Court dismisses appeal and allows debt collection, confirming first instance judgment on unpaid goods and interest.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal dismissed the appellant's appeal and fully allowed the plaintiff's claim for debt collection. The court confirmed that the defendant failed to pay for goods within the agreed terms and breached a subsequent settlement agreement. Consequently, the judgment ordered the defendant to pay the principal debt, accrued interest, court costs, and future interest rates.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 97., 193., 199., 204.1, 430., 432. un 434. panti: The court of appeal must uphold the first instance judgment if the lower court correctly applied substantive and procedural law to the established facts, and costs are awarded to the successful party.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C69152919
Lietas arhīva Nr. CA-0261-19/2
ECLI:LV:KUAT:2019:1212.C69152919.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2019.gada 12.decembrī
Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese J.Mauliņa
un tiesneses L.Vēbere un A.Klaiše
ar sekretāri I.Kalnenieci
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “EUROPART Latvia” prasībā pret SIA “FAVORĪTS VK” par parāda piedziņu, sakarā ar SIA
“FAVORĪTS VK” iesniegto apelācijas sūdzību par Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 12.jūnija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2019.gada 23.janvārī prasītāja SIA “EUROPART Latvia” cēlusi prasību Kurzemes rajona tiesā pret atbildētāju SIA “FAVORĪTS VK”, lūdz
piedzīt pamatparādu 4 618,94 EUR, nokavējuma procentus 1 113,32 EUR, kā arī visus tiesāšanās izdevumus. Atzīt tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda (lietas 3.-4.lapa).
Prasība pamatota ar šādiem argumentiem.
[1.1] Starp pusēm 2014.gada 27.oktobrī noslēgts preču pirkuma līgums Nr.54/2014/10210 (turpmāk - Līgums). Puses vienojās, ka atbildētāja
samaksās par saņemtajām precēm, kuras norādītas preču pavadzīmē-rēķinā 30 dienu laikā no preču pavadzīmes rēķina izrakstīšanas dienas. Līguma
3.4.punktā puses vienojās maksāt nokavējuma procentus 0,5 % dienā no preču kopējās vērtības par apmaksas termiņa kavējumu. Preces tika nodotas
atbildētājai preču pavadzīmes-rēķina parakstīšanas brīdī.
Atbildētājai tika pārdotas preces, kuras norādītas. Samaksa 30 dienu laikā no preču pavadzīmes-rēķina Nr.16500015984, Nr.16500016032,
Nr.16500016270, Nr.16500020722 izrakstīšanas dienas netika veikta.
[1.2] 2018.gada 13.jūlijā prasītāja nosūtīja atbildētājai pirmstiesas brīdinājumu par parāda apmaksu līdz 2018.gada 20.jūlijam. Parāds netika
samaksāts. 2018.gada 25.jūlijā puses noslēdza Vienošanos (turpmāk - Vienošanās) par parāda samaksu līdz 2018.gada 31.decembrim, kura pilnībā
netika izpildīta. Vienošanās noslēgšanas brīdi pamatparāds bija 11 133,19 EUR, samazinātie kavējuma procenti 1 113,32 EUR, kurus prasītāja apņēmās
neprasīt, ja atbildētāja uzņemtās saistības noteiktajos termiņos un apmēros izpildīs. Vienošanās netika izpildīta, un atbildētājai jāmaksā nokavējuma
procenti 1 113,32 EUR, kuri aprēķināti uz 2018.gada 25.jūliju. Prasības celšanas brīdi pamatparāds ir 4 618,94 EUR.
[1.3] Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1753., 1756., 1828., 2004., 2021., 2027., 2035.pantu.
[2] Ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 12.jūnija spriedumu prasība apmierināta un no atbildētājas par labu prasītājai piedzīts pamatparāds 4
618,94 EUR, nokavējuma procenti par laiku līdz 2018.gada 25.jūlijam 1 113,32 EUR, tiesas izdevumi 467,13 EUR, atzītas tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda 4 618,94 EUR (lietas 73.-74.lapa).
Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.
[2.1] 2014.gada 27.oktobrī starp pusēm noslēgts Līgums par preču piegādi ar samaksas termiņu 30 dienu laikā no preču pavadzīmes-rēķina
izrakstīšanas dienas. Pušu starpā izveidojušās un pastāv pirkuma līguma tiesiskās attiecības Civillikuma 2002.panta izpratnē.
Prasītāja par parādsaistībām brīdinājusi atbildētāju 2018.gada 13.jūlijā. 2018.gada 25.jūlijā puses noslēgušas Vienošanos par parāda, kas sastāv
no pamatparāda 11 133,19 EUR un nokavējuma procentiem 1 113,32 EUR, pakāpenisku samaksu saskaņā ar grafiku. Puses arī vienojās (4.punkts), ja
atbildētāja termiņā un pilnā apmērā izpilda Vienošanās 2.1.-2.6.punktu, tad tai ir tiesības nemaksāt un prasītāja apņemas neprasīt 2.7.punktā norādīto
parāda summu, kas ir uz 2018.gadam 25.jūliju aprēķinātie un samazinātie nokavējuma procenti.
Atbildētāja savas saistības pilnībā nav izpildījusi, pamatparāda apmēru nav apstrīdējusi, uz lietas izskatīšanas dienu parāds nav samaksāts. Tādēļ no
atbildētājas par labu prasītājai piedzenams parāds 4 618,94 EUR, kas izriet no pušu noslēgtā Līguma, saskaņā ar rēķiniem Nr.16500016270 un
Nr.16500020722.
[2.2] Nepamatoti ir atbildētājas iebildumi par prasītājas aprēķinātiem, samazinātiem un apturētiem nokavējuma procentiem, jo atbildētāja ir
uzņēmusies šādas saistības ar starp pusēm noslēgto Vienošanos un to nav pildījusi. Prasītāja pamatoti ir aprēķinājusi nokavējuma procentus, un tie ir
piedzenami no atbildētājas.
Prasītāja ir pierādījusi savu tiesību pēc prasījuma, līdz ar to, no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams pamatparāds 4 618,94 EUR un
nokavējuma procenti 1 113,32 EUR par laiku līdz 2018.gada 25.jūlijam.
[2.3] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam prasītājai ir nosakāmas tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātā
pamatparāda 4 618,94 EUR par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu (Civillikuma
1763.pants).
[3] Par spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi atbildētāja, pārsūdz spriedumu pilnā apjomā (lietas 78.-82.lapa).
Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.
[3.1] Spriedumā nav ņemts vērā, ka puses ar Vienošanos fiksēja konkrētu līgumisko nokavējuma procentu apmēru 1 113,32 EUR. Veiktie
maksājumi vispirms bija jāieskaita nenomaksāto maksājumu procentos, bet pēc tam pamatparāda dzēšanai. Prasītājai bija jāveic precīzs samaksāto
naudas līdzekļu ieskaits saskaņā ar Vienošanos. Prasītāja tiesai iesniedza kopējā parāda aprēķinu, kas ir pretējs Civillikuma 1843.panta noteikumiem un
tiesa to atzinusi par pareizu. Minētajam apstāklim ir būtiska nozīme, jo ar spriedumu tiek piedzīts nepareizs pamatparāda un blakus prasījumu apmērs,
kas arī ietekmējis likumisko 6 % apmēru.
[3.2] Nav pārbaudīts vai aprēķins nokavējuma procentiem ir pamatots un atbilstošs Civillikuma 1764.pantam. Prasītājas prokūrista Ginta Siliņa
apsolījums nepiemērot nokavējuma procentus ir traktējams kā gribas izteikums Civillikuma 1428.panta izpratnē un ir saistošs prasītājai, t.i., tiesiskās
sekas paredz atbrīvot atbildētāju no nokavējuma procentu 1 113,32 EUR samaksas.
[3.3] Saskaņā ar Civillikuma 1843.pantu bija jākonstatē, ka prasītāja nav veikusi maksājumu ieskaitu atbilstoši minētajai likuma normai.
Spriedums taisīts pretēji Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, kuri paredz atsevišķi uzrādīt galvenā parāda un procentu apmēru.
[3.4] Spriedums nav likumīgs un pamatots, ir konstatējami trūkumi, kurus nepieciešams novērst apelācijas instances tiesā, t.sk., nopratinot
prasītājas prokūristu kā liecinieku, jo šāda iespēja atbildētājai tika liegta pirmajā instancē.
[4] Apelācijas instances tiesas sēdē prasītājas pārstāve nav ieradusies, par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.
2019.gada 19.septembrī no prasītājas pārstāves saņemts iesniegums (lietas 105.lapa), pieteikts lūgums izskatīt civillietu bez pārstāves klātbūtnes.
Norādīts, ka 2019.gada 7.augustā prasītāja iesniegusi tiesai paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, detalizēti izskaidrojusi savu viedokli un argumentus.
Uztur sniegtos paskaidrojumus un papildus nekas nav paskaidrojams.
Tiesas kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu nolēma skatīt lietu bez prasītājas pārstāves klātbūtnes, jo nesaskatīja Civilprocesa likuma
209. un 210.pantā norādītos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus.
[5] Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzējas atbildētājas pārstāvis /pers. I/ uzturēja apelācijas sūdzību, neatzina prasību. Paskaidroja, ka
prasītājas pārstāvis G.Siliņš devis mutvārdu apsolījumu, ka netiks piemēroti nokavējuma procenti 1 113,32 EUR, kas fiksēti Vienošanās tekstā.
Atbildētāja ir pieņēmusi darījumu mutvārdu formā. Bija pušu tiesisks darījums, tādēļ procenti tiek prasīti nepamatoti. No Vienošanās teksta secināms, ka
pirms prasības celšanas prasītājai bija jāveic pārrēķins atbilstoši Civillikuma 1843.pantam. Tas nav izdarīts, tiesa šo jautājumu nav pārbaudījusi, bet
apstiprinājusi pieprasīto summu. Paskaidroja, ka nepareizie aprēķini ietekmē prasītājas saņemamo likumisko 6% apmēru no pamatparāda saskaņā ar
Civilprocesa likuma 195.pantu. Norādīja, ka prasības pieteikumā nav norādīts detalizēts parāda aprēķins, piemēram, cik dienas ir nokavētas katram
rēķinam, lai pārliecinātos par Vienošanās norādīto procentu apmēru. Atzina, ka Vienošanās ir spēkā. Šobrīd prasību neatzīst, neskatoties uz to, ka
sākotnējos rakstveida paskaidrojumos (lietas 64.lapa) atbildētājas vadītājs atzina pamatparādu un bija gatavs to samaksāt. Paskaidroja, ka preci
saņēma, pilnīga samaksa nav veikta, bet prasību neatzīst pilnīgi, jo ir nepareizs aprēķins, nav ievērots Civillikuma 1843.pants.
Motīvu daļa
[6] Civillietu tiesas kolēģija pārbaudījusi pierādījumus, noklausījusies apelātores pārstāvja paskaidrojumus, kā arī izvērtējusi apelācijas sūdzību
motīvus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.
Tiesas kolēģija savu nolēmumu pamato ar šādiem argumentiem.
[6.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar
apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
Tiesas kolēģija, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir
pareizs un pilnībā pietiekams, tādēļ tiesas kolēģija pievienojas sprieduma argumentācijai pilnībā. Apelācijas sūdzībā norādītie apstākļi nav vērtējami kā
pamats pirmās instances tiesas nolēmuma atcelšanai.
[6.2] Lietā nav strīda par sekojošo.
[6.2.1] 2014.gada 27.oktobrī puses noslēdza Līgumu, pielīga, ka atbildētāja veic samaksu prasītājai par saņemtajām precēm 30 dienu laikā no
preču pavadzīmes-rēķina izrakstīšanas dienas (lietas 7.-10.lapa).
[6.2.2] 2018.gada 25.jūlijā puses noslēgušas Vienošanos, kurā norādīts, ka atbildētājas parāds Vienošanās parakstīšanas brīdī ir 12 246,51 EUR,
no tā pamatparāds ir 11 133,19 EUR un samazinātie nokavējuma procenti 10% no pamatparāda ir 1 113,32 EUR, kas tiks samaksāti pakāpeniski
saskaņā ar noteikto parāda atmaksas grafiku (lietas 52.-53.lapa).
[6.2.3] Atbildētāja saskaņā ar Līgumu piegādāto preci ir saņēmusi, bet samaksu saskaņā ar Vienošanos pilnībā nav veikusi.
[6.3] Atbildot uz apelācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem un iebildumiem tiesas kolēģija papildus norāda uz šādiem argumentiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.panta prasībām tiesa lietas apstākļus noskaidro pēc tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem un novērtē
pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem. Tiesību doktrīnā
norādīts, ka (..) pierādījumi jāvērtē kopumā, nevis izolēti (..), jānosaka pierādījumu nozīmība saistībā ar lietā nosakāmiem apstākļiem un faktiem, (..)
jāizdara secinājums par pierādījumu pietiekamību (sk. Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs. Prof.
K.Torgāna vispārējā zinātniskā redakcijā.- Rīga: Tiesu namu aģentūra. 2006., 183.lpp.). Minētās tiesību normas nepiešķir tiesai tiesības
nepārbaudīt un nevērtēt lietā esošos pierādījumus. Tāpat ir ņemami vērā Civilprocesa likuma 10. un 93.panta nosacījumi.
[6.3.1] Par prasītājas prokūrista Ginta Siliņa apsolījumu.
Atbildētājas pārstāvis rakstveida paskaidrojumos pirmās instances tiesai norādījis, ka tā nav gatava veikt samazināto nokavējuma procentu 1
113,32 EUR samaksu, jo prasītāja prokūrists G.Siliņš mutvārdos devis apsolījumu neizvirzīt nokavējuma procentus 2017.gada maksājumiem, par
kuriem noslēgta Vienošanās (lietas 64.lapa). Pirmās instances tiesai netika pieteikts lūgums par pierādīšanas līdzekli – lūgums par liecinieka
nopratināšanu.
Secināms, ka atbildētājas pārstāvis lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā neieradās neattaisnojošu iemeslu dēļ, jo iesniegtais pierādījums par
atbildētājas pārstāvja saslimšanu (lietas 68.lapa) neatbilda Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumu Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas
kārtība” 20.1 punktā noteiktajam par Izraksta no stacionārā pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes noformēšanu. Turklāt atbildētājai kā
juridiskai personai saskaņā ar Civilprocesa likuma 82.panta otro daļu bija jāspēj nodrošināt savu pārstāvi tiesā.
Tikai apelācijas sūdzībā un apelācijas instances tiesā atbildētājas pārstāvis pieteica lūgumu par prasītājas prokūrista G.Siliņa nopratināšanu tiesas
sēdē, lai noskaidrotu apsolījuma došanas apstākļus. Tiesas kolēģija ar protokollēmumu minēto lūgumu noraidīja, jo nesaskatīja šķēršļus pierādījumu
pieteikšanai pirmās instances tiesā.
Minētā rakstiskā Vienošanās likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdēta. Tiesas kolēģija uzskata, ka pušu pārstāvju parakstītā, neapstrīdētā Vienošanās
nevar tikt grozīta ar vienas puses pārstāvja mutisku apsolījumu.
[6.3.2] Par nepamatotiem procentiem un Civillikuma 1843.panta piemērošanu.
Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.
Kad par nenomaksātiem procentiem izdota sevišķa parādzīme vai kad par pašu pamatkapitālu kopā ar nenomaksātiem procentiem saņemta
agrākās vietā jauna, kreditors var par nenomaksātiem procentiem aprēķināt jaunus (Civillikuma 1766.pants).
Tas nozīmē, ka pēc pušu vienošanās nenomaksātos procentus var noformēt kā atsevišķu parādu, parādniekam izdodot par tiem parādzīmi, vai arī
noformēt kā sākotnējam parādam pieskaitītu summu, izdalot jaunu parādzīmi. Tad nesamaksātie procenti kļūst par parastu kapitālu, par ko jāmaksā
procenti. Šādi pārformējot parādus, puses var vienoties par citu procentu apmēru (sk. Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības.
Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā.- R.: Mans Īpašums, 1998, 264.lpp.).
Vienošanās tekstā puses ir pielīgušas, ka uz 2018.gada 25.jūliju izrakstītas un termiņā nav apmaksātas preču pavadzīmes-rēķini par kopējo
pamatparāda summu 11 133,19 EUR, aprēķinātie nokavējuma procenti tobrīd bija 22 706,35 EUR, ko puses samazinājušas līdz 1 113,32 EUR, kas ir
10% no pamatparāda (lietas 52.-53.lapa). Vienošanās 2.punktā atbildētāja apņēmusies veikt parāda 12 246,51 EUR (pamatparāds 11 133,19 EUR un
nokavējuma procenti uz 2018.gada 25.jūliju 1 113,32 EUR) pakāpenisku samaksu līdz 2018.gada 31.decembrim.
Līgumu brīvības princips atļauj arī dažādu Civillikumā tieši neminētu un netipisku līgumu slēgšanu.
No iepriekš minētā teksta ir secināms, ka puses pielīgušas procentu pievienošanu pamatsummai ar Vienošanos, ko pieļauj Civillikuma 1766.pants.
Par nesamaksāto procentu kapitalizēšanu kā tiesisku darījumu norādījis arī Senāts (2015.gada 20.marta sprieduma lietā Nr.SKC-0173/2015
(C04183111) 9.punkts).
Parakstot līgumu, atbildētāja ir atzinusi četras norādītās pavadzīmes-rēķinus un summas, kas nav samaksātas. Kā norādīts iepriekš, Vienošanās nav
apstrīdēta.
Vienošanās 4.punktā pielīgta atruna, ka, ja atbildētāja termiņā un pilnā apmērā izpilda Vienošanās 2.1.-2.6.punktu, tad tai ir tiesības nemaksāt un
prasītāja apņemas neprasīt no atbildētājas Vienošanās 2.7.punktā norādīto parāda summu, kas ir uz 2018.gada 25.jūliju aprēķinātie un samazinātie
nokavējuma procenti (lietas 52.lapa). Tātad, ja atbildētāja būtu veikusi parāda maksājumus noteiktajos termiņos, tad samazinātie nokavējuma procenti
netiktu pieprasīti. Atbildētājas pārstāvis rakstveida paskaidrojumos ir atzinis, ka Vienošanās ir pārkāpta, jo veikti daļēji maksājumi 6 514,25 EUR.
Procenti ir nosakāmi visādos mantiskos darījumos un aktos, kā arī likumdevējs ir noteicis gadījumus, kuros ir maksājami procenti (Civillikuma
1764.pants un 1765.panta pirmā daļa).
Tiesas kolēģija uzskata, ka nepamatoti ir apelātores iebildumi par to, ka nokavējuma procenti ir nesamērīgi. Nenoliedzami Līguma 3.4.punktā
(lietas 8.lapa) puses ir vienojušās par atbildētājas pienākumu maksāt nokavējuma naudu par preču samaksas kavējumu, kas noteikta 0,5% no preču
kopējās vērtības par katru kavēto maksājuma termiņa dienu. Taču parāda piedziņa no atbildētājas tiek pamatota ar pušu noslēgto Vienošanos. Līdz ar to
tiesas kolēģija uzskata, ka strīda izšķiršanai nav pamata analizēt Līgumā noteikto procentu samērīgumu un atbilstību godīgai darījuma praksei.
Puses nokavējuma procentu apmēru ir pielīgušas Vienošanās tekstā, no kura secināms, ka tās vienojušās par nokavējuma procentiem 10% apmērā
no pamatparāda jeb 1 113,32 EUR. Nav pamata atzīt, ka minētais nokavējuma procentu apmērs ir negodīgs vai neatbilstošs godīgai darījuma praksei.
Parāds ir veidojies jau no 2017.gada 24.aprīļa, atbildētājai bija iespēja atbrīvoties no procentu maksājuma, veicot uzņemtos maksājumus. Ņemot vērā
to, ka atbildētāja termiņā un pilnā apmērā neizpildīja Vienošanās 2.1.-2.6.punktu, tad prasītājai bija tiesības bez brīdinājuma celt tiesā prasību
(Vienošanās 5.punkts), prasīt pamatparāda un procentu piedziņu (Vienošanās 6.punkts).
Saskaņā ar Civillikuma 1843.pantu, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos,
pēc tam kapitāla dzēšanai (..). Tiesas kolēģija secina, ka šī tiesību norma nav piemērojama pušu strīda risināšanai, jo puses bija noslēgušas Vienošanos
par parāda dzēšanas kārtību ar fiksētu summu un nosacījumu, ka nokavējuma procenti tiek samaksāti pēdējā terminētajā maksājumā un tikai tajā
gadījumā, ja ir kavēti maksājumu termiņi un pamatparāds nav samaksāts pielīgtajā apmērā. Ja uzņemtās saistības par maksājumu apmēru un termiņu būtu
ievērotas, tad atbildētāja vispār būtu atbrīvota no nokavējuma procentu samaksas.
Tiesas kolēģija atzīst, ka apelātores norāde, ka no Vienošanās teksta secināms, ka pirms prasības celšanas prasītājai bija jāveic pārrēķins atbilstoši
Civillikuma 1843.panta prasībām ir tikai tās subjektīvais viedoklis, jo Vienošanās tekstā prasītājai šāds pienākums nav pielīgts.
[6.3.3] Par detalizētu parāda aprēķinu.
Civilprocesa likums nenosaka obligātu detalizēta parāda aprēķina iekļaušanu prasības pieteikumā. Detalizēts parāda aprēķins ir iekļauts prasībai
pievienotās Vienošanās tekstā (lietas 52.-53.lapa). Parāda aprēķinā uz 2018.gada 25.jūliju ir norādīti rēķini, apmaksas termiņi, rēķinu summas, parāda
apmērs, kavētās maksājumu dienas, nokavējuma procentu summa par kavētajām dienām un pušu pielīgtais samazināto procentu apmērs. Puses ir
parakstījušas Vienošanos, par to strīdu nav. Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē atzina, ka Vienošanās ir spēkā. Secīgi ir akceptēts parāda aprēķins un tā
apmērs. Atbildētājas atsauce uz to, ka prasības pieteikumā nav norādīts kavēto maksājumu dienu skaits nevar izmainīt pielīgto, samazināto procentu
apmēru.
[6.4] Līdz ar to prasība ir apmierināma pilnīgi un no atbildētājas prasītājas labā piedzenams pamatparāds 4 618,94 EUR un nokavējuma procenti
līdz 2018.gada 25.jūlijam 1 113,32 EUR.
[6.5] Saskaņā ar Civilprocesa 195.pantu, kas ir imperatīva tiesību norma, pēc prasītājas lūguma un atbilstoši Civillikuma 1765.pantam, ir pamats
noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda 4 618,94 EUR un visu
piedzīto summu ieskaitīt prasītājai kredītiestādes kontā, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.
[7] Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa spriedumā izvērtējusi lietā konstatētos apstākļus, piemērojusi faktiskajiem apstākļiem
atbilstošas procesuālo un materiālo tiesību normas, nonākusi pie pamatotiem secinājumiem, apelācijas sūdzībā norādītie argumenti nevar būt pamatā
pretēju secinājumu izdarīšanai.
[8] Spriedumā ir jāizlemj jautājumi, kas saistīti ar tiesāšanās izdevumu piedziņu.
[8.1] Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus (valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi).
Prasītāja, iesniedzot prasību, samaksājusi valsts nodevu 463,93 EUR (lietas 6.lapa), samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR
(lietas 5.lapa), kas piedzenami no atbildētājas prasītājas labā.
[8.2] Atbildētāja, iesniedzot apelācijas sūdzību, samaksājusi valsts nodevu 463,93 EUR (lietas 83.lapa).
Tā kā atbildētājas apelācijas sūdzībā izteiktie lūgumi netika apmierināti, tad nav pamata lemt par tiesas izdevumu piedziņu no prasītājas.
[9] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, kas skaitāms no
šī sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 199., 204.1, 430., 432. un 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
SIA “EUROPART Latvia” prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no SIA “FAVORĪTS VK”, reģistrācijas Nr.42102026047, SIA “EUROPART Latvia”, reģistrācijas Nr.40103781222, labā pamatparādu
4 618,94 EUR (četri tūkstoši seši simti astoņpadsmit euro un 94 centi), nokavējuma procentus līdz 2018.gada 25.jūlijam 1 113,32 EUR (viens tūkstotis
viens simts trīspadsmit euro un 32 centi) un tiesas izdevumus: valsts nodevu 463,93 EUR (četri simti sešdesmit trīs euro un 93 centi), ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus par prasības pieteikuma, pavēstu sūtīšanu 3,20 EUR (trīs euro un 20 centi), ieskaitot tos prasītājai kontā Nr./konta numurs/,
/nosaukums/.
Noteikt SIA “EUROPART Latvia” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt 6% (seši procenti) gadā no
pamatparāda 4 618,94 EUR.
Noteikt termiņu SIA “FAVORĪTS VK” labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2019.gada 12.decembra - Latvijas Republikas
Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Kurzemes apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese J.Mauliņa
Tiesnese L.Vēbere
Tiesnese A.Klaiše