Court partially allowed HOA management fee claim against resident for late period only.

Lietas Nr.C30774818

Lietas arhīva Nr. C-3577-19/31

ECLI:LV:RVPT:2019:0306.C30774818.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 6.martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

tiesnese Anastasija Pasjuga,

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras lietu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Purvciems” prasībā pret /pers. A/ par

naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2018.gada 29.oktobrī tiesā saņemts Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Purvciems” (turpmāk arī – prasītāja) vienkāršotās procedūras

prasības pieteikums pret /pers. A/ (turpmāk arī – atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, kurā atbildētājai pieder dzīvokļa īpašums

Nr./dzīvokļa numurs/. Laika posmā no 2014.gada 1.novembra līdz 2018.gada 30.septembrim atbildētāja nav veikusi prasītājai samaksu par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, līdz ar ko ir izveidojies parāds 901,86 euro apmērā.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešo daļu un

14.panta piekto daļu, prasītāja lūdz tiesu:

1) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu parādu un maksas par saņemtajiem pakalpojumiem parādu

par laika periodu no 2014.gada 1.novembra līdz 2018.gada 30.septembrim 901,86 euro, kā arī visus tiesāšanās izdevumus;

2) noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no piedzītās parāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 1 pantu 2018.gada 2.novembrī uz atbildētājas tā brīža deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts. Ņemot vērā Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmajā daļā noteikto, vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu lietas dalībniekiem tika

izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, kā arī sniegta informācija par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, izskaidrojot tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu atbildētāja tika informēta par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai

lietā, kā arī par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumu par celto prasību nav iesniegusi, prasības pieteikuma noraksts saņemts atpakaļ ar pasta norādi “beidzies

glabāšanas laiks”. Tiesa atzīst, ka minētais apstāklis nav šķērslis lietas izskatīšanai, jo atbilstoši Civilprocesa likuma 56. 1 panta otrajai daļai tas, ka tiesas

dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Līdz ar to tiesa izskata

civillietu rakstveida procesā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu. 2018.gada 13.decembrī lietas dalībniekiem atbilstoši

Civilprocesa likuma 56.panta prasībām nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2019.gada 6.martā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma

56.1 panta pirmās daļas noteikumiem uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti ir paziņoti.

Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsināto spriedumu. Savukārt no

Civilprocesa likuma 250.25 panta noteikumiem izriet, ka tiesa arī pēc savas iniciatīvas var sastādīt spriedumu atbilstoši šā likuma 193.pantā noteiktajam

sprieduma saturam.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Purvciems”

vienkāršotās procedūras prasība pret /pers. A/ par naudas piedziņu ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, bet atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

No prasības pieteikumam pievienotās Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdrukas un zemesgrāmatas apliecības kopijas

redzams, ka 2017.gada 28.augustā atbildētājai tika nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./dzīvokļa numurs/ ar kopējo platību 59,92

kv.m. un kopīpašuma 22/1000 domājamajām daļām no daudzdzīvokļu mājas, kas atrodas /adrese/ (lietas 12.-13.lapa).

No 2015.gada 9.novembra dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopības aptaujas balsošanas protokola Nr.1 un Nr.2, dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līguma, 2016.gada 1.septembra dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopības aptaujas balsošanas protokola Nr.3 un 2018.gada

3.maija dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopības aptaujas balsošanas protokola Nr.4 redzams, ka prasītāja nodrošina dzīvojamās mājas

/adrese/ pārvaldīšanu un dzīvokļu īpašnieki par saņemtajiem pakalpojumiem norēķinās ar prasītājas starpniecību (lietas 14.-23.lapa).

Saskaņā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 1.punktu pārvaldnieks apņemas pārvaldīt dzīvojamo māju un nodrošināt īpašniekam iespēju

saņemt dzīvoklī komunālos pakalpojumus, savukārt īpašnieks apņemas segt pārvaldniekam visus pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem (lietas 15.-20.lapa).

Līguma 5.3.punktā noteikts, ka īpašnieks, pamatojoties uz pārvaldnieka rēķiniem, līdz tekošā mēneša pēdējam datumam veic maksājumus par

tekošo mēnesi, naudu pārskaitot uz pārvaldnieka rēķinā minēto norēķinu kontu.

Tiesai nav iesniegti pierādījumi tam, ka minētais līgums būtu zaudējis spēku.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.-5. un 8.punktam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu, maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus, maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai

personai piederošas zemes, un pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu

vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmo daļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Šā likuma 10.panta otrā un trešā daļa

noteic, ka dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

līgumu. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā

kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam. Uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas

īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu.

Tiesa konstatē, ka atbildētāja kļuva par dzīvokļa /adrese A/ īpašnieci 2017.gada 28.augustā, tādējādi tieši no šī datuma atbildētājai iestājās

pienākums veikt prasītājai maksājumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu.

No prasības pieteikumā norādītā aprēķina un prasībai pievienotās izziņas par komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas izdevumu aprēķinu un

samaksu redzams, ka 2017.gada augustā prasītājas izrakstītā rēķina summa bija 63,02 euro (lietas 10.lapa). Ņemot vērā to, ka 2017.gada augustā ir

samaksāti 100 euro, atbildētājai bija jāveic prasītājai maksājumi no 2017.gada 1.septembra.

Saskaņā ar parāda aprēķinu laika posmā no 2017.gada 1.septembra līdz 2018.gada 30.septembrim atbildētājai bija pienākums samaksāt prasītājai

kopējo naudas summu 1298,08 euro. Faktiski tika samaksāti 1177,77 euro, līdz ar to nesamaksātā summa sastāda 120,31 euro.

Civillikuma 1838.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāja nav izmantojusi savas likumā paredzētās tiesības – nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav apstrīdējusi

prasības pieteikumā minētos faktus, tostarp pakalpojumu saņemšanas faktu, nav cēlusi iebildumus pret prasības pieteikumam pievienotajiem

pierādījumiem, nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, no kā secināms, ka atbildētājai nav

pamatotu iebildumu pret prasību. Līdz ar to tiesa atzīst, ka ir pamats piedzīt no atbildētājas prasītājas labā galveno parādu 120,31 euro.

Tiesa uzskata par nepamatotu un noraidāmu prasību daļā par parāda 781,55 euro piedziņu, kas izveidojies par laika posmu no 2014.gada

1.novembra līdz 2017.gada 31.augustam, jo saskaņā ar iesniegtajiem pierādījumiem līdz 2017.gada 27.augustam dzīvokļa īpašniece bija /pers. C/,

savukārt maksājums par pakalpojumiem par laika posmu no 2017.gada 28.augusta līdz 2017.gada 31.augustam ir veikts. Prasības pieteikumā nav

norādīti tie apstākļi, kas būtu par pamatu iepriekšējās dzīvokļa īpašnieces iespējamā parāda piedziņai no atbildētājas. Tāpat no Tiesu informatīvās

sistēmas datubāzes redzams, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2015.gada 24.novembra lēmumu lietā

Nr.3-12/5995 jau ir nolemts nodot piespiedu izpildīšanai iepriekšējās dzīvokļa īpašnieces /pers. C/ maksājumu saistību 1047,43 euro apmērā, kas atbilst

aprēķinā norādītajai parāda summai 2015.gada novembrī.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesai pašai (ex officio) neatkarīgi no prasītāja prasījuma jānoteic prasītājam tiesības par laiku no

sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei vai dienai, kad parādnieka mantu pārdod izsolē, saņemt procentus no tiesas piespriestās

maksājuma summas uz likuma pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā (Augstākās tiesas Senāta 2007.gada

4.aprīļa spriedums lietā Nr.SKC-87, Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 13.oktobra lēmums lietā Nr.SPC -166/2010).

Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tie ir seši procenti no simta gadā. Tādējādi tiesa

atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā

no nesamaksātās galvenā parāda summas 120,31 euro.

Saskaņā ar Augstākās tiesas atziņām likumiskie procenti, tiesības uz kuriem norādītas tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam,

aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laika posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām (Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2016.gada 29.janvāra lēmums lietā Nr.SKC-1331/2016).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet

atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Prasītāja, ceļot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu un 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir

samaksājusi valsts nodevu 135,28 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10 euro (lietas 8.-9.lapa). Līdz ar to ir pamats piedzīt no

atbildētājas par labu prasītājai valsts nodevu 18,05 euro (120,31 x 135,28 : 901,86) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,33 euro (120,31 x 10

: 901,86) proporcionāli apmierinātā prasījuma apmēram.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu un 3.punktu, 1.1 daļu, otro un ceturto daļu, no atbildētājas

par labu prasītājai piedzenami izdevumi zvērināta advokāta palīdzības samaksai 18,05 euro (120,31 x 30 % / 2) un ar pierādījumu iegūšanu saistītie

izdevumi 5,60 euro (lietas 12., 24.-26.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājai nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot to no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5., 41.panta pirmo daļu, 44., 97., 189. - 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt daļēji Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Purvciems” vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “Purvciems”, reģistrācijas

Nr.40003109394, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un maksas par saņemtajiem pakalpojumiem parādu par laika periodu no 2017.gada

1.septembra līdz 2018.gada 30.septembrim 120,31 euro (viens simts divdesmit euro 31 cents) un tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 18,05 euro

(astoņpadsmit euro 5 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,33 euro (viens euro 33 centi), izdevumus zvērināta advokāta palīdzības samaksai

18,05 euro (astoņpadsmit euro 5 centi) un ar pierādījumu iegūšanu saistītos izdevumus 5,60 euro (pieci euro 60 centi), kopā piedzenot 163,34 euro

(viens simts sešdesmit trīs euro 34 centi).

Samaksa veicama Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Purvciems”, reģistrācijas Nr.40003109394, kontā

Nr.LV58PARX0000571511018, AS “Citadele banka”.

Noteikt Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “Purvciems”, reģistrācijas Nr.40003109394, tiesības par laika periodu pēc sprieduma

labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos

procentus 6% (seši procenti) gadā no galvenā parāda summas 120,31 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums

apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Noraidīt prasību daļā par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un maksas par saņemtajiem pakalpojumiem parāda par laika posmu no

2014.gada 1.novembra līdz 2017.gada 31.augustam 781,55 euro piedziņu.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440. 2 pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese Anastasija Pasjuga