Court convicts reservist for repeated military training absence and imposes maximum fine under Administrative Offences Code.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of failing to attend mandatory military training twice within a year and imposed a maximum fine of 300 euros. The defendant did not appear in court, but the prosecution was properly notified via registered mail, satisfying procedural requirements for a hearing in absentia. The court determined that the defendant's prior administrative penalties and failure to inform authorities of valid excuses constituted aggravating circumstances warranting the highest possible penalty.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 200.1 panta otrā daļa; LAPK 34. panta 2. punkts: repeated failure to attend military training by a reservist, after prior administrative sanctions within the same year, constitutes an aggravating circumstance justifying the maximum statutory fine.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0088-19/41
ECLI:LV:ZRT:2019:0130.173008819.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ogrē 2019.gada 30.janvārī
Zemgales rajona tiesa,
tiesnese I.Punte,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. K/ saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 200.1 panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu.
Aprakstošā daļa
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk - VP RRP) Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors 2019.gada 7.janvārī sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu PC264652 par to, ka 2018.gada 21.augustā plkst.12.00 /pers. K/ neieradās uz militārajām mācībām, kuras notika
Zemessardzes 3.Latgales brigādes štābā, Dzintaru ielā 7, Rēzeknē, atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas.
Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 200.1 panta otrajā daļā.
Motīvu daļa
Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. K/ administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā nepiedalījās. Tiesā nav saņemts lūgums par
lietas izskatīšanas atlikšanu.
No lietas materiāliem redzams, ka /pers. K/ par tiesas sēdi 2019.gada 30.janvārī paziņots 2019.gada 15.janvārī vienkāršā pasta sūtījumā nosūtot
tiesas pavēsti uz personas dzīvesvietu (lietas 1.lapa).
Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta otrajā daļā noteikto dokuments, kas paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu astotajā
dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments, tātad atzīstams, ka /pers. K/ tiesas pavēsti saņēmis 2019.gada 22.janvārī.
Tiesa atzīst, ka pastāv LAPK 271.panta ceturtajā daļā noteiktais pamats lietas izskatīšanai bez pārkāpēja klātbūtnes.
LAPK 289.2 pantā noteikts, ka iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties tiesas sēdē.
Iestādei par tiesas sēdes laiku un vietu ir paziņots, VP RRP Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas pārstāvis uz lietas izskatīšanu nav ieradies un
nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, tādēļ tiesa atzīst, ka lietu ir iespējams skatīt bez iestādes pārstāvja klātbūtnes, jo nepastāv LAPK 289.11 panta pirmajā
daļā paredzētie apstākļi, kas nepieļautu lietas izskatīšanu.
Tiesa, izvērtējot lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka /pers. K/ ar savu rīcību ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru
atbildība paredzēta LAPK 200.1 panta otrajā daļā.
LAPK 200.1 panta otrajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par rezerves karavīra neierašanos uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām
Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktajā vietā un laikā, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc
administratīvā soda uzlikšanas.
Militārā dienesta likuma 65.panta otrās daļas 1.punktā noteikts, ka rezerves karavīram ir pienākums ierasties uz militārajām mācībām pavēstē
noteiktajā vietā un laikā.
Savukārt Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra noteikumu Nr.779 „Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē, uzskaita un
iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem” (turpmāk - MK noteikumi Nr.779) 21.punkts
noteic, ka par iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām rezerves karavīrus informē vismaz sešus mēnešus pirms plānotajām mācībām,
nosūtot pavēsti (..) pa pastu ierakstītā vēstulē vai izsniedzot to iesaucamajai personai personīgi pret parakstu.
No lietas materiāliem pievienotās Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk - NBS) 2018.gada 9.februāra pavēstes Nr.2/2.14-39/190 par rezerves
karavīra iesaukšanu uz militārajām mācībām redzams, ka /pers. K/ saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēka komandiera 2017.gada 5.decembra pavēli
Nr.25/DV tiek iesaukts aktīvajā dienestā uz rezerves karavīru militārajām mācībām Zemessardzes 3. Latgales brigādē, kuras plānotas no 21.08.2018.
līdz 03.09.2018 (ieskaitot). Pavēstē norādīts, ka /pers. K/ jāierodas uz rezerves karavīru militārajām mācībām 2018.gada 21.augustā plkst.12.00
Dzintaru ielā 7, Rēzeknē (lietas 6.lapa).
Saskaņā ar Paziņošanas likuma 4.panta pirmo daļu fiziskajai personai dokumentu paziņo uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto
papildu adresi. Dokumentu var paziņot uz citu adresi gadījumā, ja adresāts norādījis uz objektīviem apstākļiem, kādēļ tas nepieciešams. Adresātam ir
pienākums būt sasniedzamam norādītajā adresē.
Gan no NBS Apvienotā štāba Mobilizācijas un rekrutēšanas pārvaldes ziņojuma, gan no lietas materiālos esošās aploksnes redzams, ka pavēste
par rezerves karavīra iesaukšanu uz militārajām mācībām /pers. K/ nosūtīta ierakstītā pasta sūtījumā 2018.gada 9.februārī uz /pers. K/ deklarēto
dzīvesvietas adresi. Pasta sūtījums 2018.gada 14.martā atgriezts sūtītājam ar norādi, ka sūtījumam beidzies glabāšanas laiks (lietas 3.-5., 7.-8.lapa).
Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta trešo daļu, dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā
pēc tā nodošanas pastā.
Tiesnese konstatē, ka par rezerves karavīru militārajām mācībām /pers. K/ ticis paziņots 2018.gada 16.februārī, ievērojot MK noteikumu Nr.779
21.punktā noteikto 6 mēnešu termiņu.
2019.gada 7.janvārī par /pers. K/ pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC264652. Administratīvā pārkāpuma protokols
sastādīts bez /pers. K/ klātbūtnes, jo viņš nav reaģējis uz policijas sūtīto uzaicinājumu ierasties protokola sastādīšanai un paskaidrojumu sniegšanai
Ķeguma pilsētas pašvaldības policijas telpās (lietas 2. un 11.lapa).
Lietā esošie rakstveida pierādījumi apstiprina, ka /pers. K/ ir bijis informēts par pienākumu ierasties uz militārajām mācībām, bet norādītajā laikā un
vietā nav ieradies, kā arī nav informējis NBS par to, ka nevar ierasties uz mācībām Militārā dienesta likuma 66.panta astotajā daļā minēto iemeslu dēļ.
No lietas materiāliem redzams, ka par neierašanos uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites
struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktajā vietā un laikā 2017.gada 27.janvārī /pers. K/ ir piemērots administratīvais sods saskaņā ar LAPK
200.1 panta pirmo daļu.
Savukārt 2018.gada 24.janvārī /pers. K/ ir piemērots administratīvais sods par atkārtotu neierašanos saskaņā ar LAPK 200.1 panta otro daļu.
Tiesa atzīst, ka /pers. K/ darbības pareizi kvalificētas pēc LAPK 200.1 panta otrās daļas, jo konstatēts, ka viņš atkārtoti gada laikā pēc
administratīvā soda uzlikšanas nav ieradies uz militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē
noteiktajā vietā un laikā un viņa vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.
Atbilstoši LAPK 200.1 panta otrajā daļā noteiktajam par rezerves karavīra pienākumu nepildīšanu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc
administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.
Tiesa, saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar LAPK 33.pantu tiesa nekonstatē /pers. K/ atbildību mīkstinošus apstākļus.
Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu par /pers. K/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs
pārkāpums, par kuru pārkāpējs jau administratīvi sodīts.
No lietas materiāliem redzams, ka nav konstatētas ziņas par /pers. K/ darba vietu un ienākumu apmēru, kā arī par to, vai viņa apgādībā ir kāda
persona. /pers. K/ ir administratīvi sodīts.
Izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus, tiesa atzīst, ka par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu /pers. K/ piemērojams naudas sods tuvāk
maksimālajam apmēram, kas paredzēts LAPK 200.1 panta otrajā daļā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1 panta otrās daļas, 213.pantu, 275.panta pirmās daļas 1.punktu, 289.6, 289.13,
289.16, 289.17 pantu un 289.18 panta pirmo daļu, tiesa
nosprieda
/pers. K/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.1 panta otrajā daļā
paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu 300 EUR (trīssimt euro).
Naudas sods jāsamaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, samaksas apliecinošs dokuments jāiesniedz Zemgales rajona tiesā
Ogrē.
Naudas soda iemaksa veicama Valsts kases, reģistrācijas Nr.90000050138, kontā Nr.LV34TREL1060191011100. Iemaksas mērķis: naudas
sods, ko uzlikusi tiesu iestāde, /pers. K/, personas kods /personas kods/, lietas Nr.173008819, administratīvā pārkāpuma protokols PC264652.
Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā Ogrē.
Pilns spriedums tiesas kancelejā pieejams 2019.gada 30.janvārī.
Tiesnese I.Punte