/67/EK atcelšanu (turpmāk
– Regula Nr.994/2010), pārvades sistēmas operators izmanto nodrošināmo lietotāju apgādei (34.1punkts). Rezerve tiek
uzglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (34.3punkts).
Noteikumu Nr.312 34. 4 punkts noteic, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operators: 34.4 1. nodrošina rezervi un tās
uzglabāšanu; 34.4 2. informē dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoru par rezerves apjomu un vienojas par rezerves
iesūknēšanas laiku; 34.4 3. rezerves nodrošināšanai nepieciešamās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas ietver
dabasgāzes pārvades sistēmas attiecināmajās izmaksās; 34.4 4. laikus rezervē uzglabāšanas un pārvades sistēmas jaudu, ko
izmanto enerģētikas krīzes laikā, ja traucēta dabasgāzes piegāde.
Noteikumu 37.punkts paredz, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operators šo noteikumu 34.4 1.apakšpunktā minēto
rezervi un tās uzglabāšanu nodrošina ar 2017.gada 1.oktobri.
Noteikumu Nr.312 34. 5 punkts noteic, ka pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par rezerves izmantošanu
dabasgāzes pārvades sistēmas operators, izmantojot šo noteikumu 34.4 4.apakšpunktā minēto jaudu, saskaņā ar
dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumiem pievada rezervi dabasgāzes sadales sistēmas operatoram; savukārt
dabasgāzes sadales sistēmas operators nodrošina no dabasgāzes pārvades sistēmas operatora saņemtās rezerves piegādi
nodrošināmiem lietotājiem.
Nodrošināmo lietotāju grupas enerģētiskās krīzes laikā traucētas dabasgāzes piegādes situācijā regulētas noteikumu
Nr.312 4.1punktā.
Attiecībā uz piegādes standartu Regulas Nr.994/2010 8.panta 1.punkts paredz, ka kompetentā iestāde pieprasa, lai
dabasgāzes uzņēmumi, ko tā nosaka, veiktu pasākumus nolūkā nodrošināt gāzes piegādi dalībvalsts aizsargātajiem
patērētājiem šādos gadījumos: a) galējas temperatūras septiņu dienu aukstākajā periodā, ko statistiski novēro reizi 20 gados;
b) kad ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums ilgst vismaz 30 dienas, ko statistiski novēro reizi 20 gados; un c) uz vismaz 30
dienām, ja vienotas lielākās gāzes piegādes infrastruktūras traucējumi rodas vidējos ziemas apstākļos.
2017.gada noteikumu anotācijā norādīts, ka dabasgāzes drošības rezerve tiek veidota, lai, ievērojot Regulu
Nr.994/2010, enerģētiskās krīzes laikā traucētas dabasgāzes piegādes gadījumā tā tiktu izmantota nodrošināmo lietotāju
apgādei ar dabasgāzi.
Skatoties pēc Latvijas 2015.gada dabasgāzes patēriņa (1318 milj. m3), dabasgāzes daudzums, kas būtu nepieciešams
nodrošināmo lietotāju apgādei veselu gadu, ir aptuveni 245 milj. m3. Vienlaikus jāņem vērā, ka Inčukalna pazemes gāzes
krātuvē dabasgāzes uzkrāšana ir sezonāla. Pamatojoties uz regulā iekļautajām prasībām (6.pants), nepieciešams nodrošināt,
ka nodrošināmiem lietotājiem tiek nodrošināta gāzes apgāde pie jebkādiem nosacījumiem.
Atbilstoši 2017.gadā veiktā Eiropas Komisijas Apvienotā izpētes centra (Joint Research Center) pētījuma rezultātiem,
balstoties uz riska novērtējumiem (izvērtēti kopumā 12 dažādi risku scenāriji), ir izsecināts, ka divu nedēļu laikā ir iespējams
novērst jebkuru gāzes apgādes traucējumu Baltijas reģionā, izmantojot alternatīvus gāzes apgādes ceļus vai novēršot
tehnisko problēmu. Gadījumā, ja sakrīt vairāki apstākļi, piemēram, nenotiek komerciālās plūsmas no Krievijas (visās Baltijas
valstīs vienlaikus) un nedarbojas cita jebkura infrastruktūras vienība (Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis, kāda no
gāzes mērīšanas stacijām, Inčukalna pazemes gāzes krātuve u.tml.), piegādes problēmu var atrisināt divu nedēļu laikā. Pie
sliktākā scenārija, kad gāzes apgādes pārtraukums notiek tieši divās aukstākajās nedēļās gadā (kādas ir sastopamas reizi 20
gados), patēriņš nodrošināmajiem lietotājiem, piemēram, 2016.-2017.gada ziemai tika prognozēts 28,1 milj. m3 divās
nedēļās.
Izstrādājot projektu, tika salīdzināti savā starpā trīs rezerves izveidošanas modeļi. Realizējot trešo modeli, pārvades
sistēmas operators nosaka rezerves apjomu, vadoties no nodrošināmo lietotāju patēriņa prognozēm, gāzes lietošanas
sezonas, cauruļvadu sistēmā pieejamās gāzes u.c. iespējamiem faktoriem. Pārvades sistēmas operators, izvērtējot
ekonomiski efektīvāko risinājumu, veido rezervi pats vai iegādājas šādu pakalpojumu no gāzes tirgotāja, ievērojot
normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz iepirkumu procesu. Ar rezerves iegādi saistīto izmaksu atgūšanu būtu
iespējams pārdalīt uz vairākiem gadiem, tādējādi mazinot iespējamo negatīvo ietekmi uz pārvades tarifu. Tādējādi modelis,
kad pārvades sistēmas operators veic rezerves nodrošināšanu un uzglabāšanu, būtu vieglāk pārredzams un administrējams
salīdzinoši ar potenciālo dabasgāzes tirgotāju uzraudzību rezerves nodrošināšanas kontekstā, kā arī valsts iesaistes
scenārijā. Krīzes gadījumā pārvades sistēmas operators saskaņā ar dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumiem
pievadīs rezervi dabasgāzes sadales sistēmas operatoram, kurš nodrošinās rezerves piegādi mājsaimniecībām, skolām,
pirmsskolas izglītības iestādēm, slimnīcām, valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
institūcijām, krīzes centriem, sociālās rehabilitācijas institūcijas personām, avārijas dienestiem, telekomunikāciju mezgliem,
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Nacionālajiem bruņotajiem
spēkiem, Valsts policijai, Valsts robežsardzei, valsts drošības iestādēm, ūdensapgādes un kanalizācijas stacijām, brīvības
atņemšanas iestādēm, mobilizējamiem civilās aizsardzības formējumiem (sk. http://tap.mk.gov.lv/ doc/2005/
EMAnot_120411_LietoRez.977.doc).
[20.2] Tātad pieteicējai kā dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram sakarā ar normatīvo aktu izmaiņām, kas stājās
spēkā 2017.gada 6.aprīlī, no 2017.gada 1.oktobra bija pienākums nodrošināt dabasgāzes drošības rezerves esību un
uzglabāšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Rezerves nodrošināšanai nepieciešamās tehnoloģiski un ekonomiski
pamatotās izmaksas bija ietveramas dabasgāzes pārvades sistēmas attiecināmajās izmaksās. Rezerves apjoms netika
normatīvi noteikts, likumdevējs paredzēja, ka rezerves apjomu nosaka pārvades sistēmas operators, vadoties no
nodrošināmo lietotāju patēriņa prognozēm, gāzes lietošanas sezonas, cauruļvadu sistēmā pieejamās gāzes u.c. iespējamiem
faktoriem. Likumdevējs arī paredzēja, ka ar rezerves iegādi saistīto izmaksu atgūšanu būtu iespējams pārdalīt uz vairākiem
gadiem, tādējādi mazinot iespējamo negatīvo ietekmi uz pārvades tarifu. Tomēr pārvades sistēmas operators, ciktāl
iepirkuma rīkošanu pamato ar attiecīgo pienākumu, nevar attiecināmajās izmaksās ietvert jebkādu iegādātās dabasgāzes
daudzumu, bet tikai krīzes situācijai nepieciešamo rezervi nodrošināta piegādes standarta apjomā.
[20.3] Minimālais rezerves apjoms ir noteikts vēlāk, ar 2018.gada 8.maija grozījumiem Nr.272 noteikumos Nr.312
(stājās spēkā 2018.gada 25.maijā).
Noteikumi tika papildināti ar normu, kas paredz, ka, lai enerģētiskās krīzes laikā nodrošinātu diennaktī nepieciešamo
jaudu dabasgāzes izņemšanai no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas
operatora pienākums ir nodrošināt, ka laikposmā no konkrētā krātuves cikla dabasgāzes iesūknēšanas sezonas beigām līdz
nākamā gada 1.martam Inčukalna pazemes gāzes krātuvē atrodas aktīvās dabasgāzes daudzums, kas nav mazāks par 3160
tūkst. MWh (300 milj. m3) un ir paredzēts Latvijas dabasgāzes apgādes nodrošināšanai (12.1punkts). Nepieciešamās
tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas saistītas ar šo noteikumu 12.1 punktā noteikto pienākumu izpildi,
vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ietver dabasgāzes pārvades sistēmas attiecināmajās
izmaksās (12.2 punkts). Šo noteikumu 12.1punktā minētā apjoma nodrošināšanas modeli vienotais dabasgāzes pārvades un
uzglabāšanas sistēmas operators katru gadu saskaņo ar Ekonomikas ministriju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisiju. (12.3 punkts).
Savukārt noteikumu 34.1punktā tika ietverta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 25.oktobra Regulu
(ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr.994/2010 (turpmāk –
Regula Nr.2017/1938).
Attiecībā par gāzes piegādes standartu Regulas Nr.2017/1938 6.panta 1.punkts paredz Regulas Nr.994/2010 8.panta
1.punktam identiskus noteikumus.
2018.gada noteikumu anotācijā norādīts, ka projekts ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt dabasgāzes apjoma uzglabāšanu
Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, lai nodrošinātu nepieciešamo izņemšanas jaudu diennaktī no krātuves izsludinātās
enerģētiskās krīzes laikā (tehniski nodrošināts nepieciešamais spiediens dabasgāzes izņemšanai no krātuves). Uzglabājamais
dabasgāzes apjoms noteikts, izejot no Eiropas Komisijas pētījumu centra Joint Research Center 2016.gadā veiktā pētījuma
Joint Risk Assessment of the Gas System of Estonia, Finland, Latvia and Lithuania un izvēloties scenāriju par
neprognozētu spelgoni martā vienas nedēļas laikā, kad Latvijas vidējais patēriņš ir 87,23 MWh (8,2 miljoni kubikmetru)
dabasgāzes dienā jeb 610,63 MWh nedēļā (57,4 milj. m3; pētījuma 8.lpp), kā arī ņemot vērā minimāli nepieciešamo
dabasgāzes apjomu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, lai nodrošinātu vajadzīgo spiedienu šāda apjoma izņemšanai dienā
(atbilstoši grafikam „Gas extraction from Inčukalns underground gas storage” pētījuma 11.lpp. – krātuvē jābūt vismaz
3160 tūkst. MWh (300 milj. m3) aktīvās gāzes; 1.pielikums).
Likumdevējs apzinājis, ka pašlaik spēkā esošo noteikumu redakcija nosaka vienotā dabasgāzes pārvades un
uzglabāšanas sistēmas operatora atbildību tikai par dabasgāzes drošības rezervju uzglabāšanu nodrošināmo lietotāju
apgādei, tādējādi pastāv risks saskarties ar būtisku dabasgāzes deficītu iespējamu apgādes krīžu gadījumā apkures sezonas
laikā. Noteikumu papildināšana ar normām par nepieciešamo dabasgāzes daudzumu, kuram ir jāatrodas krātuvē noteiktu
laika periodu, ļaus samazināt ar dabasgāzes apgādi saistītos riskus un novērst situāciju, kad apkures sezonas noslēguma
periodā, marta mēnesī, krātuvē var nebūt saglabājies pietiekams dabasgāzes krājumu apjoms un ar to saistītais krātuves
darba spiediens, kas nepieciešams Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanai atbilstoši teorētiski iespējamajam maksimāli
pieprasītajam apjomam. Obligāti uzglabājamā aktīvā dabasgāzes daudzuma iesūknēšanu krātuvē nodrošina vienotais
dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS „Conexus Baltic Grid” ar ekonomiski pamatotiem un tirgus
principos balstītiem mehānismiem, ieskaitot izsoles par dabasgāzes nodrošināšanu pārvades sistēmas starpsavienojumā ar
Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kas nodrošina atbilstošu spiedienu krātuvē un attiecīgi tehnisko ieejas jaudu pārvades
sistēmas starpsavienojumā ar krātuvi.
Vienotais pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators pirms izsoles veic noteikumu 12.1 punktā minētā apjoma
nodrošināšanas ekonomiskā modeļa saskaņojumu ar Ekonomikas ministriju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisiju.
Krātuves minimālais dabasgāzes nodrošinājums nepieciešams, lai dabasgāzes tirgus dalībniekiem atbilstoši krātuves un
dabasgāzes pārvades cauruļvadu tehniskajām iespējām un infrastruktūras darba režīmiem nodrošinātu iespēju savlaicīgi un
atbilstošā daudzumā saņemt pieprasīto dabasgāzes apjomu.
Iespējamiem iepirkumiem un/vai izsolēm par nepieciešamā minimālā dabasgāzes apjoma nodrošināšanu krātuvē ir
jānoslēdzas līdz attiecīgā gada iesūknēšanas sezonas sākumam. Izsoles konkrēts datums tiek publicēts vienotā dabasgāzes
pārvades sistēmas un uzglabāšanas operatora mājas lapā (sk.
http://tap.mk.gov.lv/doc/2018_05/EMAnot_260418_312NOT.848.docx).
[20.4] Tātad 2018.gada noteikumu grozījumos veiktais aprēķins vienīgi papildina aprēķinu, kas veikts, jau pieņemot
2017.gada grozījumus. Sākotnēji, vadoties no 2015.gada Latvijas dabasgāzes patēriņa 1318 milj. m3 (ņemot vērā arī
2014.gada patēriņu 1294 milj. m3), secināts, ka nodrošināmo lietotāju apgādei gadā nepieciešami 245 milj. m3 dabasgāzes.
Vēlāk atzīts, ka papildus Latvijas vidējam patēriņam (8,2 milj. m3 dabasgāzes dienā jeb 57,4 milj. m3 nedēļā) aprēķinos ir
ņemams vērā arī minimāli nepieciešamais dabasgāzes apjoms, lai nodrošinātu vajadzīgo spiedienu attiecīgā apjoma
izņemšanai dienā – attiecīgi aprēķināts, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jābūt vismaz 300 milj. m3 (3160 tūkst. MWh)
aktīvās gāzes.
Attiecīgo dabasgāzes apjomu vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram uzdots
nodrošināt, paredzot, ka tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas saistītas ar minētā pienākuma izpildi,
vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ietver dabasgāzes pārvades sistēmas attiecināmajās
izmaksās. Šāds nodrošināmais apjoms palicis nemainīgs arī uz šo brīdi.
Atbilstoši tam arī Metodika 2018.gada 11.jūnijā tika papildināta ar 30.1 punktu, kas paredz, ka dabasgāzes apgādes
nodrošināšanas izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai sistēmas operators izpildītu Ministru kabineta noteikumos noteikto
pienākumu nodrošināt enerģētiskās krīzes laikā nepieciešamo dabasgāzes izņemšanas jaudu no Inčukalna pazemes gāzes
krātuves, tarifu projektā iekļauj atbilstoši iepriekšējā kalendārā gada faktiskajai vērtībai. Savukārt Metodikas 66.punkts tika
izteikts redakcijā, kas paredz, ka sistēmas operators līdz katra gada 1.februārim, bet, ja regulators ir pieņēmis lēmumu par
tarifu pārskata cikla pagarināšanu, līdz attiecīgā gada 1.februārim, rakstveidā un elektroniskā formā iesniedz regulatoram
izvērtēšanai: tarifu projektu un tiem atbilstošās izmaksas 12 mēnešu periodam, sākot no dienas, kad plānots uzsākt piemērot
aprēķinātos tarifus, kopā ar minēto izmaksu pamatojumu. Kopā ar tarifu projektu sistēmas operators iesniedz tarifu aprēķina
projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu un minētās izmaksas pamatojošos dokumentus saskaņā ar regulatora
noteikumiem par tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu (66.1.apakšpunkts); informāciju par tarifu pārskata ciklā
plānotajiem jaudas rezervēšanas pakalpojuma nepieciešamiem ieņēmumiem (66.2.apakšpunkts); informāciju par iepriekšējā
kalendārā gada ieņēmumiem no jaudas rezervēšanas pakalpojuma un kopējām faktiskām pārvades sistēmas jaudas
rezervēšanas pakalpojuma izmaksām (66.3.apakšpunkts).
Savukārt Metodikas 74.1punktā tika paredzēts izņēmums attiecībā uz pieteicējas konkrēto dabasgāzes iepirkumu
apstākļos, kad sakarā ar normatīvo aktu regulējuma izmaiņām pieteicējai vēl nebija pilnībā zināmas attiecīgās prasības.
Minētās tiesību normas nav uzskatāmas par tiesības ierobežojošām, kā to uzskata pieteicēja – tās Metodikā tika
iekļautas, ņemot vērā aktuālo regulējumu enerģētiskās krīzes rezerves krājumu veidošanas gadījumā.
[20.5] Atbilstoši Enerģētikas likuma 59.pantam enerģētiskā krīze ir likumā noteiktajā kārtībā izsludināti periodi, kad
enerģijas vai kurināmā piegāde energoapgādes komersantiem vai enerģijas lietotājiem ir apdraudēta vai traucēta tādā apjomā,
ka šo apdraudējumu vai traucējumus energoapgādes komersanti nespēj laikus prognozēt un novērst ar saimnieciskās
darbības metodēm
Līdz ar to ir pamatots pieteicējas arguments, ka noteikumi Nr.312 ir attiecināmi uz specifisku situāciju un ir vērsti uz to,
lai enerģētiskās krīzes laikā traucētas dabasgāzes piegādes gadījumā tiktu veidota minimāli nepieciešamā rezerve
nodrošināmo lietotāju apgādei ar dabasgāzi.
Savukārt pieteicēja tarifu pamatojumā norādījusi uz citu situāciju – pārvades sistēmas operatora pienākumu nodrošināt
pārvades sistēmas viengabalainību, drošu, efektīvu un ilgtspējīgu darbību, maksimālu tehnisko jaudu pieejamību un
kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu pārvades sistēmas lietotāju pieprasītajā apjomā. Citiem vārdiem, nodrošināt tādu
darbību, lai krīzes situācija neiestātos.
Taču, kā jau apgabaltiesa atzina, attiecībā uz pārvades sistēmas operatora vispārējiem pienākumiem attiecīgi izņēmuma
apstākļi konkrētajā gadījumā nav konstatējami.
Regulatora rīcība, uz konkrēto situāciju attiecinot noteikumu Nr.312 regulējumu, nav nepareiza. No regulatora
paskaidrojumiem izriet, ka, papildinot Metodiku ar 74.1punktu, regulators ir atzinis, ka, iesniedzot 2017./2018.gada tarifu
projektu, pieteicējai varēja nebūt pilnībā zināmi ar attiecīgajiem normatīvo aktu grozījumiem noteiktie pienākumi, attiecīgi –
nebija iepriekš prognozējamas to izpildei nepieciešamās darbības. Secīgi tika atzīts, ka nākamā gada tarifā, neprasot
papildus pamatojumu, ir ietveramas izmaksas likumdevēja atzītajā apjomā 3160 tūkst. MWh (300 milj. m3).
Jāņem vērā, ka krīzes situācijai nepieciešamais dabasgāzes apjoms veido lielāko daļu no tā dabasgāzes apjoma, kas
nepieciešams pārvades sistēmas netraucētai darbībai, tostarp, kā tas redzams no 2018.gada noteikumu anotācijas, tā
aprēķinā ņemti vērā Regulas Nr.2017/1938 piegādes standarta kritēriji, tostarp, galējas temperatūras septiņu dienu aukstākajā
periodā.
Regulatora darbības mērķis apstiprinot tarifus, ir līdzsvarot lietotāju intereses (kas pamatā ir saņemt kvalitatīvu
pakalpojumu pēc iespējas lētāk) un sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja intereses (kas pamatā ir saimnieciskas intereses –
saimnieciskās darbības attīstība un peļņas gūšana (sk. Senāta 2016.gada 28.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-252/2016
7.punktu). Tātad, izvērtējot sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja tarifu aprēķinu, regulatora uzdevums, tostarp, ir aizsargāt
lietotājus, rūpējoties par to, lai tarifos netiktu iekļautas tādas izmaksas, kuras nav nepieciešamas attiecīgā pakalpojuma
sniegšanai. Faktiski tādu pat principu paredz noteikumu Nr.312 12. 1punkta norma, jo tajā, ņemot vērā, objektīvus kritērijus,
ir noteikts minimāli nepieciešamais krājuma daudzums, neatņemot pakalpojuma sniedzējam tiesības nodrošināt arī lielāku
uzkrājumu, vienlaikus saglabājot principu, ka šīm izmaksām jābūt nepieciešamām, tehnoloģiski un ekonomiski pamatotām.
Pieteicējas aprēķini ir veikti, ņemot vērā pamatdarbībai (maksimālās jaudas nodrošināšanai) nepieciešamo dabasgāzes
apjomu (kā to definē pieteicēja – ārkārtas apstākļos, kas nav kvalificējama kā enerģētiskā krīze), kas, kā jau apgabaltiesa
norādīja, konkrētajā gadījumā nevar tikt ņemti vērā, nosakot nākamā perioda tarifus. Līdz ar to tie nepierāda, ka
enerģētiskās krīzes apstākļos nodrošināmajai dabasgāzes rezervei attiecīgajā periodā bija jābūt lielākai.
[21] Ievērojot minēto, apgabaltiesa secina, ka, ņemot vērā, ka pieteicējai jau pirms 2017./2018.gada tarifa
apstiprināšanas bija zināms drošai apgādei nepieciešamais dabasgāzes apjoms un prognozējamās izmaksas, bet pieteicēja
prognozētās izmaksas neiekļāva 2017./2018.gada tarifa projektā, nav pamata visas izmaksas saistībā ar 2017.gada izsoli
iekļaut 2018./2019.gada un 2019./2020.gada tarifā. Tāpat pieteicēja nav pierādījusi, ka izmaksas saistībā ar 2017.gada izsoli,
kas pārsniedz 300 milj. m3 (3160 tūkst. MWh), bija nepieciešamas, tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas noteikumu
Nr.312 paredzēto pienākumu izpildei.
Līdz ar to pieteikums ir noraidāms kā nepamatots.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
noraidīt AS „Conexus Baltic Grid” pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, kas paredz
2017.gada jūlijā rīkotās izsoles izmaksu atgūšanu 3 236 268,48 euro apmērā, kas atbilst izsolītajam, bet izmaksās
neatzītajam dabasgāzes daudzumam 4 325 056 MWh, paredzot to atgūšanu nākamajā dabasgāzes pārvades sistēmas
pakalpojumu regulatīvajā periodā, iekļaujot šīs izmaksas pieteicējas atļautajos ieņēmumos.
Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja A.Šteinberga
Tiesneses S.Kanenberga
I.Meldere