Court dismissed appeal to declare management contract void, ruling procedural defects insufficient to invalidate agreement.

Lietas Nr. C30438313

Lietas arhīva Nr. CA-1530-15/8

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese S. Vamža

tiesneses A.Veita un M.Zelmene

ar tiesas sēžu sekretāri O.Ozolu

piedaloties zvērinātai advokātei S.Slejai

2015.gada 16.septembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē, Rīgā, Brīvības bulvārī 34, civillietu IK /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ prasībā pret SIA

“/Nosaukums A/”, SIA “/Nosaukums B/” un Biedrību “/Nosaukums C/” par līguma atzīšanu par spēkā neesošu, sakarā ar prasītāju apelācijas sūdzību

par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 30.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 14.februārī prasītāji IK “/Nosakums D/”, /pers. B/ un /pers. C/ cēla tiesā prasību pret atbildētājām SIA “/Nosaukums A/”, SIA

“/Nosaukums B/” un Biedrību “/Nosaukums C/”, kurā, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļa 4.punktu, 16.panta ceturtās daļas

17.pantu, 20.panta trešās daļas 3., 4.punktu, 20.panta piekto daļu, Civillikuma 1415., 1445.pantu, lūdz:

- atzīt Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts pamatojoties uz 2012.gada oktobra aptauju par spēkā neesošu;

- atzīt līgumu, kas noslēgts starp Biedrību “/Nosaukums D/” visu dzīvokļu īpašnieku vārdā un SIA “/Nosaukums B/”, pamatojoties uz 2012.gada

oktobra aptauju, par spēkā neesošu;

- nodrošināt iespēju prasītājām iegūt 2012.gada oktobra māju /adrese/ un /adrese A/, dzīvokļu īpašnieku aptaujas anketas, kas atrodas SIA

“/Nosaukums A/”;

- piedzīt no SIA “/Nosaukums A/” un SIA “/Nosaukums B/” par labu IK “/Nosaukums D/” tiesas izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada oktobrī māju /adrese/ un /adrese A/, daži dzīvokļu īpašnieki savās pastkastītēs saņēma SIA

“/Nosaukums A/” 2012.gada 16.oktobra dzīvokļu īpašnieku aptaujas anketas. Aptaujā SIA “/Nosaukums A/” piedāvāja dzīvokļu īpašniekiem atteikties

no SIA “/Nosaukums A/” pakalpojumiem un nobalsot par to, ka pakalpojumus māju dzīvokļu īpašniekiem turpmāk sniegs SIA “/Nosaukums B/”, līdz ar

to apsaimniekošanas maksa tiks paaugstināta no Ls 0.39 līdz Ls 0.415 par vienu kv.m. Ar jauno māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma

projektu dzīvokļu īpašnieki aptaujas laikā netika iepazīstināti.

2012.gada novembrī māju /adrese/ un /adrese A/, daži dzīvokļu īpašnieki savās pastkastītēs saņēma SIA “/Nosaukums A/” paziņojumu, ka no

2012.gada 1.novembra māju /adrese/ un /adrese A/, dzīvokļu īpašniekiem apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pakalpojumus turpmāk sniegs SIA

“/Nosaukums B/”, un apsaimniekošanas maksa tiks palielināta un māju rezerves fonds tiks samazināts.

No SIA “/Nosaukums A/” juristes dzīvokļu īpašnieki uzzināja, ka SIA “/Nosaukums B/” ar Biedrības “/Nosaukums C/” valdes priekšsēdētāju

/pers. F/ ir noslēgusi māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu.

SIA “/Nosaukums A/” māju dzīvokļu īpašniekiem uzrādīja tikai aptaujas rezultātus. Tiek slēpts, kas balsoja “par” vai “pret”.

SIA “/Nosaukums A/” pārstāve atteicās nokopēt aptaujas anketas, bet atļāva iepazīties ar aptaujas anketām, nedodot iespēju pēc dzīvokļu

īpašnieku pieprasījuma pārbaudīt atšķirīgo viedokļu saturu, kas ir pretrunā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 20.panta trešās daļas 3., 4.punktu.

Prasītājas uzskata, ka 2012.gada oktobrī veiktās aptaujas rezultāti nav likumīgi. Pārskatot aizpildītās anketas, prasītājas konstatēja neatbilstību

patiesībai. Lēmuma pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 4.punkta noteikumiem.

Uzskata, ka, lai pieņemtu lēmumu par pilnvarojuma došanu un atsaukšanu nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz

divas trešdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem”.

Pamatojoties uz SIA “/Nosaukums A/” aptauju, tika iesniegtas 57 dzīvokļu īpašumu aptaujas anketas, no tām par derīgām tika atzītas 53. Netika

iesniegta 31 dzīvokļu īpašumu aptaujas anketa. “Par” nobalsoja 47, “pret” – 41 dzīvokļu īpašnieks, kas kopsummā ir mazāk par divām trešdaļām no

visiem dzīvokļu īpašumiem, kas ir pretrunā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 4.punktu.

Aptaujas laikā daudzi dzīvokļu īpašnieki tika maldināti par to, ka, ja dzīvokļu īpašnieki neapstiprinās SIA “/Nosaukums B/ kā jauno pārvaldnieku,

tad pastāv iespēja, ka dzīvokļu īpašniekiem atslēgs elektrību. Turklāt aptaujā cita dzīvokļa īpašnieka vārdā piedalījās arī persona, kurai aptaujā nav

uzradīta pilnvara.

Par celto prasību atbildētāja Biedrība “/Nosaukums C/” iesniedza paskaidrojumus, kuros norāda, ka prasību neatzīst un lūdz noraidīt.

Paskaidro, ka anketas kopā ar pavadvēstuli bija izdalītas visiem dzīvokļu īpašniekiem. Anketās iekļauti fizisku personu aizsargājamie dati (personas

kods, adrese u.c. personīga informācija), līdz ar to pamatoti kādai no prasītājām atteikts izgatavot balsošanas kopijas.

Uzskata, ka prasītājas nepareizi un neatbilstoši faktiskajiem apstākļiem ir interpretējušas Dzīvokļu īpašuma likuma normas, kuras nosaka kārtību,

kādā notiek balsošana, rezultātu apkopošana un apsaimniekošanas līguma noslēgšana.

Paskaidro, ka 2009.gada 30.jūnijā noslēgts Dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.N01-16/Ģ/14 ar SIA “/Nosaukums A/”.

Līguma noslēgšanai ar SIA “/Nosaukums B/” ir līguma pārjaunojuma raksturs, ko apstiprina notikušais balsojuma rezultāts.

2012.gada 5.novembrī SIA “/Nosaukums A/” katram dzīvokļu īpašniekam /adrese/ un /adrese A/izsniedza vēstuli Nr.1116490 kopā ar nekustamā

īpašuma /adrese/ un /adrese A/, balsošanas protokolu.

Neviens dzīvokļa īpašnieks, t. sk., arī prasītājas nav iesniegušas sūdzību balsojuma laikā, kā arī balsošanas laikā neizteica iebildumus par

balsošanas kārtību anketu veidā.

Sakarā ar 2009.gada 30.jūnija Dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.N01-16/Ģ/14 pārjaunojumu, pirmais balsojums

notika līdz 2012.gada 15.oktobrim, bet ņemot vērā to, ka tika piedāvāta pārāk augsta pārvaldnieka ikmēneša atlīdzība - Ls 0.45 par kv.m., lēmums bija

negatīvs.

Otrais balsojums notika līdz 2012.gada 30.oktobrim jau ar zemāku pārvaldnieka ikmēneša atlīdzību un, tāpat kā pirmajā balsojumā, visas

iesniegtās anketas 2012.gada 31.oktobrī tika nodotas SIA “/Nosaukums A/” balsojuma protokola noformēšanai. Informācija par saņemtajām anketām

(iesnieguma kopija par balsojuma anketu nodošanu), norādot tikai dzīvokļu numurus, tajā pašā dienā bija izvietota uz sludinājumu dēļa pavārtē, lai visi

dzīvokļu īpašnieki varētu kontrolēt balsojuma gaitu un gadījumā, ja rodas šaubas par savu parakstu autentiskumu - varētu atbilstoši reaģēt. Neviens no

dzīvokļa īpašniekiem sūdzību nav iesniedzis.

Par celto prasību atbildētājas SIA “/Nosaukums A/” un SIA “/Nosaukums B/” iesniedza paskaidrojumus, kuros norāda, ka prasību neatzīst.

Atsaucoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturto daļu un Civilprocesa likuma 93.pantu norāda, ka prasītājas nav norādījušas nevienu

likuma pārkāpumu.

Paskaidro, ka 2012.gada 2.novembra balsošanas protokolā ir precīzi norādīti balošanas rezultāti.

SIA “/Nosaukums B/” apzināti neizsniedza aptauju kopijas prasītājām, bet tikai ļāva iepazīties, jo dati satur fizisko personu datus, kuru izplatīšana ir

stingri ierobežota, kā arī šāda rīcība ir noteikta Dzīvokļa īpašuma likuma 20.panta 4.punktā. Bez tam protokola uzrādīšana nav saistīta ar Dzīvokļa

īpašuma likumā norādīto protokola apstrīdēšanas pamatu.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/l.daļas l.iedaļas 3.1.punktu, dzīvojamā ēka /adrese/; /adrese A/ sastāv no 88

dzīvokļu īpašumiem, līdz ar to lēmums ir pieņemts, jo balsojuši 45 dzīvokļu īpašnieki.

Rakstveida aptauja tika veikta atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 20.pantam, jo dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums

izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

2012.gada 16.oktobrī visiem dzīvokļu īpašniekiem ir izsniegts rakstveida lēmums par izlemjamo jautājumu projektu un dokumenti, kas saistīti ar

lēmuma pieņemšanu, norādīts termiņš par attiecīgā lēmuma pieņemšanu, kas nav īsāks par divām nedēļām, ko pierāda akts. Visiem īpašniekiem ir

pieejami ar SIA “/Nosaukums A/” noslēgtie līgumi.

Faktiski līgumā iedzīvotājiem tika piedāvāts mainīt tikai darījuma pusi un lemt jautājumu par cenas palielinājumu.

Dzīvojamās mājas balošanas protokols, iekļaujot visu likumā noteikto informāciju, tika sagatavots 2012.gada 2.novembrī un tika izplatīts

2012.gada 5.novembrī, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma 20.panta trešās daļas noteikumus.

2014.gada 17.decembrī tiesā saņemti prasītāju prasības pieteikuma grozījumi, kuros norāda, ka samazina savu prasījumu un lūdz tiesu atzīt līgumu,

kas noslēgts starp SIA “/Nosaukums B/” un Biedrību “/Nosaukums C/” visu dzīvokļu īpašnieku vārdā, pamatojoties uz 2012.gada oktobra aptauju, par

spēkā neesošu.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 30.decembra spriedumu tiesa nosprieda prasību noraidīt. Piedzīt solidāri no prasītājām

par labu Biedrībai “/Nosaukums C/” izdevumus advokāta palīdzības samaksai 423.50 euro apmērā.

Pirmās instances tiesa atzina, ka dzīvojamo māju /adrese/ un /adrese A/ dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašnieki, nodibinot un reģistrējot Biedrību

“/Nosaukums C/”, izvēlējās veidu kā apsaimniekot dzīvojamās mājas.

Sakarā ar to, ka prasītāji atsauca prasību daļā par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, tiesa secināja, ka šajā daļā

tiesvedība izbeidzama. Līdz ar to tiesa atzina, ka nav tiesiska pamata vērtēt 2012.gada 2.novembra nekustamā īpašuma /adrese/ un /adrese A/, no

2012.gada 16.oktobra līdz 2012.gada 30.oktobrim balsošanas protokolā fiksētos faktus un saistībā ar tiem pieņemtos lēmumus.

Tiesa arī atzina, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, kas dotu tiesai tiesisku pamatu atzīt Civillikuma 1415., 1451., 1445., 1458.pantā noteikto

apstākļu esamību lietā.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 29.janvāra papildspriedumu tiesa nosprieda izbeigt tiesvedību civillietā IK

“/Nosaukums D/”, /pers. B/ un /pers. C/ prasības daļā par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma, kas pieņemts pamatojoties uz 2012.gada oktobra

aptauju, atzīšanu par spēkā neesošu.

Par tiesas spriedumu prasītājas iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norāda, ka spriedumu pārsūdz noraidītajā daļā. Lūdz atzīt līgumu Nr.1116512

par spēkā neesošu attiecībā pret prasītājām.

Apelatores vēlās precizēt, ka savā prasībā nelūdza tiesu atzīt līgumu Nr.1116512 par spēkā neesošu personām, kas noslēdza līgumu, bet lūdza

tiesu atzīt līgumu par spēkā neesošu dzīvokļu īpašniekiem, kuru vārdā bez viņu gribas izteikuma un pilnvarojuma līgums noslēgts.

Prasītāji samazināja prasības apjomu un neapstrīd no 2012.gada 16.oktobra līdz 30.oktobrim veiktās māju /adrese/ un /adrese A/, dzīvokļu

īpašnieku aptaujas rezultātus sekojošu iemeslu dēļ. Mājas /adrese/ un /adrese A/, ir sadalītas 88 dzīvokļu īpašumos.

Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvs pastāvīgi mainās. Sazināties ar visiem 88 dzīvokļu īpašniekiem, kuri aptaujas laikā bija dzīvokļu īpašnieku

kopības sastāvā, nav iespējams.

SIA “/Nosaukums A/” pārvaldīšanas laikā vismaz piecpadsmit dzīvokļu īpašumi tika pārdoti. Daļu no īpašumiem pārņēma un pārdeva bankas, jo

iepriekšējie dzīvokļu īpašnieki nebija spējīgi apmaksāt paņemtos kredītus.

Prasītājas mēģināja sazināties ar visiem dzīvokļu īpašniekiem, kas bija 2012.gada oktobra aptaujas laikā dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā, bet

bez rezultātiem.

Norāda, ka, ja līgums ir tiesisks un likumisks, tad tā saturam jāatbilst Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma prasībām.

Līgumā Nr.1116512 nav iekļauti noteikumi, kas saistīti ar dzīvojamās mājas lietas vešanu, pārvaldīšanas darba plānošanu, organizēšanu un

pārraudzību, t.sk., finanšu uzskaites organizēšanu, kas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteikti kā obligāti.

Apelatores norāda, ka aptaujas laikā dzīvokļu īpašniekiem netika piedāvāts pieņemt lēmumu apstiprināt līguma Nr.1116512 redakciju, netika

piedāvāts arī izlemt, kādā veidā tiks noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums.

Lai apstiprinātu lēmumus, kas netika lemti aptaujas laikā atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 18.pantā noteiktajā kārtībā, jāsasauc dzīvokļu

īpašnieku kopības sapulci vai jāveic dzīvokļu īpašnieku aptauja. Atsevišķi līguma nosacījumi nevar būt pieņemti bez dzīvokļu īpašnieku piekrišanas.

Slēdzot līgumu ir jāvērtē līguma saturs nevis jāvadās vienīgi no līguma tekstā iekļautā formulējuma.

Apelatores norāda, ka dzīvokļu īpašniekiem netika dota iespēja piedalīties līguma nosacījumu izvērtēšanā, apspriešanā un viedokļa sniegšanā.

Līguma 8.3.punktā SIA “/Nosaukums B/” un Biedrība “/Nosaukums C/” iekļāvušas līgumsodu, kuru nav tiesīgas noteikt dzīvokļa īpašniekiem bez

dalībnieku uzņemšanas. Aptaujas laikā tika izskatīts lēmums par māju pārvaldnieka maiņu un par apsaimniekošanas maksas palielinājumu, bet nevis par

līgumsodu. Prasītājām nevar būt saistošs līguma noteikums par līgumsodu saistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā.

Apelatores atsaucas uz Augstākās tiesas Senāta spriedumu lietā Nr.SKC-151/2010; 2011.gada 20.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-150/2011;

2011.gada 28.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-261/2011; 2011.gada 12.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-290; 2012.gada 8.februāra spriedumu

lietā Nr.SKC-49; 2012.gada 8.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-472; 2012.gada 8.februāra spriedumu lietā Nr,SKC-394; 2013.gada 30.janvāra

spriedumu lietā Nr.SKC-965.

Norāda, ka 2012.gada oktobra aptaujas laikā dzīvokļu īpašnieki nepilnvaroja Biedrību “/Nosaukums C/” rīkoties savā vārdā. No aptaujas

rezultātiem neizriet, ka biedrībai ir dota neierobežota vara rīkoties dzīvokļu īpašnieku vārdā. Līgums ierobežo dzīvokļu īpašnieku tiesības.

Uzskata, ka prasītāju tiesības ir aizskartas, jo māju pārvaldīšanas līguma noslēgšanā un izstrādāšanā prasītājas ignorēja. Līgumu viņu vietā

parakstīja cita personas, kas 2012.gada 2.novembrī nebija pilnvarota rīkoties dzīvokļu īpašnieku vārdā.

Par apelācijas sūdzību atbildētāja Biedrība “/Nosaukums C/” iesniedza paskaidrojumus, kuros norāda, ka prasību un apelācijas sūdzību neatzīst.

Norāda, ka prasītājas apelācija sūdzībā groza tiesai izteikto prasījumu. Prasības pieteikumā lūgts atzīt par spēkā neesošu līgumu, kurš noslēgts

starp Biedrību “/Nosaukums C/” un SIA “/Nosaukums B/”, bet apelācijas sūdzībā lūdz atzīt līgumu Nr.1116512 par spēkā neesošu attiecībā pret

prasītājām, kaut gan pirmās instances tiesas spriedums pārsūdzēt daļā, ar kuru noraidīta prasība par līguma atzīšanu par spēkā neesošu.

Par apelācijas sūdzību atbildētāja SIA “/Nosaukums B/” iesniedza paskaidrojumus, kuros norāda, ka pirmās instances tiesas spriedums ir likumīgs

un pamatots, bet prasītāju apelācijas sūdzība noraidāma.

Paskaidro, ka pārvaldīšanas līgumu Biedrība “/Nosaukums C/” slēdza pamatojoties uz 30.06.2009. Biedrības “/Nosaukums C/” biedru un

dzīvojamo māju /adrese/ un /adrese A/, dzīvokļu un neapdzīvojamo telpu īpašnieku kopsapulces lēmuma.

Atbildētāja uzskata, ka izskatot strīdu par Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma spēkā esamību ir jāvadās no speciālām likuma normām, kas regulē

dzīvojamo māju pārvaldīšanu.

2015.gada 13.augustā tiesā saņemts Individuālā komersanta /pers. A/ paziņojums par firmas nosaukuma maiņu, kurā norādīts, ka ar 2015.gada

26.maija Uzņēmumu reģistra lēmumu Nr.6-12/91673 “Par izmaiņu reģistrēšanu komercreģistrā” firmas nosaukums IK “/Nosaukums D/” mainīts uz

Individuālais komersants /pers. A/.

Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzējas apelācijas sūdzību un prasību uzturēja, lūdza apmierināt. Sniedza paskaidrojumus atbilstoši prasībā un

apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem.

Atbildētājas SIA “/Nosaukums B/” pilnvarotā pārstāve /pers. I/ prasību un apelācijas sūdzību neatzina, lūdza noraidīt. Sniedza paskaidrojumus

atbilstoši lietā iesniegtajiem paskaidrojumiem.

Atbildētājas Biedrības “/Nosaukums C/” pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte S.Sleja prasību un apelācijas sūdzību neatzina, lūdza noraidīt.

Sniedza paskaidrojumus atbilstoši lietā iesniegtajiem paskaidrojumiem.

Atbildētājas MSIA “/Nosaukums A/” administratore /pers. L/ uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdes laiku un vietu likumā noteiktajā kārtībā

paziņots.

Pie šādiem apstākļiem un ievērojot Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, Civillietu tiesu kolēģija uzskata par iespējamu lietu izskatīt bez

atbildētājas MSIA “/Nosaukums A/” administratores /pers. L/ klātbūtnes.

Motīvu daļa

Noklausoties prasītāju un atbildētāju pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietas materiālus kopumā, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka

prasība noraidāma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2014.gada 17.decembra iesniegumā prasītājas norādījušas, ka vēlas samazināt savus prasījumus un lūdz tiesu

izskatīt prasības otro prasījumu - atzīt līgumu Nr. 1116512, kas noslēgts starp SIA “/Nosaukums B/” un biedrību “/Nosaukums C/”, kuru parakstīja visu

māju /adrese/ un /adrese A/, dzīvokļu īpašnieku vārdā, biedrības “/Nosaukums C/” valdes priekšsēdētājs /pers. F/, pamatojoties uz 2-12.gada oktobra

aptauju, par spēkā neesošu.

Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka apelācijas sūdzībā prasītājas grozījušas savu prasījumu - lūgušas atzīt Dzīvojamo māju uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgumu Nr.1116512 par spēkā neesošu attiecībā tikai uz prasītājām. Gan prasības pieteikumā gan iesniegumā par atteikšanos no

prasības daļā nav norādīts prasījums atzīt par spēkā neesošu minēto līgumu tikai attiecībā uz prasītājām.

Civilprocesa likuma 418.panta pirmā daļa nosaka, ka apelācijas sūdzībā nedrīkst grozīt prasības priekšmetu vai pamatu, ietvert jaunus prasījumus,

kas nav celti pirmās instances tiesā.

Prasības priekšmeta vai pamata grozījumus vai jaunus prasījumus apelācijas instance neizskata. (Civilprocesa likuma komentāri II daļa (29.-

60.1nodaļa) C daļa, 708.lpp. Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Tiesu namu aģentūra, 2012).

Pie konstatētiem apstākļiem apelācijas instances tiesai nav pamata izskatīt apelācijas sūdzībā norādīto prasījumu par līguma Nr. 1116512 atzīšanu

par spēkā neesošu attiecībā tikai pret prasītājām, jo apelācijas sūdzība pārsniedz prasījuma apmēru.

Prasība par Dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.1116512 atzīšanu par spēkā neesošu pamatota ar apstākli, ka

2012.gada oktobrī veiktās dzīvokļu īpašnieku aptaujas rezultāti ir nelikumīgi, ka aizpildītās anketas neatbilst patiesībai un līdz ar to dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmuma pieņemšanas procedūra ir bijusi pretrunā ar Dzīvokļu īpašuma likuma noteikumiem.

Prasība pamatota arī ar apstākli, ka 2012.gada oktobrī veiktās dzīvokļu īpašnieku aptaujas laikā dzīvokļu īpašnieki tika maldināti ar nepatiesu

informāciju par elektrības atslēgšanu, ja dzīvokļu īpašnieki neapstiprinās SIA “/Nosaukums B/” kā jauno pārvaldnieku.

No norādītajiem apstākļiem secināms, ka Dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.1116512 noslēgts uz pretlikumīgi

apstiprināta Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2014.gada 17.decembrī prasītājas atsaukušas prasību daļā par Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanu par

spēkā neesošu, tāpēc tiesvedība šajā prasības daļā izbeigta.

Civillietu tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas secinājumam, ka līdz ar to tiesai nav tiesiska pamata nedz vērtēt nedz apšaubīt

2012.gada 2.novembra Nekustamā īpašuma /adrese/, /adrese A/, no 2012.gada 16.oktobra līdz 30.oktobrim balsošanas protokolā fiksētos faktus un

saistībā ar tiem pieņemtos lēmumus, kā arī to pieņemšanas nosacījumu ievērošanu. Cits pamatojums prasības uzturēšanai prasības pieteikumā netika

norādīts un netika izskatīts pirmās instances tiesā.

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa izvērtējusi lietas apstākļus atbilstoši pierādījumiem lietā un prasību pamatoti noraidījusi.

Civilprocesa likuma 44.panta trešā daļa noteic, ka, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu

atbildētājam.

Lietas materiālos atrodas atbildētājas Biedrības “/Nosaukums C/” pārstāves 17.10.2014. rēķins par juridisko palīdzību saskaņā ar 2014.gada

17.oktobra Vienošanos Nr.124, 423.50 euro apmērā, 11.05.2015. rēķins par juridisko palīdzību saskaņā ar 2014.gada 17.oktobra Vienošanos

Nr.124, 181.50 euro apmērā un 27.08.2015. rēķins par juridisko palīdzību saskaņā ar 2014.gada 17.oktobra Vienošanos Nr.124, 181.50 euro

apmērā, pavisam kopā 786.50 euro.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1,punkta d) apakšpunkts noteic, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,

kurām nav mantisks raksturs, - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro.

Ņemot vērā, ka izskatāmajā lietā prasība ir nemantiska, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka no prasītājām atbildētājas Biedrības “/Nosaukums C/”

labā ir piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi par advokāta palīdzību 262.17 euro apmērā no katras.

Civilprocesa likuma 42.panta otrā daļa noteic, ja prasību noraida, atstāj bez izskatīšanas, vai ja prasītājs atsakās no prasības, tiesas izdevumi, kas

nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

Ņemot vērā, ka prasība noraidīta, tad atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam no prasītājām Tiesu administrācijas labā

piespriežami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9.19 euro apmērā no katras.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu prasītājām nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - desmit dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430.,432.- 434.pantu, Civillietu tiesu kolēģija

n o s p r i e d a:

IK /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ prasību par līguma Nr.1116512, kas noslēgts starp SIA “/Nosaukums B/” un Biedrību “/Nosaukums C/”,

atzīšanu par spēkā neesošu noraidīt.

Piedzīt no IK /pers. A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas

kods/, par labu Biedrībai “/Nosaukums C/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 262.17 euro (divi simti sešdesmit

divi euro un 17 centi) no katras.

Piedzīt no IK /pers. A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas

kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9.19 euro (deviņi euro un 19 centi) no katras.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa valstij veicama kontā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija / Konta Nr.LV51TREL2190458019000

NMR 90001672316 / Saņēmēja banka: Valsts kase / Kods TRELLV22

Noteikt prasītājām termiņu daļā par naudas summas piedziņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Pēc

tiesas izdevumu samaksas valsts labā, kvīts nekavējoties iesniedzama Rīgas apgabaltiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas - 2015.gada 2.oktobra, Augstākās tiesas Civillietu

departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese /paraksts/ S.Vamža

Tiesneses /paraksts/ A.Veita

/paraksts/ M.Zelmene