Court orders imprisoned father to pay child support based on minimum wage percentage.

Lietas Nr. C 29 4823 14

Lietvedības Nr. C 4823-14/24

2014.gads

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 28.martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Ušakova

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ prasības pieteikumu maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 21.janvārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts /pers. A/ (prasītāja) maza apmēra prasības pieteikums

pret /pers. B/ (atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu

Prasībā norādīts, ka atbildētājs ir prasītājas meitas tēvs, bet meitu prasītāja uztur viena, jo atbildētājs atrodas cietumā. Prasītājai ir

grūti vienai uzturēt meitu un ir vajadzīga tēva palīdzība. Apstāklis, ka atbildētājs atrodas cietumā, neatbrīvo viņu no pienākuma palīdzēt

uzturēt bērnu.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja līdzekļu prasītājas labā 2013.gada 19.septembrī dzimušās meitas /pers. C/ uzturam 80 euro ik

mēnesi, bet ne mazāk kā 25 % no valstī noteiktās minimālās algas, bet no 2020.gada 19.septembra, ne mazāk kā 30 % no

minimālās algas, līdz meitas pilngadībai.

Prasība pamatota ar Civillikuma 179. pantu un 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo

uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.

[2] 2014.gada 19.februārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros atbildētājs norāda, ka

atzīst prasību pilnā apmērā, bet lūdz atbrīvot no tiesas izdevumiem.

[3] Prasītāja un atbildētājs, lūguši izskatīt lietu, nerīkojot tiesas sēdi. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots 2014.gada

21.februārī.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas

iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar prasības pieteikumu maza apmēra prasībā,

tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[4.1] /pers. C/, dzimušas /datums/, vecāki ir atbildētājs un prasītāja (lietas lapa 8).

No Ierakstiem Personu datu pārlūkā tiesa secina, ka /pers. C/ deklarētā dzīves vieta ir /adrese/, kas ir arī prasītājas deklarētā

dzīvesvietas adrese.

Prasītāja, iesniedzot prasību, lūgusi piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus meitas uzturam 80 euro apmērā katru mēnesi, bet ne mazāk

no valstī noteiktās minimālās algas, līdz meitas pilngadībai. Prasītāja norādījusi, ka atbildētājs bērna uzturēšanā nepiedalās, jo

atrodas cietumā.

Paskaidrojumos atbildētājs prasību atzinis pilnā apmērā.

Civilprocesa likuma 193.panta piektā daļa noteic, ka, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi

uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

[4.2] Civillikuma 177.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa noteic, ka vecākiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rūpēties par

bērnu, jo līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Rūpes par bērnu nozīmē arī bērnu uzturēt – nodrošināt ar ēdienu,

apģērbu, mājokli, veselības aprūpi, bērnu kopt, izglītot un audzināt, nodrošinot garīgo un fizisko attīstību, pēc iespējas ievērojot bērna

individualitāti, spējas un intereses, sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam.

Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis

pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats sevi var apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas,

ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Civillikuma 179.panta piektā daļa noteic, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no

vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo

mēnešalgu un bērna vecumu.

Saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”

noteic, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā:

2.1. katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēneša darba algas;

2.2. katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar 2013.gada 27.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.665„ Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo

stundas tarifa likmi” noteic, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 320 euro.

Minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katram no vecākiem bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma

sasniegšanai- 25 % no 320 euro jeb 80 euro mēnesī.

Šobrīd/pers. C/ ir 7 mēnešus veca, un minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina atbildētājam meitas uzturam ik mēnesi 80

euro (25 % no 320 euro), bet no 2020.gada 19.septembra līdz meitas pilngadībai ne mazāk kā 30 % apmērā no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas, neatkarīgi no viņa spējām, mantas stāvokļa un ienākumiem.

Ņemot vērā bērna intereses, tiesa uzskata, ka uzturlīdzekļu apmērs nosakāms atbilstoši valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu

apmēram un ir nosakāms arī procentu izteiksmē, jo minimālās darba algas apmērs ir mainīgs, tādēļ, mainoties minimālās darba

algas apmēram, bērns uzreiz varēs saņemt lielāku uzturlīdzekļu summu. Turklāt uzturlīdzekļu apmērs, kas noteikts procentos no

Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas, dod iespēju precīzi noteikt uzturlīdzekļu summu euro.

[4.3] Uzturlīdzekļi, tiesas noteiktajā apmērā atbilstoši judikatūrai, kas izveidojusies attiecībā uz Civillikuma normas par vecāku

pienākumu gādāt par bērnu uzturēšanu tulkojumu (Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 29.augusta spriedums lietā Nr. SKC-556),

piedzenami no prasības iesniegšanas dienas tiesā - 2014.gada 21.janvāra, jo ar prasības celšanas brīdi prasītāja saskaņā ar

Civilprocesa likuma 1.pantu uzsākusi savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju.

[4.4] Atbildētājs lūdzis atbrīvot viņu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3.punktam no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji

prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu.

Civilprocesa likuma 43. panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji var atbrīvot

to no tiesas izdevumiem valsts ienākumos.

Ievērojot to, ka no lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs šobrīd izcieš sodu Rīgas Centrālcietumā, algotu darbu nestrādā un tai

pielīdzinātos maksājumus nesaņem, atbildētāja ienākumi ir ierobežoti, tiesa uzskata par pamatotu atbildētāju atbrīvot no tiesas

izdevumu samaksas valsts ienākumos.

Ņemot vērā minēto, ka gan prasītāja, gan atbildētājs ir atbrīvoti no tiesas izdevumiem valsts ienākumos, saskaņā ar Civilprocesa

likuma 42. panta ceturto daļu tiesas izdevumus uzņemas valsts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 190. - 193., 250. 25 un 250.27pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus meitas /pers.

C/, personas kods /personas kods/, uzturam no 2014.gada 21.janvāra ik mēnesi 80 euro (astoņdesmit euro), bet ne mazāk kā 25 %

apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet no 2020.gada 19.septembra ne mazāk kā 30 % apmērā

no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, līdz /pers. C/ pilngadībai.

Spriedums apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2014.gada 28.marta,

Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Ušakova