Court convicts defendant for drunk driving, imposes arrest, fine, license ban, and returns vehicle to owner.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving under the influence, finding the breath test evidence sufficient to establish guilt. The defendant argued they were not driving at the time of the stop, but the court noted the alcohol concentration exceeded the legal limit. Consequently, the court imposed an administrative arrest, a fine, a four-year driving ban, and ordered the seized vehicle to be returned to its owner.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtā daļa; 213. pants; 289.6 pants; 274.1 pants: The court may convict a defendant based on breathalyzer results exceeding the legal limit and impose administrative penalties while ordering the return of seized property to the owner if the property was not used for the offense.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 130071313
Lietas arhīva Nr. 1-0713-13/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2013.gada 5.novembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā : tiesnese K.Maike,
ar sekretāri J.Česnokovu,
piedaloties /pers. A/
2013.gada 31.oktobrīRīgā, Abrenes ielā 3, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu attiecībā pret /pers. A/,
personas kods /personas kods/, dzīves vieta /adrese/, un
konstatēja
2013.gada 1.oktobrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu /numurs/, par
to, ka 2013.gada 1.oktobrī plkst.19.50 Rīgā, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli VW Golf ar numura zīmēm /TL numurs/ pa Juglas ielu no
Biķernieku ielas puses Murjāņu ielas virzienā, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē, ar alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā
2,6404% promiles. Alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Ekspertīze veikta ar mēraparātu
AlcoQuant /numurs/. Protokols sastādīts uz ziņojuma pamata.
Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtās daļas par
transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija
asinīs pārsniedz 1,5 promiles.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.
/pers. A/ tiesas sēdē, paskaidroja, ka neatzīst savu vainu pārkāpuma izdarīšanā, norādīja, ka nav vadījis transportlīdzekli. Uz ceļa savā
transportlīdzeklī atradies tāpēc, ka nevarēja to vadīt, jo bija lietojis alkoholu. Norādīja, ka tad, kad ieradās ceļu policijas darbinieki, viņš
transportlīdzekli nav vadījis, bet neskatoties uz to, izdarīto ir apdomājis un nožēloja savu rīcību.
Nopratināts kā liecinieks LR IeM VP Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas
bataljona 5.rotas kārtībnieks /pers. C/ tiesas sēdē liecināja, ka oktobra sākumā, bija saņēmuši izsaukumu uz Juglas ielu, kur kāds
vīrietis regulē satiksmi, kad ieradās norādītajā vietā, tad pamanīja tumšas krāsas transportlīdzekli, kurš uzsāk kustību, tā kā
transportlīdzeklis atbilda pazīmēm, kādas bija saņemtas izsaukumā, nolēma šo transportlīdzekli apturēt, ieslēdza zilās bākugunis un
tuvojās transportlīdzeklim, vadītājs to redzot, iegriezās stāvlaukumā un transportlīdzekli apturēja. Ar vadītāju notika pārrunās, šajā laikā
bija jūtama alkoholam raksturīga smaka, līdz ar to tika pieņemts lēmums izsaukt Ceļu policijas darbiniekus.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās
pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās
apziņas.
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
149.15panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu un viņa vaina pierādīta ar:
2013.gada 1.oktobra administratīvā pārkāpuma protokolā /numurs/ fiksēto;
2013.gada 1.oktobra Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu /numurs/ un tam pievienotajām izdrukām par veikto alkohola
koncentrācijas pārbaudi /pers. A/ izelpā, 2013.gada 1.oktobrī konstatējot minimālo alkohola koncentrāciju 2,6404% promiles. /pers.
A/ ir parakstījis Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu, tādā veidā apliecinot, ka piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem;
LR IeM VP Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 5.rotas kārtībnieka
/pers. C/ 2013.gada 1.oktobra ziņojumu un liecībām tiesas sēdē.
Vērtējot sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu un lietā esošos materiālus, tiesa secina, ka nav pamata apšaubīt
Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā konstatēto alkohola koncentrāciju /pers. A/ izelpā.
Ceļu satiksmes likuma 1.panta 5.punkts nosaka, ka ceļu satiksme ir attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar
transportlīdzekļiem vai bez tiem. Ceļu satiksmes likuma 1.panta 6.punkts paredz, ka ceļu satiksmes dalībnieks ir jebkura persona, kas
atrodas uz ceļa vai tieši piedalās ceļu satiksmē.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punktu ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija /autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un
tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas/. Ceļa kompleksā ietilpst ceļš,
mākslīgās būves /tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves/, ceļu
inženierbūves /pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu
stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves/, satiksmes organizācijas
tehniskie līdzekļi /ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi
tehniskie līdzekļi/.
Ceļu satiksmes likuma 1.panta 28.punkts paredz, ka transportlīdzekļa vadītājs ir fiziska persona, kas vada transportlīdzekli, tai skaitā
vadīšanas iemaņu pārbaudes laikā, kura notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vai apmāca vadīt transportlīdzekli personu, kurai
nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Šis jēdziens uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, attiecas līdz
tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona.
Vērtējot /pers. A/sniegtos paskaidrojumus, ka viņš konkrētajā datumā nav vadījis transportlīdzekli protokolā norādītajā vietā
kopsakarā ar tiesas sēdē sniegtajām liecinieka liecībām un lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, tiesa atzīst par /pers. A/
aizstāvības pozīciju, lai izvairītos no atbildības par izdarīto administratīvo pārkāpumu, jo kā izriet no viņa paskaidrojumiem, tad viņš
neuzskata, ka transportlīdzekļa vadīšana ir notikusi, jo tas ir stāvējies uz ielas, kad ieradās ceļu policijas darbinieki, neskatoties uz to,
ka LR IeM VP Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 5.rotas
kārtībnieks /pers. C/ gan liecībās tiesas sēdē, gan savā 2013.gada 1.oktobra ziņojumā norāda uz transportlīdzekļa kustību, līdz ar to
/pers. A/ apgalvojums, ka viņš nav vadījis transportlīdzekli, nav pamatots.
Tiesa uzskata, ka nav pamata apšaubīt šo amatpersonu veikto darbību un dokumentu noformēšanas likumību, kā arī ziņojumā
norādītos apstākļus un liecinieka /pers. C/ liecības tiesas sēdē, jo lietas iztiesāšanas laikā nav iegūti tādi fakti un pierādījumi, kas dotu
pamatu uzskatīt, ka policijas darbinieki, bijuši neobjektīvi vai personiski ieinteresēti, lai /pers. A/ tiktu nepamatoti saukts pie
administratīvās atbildības, vai ka fiksējot administratīvo pārkāpumu un veicot /pers. A/ pārbaudi, veikuši nelikumīgas darbības,
psiholoģiski vai kādā citā veidā ietekmējot viņu. Kā arī tiesa uzskata, ka LR IeM VP Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas
pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 5.rotas kārtībnieka /pers. C/ sniegtās liecības tiesas sēdē atbilst lietas
faktiskajiem apstākļiem, tās nav pretrunīgas, pilnībā atbilst lietas materiālos esošajiem pierādījumiem.
Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata. ka /pers. A/ izdarītais pārkāpums ir kvalificēts pareizi, un viņa vaina Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs,
pārkāpēja personību raksturojošie dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. un 34.pantu, atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši
apstākļi lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti.
Lietas materiālos nav atrodamas ziņas, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31.pantu, pastāvētu gadījumi, kad
/pers. A/ nav piemērojams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā paredzētais sods administratīvais
arests.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 29.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka personai par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa
vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem
gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa vadīšanas tiesības. Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
29.3 panta pirmā un trešā daļa paredz, ka aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības piemēro atpūtas kuģu
vadītājiem, kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšana. Atpūtas
kuģu vadīšanas tiesību iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam atpūtas kuģu
vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.
No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem neizriet, ka /pers. A/ ir ieguvis atpūtas kuģa vadīšanas tiesības, sakarā ar ko viņam ir
piemērojams aizliegums tās iegūt.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai
personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai
tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Administratīvā soda uzlikšanu reglamentē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pants, kurš noteic, ka sodu par
administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā
saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem (pirmā daļa).
Konkrētajā gadījumā par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 14915.panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu noteiktā
sankcija transportlīdzekļa vadītājam ir administratīvais arests no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, naudas sods no astoņsimt līdz
tūkstoš latiem, un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz četriem gadiem.
Tātad par šajā normā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu likumdevējs nav imperatīvi noteicis piemērojamā administratīvā
soda apmēru attiecībā uz naudas soda un administratīvā aresta piemērošanu, bet atstājis šā jautājuma izlemšanu iestādes
kompetencē. Savukārt iestādei rīcības brīvības ietvaros, piemērojot konkrētu administratīvā soda apmēru, nepieciešams izdarīt
lietderības apsvērumus.
Izvērtējot izskatāmās lietas apstākļus, nodarītā pārkāpuma raksturu un būtību, /pers. A/ attieksmi pret izdarīto pārkāpumu, no kuras
tiesa secina, ka pārkāpējs nav izdarījis secinājumus par izdarīto pārkāpumu, kā arī nav apzinājies un izvērtējis tā kaitīgās sekas, tiesa
atzīst par atbilstošu izdarītajam pārkāpumam /pers. A/ piemērot administratīvo arestu uz divpadsmit diennaktīm, uzliekot naudas sodu
LVL 800,- apmērā un atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem, kā arī nosakot aizliegumu iegūt atpūtas kuģu
vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 258.pantā noteikts, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta
noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai
veiktajām pārbaudēm.
2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.15 “Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā
un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 2.punkts nosaka, ka alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā
transportlīdzekļa vadītājam pārbauda Valsts policijas darbinieks (...), izmantojot portatīvo ierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai.
Ministru kabineta Nr.15, 11.punkts nosaka, ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai
lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, pārbaudes
izdevumus 11 latu apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs.
2013.gada 1.oktobra Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā /numurs/ minimālā alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā
/pers. A/ konstatēta 2,6404% promiles, kas pārsniedz Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot
aizliegts vadīt transportlīdzekli, līdz ar ko, izdevumus par veikto alkohola koncentrācijas pārbaudi, /pers. A/ jāieskaita institūcijas, kuras
darbinieks ir veicis viņa pārbaudi ar portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, tas ir, Valsts policijas
kontā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pantu lietā pieņemtajā nolēmumā jāizlemj jautājums par izņemtajām
mantām, savukārt 274.1panta pirmās daļas 2.punkts paredz, ka vērtības un lietas, kuras lietotas pārkāpuma izdarīšanai, ir
konfiscējamas vai atdodamas atpakaļ to īpašniekiem. Pamatojoties uz minēto un Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra
spriedumu lietā Nr.2012-23-01 „Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas
Republikas Satversmes 105.pantam”, pārkāpējam izņemtais transportlīdzeklis VW GOLF (valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/),
atdodams atpakaļ šī transportlīdzekļa īpašniekam.
Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 10., 22.-24.,
26., 29., 29.3, 31.- 34., 149.15panta ceturto daļu, 213., 243., 258., 268.1, 274., 274.1, 275., 276., 289.7, 289.6, 289.16, 289.17, 289.18,
291., 299., 299.1 pantu tiesa
nosprieda:
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtajā daļā
paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot:
1) administratīvo arestu uz divpadsmit diennaktīm,
2) uzlikt naudas sodu LVL 800 (astoņsimt latu) apmērā,
3) atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem, aizliegt iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz
četriem gadiem.
Izņemto transportlīdzekli VW GOLF (valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/) atdot atpakaļ šī transportlīdzekļa īpašniekam.
Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase,
NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot lēmuma par
saukšanu pie administratīvās atbildības numuru). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesā.
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar alkohola koncentrācijas veiktās pārbaudes izdevumu apmēru LVL 11
(vienpadsmit lati), kas 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad lēmums stājies spēkā, ieskaitāmi jebkurā bankas iestādē
(saņēmējs: Valsts policija; banka: Valsts kase; reģ.Nr.90000099040; Bankas kods: TRELLV22; konta
Nr.LV96TREL2140091033000, ar maksājuma mērķi – Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols /numurs/ no 1.10.2013.), par
ko informēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas
biroju Rīgā, Gaujas ielā 15.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2013.gada
5.novembrī.
Tiesnese /paraksts/ K.Maike