Court convicts driver of negligent homicide for speeding and failing to see road conditions, sentencing to conditional imprisonment.

Lietas Nr. 11100022615

Lietas arhīva Nr. K08-0161-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 3.decembrī, Alūksnē

Alūksnes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Strupule

ar tiesas sēdes sekretāri M.Djominu,

piedaloties prokuroram V.Vimbam,

aizstāvim – zvērinātam advokātam G.Priedītim,

2015.gada 2.-3.decembrī, atklātā tiesas sēdē Alūksnē, Rūpniecības ielā 8, iztiesāja krimināllietu, kurā

/pers. E/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Novērtējusi iztiesāšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa

konstatēja

/pers. E/, vadot transportlīdzekli, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus un tā rezultātā izraisīja cilvēka nāvi.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos:

/pers. E/ /datums/ap pulksten 20.30 vadīja personīgo automašīnu /TL marka/ , reģistrācijas numurs /TL numurs/ , /adrese/, un šī ceļa

/numurs/.kilometrā, braucot ar ātrumu virs 90 km/h, pilnībā neievērtēja (neņēma vērā) ceļa apstākļus, kas sevī ietvēra: ceļa brauktuves segumu (grunti),

ceļa pagriezienu rādiusu (braukšanas virzienā sekoja ceļa pagrieziens pa labi), kā arī neņēma vērā vadāmā transportlīdzekļa īpatnības un stāvokli (vai

faktoru kopumu, kas raksturo brauktuves virsmu kopumā un, kas nosaka riteņu un brauktuves virsmas savstarpējo iedarbību, jeb vadītāja iespēju

noteiktā laika vienībā samazināt braukšanas ātrumu, kā arī droši ar transportlīdzekli manevrēt), respektīvi, neņēma vērā drošas transportlīdzekļa

vadīšanas nosacījumu, tādēļ iebrauca pagriezienā ar ātrumu, pie kura veidojas sānslīde - transportlīdzeklis nespēj sekot vadošo riteņu virziena izmaiņām.

Tāpēc /pers.E/vadītais transportlīdzeklis, ceļa līkumā sānslīdē, nobrauca no ceļa klātnes kreisajā pusē un pēc tam ar labās puses aizmugurējo daļu

(aizmugurējo durvju rajonā) uztriecās elektropārvades stabam, un ar to staba betona statni sašķieba, bet koka daļu pārlauza. Pēc uztriekšanās stabam

automašīna apgāzās uz jumta.

Triecienā mehāniskus bojājumus ieguva transportlīdzeklis, bet pasažieris /pers. F/ guva:

- galvas un kakla apvidū: zemādas asinsizplūdumus, sistas brūces, ādas skrambas, asinsizplūdumu uz galvas ādas muskuļu lēvera iekšējās virsmas,

asinsizplūdumu labā deniņu muskulī, galvaskausa velves un pamatnes kaulu lūzumus, kreisā augšžokļa kaula ārējās sienas lūzumu, asinsizplūdumu zem

cietā galvas smadzeņu apvalka kreisā pusē, asinsizplūdumus zem mīkstiem galvas smadzeņu apvalkiem, galvas smadzeņu sasitumu, asinsizplūdumu galvas

smadzeņu vēderiņos, mugurkaula 4., 5. kakla skriemeļa lociņa lūzumu kreisā pusē, mugurkaula

4.kakla skriemeļa kreisā apakšējā locītavizauguma lūzumu, mugurkaula 5.kakla skriemeļa kreisā augšējā locītavizauguma lūzumu;

- rumpja apvidū: ādas nobrāzumu, zemādas asinsizplūdumu, mugurkaula 7.krūšu skriemeļa ķermeņa šķembainu lūzumu, krūšu kaula lūzumu starp

1. un 2.ribu pieskaršanās vietām, labās 3.ribas lūzumu pa blakus mugurkaulāja līniju, labās 4.-8.ribu lūzumus slīpi no lāpstiņas līnijas līdz paduses

mugurējai līnijai, labās lāpstiņas knābjveida izauguma lūzumu, labās un kreisās plaušas sasitumus, aortas plīsumu, labās nieres plīsumu, sirds sasitumu,

asinsizplūdumus plaušu saknēs, sirds pamatnē, diafragmas labajā kupolā, aknu vainagsaites piestiprināšanās vietā;

- ekstremitāšu apvidū: zemādas asinsizplūdumu labās elkoņa locītavas apvidū, ādas nobrāzumu kreisā augšstilba apvidū, ādas nobrāzumu kreisās

ceļa locītavas apvidū,

tas ir, smagus miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai, bet no gūtajiem miesas bojājumiem pēc nogādāšanas Alūksnes slimnīcā pulksten 22.55

nomira.

Ar iepriekš norādīto rīcību /pers. E/ ir pārkāpis Ceļu satiksmes likumā un Ceļu satiksmes noteikumos (Ministru kabineta normatīvajā aktā -

29.06.2004. noteikumos Nr.571, kas stājās spēkā ar 01.07.2004.) šādas prasības:

- Ceļu satiksmes noteikumos 112.punktā noteikto prasību, ka transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos

ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši

redzamību braukšanas virzienā);

- Ceļu satiksmes noteikumos 115.1.punktā noteikto prasību - ārpus apdzīvotām vietām vieglajiem automobiļiem braukšanas ātrums nedrīkst

pārsniegt 90 km/h;

- Ceļu satiksmes likuma 19.panta trešajā daļā un Ceļu satiksmes noteikumos 10.punktā noteikto prasību, ka ceļu satiksmes dalībniekiem un citām

personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.

Taču iepriekš minēto ceļu satiksmes noteikumu prasību pārkāpšana bija cēlonis sekām - tam, ka transportlīdzeklis uztriecās elektropārvades

stabam un apgāzās, bet /pers. F/ guva smagus miesas bojājumus, kas izraisīja viņa nāvi.

Tādā veidā /pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kura sastāvs paredzēts Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. E/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā un piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā,

arī aizstāvis, cietusī un prokurors piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi.

Tiesa nolēma, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, neizdarīt pierādījumu pārbaudi šajā kriminālprocesā, jo apsūdzētais atzina savu vainu

viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes nebija šaubu par apsūdzētā vainu, apsūdzētais, aizstāvis, cietusī un prokurors

piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, kā arī viņiem tika izskaidrota pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

Tiesa, ievēro, ka apsūdzētais nepiekrita tikai kaitējuma kompensācijas apmēram un šis apmērs neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko

kvalifikāciju. Tādēļ, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta otro daļu, tiesa nolēma veikt pierādījumu pārbaudi tikai jautājumā par

kompensācijas apmēru.

Apsūdzētā/pers. E/ vaina viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas ir pierādīta un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā netiek dots.

Apsūdzētā/pers. E/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas kvalificēts pareizi.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmo daļu, pirmstiesas procesā cietusī /pers. G/ norādījusi kompensācijas apmēru par morālo

aizskārumu 10000,00 EUR (lietas 53.-54.lapa). Šādu pat apmēru 10000,00 EUR viņa norādīja un uzturēja tiesas sēdē līdz tiesas izmeklēšanas

uzsākšanai.

No cietušās /pers. G/ liecības izriet, ka morālo kompensāciju 10000,00 EUR viņa pamato pārsvarā ar bērnu vajadzībām, bet daļēji arī ar

emocionālajiem pārdzīvojumiem. Palikuši divi mazgadīgi bērni, kuri zaudējuši apgādnieku, bet vienā personā ir zaudēts arī tēvs, dēls, brālis.

Apdrošināšanas kompānijā neviens neesot griezies ar lūgumu kompensēt morālo kaitējumu, jo viņa par šādu tiesību arī nezinājusi. Citu pretenziju pret

apsūdzēto viņai neesot, mantisko kompensāciju par bēru izdevumiem viņa neprasot, jo neesot dokumentu par šādiem izdevumiem. Pēc kapu svētkiem ar

riteni bijis atbraucis /vārds/un viņi kopā ar vīru lietojuši alkoholu. Tad /vārds/aizbraucis projām un pēc kādas pusstundas atbraucis ar automašīnu, vēl viņi

pasēdējuši, tad iesēdušies automašīnā un aizbraukuši. Tā viņa vairs nepaspējusi vīru brīdināt, ne parunāt ar viņu, jo viņš aizbraucis bez viņas ziņas. Kaut

kādā alkohola reibumā apsūdzētais bijis, jo pašvaki braucis ar riteni.

No liecinieka /pers. H/ liecības izriet, ka viņš veicot dienesta pienākumus bijis ceļu satiksmes negadījuma vietā, bijis jāformē avārijas protokols,

jāizdara zīmējums. Ar cietušajiem darbojušies ātrās palīdzības mediķi. Pēc policijas ierašanās /pers. E/ notikuma vietā neatradies. Vēlāk viņš iznācis no

mežiņa, mediķi viņu paņēmuši apsekošanai. Viņi gribējuši piedāvāt alkohola pārbaudi, bet /pers. E/ bijis šoka stāvoklī, mediķi teikuši, ka asins analīzi

alkohola koncentrācijas noteikšanai ņemšot slimnīcā. Viņam tikai vizuāli izlicies, kad /pers. E/ kāpis ātrās palīdzības mašīnā, ka viņš ir lietojis alkoholu.

Taču vēlāk noskaidrojies, ka /pers. E/ no slimnīcas esot aizbēdzis. Tā arī viņš nezinot, vai slimnīcā pagūts veikt alkohola pārbaudi.

Apsūdzētais/pers. E/ tiesas sēdē liecināja, ka vadījis sev piederošo automašīnu /TL marka/ , civiltiesiskās atbildības apdrošināšana bijusi veikta

laikam apdrošināšanas kompānijā “Balta”. Viņam neesot ne naudas, ne citas mantas, atzina morālo kompensāciju 5000,00 EUR apmērā. No slimnīcas

viņš aizbēdzis, jo bijis apjucis.

Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai

nemantisko labumu aizskārumu. Ja minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, [..], pieņemams, ka cietušajam

šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. [..] (Civillikuma 1635.pants).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmās daļas prasībām, tiesai kompensācijas apmērs jānosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un

ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un darbspēju zudumu, morālā

aizskāruma dziļumu un publiskumu, psihiskas traumas.

Izvērtējot pieprasīto morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, tiesa ņem vērā, ka cietušajai radītas garīgās ciešanas, kas saistītas ar psiholoģisku

diskomfortu un negatīvām emocijām, jo bojā gājis viņas faktiskais vīrs, viņas divu mazgadīgo bērnu tēvs.

Taču tiesa ņem vērā arī to, ka bojā gājušais pirms negadījuma kopā ar vainīgo lietojuši alkoholu un viņš labprātīgi iesēdies automašīnā, kuru pēc

tam vadījis apsūdzētais.

Nosakot morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, tiesa vadās arī no cilvēktiesību un kriminālprocesa principiem, kā arī tiesu prakses citos

salīdzināmos gadījumos. Tiesa uzskata, ka atlīdzinājumam pēc iespējas jābūt līdzīgam. Tā no Tiesu prakses apkopojuma par morālā kaitējuma

kompensāciju kriminālprocesā – Pielikums Nr.3 norādīts, ka pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas, kad izraisīta cilvēka nāve, morālā kaitējuma

summa piedzīta no 5000,00 Ls līdz 7000,00 Ls jeb tas būtu 7114,36 EUR līdz 9960,10 EUR.

Bez tam tiesa ņem vērā arī apsūdzētā iespējas atlīdzināt nodarīto kaitējumu, jo viņš ir darbspējīga persona, kā arī noziedzīgā nodarījuma raksturu –

tas izdarīts aiz neuzmanības.

Tiesa atzīst, ka kompensācijas pieteikums par morālo aizskārumu ir apmierināms, taču atlīdzība nosakāma 7000,00 EUR apmērā.

No Tiesu prakses apkopojuma par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā -Kopsavilkums [11] norādīts, ka izskatot pieteikumus par

morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesos, kuros par cietušajiem atzīti ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušo personu tuvinieki, jāņem vērā, ka

saskaņā ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 19.panta otrās daļas 3.punktu ceļu satiksmes

negadījumā nodarītie nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar garīgām ciešanām sakarā ar apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi. No minētās

likuma normas izriet, ka apdrošinātājs personai nodarītos nemateriālos zaudējumus (morālo kaitējumu) sedz ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušā

laulātam, viņa apgādniekam un apgādājamajam. Pārējos gadījumos jāvadās no Civillikuma 1635.pantā ietvertā regulējuma.

Tiesa ievēro, ka par cietušo kriminālprocesā ir atzīta bojā gājušā faktiskā sieva, kas ir arī bojā gājušā divu mazgadīgo bērnu māte. No viņas

paskaidrojumiem izriet, ka neviena persona vēl nav vērsusies pie apdrošinātāja par nemateriāliem zaudējumiem (morālo kaitējumu).

Tādējādi, tiesa atzīst, ka, nosakot morālā kaitējuma kompensāciju zemāku, nekā cietušās pieteiktā kompensācija, tiesa ņem vērā arī apdrošinātāja

iespējamo atlīdzību. Līdz ar to tiesa atzīst cietušās tiesības prasīt radītā kaitējuma atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja uzskata, ka ar

kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums.

Nosakot sodu /pers. E/, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46.pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.

Par apsūdzētā /pers. E/ atbildību mīkstinošo apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst apstākli, ka viņš vaļsirdīgi atzinies

un nožēlojis izdarīto.

Tiesa nekonstatē apsūdzētā /pers. E/ atbildību pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantā norādīto noziedzīgo nodarījumu klasifikāciju, /pers. E/ pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas ir izdarījis

smagu noziegumu.

Pārbaudot /pers.E/personību, tiesa konstatē, ka viņš agrāk bijis vienu reizi sodīts, bet sodāmība dzēsta (lietas 72., 73., 76.lapa), pēdējā gada laikā

nav saukts pie administratīvās atbildības (lietas 74.-75.lapa).

Krimināllikuma 260.panta otrās daļas sankcijā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem (redakcijā, kas bija spēkā šā nodarījuma

izdarīšanas laikā – 2015.gada 3.augustā).

Tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms minētā panta sankcijas robežās.

Tā kā /pers. E/ ir nesodīts, nekādas citas viņu krasi negatīvi raksturojošas ziņas netika iegūtas, tad tiesa iegūst pārliecību, ka vainīgais sodu

neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, un uzskata par iespējamu, piemērojot Krimināllikuma 55.pantu, viņu notiesāt ar nosacītu brīvības

atņemšanas sodu.

Nosakot brīvības atņemšanas soda termiņu, tiesa ņem vērā /pers. E/ atbildību mīkstinošo apstākli un to, ka nav atbildību pastiprinošo apstākļu.

Tiesa uzskata, ka pārbaudes laiks /pers. E/ ir nosakāms vidējā termiņā, jo tiesa ņem vērā viņa personību, nav saukts pie administratīvās atbildības.

Prasītais papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz vienu gadu, nebūtu piemērojams, jo tas nav obligāts pēc panta sankcijas, kā

arī nav ziņu, ka /pers. E/ būtu saukts pie administratīvās atbildības par citiem Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem un netika iegūti pierādījumi par to,

kādā konkrētā alkohola koncentrācijā /pers. E/ vadījis transportlīdzekli, izraisot ceļu satiksmes negadījumu.

Drošības līdzeklis /pers. E/ nav piemērots.

Galīgā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjama Kriminālprocesa likuma 240.panta noteiktajā kārtībā (lietas 9., 32., 31., 33.-36.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 1.punktu, 367.panta pirmās daļas 4.punktu, otro daļu, 368.panta piekto daļu, apsūdzētā

/pers. E/ mantiskais stāvoklis liedz iespēju segt izdevumus par aizstāvja piedalīšanos. Līdz ar to samaksa advokātam par juridisko palīdzību ir sedzama no

valsts līdzekļiem, bet apsūdzētais /pers. E/ ir atbrīvojams no minētajiem izdevumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta otro daļu, 511., 512., 520., 524., 527.-529.pantu, 530.panta pirmo

un otro daļu, tiesa

nosprieda

/pers. E/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz

1 (vienu) gadu un 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu, brīvības atņemšanas sodu /pers. E/ noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 (diviem) gadiem.

Pārbaudes laiku /pers. E/ skaitīt no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Uzdot Valsts probācijas dienesta ALŪKSNES teritoriālajai struktūrvienībai pārraudzīt /pers. E/ pārbaudes laikā.

Piedzīt no /pers. E/ par labu /pers. G/ morālā kaitējuma kompensāciju 7000,00 EUR (septiņi tūkstoši euro) apmērā.

Lietisko pierādījumu: automašīnu /TL marka/, reģistrācijas numurs /TL numurs/, ar salonā esošo velosipēdu, kas atrodas Nodrošinājuma valsts

aģentūras glabātuvē (Stacijas ielā 27, Balvos), - atdot to īpašniekam /pers. E/.

Lietiskos pierādījumus: DNS no automašīnas stūres, DNS paraugus no /pers. F/ līķa, - iznīcināt.

Atbrīvot /pers.E/no samaksas par advokāta sniegto juridisko palīdzību.

Spriedumu 10 (desmit) dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas spriedums, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā tikai daļā par tiesas

piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot Alūksnes rajona tiesā apelācijas

sūdzību vai protestu.

Pilns spriedums pieejams Alūksnes rajona tiesas kancelejā 2015.gada 16.decembrī.

Tiesnese A.Strupule