Court convicts drunk driver of dangerous driving and orders vehicle confiscation under Criminal Law.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of dangerous driving under Article 262 of the Criminal Law and ordered the confiscation of the vehicle used in the offense. The defendant admitted guilt, waived evidence examination, and the prosecution and defense agreed to this procedural decision. Consequently, the court found the evidence sufficient without further analysis and imposed probation while confiscating the vehicle as a security measure.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 1. daļa; Krimināllikuma 70.13 panta 5. daļa: When a person commits a crime under Article 262 of the Criminal Law using a vehicle, that vehicle shall be confiscated as a security measure.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 15300039424
K77-2106-25/67
ECLI:LV:RPT:2025:0428.15300039424.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, /Datums A/
Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Ķeire,
piedaloties prokurorei /Persona A/, zvērinātam advokātam G.Antomam un tulcei A.Poļakai,
atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /Persona D/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzēts
noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās prim daļas.
Aprakstošā daļa
/Persona D/ vadīja transportlīdzekli, ja asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5
promiles un atrodoties psihotropās vielas ietekmē, šādos apstākļos:
2024. gada 7. decembrī ap pulksten 09.52, /Persona D/, atrodoties alkohola ietekmē ar alkohola
koncentrāciju izelpojamā gaisā 2,91 promiles un psihotropās vielas diazepāms ietekmē, vadīja transportlīdzekli
/Transportlīdzeklis A/ ar valsts reģistrācijas numuru /Reģistrācijas numurs B/, pa /Adrese F/ no /Adrese L/ virzienā.
/Adrese A/ /Persona D/ izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, pēc kā viņu /Adrese B/ aizturēja valsts policijas
amatpersonas. Tādējādi /Persona D/ izdarīja Krimināllikuma 262.panta pirmajā prim daļā paredzēto noziedzīgo
nodarījumu.
Ar savām darbībām /Persona D/ izdarīja Krimināllikuma 262.panta pirmajā prim daļā paredzēto noziedzīgo
nodarījumu.
Motīvu daļa
Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /Persona D/ sevi par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas
paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā prim daļā atzina pilnībā, izdarīto nožēloja un lūdza neveikt
pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, noskaidrojot, ka
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai piekrīt prokurore un aizstāvis, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu
pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, jo apsūdzētais atzina savu vainu visā
viņam izvirzītajā apsūdzībā, piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai un tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes
nav šaubu par apsūdzētā vainu un noziedzīgā nodarījumu kvalifikāciju.
Apsūdzētā /Persona D/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta
pirmajā prim daļā ir pierādīta ar visiem krimināllietas materiāliem, to kopumā un savstarpējā saistībā, pierādījumu
analīze nav nepieciešama, un par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais /Persona D/ ir sodāms.
Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta nosacījumus un saskaņā ar
Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā
personību, viņa atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētā /Persona D/ izdarītais noziedzīgais nodarījums
klasificējams kā mazāk smags noziegums.
Par apsūdzētā /Persona D/ personību noskaidrots, ka viņš ir dzimis /Datums C/, Latvijas Republikas
nepilsonis, neprecējies, apgādājamo nav, strādā /Organizācija A/, deklarētā dzīvesvietas adrese /Adrese C/ un
faktiskā dzīvesvietas adrese /Adrese D/, iepriekš nav tiesāts.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par apsūdzētā /Persona D/ atbildību mīkstinošu apstākli,
tiesa atzīst to, ka viņš ir pilnībā atzinis savu vainu un izdarīto nožēlo.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, apsūdzētā /Persona D/ atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.
Bez ievērības tiesa neatstāj arī to, ka apsūdzētais /Persona D/, piekrizdams pierādījumu pārbaudes
neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, paātrināja krimināltiesisku attiecību noregulēšanu un atviegloja tiesas procesu,
proti, izmantojis savas Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktā minētās tiesības uz sadarbību un
izvēlējies vienkāršāka procesa veidu.
Nosakot sodu apsūdzētajam /Persona D/ tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda
preventīvo mērķi, un proti, ka soda mērķis ir ne tikai sodīt, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrības
drošību, resocializēt vainīgo personu, atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas.
Par Krimināllikuma 262.panta pirmajā prim daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu likumdevējs ir
paredzējis brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas
uzraudzību, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.
Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma smagumu un tā radītās sekas – apdraudējumu
sabiedrības būtiskajām interesēm, šajā gadījumā – ceļu satiksmes drošībai. Turklāt tiesa ņem vērā arī apsūdzētā
/Persona D/ personību raksturojošās ziņas un uzskata, ka būtiski vērā ir ņemams tas, ka apsūdzētais /Persona D/
līdz šim nav bijis krimināli sodīts, kas vērtējams kā pozitīvs personības raksturojums un norāda uz apsūdzētā spēju
resocializēties bez smagāku soda sankciju piemērošanas.
Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā
konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst
sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat. A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo
nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).
Soda mērķis ir sasniedzams ar saprātīgiem un demokrātiskiem līdzekļiem, katrā no gadījumiem izvērtējot
apsūdzētā vainu un attieksmi pret nodarījumu, sociālo stāvokli, sabiedrisko bīstamību un to, vai obligāta un
kategoriska brīvības atņemšanas soda piemērošana ir galējais un nepieciešamais līdzeklis šī mērķa sasniegšanai.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2007./2008.gada apkopojumā par sodu piemērošanas praksi norādīts,
ka, lai atjaunotu taisnīgumu, kriminālsodam jāatbilst izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ar to radītajam
apdraudējumam un nodarītajam kaitējumam. Pirms izlemt par piemērojamā kriminālsoda veidu un mēru, jāizvērtē
visi apstākļi un fakti, kas attiecas uz konkrēto noziedzīgo nodarījumu, likumpārkāpēju, cietušo un sabiedrību.
Piemērotais sods nedrīkst būt nesamērīgi bargs vai viegls; iespēju robežās ar sodu jācenšas atjaunot tādu tiesisko
stāvokli, kāds pastāvēja pirms noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.
Tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu saskaņā ar
Krimināllikuma 46. pantā norādītajiem soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, ievērojot Krimināllikuma 35.
pantā noteikto soda mērķi. Izvērtējot visus apstākļus, tiesa var piekrist prokurora viedoklim par piespriežamo sodu,
taču tai nav pienākuma noteikt tādu sodu, kādu lūdz prokurors. Tiesa var noteikt personai citu sodu, kas var būt gan
vieglāks, gan arī bargāks. (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2021. gada 30. aprīļa lēmumā
lietā Nr. SKK-7/2021).
Tiesa, pretēji prokurores viedoklim, uzskata, ka apsūdzētajam /Persona D/ par izdarīto noziedzīgo nebūtu
piemērojams īslaicīgas brīvības atņemšanas sods, jo nav konstatējami pietiekami pamati šāda soda piemērošanai.
Atbilstoši Krimināllikuma 46. panta ceturtajai daļai brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un
mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā
paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
Tiesa norāda, ka brīvības atņemšana ir bargākais soda veids, kura piemērošana prasa rūpīgu izvērtējumu un
pamatotu argumentāciju, norādot, kāpēc alternatīvie soda veidi nebūtu pietiekami efektīvi likumā noteikto soda
mērķu sasniegšanai. Tiesas ieskatā Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā definētos soda mērķus ir iespējams
sasniegt, nenosakot apsūdzētajam /Persona D/ īslaicīgas brīvības atņemšanas sodu.
Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētais /Persona D/ nav iepriekš krimināli sodīts, secina, ka brīvības
atņemšanas sods šajā situācijā nebūtu ne samērīgs, ne nepieciešams un tā piemērošana varētu nepamatoti ierobežot
apsūdzētā pamattiesības.
Krimināllikuma 38. panta otrā daļa noteic, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu var piemērot šā likuma
sevišķajā daļā minētajos gadījumos uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.
Tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētājam /Persona D/ ir konstatēts viens atbildību mīkstinošs apstāklis un nav
atbildību pastiprinošo apstākļu.
Ņemot vērā apsūdzētā /Persona D/ personību, to, ka apsūdzētais /Persona D/ ir paudis nožēlu par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu un apzinās savas prettiesiskās rīcības kaitīgās sekas, iepriekš nav bijis sodīts, kas liecina par
viņa līdzšinējo tiesisko normu un sabiedrībā pastāvošo noteikumu ievērošanu, izdarītā noziedzīgā nodarījuma
raksturu un konstatēto atbildību mīkstinošo apstākli, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /Persona D/ par Krimināllikuma
262.panta pirmajā prim daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ir piemērojams sods – probācija
uzraudzība, nosakot to uz 3 gadiem.
Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas sankcija kā obligātu papildsodu paredz transportlīdzekļa vadīšanas
tiesību atņemšanu uz pieciem gadiem, tādēļ apsūdzētajam /Persona D/ kā papildsods ir piemērojams –
transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz 5 gadiem.
Tiesas ieskatā noteiktais sods ir individualizēts un humāns, atbilstoši pielāgots apsūdzētā /Persona D/
personībai un izdarītā noziedzīgā nodarījuma apstākļiem.
Tiesa uzskata, ka šāda soda piemērošana efektīvi veicinās soda preventīvo funkciju izpildi.
Izvēlētais soda veids un apmērs atbilst noziedzīgā nodarījuma raksturam, tā izdarīšanas apstākļiem un
radītajam sabiedriskajam apdraudējumam, kā arī nodrošinās Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķu
sasniegšanu – taisnīguma atjaunošanu, vainīgās personas sodīšanu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tās
resocializāciju, kā arī sekmēs gan apsūdzētā /Persona D/, gan citu personu atturēšanos no turpmākas noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanas un likumu ievērošanu.
Tiesa konstatē, ka apsūdzētais /Persona D/ šajā kriminālprocesā aizturēšanā ir pavadījis laiku no 2024.gada
7.decembra plkst.10:21 līdz 2024.gada 8.decembrim plkst.17:50, kas saskaņā ar Krimināllikuma 52. pantu ieskaitāms
soda termiņā un atbilst 4 probācijas uzraudzības dienām.
Apsūdzētajam /Persona D/ kriminālprocesa ietvaros piemērotie drošības līdzekļi – uzturēšanās noteiktā
vietā un noteiktas nodarbošanās aizliegums atstājams negrozāms līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 5.biroja 2.nodaļas vecākās
inspektores S.Gabibovas 2025.gada 13.janvāra lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, nolemts, saskaņā ar
Krimināllikuma 70.13 panta piekto daļu, Kriminālprocesa likuma 361.pantu, 389.pantu, uzlikt arestu /Persona D/
piederošajam transportlīdzekli /Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numurs /Reģistrācijas numurs C/, kuru
2025.gada 16.janvārī apstiprināja Rīgas pilsētas tiesas tiesnese B.Horuna (lietas 69.lapa).
Tiesa atzīst, ka arests /Persona D/ īpašumā esošajam transportlīdzeklim /Transportlīdzeklis A/, valsts
reģistrācijas numurs /Reģistrācijas numurs C/, ir saglabājams.
Saskaņā ar Krimināllikuma 70.13 panta pirmo daļu, ar noziedzīgu nodarījumu saistīta manta ir apgrozībā
aizliegtas lietas vai lietas, kuru izcelsme vai piederība konkrētajā krimināllietā nav noskaidrota, vai tāda noziedzīgu
nodarījumu izdarījušai personai piederoša manta, kas sakarā ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav atstājama
personas īpašumā.
Atbilstoši Krimināllikuma 70.13 panta piektajai daļai konfiskācijai pakļauj noziedzīgu nodarījumu
izdarījušai personai piederošu transportlīdzekli, ar kuru tā izdarījusi šā likuma 262. vai 262.1 pantā paredzēto
noziedzīgo nodarījumu.
Pēc Ceļu Satiksmes Drošības direkcijas datiem, transportlīdzekļa /Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas
numurs /Reģistrācijas numurs C/, īpašnieks ir /Persona D/ (lietas 55.lapa).
Izvērtējot /Persona D/ rīcības rezultātā radīto apdraudējumu satiksmes drošībai, proti, ka apdraudēja ne tikai
savu, bet arī citu ceļu satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību, tiesa uzskata, ka /Persona D/ automašīna
/Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numurs /Reģistrācijas numurs C/, kurai uzlikts arests, saskaņā ar
Krimināllikuma 70.13 panta piekto daļu konfiscējama valsts labā.
Lietā visus procesuālos izdevumus, kas saistīti ar ķīmiski toksikoloģisko izmeklēšanu (rezultāti Nr.427/1) –
120 euro apmērā (lietas 13.lapa), (rezultāti Nr.6856) – 248 euro apmērā (lietas 14.lapa) un izdevumi, kas saistīti ar
Nodrošinājuma aģentūras veiktajām darbībām (automašīnas glabāšanu, pārvietošanu) – 229,91 euro apmērā (lietas
90.lapa), apsūdzētais jau līdz lietas izskatīšanas dienai pilnībā ir samaksājis, ko apliecina maksājuma uzdevumi
(lietas 130., 131.lapa).
Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem lemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.-530.pantu, tiesa
nosprieda:
/Persona D/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta
pirmajā prim daļā un sodīt ar probācijas uzraudzību uz 3 (trīs) gadiem atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības
uz 5 (pieciem) gadiem.
/Persona D/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – un papildus drošības līdzekli – noteiktas
nodarbošanās aizliegums, atstāt negrozītus līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /Persona D/ soda termiņā ieskaitīt aizturēšanu no 2024.gada 7.decembra
plkst.10:21 līdz 2024.gada 8.decembrim plkst.17:50, kas atbilst četrām probācijas uzraudzības dienām.
Uzlikt par pienākumu /Persona D/ 10 darba dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas reģistrēties
Valsts probācijas dienesta Rīgas Rietumu reģiona teritoriālā struktūrvienībā Liepājas iela 3D, Rīgā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 70.13 panta piekto daļu konfiscēt transportlīdzekli /Transportlīdzeklis A/, valsts
reģistrācijas numurs /Reģistrācijas numurs C/, kas glabājas Nodrošinājuma valsts aģentūrā un kam uzlikts arests ar
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 5.biroja 2.nodaļas vecākās inspektores
S.Gabibovas lēmumu. Transportlīdzekļa konfiskācijas nodrošināšanai saglabāt tam uzlikto arestu, kas piemērots
līdz sprieduma izpildei par transportlīdzekļa konfiskāciju.
Lietiskos pierādījumu – Krievijas Federācijas vadītāja apliecību Nr.7828012556 – atstāt glabāties pie
krimināllietas materiāliem.
Pilno spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) darbadienu laikā no pilna sprieduma pieejamības
dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2025.gada 22.maijā.
Tiesnese D.Ķeire