Court convicts drunk driver for DUI and orders confiscation of vehicle and costs despite no evidence hearing.

Lieta Nr. 19510060925

K73-0881-25/33

ECLI:LV:ZRT:2025:0415.19510060925.1.S

Zemgales rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2025. gada 15. aprīlī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Lilita Bārbale,

piedaloties prokurorei Ilanai Golubovai, aizstāvei Kristīnei Ozolai,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzēts pēc

Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona A/ vadīja transportlīdzekli bez atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām

(transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē.

2025. gada 3. aprīlī ap plkst. 23.20 /Persona A/, atrodoties alkohola ietekmē ar minimālo alkohola

koncentrāciju izelpotajā gaisā 1,18 promiles, bez atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām

(transportlīdzekļa vadīšanas tiesības nav iegūtas) vadīja transportlīdzekliAudi A6, ar valsts reģistrācijas numura

zīmi /reģistrācijas numurs/, pa /adrese/, virzienā no /ielas nosaukums/ ielas uz /ielas nosaukums/ ielu, tad nogriezās

pa labi uz /Nosaukums/ ielu, līdz /Persona A/ vadīto transportlīdzekli pretī ēkai /Adrese A/ apturēja Valsts policijas

darbinieki.

Ar šādām darbībām /Persona A/ izdarīja Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

Motīvu daļa

[2] /Persona A/ tiesas sēdē, paužot attieksmi pret apsūdzību, savu vainu viņam celtajā apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas atzina pilnībā.

Apsūdzētais neapstrīdēja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju,

piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā.

Tiesas sēdē apsūdzētajam izskaidrota pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas,

kuras saprotamas.

Prokurore izteica viedokli par to, ka lietā nav nepieciešamības izdarīt pierādījumu pārbaudi, jo tiek

konstatēti Kriminālprocesa likuma 499. pantā paredzētie nosacījumi pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai.

Aizstāve pievienojās prokurores viedoklim.

Noklausījusies lietas dalībnieku viedokļus, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu nolēma lietā

neizdarīt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzinis savu vainīgumu viņam celtajā apsūdzībā, netiek apstrīdēti ne

lietas faktiskie apstākļi, ne noziedzīgo nodarījumu juridiskā kvalifikācija.

Tiesai lietas materiālu pārbaudes rezultātā nerodas šaubas par apsūdzētā vainīgumu un viņam inkriminētā

noziedzīgā darījuma juridisko kvalifikāciju.

[3] Tiesa konstatē, ka /Persona A/ celtā apsūdzība atbilst Kriminālprocesa likuma 405. panta pirmās daļas

noteikumiem un ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka apsūdzētais vadīja transportlīdzekli bez atbilstošas

kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuras noteiktā kārtībā nav iegūtas, atrodoties alkohola ietekmē.

Apsūdzētā faktiskās darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas, lietā ir

pierādīts apsūdzētā vainīgums, tāpēc /Persona A/ ir sodāms, taisot notiesājošu spriedumu, kā to paredz

Kriminālprocesa likuma 520. pants.

Ievērojot to, ka tiesas sēdē netika izdarīta pierādījumu pārbaude attiecībā par noziedzīgo nodarījumu

juridisko kvalifikāciju, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešajā daļā noteikto, spriedumā nav

nepieciešama pierādījumu analīze un to uzskaitījums.

[4] Atbilstoši Krimināllikuma 46. panta pirmajai daļai apsūdzētajam ir piespriežams sods tādā apmērā, kādu

to noteic Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas sankcija, ievērojot arī Krimināllikuma Vispārīgās daļas

noteikumus.

Krimināllikuma 46. panta otrā daļa paredz, ka nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Savukārt, nosakot soda mēru, saskaņā ar šī panta trešo daļu, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos

un pastiprinošos apstākļus.

Nosakot gan soda veidu, gan soda mēru, tiesai jāņem vērā arī Krimināllikuma 35. pantā definētais soda

mērķis: 1) aizsargāt sabiedrības drošību; 2) atjaunot taisnīgumu; 3) sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu; 4) resocializēt sodīto personu; 5) panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumu un atturētos no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

[5] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499. panta trešajai daļai, tiesas izmeklēšanas laikā, pārbaudot

apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, tiesa konstatē, ka apsūdzētais ir Latvijas pilsonis, uz noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas brīdi bija sasniedzis 26 gadu vecumu, precējies, apgādībā viens nepilngadīgs bērns, piecus

gadus vecs, kurš atrodas mātes ikdienas aizgādībā. Uzturlīdzekļus bērna uzturam maksā labprātīgi. Apsūdzētajam ir

deklarētā dzīvesvieta /Adrese/, bet dzīvo faktiskajā dzīvesvietā /Pilsētas Nosaukums/. Pēc paša paskaidrotā pašlaik

formē darba tiesiskās attiecības /Nosaukums/, par santehniķi. Darba līguma noslēgšana paredzēta 2025. gada 15.

aprīlī. Iepriekš algotu darbu strādājis Vācijā, celtniecībā – saules paneļu uzstādīšanā, šobrīd strādājot gadījuma

darbus brīvdienās, veselības problēmu nav.

Iepriekš apsūdzētais ticis tiesāts četras reizes, pēdējo reizi /Datums P/ (lietas 20. - 23. lapa) ar Zemgales

rajona tiesas /Datums N/ spriedumu pēc Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz trim

gadiem, bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55.

panta pirmo un trešo daļu brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz četriem gadiem.

Pamatsods nav izciests.

[6] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc

Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas tiek klasificēts kā mazāk smags noziegums par kuru šajā likumā paredzēta

brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība,

atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

[7] Tiesa atbilstoši Krimināllikuma 47. panta otrajai daļai par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli

uzskata, to, ka apsūdzētais ir vaļsirdīgi atzinis savu vainu un nožēlo izdarīto.

Par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu

atzīstams tas, ka inkriminētais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo izdarīts nedzēstas

sodāmības un soda izciešanas laikā – Zemgales rajona tiesas /Datums N/ spriedums ar kuru apsūdzētais atzīts par

vainīgu pēc Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas un sodīts ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti ar

pārbaudes laiku uz četriem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

[8] Nosakot /Persona A/ soda mēru, tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais ir piekritis lietas iztiesāšanai bez

pierādījumu pārbaudes, tādā veidā izmantojot savas tiesības uz sadarbību, kā to nosaka Kriminālprocesa likuma 21.

pants.

Fakts, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par

patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet gan ir ņemams vērā pie soda veida noteikšanas (Augstākās tiesas

Senāta Krimināllietu departamenta nolēmums lietā SKK-232/08).

[9] Tiesa, ievērojot soda veida noteikšanu ietekmējošos apstākļus un apsūdzētā personību ņem vērā to, ka

/Persona A/ jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījis nosacīta brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, kā arī to, ka

viņš iepriekš izdarījis noziedzīgus nodarījumus pret īpašumu, pret personas veselību, kā arī pret vispārējo drošību

un sabiedrisko kārtību, par ko ticis sodīts gan ar sabiedrisko darbu, gan ar brīvības atņemšanas sodu.

Tiesa atzīst, ka sodam jābūt tādam, kas atjauno taisnīgumu, tam jābūt taisnīgam pašam par sevi, tāpat jāņem

vērā vispārīgās prevencijas princips un šajā gadījumā īpaši jāvērtē sabiedriskās drošības intereses.

Tiesa secina, ka iepriekš piemērotais brīvības atņemšanas sods, kurš tika noteikts nosacīti ar pārbaudes

laiku, apsūdzēto /Persona A/ nav atturējis no jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kas norāda uz to, ka nekādus

pozitīvus secinājumus priekš sevis viņš nav izdarījis. Tiesas ieskatā /Persona A/ klaji ignorē likumu prasības,

nostādot savas intereses augstāk par sabiedrības interesēm, tādējādi demonstrējot savu nihilistisko attieksmi pret

likumu ievērošanu kopumā.

Tiesu praksē un judikatūrā pausta atziņa, ka tiesai nav pienākuma ikreiz noteikt vainīgajam visvieglāko

likumā paredzēto sodu, piemērojot visus iespējamos labvēlīgos likuma nosacījumus (Augstākās tiesas

Krimināllietu departamenta /Datums O/ lēmums SKK-J348/2018).

Tiesa par atbilstīgu un samērīgu, atbilstošu soda mērķim un soda veidu ietekmējošiem apstākļiem, atbilstošu

apsūdzētā personībai par konkrētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kā arī, lai panāktu, ka persona tomēr pildītu

likumu, atzīst, ka soda mērķis /Persona A/ nevar tikt sasniegts nosakot sodu, kurš būtu izciešams sabiedrībā, kā to

lūdza aizstāve un pats apsūdzētais, jo šāds sods jau ticis noteikts iepriekš, bet no jaunu noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas tas nav atturējis.

Tiesa uzskata, ka soda mērķis varētu tikt sasniegts /Persona A/ sodu nosakot īslaicīgas brīvības atņemšanas

veidā.

[9.1] Prokurore lūdza noteikt sodu brīvības atņemšanas veidā uz četriem mēnešiem.

[10] /Persona A/ notiesāts ar Zemgales rajona tiesas /Datums N/ spriedumu pēc Krimināllikuma 253.1panta

pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem, bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz

diviem gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta pirmo un trešo daļu brīvības atņemšanas sods noteikts

nosacīti ar pārbaudes laiku uz četriem gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta piekto daļu papildsods –

probācijas uzraudzība – izpildāms tikai tad, ja tiesa nolemj izpildīt spriedumā noteikto pamatsodu. Spriedums

stājies spēkā /Datums M/.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu, galīgo sodu pēc vairākiem nolēmumiem nosaka tad, kad

tie ir stājušies spēkā un vēl nav izpildīti. Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc nolēmumu kopības, pilnīgi vai

daļēji saskaitot ar nolēmumiem piespriestos sodus. Daļēji saskaitot ar nolēmumiem piespriestos sodus, smagākajam

piespriestajam sodam daļēji pieskaita citu piespriesto sodu.

Savukārt Krimināllikuma Pārejas noteikumu 35. punkts paredz, ka gadījumā, ja ir stājies spēkā un nav

izpildīts nolēmums par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti līdz 2024. gada 31. decembrim, un ir stājies spēkā

un nav izpildīts nolēmums par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti pēc 2024. gada 31. decembra, galīgais sods

pēc vairākiem nolēmumiem nosakāms atbilstoši likuma regulējumam, kas ir spēkā no 2025. gada 1. janvāra.

Tiesa, ņemot vērā iepriekš minēto, atzīst, ka /Persona A/ galīgais sods būs nosakāms saskaņā ar

Krimināllikuma regulējumu, kas ir spēkā no 2025. gada 1. janvāra.

[11] Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanā ieskaitāms laiks,

ko apsūdzētais pavadījis aizturēšanā šajā lietā no /Datums C/ pulksten 23.24 līdz /Datums B/ pulksten 14.00,

atzīstot par izciestu vienu brīvības atņemšanas dienu (lietas 13., 46., 47. lapa).

[12] Tiesa atzīst, ka /Persona A/ noteiktā papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana –

termiņš skaitāms no sprieduma pasludināšanas dienas.

[13] Apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzeklis

– aizliegums izbraukt no valsts, – saglabājami līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

[14] Krimināllikuma VIII2 nodaļa noteic kārtību, kādā ir piemērojama mantas īpašā konfiskācija.

Šajā nodaļā atsevišķi noteikta rīcība ar transportlīdzekli, gadījumos, kad izdarīti noziedzīgi nodarījumi ceļu

satiksmē, kā arī gadījumos, kad izdarīti noziedzīgi nodarījumi par kuriem paredzēta kriminālatbildība pēc

Krimināllikuma 262. un 262.1 panta.

Atbilstoši Krimināllikuma 70.13 panta ceturtajai daļai konfiskācijai var pakļaut noziedzīgu nodarījumu

izdarījušai personai piederošu transportlīdzekli, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums pret satiksmes drošību, kā arī

atbilstoši piektajai daļai konfiskācijai pakļauj noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai piederošu

transportlīdzekli, ar kuru tā izdarījusi Krimināllikuma 262. vai 262.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Savukārt Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļā īpaši atrunāta rīcība ar transportlīdzekli, gadījumos, kad

izdarīti Krimināllikuma 262. vai 262.1 pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi, bet noziedzīgais nodarījums

izdarīts ar transportlīdzekli, kas pieder citai personai, proti - no noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas piedzen

pilnu vai daļēju šā transportlīdzekļa vērtību.

[14.1] Lietas materiālos redzams, ka /Persona A/ vadītais transportlīdzeklisAudi A6, ar valsts reģistrācijas

numura zīmi /reģistrācijas numurs/, valsts reģistrā reģistrēts kā citas personas – /Persona E/ īpašums (lietas 16., 17.

lapa).

[14.2] Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas 2.

grupas inspektores /Persona F/ /Datums I/ lēmumu transportlīdzeklisAudi A6ar valsts reģistrācijas numura zīmi

/reģistrācijas numurs/ un transportlīdzekļa atslēgas atgrieztas īpašniecei /Persona E/ (lietas 52. lapa).

No /Datums I/ paraksta redzams, ka minētos priekšmetus (Audi A6, valsts reģistrācijas numura zīme

/reģistrācijas numurs/ un transportlīdzekļa atslēgas) saņēmusi īpašniece /Persona E/ (lietas 53. lapa).

[14.3] Izskatāmajā lietā valsts apsūdzības uzturētāja norādīja, ka ņemot vērā to, ka apsūdzētais nav

transportlīdzekļa Audi A6, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/, īpašnieks, saskaņā ar

Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļu, un lūdza piedzīt no apsūdzētā valsts labā pilnu transportlīdzekļa vērtību, lai

mantas konfiskācija sasniegtu savu sodošo preventīvo funkciju, un, lai veicinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem

pārkāpējiem, jo konfiscējot transportlīdzekli vainīgā persona faktiski sedz pilnu tā vērtību.

[14.4] Aizstāve lūdza tiesu piedzīt no /Persona A/ daļēju transportlīdzekļa vērtību, ņemot vērā, ka

apsūdzētais šobrīd ir bezdarbnieks, viņa apgādībā ir nepilngadīgs bērns, norādot, ka katrā gadījumā būtu

piemērojama individuāla pieeja.

[14.5] Lietas materiālos atrodama informācija par to, ka pēc transportlīdzekļa /Transportlīdzeklis C/, valsts

reģistrācijas numurzīme /reģistrācijas numurs/, apskates /Datums H/, kad tika apskatīta transportlīdzekļa

komplektācija, un pēc iegūtajiem datiem pārbaudīta transportlīdzekļa tirgus vērtība ss.com vietnē, kur vidējā

vērtība 4100euro, autocena.lv vietnē, kur vidējā vērtība 3165 euro, un auto24.lv vietnē, kur dati netika konstatēti.

Aprēķinot vidējo transportlīdzekļa vērtību, secināts, ka tā ir 3600euro (lietas 33., 34. - 37. lapa).

[14.6] Tiesa piekrīt prokurores viedoklim par piedzenamās vērtības apmēru, proti, ka no /Persona A/

piedzenama transportlīdzekļa pilna vērtība3600 euro.

No apsūdzētā paskaidrojuma tiesas sēdē izriet, ka šobrīd viņš algotu darbu nestrādā, ka iepriekš strādājis

ārzemēs.

Lietā redzams, ka /Persona A/ 2022., 2023. un 2024. gadā līdz oktobrim strādājis algotu darbu un bijis

nodarbināts /Nosaukums/ (lietas 29.-30. lapa), kur guvis ienākumus.

Lietas izskatīšanas laikā netika iegūta informācija par to, ka /Persona A/ būtu kādi šķēršļi strādāt algotu

darbu un gūt pietiekamus ienākumus, lai nodrošinātu sevi, nepilngadīgo bērnu un arī segtu valsts labā

konfiscējamās mantas vērtību.

[15] Lietā radušies procesuālie izdevumi, kuri saistīti ar juridiskās palīdzības saņemšanu no valsts

līdzekļiem apsūdzētajam 100 euroapmērā par zvērinātas advokātes Kristīnes Ozolas sniegto juridisko palīdzību

(lietas 67. lapa).

[15.1] Lietā radušies arī Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 8. punktā norādītie procesuālie

izdevumi 69,01 euro par transportlīdzekļa AUDI A6, valsts reģistrācijas numurzīme /reģistrācijas

numurs/,pieņemšanu, pārvietošanu un glabāšanu (lietas 57. lapa).

[15.2] Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 3.

grupas vecākā /Persona D/ /Datums C/ lēmumu automašīnaAudi A6, ar valsts reģistrācijas numura zīmi

/reģistrācijas numurs/, izņemta (lietas 5. lapa) un ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales

iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 1. grupas inspektora /Persona C/ /Datums B/ lēmumu tā nodota glabāšanai

Nodrošinājuma valsts aģentūrā (kriminālprocesā Nr. 19510060925) (lietas 15. lapa).

[15.3] Tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 368. panta ceturtajā daļā norādīto pamatu apsūdzētā

atbrīvošanai no procesuālo izdevumu samaksas, tāpēc tie piedzenami no apsūdzētā par labu valstij, nosakot termiņu

procesuālo izdevumu labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, kā tas noteikts

Kriminālprocesa likuma 529. panta pirmās daļas 2. punktā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527. - 530. pantu tiesa

nosprieda

atzīt /Persona A/ par vainīgu Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā

un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trim mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem

gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta pirmo un ceturto daļu soda laikā ieskaitīt /Persona A/aizturēšanu no

/Datums C/ pulksten 23.24 līdz /Datums B/ pulksten 14.00 (viena diena).

Noteikt, ka uz sprieduma taisīšanas dienu /Persona A/izciešamais brīvības atņemšanas sods ir īslaicīga

brīvības atņemšana divi mēneši 29 dienas.

/Persona A/ piemēroto drošības līdzekli - uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzekli –

aizliegums izbraukt no valsts, - saglabāt līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.14 panta 1.1daļu piedzīt no /Persona A/ par labu valstij transportlīdzekļaAudi

A6 , valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pilnu vērtību 3600 euro, iemaksājot šo summu kontā Nr.

LV02TREL819045815400B, piedzinējs -Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde -

Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķis: EKK F22010010, par

konfiscējamās mantas aizstāšanu kriminālprocesā Nr. 19510060925.

Piedzīt no /Persona A/par labu valstij procesuālos izdevumus 69,01 euro (lietas 57. lapa) par

transportlīdzekļa Audi A6 , valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pieņemšanu, pārvietošanu un

glabāšanu, iemaksājot šo summu kontā Nr. /IBAN B/, piedzinējs - Nodrošinājuma valsts aģentūra, reģistrācijas Nr.

90009112024, saņēmēja iestāde - Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, BIC kods TRELLV22, maksājuma

mērķis:NVA lieta Nr. KL-16291, EKK 21490, norādot lietas Nr. 19510060925, kā arī vārdu, uzvārdu, personas

kodu.

Piedzīt no /Persona A/ valsts labā procesuālos izdevumus par zvērinātas advokātes K. Ozolas sniegto

juridisko palīdzību tiesā 100euro, iemaksājot šo summu Tiesu administrācijas kontā Nr. LV05 TREL 8190 4581

4800 B, Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, BIC kods TREL LV22, maksājuma mērķis: EKK F22010010,

norādot lietas Nr. 19510060925, kā arī vārdu, uzvārdu, personas kodu.

Noteikt /Persona A/ 30 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas ar noziedzīgu nodarījumu

saistītās mantas vērtības un procesuālo izdevumu labprātīgai atlīdzināšanai, kā arī pienākumu iesniegt tiesā

dokumentus par mantas vērtības atlīdzināšanu un procesuālo izdevumu nomaksu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 darbdienu laikā no pilna sprieduma

pieejamības dienas, sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams /Datums A/.

Tiesnese Lilita Bārbale