Court orders monthly child support payment and state fees in a small claims maintenance dispute between separated parents.

Lieta Nr.C33688416

Lietvedības Nr.C-1599-17/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 12.janvārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese N.Zavadska,

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 9.septembrī prasītāja /pers. A/ cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu pušu nepilngadīgā

dēla /pers. C/ uzturam 120,00 euro mēnesī.

Prasības pieteikumā pie apstākļiem, kas pamato prasību norādīts, ka prasītāja un atbildētājs ir /pers. C/ vecāki. Prasītāja norāda, ka dēls atrodas

viņas aizgādībā un viņa uzturēšanā nepieciešami uzturlīdzekļi 200 euro mēnesī. Prasītājas ikmēneša ienākumi sastāda bērna kopšanas pabalsts 171 euro

apmērā, bet atbildētājs bērna uzturēšanā nepiedalās.

Pamatojoties uz Civillikuma 177., 179.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus 120,00 euro apmērā dēla

uzturam ik mēnesi, bet ne mazāk ka 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna pilngadībai un noteikt nekavējošu

sprieduma izpildi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta noteikumiem atbildētājam 2016.gada 19.septembrī, tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un

paskaidrojumu veidlapa.

2016.gada 7.oktobrī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasība netiek atzīta. Paskaidrots, ka kopš 2016.gada augusta

puses dzīvo šķirti un starp pusēm nav bijuši strīdi par bērna uzturēšanu un uzturlīdzekļiem. Uzturlīdzekļu maksājumus dēla uzturam veicis labprātīgi.

Apliecina, ka turpmāk maksās uzturlīdzekļus dēla uzturam 120 euro apmērā. Uzskata prasības pieteikumu par nepamatotu un uzturlīdzekļi nebūtu

piedzenami piespiedu kārtā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, puses ir informētas par tiesas sastāvu un pusēm izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu

tiesnesim.

Civilprocesa likuma 250.26 pants noteic, ka tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses

pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē (..).

Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm paziņots 2016.gada 23.novembrī.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim un nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Ar prasības pieteikumam pievienoto dzimšanas apliecības LVDA093772 kopiju, apstiprinās, ka /pers. C/, dzimuša /datums/, vecāki ir /pers. A/ un

/pers. B/ (lietas 8.lapa). Laulība starp pusēm nav šķirta.

Civillikuma 178.pantā noteikts – ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no

vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Lietā nav strīda par to, ka pušu laulība nav šķirta, puses dzīvo šķirti un bērna aprūpi un uzraudzību īsteno māte –

prasītāja lietā.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis

pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns varēs pats sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu nebeidzas, ja bērns nedzīvo

kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Savukārt, Civillikuma 179.panta piektajā daļā noteikts, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam

nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī

noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

No minētām tiesību normām izriet, ka vecākiem ir pienākums sniegt uzturlīdzekļus saviem bērniem. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu

neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Lietā konstatēts, ka prasītājs ienākumi ir bērna kopšanas pabalsts 171 euro apmērā, bērnu uzturēt viņai palīdz vecāki. Prasītāja norādīja, ka bērna

vajadzībām mēnesī ir nepieciešami vidēji 200 euro.

No Tiesu informācijas sistēmā pieejamajiem Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, konstatēts, ka atbildētāja īpašumā atrodas

transportlīdzeklis Audi 80, 1990.gada izlaidums. Prasītājai nav reģistrētu transportlīdzekļu. No Tiesu informācijas sistēmā pieejamajiem Valsts vienotās

datorizētās zemesgrāmatas datiem izriet, ka atbildētājam un prasītājai nepieder nekustāmie īpašumi.

No atbildētāja rakstveida paskaidrojumiem izriet, ka faktiski atbildētājs bērnam nepieciešamo uzturlīdzekļu apmēru un izdevumos norādītās

pozīcijas neapstrīd. Taču prasību neatzīst, jo uzturlīdzekļus maksā labprātīgi. Papildus apliecina, ka turpmāk līdz katra mēneša 15.datumam ieskaitīs

prasītājas kontā uzturlīdzekļus dēla uzturam 120 euro mēnesī.

Tiesa uzskata, ka nosakot uzturlīdzekļu apmēru bērnu intereses ir primāras, tāpēc vecākiem jārēķinās, ka vecāku savstarpējās attiecības un

intereses ir samērojami ar bērna tiesībām uz pilnvērtīgu attīstību.

Civilprocesa likuma 96.panta pirmā daļa noteic, ja tiesa atzīst kādu faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda.

Vispārzināms fakts ir fizioloģiskie augšanas procesi, līdz ar to apstāklis par nepieciešamību pēc apģērba, apaviem, pārtiku un veselības aprūpi nav

apšaubāmi. Turklāt tiesa ņem vērā, ka visus izdevumus nav iespējams iekļaut aprēķinā, pēc dzīvē gūtiem novērojumiem tie var pieaugt un mainīties līdz ar

bērna noteikta vecuma sasniegšanu.

Saskaņā ar Augstākas tiesas Senāta civillietu departamenta 2011.gada 18.maija spriedumu lietā Nr. SKC-863/2011 tiesa var atbrīvot lietas

dalībniekus no pierādījumu iesniegšanas, ja tā atzīst par vispārzināmu, ka bērnam uzturēšanas izdevumos iekļaujami izdevumi par ēdienu, apģērbu,

mājokli, higiēnas piederumiem u.t.t.. Tā kā šīm empīriskām patiesībām (uz pieredzi pamatotām patiesībām) nav faktisku apstākļu nozīmes, bet tās ir tikai

secinājumi un loģiski slēdzieni no zināmiem faktiem, tad tās pusēm nav jāpierāda, bet pati tiesa izlieto empīriskās patiesības kā loģiska slēdziena locekļus

(sk. Bukovskis V. Civilprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933., 333.–336.lpp.) (Civilprocesa likuma 96.panta pirmā daļa).

Nepārprotami, tas, cik daudz jātērē bērnu uzturēšanai, ir zināms bērnu vecākiem, jo bērnu uzturēšanas izdevumi ir atkarīgi no konkrētā bērna

individualitātes, spējām, interesēm, veselības stāvokļa, garīgās un fiziskās attīstības un citiem apstākļiem. Bērnam ir nepieciešams mājoklis, ēdiens,

transports, apģērbs, higiēnas piederumi, medicīniskie pakalpojumi.

Savu iebildumu pierādīšanai atbildētājs iesniedzis tiesai maksājuma uzdevumu, no kura redzams, ka pēc prasības celšanas tiesā - 2016.gada

4.oktobrī, prasītājas kontā ir ieskaitīti uzturlīdzekļi par septembri un oktobri 240 euro apmērā. Taču tiesai nav pamata atzīt, ka uzturlīdzekļi bērna

uzturam tika sniegti regulāri un pietiekamā apmērā arī līdz prasības celšanas brīdim, kā arī tie tiks sniegti labprātīgi arī turpmāk.

Tādejādi, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenami uzturlīdzekļi nepilngadīgā dēla /pers. C/ uzturam 120 euro mēnesī, bet ne mazāk

par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Šādu uzturlīdzekļu apmēru atbildētājs atzinis un nav apstrīdējis, līdz ar to tiesai nav pamata

uzskatīt, ka atbildētājs nespēj šo summu maksāt. Tāpat tiesa atzīst, ka šāds uzturlīdzekļu apmērs ir samērīgs un atbilstošs bērna šī brīža vajadzībām.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 177.panta pirmo daļu uzturlīdzekļi piedzenami līdz bērna pilngadībai, t.i., kamēr bērns ir vecāku aizgādībā.

Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 29.augusta spriedumā lietā Nr.SKC-556 sniegto

tulkojumu LR Satversmes 92.pantam un Civilprocesa likuma 1.pantam savstarpējā saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes

tiesiskajām attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi

attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā.

Līdz ar to, atbildētāja veiktie maksājumi par septembri un oktobri ir ņemami vērā sprieduma izpildes procesa ietvaros.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu, pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā

daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas prasībā par uzturlīdzekļu

piedziņu. Savukārt Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ja prasītājs bijis atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tie piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu valsts nodeva par prasību, kas novērtējama naudas summā no līdz

2134 euro, — 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro. Tādējādi no atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva 216,00

euro (120 euro x 12 x15%).

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķina - (lietas 2.lapa) redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu ir 6,41 euro, kas piedzenami no atbildētāja valsts labā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš tiesas izdevumu samaksai 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 34., 39., 42.panta pirmo daļu., 43., 96., 97., 193., 204.1, 205.panta pirmās daļas 1.punktu, 250.26 un

250. pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus dēla /pers. C/, personas

kods /personas kods/, uzturlīdzekļus 120 euro mēnesī, bet ne mazāk kā 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz

bērna 7 gadu vecumam, savukārt no 7 gadu vecuma sasniegšanas ne mazāk, kā 30% apmērā no ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba

algas, sākot no 2016.gada 9.septembra līdz bērna 18 gadu sasniegšanai.

Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 216,00 euro, samaksu veicot sekojošā kontā:

Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas nr. 90000050138, konta Nr. LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: šeit ierakstāmi dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds, uzvārds un civillietas numurs).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,41 euro, samaksu veicot sekojošā

kontā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds, uzvārds un civillietas numurs).

Valsts labā veiktā maksājuma apliecinošs dokumenta oriģināls iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.

Sprieduma daļā par tiesāšanas izdevumu piedziņu noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese N.Zavadska