Court orders defendant to pay loan principal, interest, penalty, and court costs to creditor SIA Gelvora.

Lietas Nr.C33485216

C-4852-16/24

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2016.gada 5.decembrī

Rīgas rajona tiesa

Jūrmalas tiesu nams

tiesnese I.Freimane,

sekretāre S.Bērziņa,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Gelvora” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs SIA “Gelvora” 2016.gada 21.martā cēla tiesā prasību pret atbildētāju /pers. A/ par parāda piedziņu, lūdzot piedzīt no Atbildētāja galveno parādu 2134,86 euro,

līgumiskos procentus 1848,24 euro, līgumsodu 213,49 euro un tiesas izdevumus, kā arī noteikt Prasītājam tiesības saņemt 6 % gadā no neapmaksātās parāda summas par laiku

no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasība motivēta ar to, ka 2005.gada 14.jūlijā Atbildētājs un aizdevējs AS “Swedbank” noslēdza EGO kartes līgumu Nr. 05-065674-EG (turpmāk — EGO kartes Līgums),

ar procentu likmi 2,08 % mēnesī un nokavējuma līgumsodu 60 % gadā (0,16 % dienā). Parakstot minēto līgumu Atbildētājs apliecināja, ka piekrīt bankas vispārējiem darījumu

noteikumiem un cenrādim, kas cita starpā paredz aizdevuma lietošanas procentu likmi un līgumsodu.

Saskaņā ar 2010.gada 26.novembrī noslēgto Cesijas līgumu AS “Swedbank” cedēja UAB “Gelvora” filiālei Latvijā savas no EGO kartes līguma izrietošās prasījuma

tiesības pret Atbildētāju. Tādējādi UAB “Gelvora” filiāle Latvijā ieguva prasījuma tiesības uz Atbildētāja saistībām, ar tiesībām prasīt visus blakus prasījumus.

Ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2014.gada 18.decembra lēmumu Nr. 6-12/198523 ir reģistrēta SIA “Gelvora” pamatkapitāla palielināšana mantiska ieguldījuma

veidā, kas veikta, ieguldot tajā UAB “Gelvora” Latvijas filiāles uzņēmumu kā organizatoriski saimniecisku vienību Komerclikuma 18.panta izpratnē. Uzņēmuma pāreja ir

notikusi un atbilstoši Komerclikuma 20.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem visa manta, saistības un prasījuma tiesības, kas ietilpa UAB “Gelvora” Latvijas filiāles

uzņēmumā, ir pārgājušas SIA “Gelvora”, kas līdz ar to ir kļuvusi arī par pilntiesīgu Atbildētāja kreditoru.

Saskaņā ar līgumā pielīgto aizdevuma atmaksas termiņu Atbildētājam bija pienākums pilnā apmērā veikt aizdevuma pamatsummas un procentu par aizdevuma

lietošanas procentu atmaksu ne vēlāk kā līdz 2013.gada 4.septembrim. Atbildētājs savas saistības nav izpildījis pienācīgi, tādēļ Prasītājam ir tiesības prasīt no Atbildētāja

saistību izpildi un neatmaksātā aizdevuma pamatsumma sastāda 1962,76 euro.

Saskaņā ar EGO kartes līgumu Atbildētajam ir pienākums par aizdevuma lietošanu maksāt līgumiskos procentus 2,08 % mēnesī no neatmaksātās aizdevuma summas un

līgumsodu 57,6 % gadā (0,16 % dienā) no kavētās maksājuma summas.

Prasītājs, piemērojot pielīgto līgumisko procentu likmi, aprēķina un no Atbildētāja pieprasa nesamaksātos līgumiskos procentus 1676,14 euro apmērā, kas aprēķināti

1380,75 euro apmērā par laiku no 2010.gada 26.novembra līdz 2013.gada 4.septembrim (brīdinājums par parāda samaksu, ar kuru tika izbeigts EGO kartes līgums) un likumiskos

procentus 295,40 euro apmērā par laiku no 2013.gada 4.septembra līdz prasības pieteikuma iesniegšanai par 903 kavētām dienām.

Atbildētāja nokavējuma sekas, pamatojoties uz EGO kartes līguma noteikumiem, paredz Prasītājam tiesības aprēķināt un pieprasīt līgumsodu 4,8 % mēnesī (0,16 %

dienā) no kavētās maksājuma summas. Iespējamais līgumsods 5262,62 euro apmērā aprēķināts par laiku no 2005.gada 14.janvāra līdz prasības celšanas dienai, bet Prasītājs,

pamatojoties uz Civillikuma 1716.pantu, kā arī saskaņā ar labas ticības, samērīguma un dispozitivitātes principu aprobežo līgumsoda pieaugumu 10 % apmērā no galvenā

parāda summas, kas tādējādi ir 196,28 euro.

Tāpat prasība motivēta ar to, ka starp AS “GE Money” un Atbildētāju 2007.gada 23.jūlijā noslēgts aizdevuma līgums Nr.1020258552, ar procentu likmi 2,04 % mēnesī

un līgumsodu 10 % apmērā no kavētās maksājumu summas par katru kavējuma reizi.

Starp AS “GE Money” un UAB “Gelvora”, ko pārstāv tās filiāle Latvijā, 2011.gada 2.jūnijā tika noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar ko cesionārs ieguva parādnieka

saistību prasījuma tiesības, ar tiesībām prasīt visus blakus prasījumus.

Ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2014.gada 18.decembra lēmumu reģistrēta SIA “Gelvora” pamatkapitāla palielināšana mantiska ieguldījuma veidā, kas veikta,

ieguldot tajā UAB “Gelvora” Latvijas filiāles uzņēmumu kā organizatoriski saimniecisku vienību Komerclikuma 18.panta izpratnē. Uzņēmuma parēja saskaņā ar 2014.gada

17.decembra nodošanas – pieņemšanas aktu Nr.1 ir notikusi līdz ar minētā valsts notāra lēmuma pieņemšanu un atbilstoši Komerclikuma 20.panta pirmās un otrās daļas

noteikumiem visa manta, saistības un prasījuma tiesības, kas ietilpa UAB “Gelvora” Latvijas filiāles uzņēmumā, ir pārgājušas uz Prasītāju, kas līdz ar to ir kļuvis par pilntiesīgu

Atbildētāja kreditoru.

Saskaņā ar 2007.gada 23.jūlijā pielīgto maksājumu kārtību Atbildētājam bija pienākums līdz 2009.gada 1.februārim veikt aizdevuma pamatsummas un procentu par

aizdevuma lietošanu (jeb līgumisko procentu) atmaksu, veicot regulārus ikmēneša maksājumus. Atbildētājs savas saistības nav izpildījis pienācīgi, līdz ar ko ir iestājies

nokavējums.

Saskaņā ar līgumu Prasītājs pieprasa no Atbildētāja nesamaksāto aizdevuma pamatsummu 172,10 euro apmērā un līgumiskos procentus 172,10 euro apmērā, kas

aprēķināti par laiku no 2007.gada 23.jūlija līdz 2011.gada 2.jūnijam (cesijas līguma noslēgšanas datums) 2,38 euro apmērā, bet par laiku no 2011.gada 2.jūnija līdz prasības

pieteikuma sagatavošanas dienai – 202,39 euro apmērā (mēneša procentu likme 2,04 % dalīt ar 30 kalendārā mēneša dienām reizināt ar aizdevuma nesamaksāto pamatsummas

parādu 172,10 euro reizināt ar kavēto dienu skaitu 1728). Tā kā procentu prasījuma faktiskā aprēķina summa pārsniedz pamatsummas apmēru, tā atbilstoši Civillikuma

1763.panta 1.punktam aprobežota un samazināta līdz galvenā parāda apmēram.

Aizdevuma līguma noteikumi paredz Prasītājam tiesības aprēķināt un pieprasīt līgumsodu 10 % apmērā no kavētās maksājumu summas par katru kavējuma reizi.

Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1716.pantu, kā arī ievērojot labas ticības, samērīguma un dispozitivitātes principu, aprobežo līgumsodu ar 10 % no galvenā parāda

summas, pieprasot no Atbildētāja līgumsodu 17,21 euro apmērā.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību tiesai nav iesniedzis.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā saņemts Prasītāja pilnvarotās personas iesniegums ar lūgumu skatīt lietu bez Prasītājas pārstāvja klātbūtnes

tiesas sēdē, norādot, ka Prasītājs uztur prasību pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad

deklarācijā norādīta papildu adrese, – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona nav tiesai norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir

pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Tiesas pavēste atbildētājam nosūtīta 2016.gada 18.maijā ierakstītā pasta sūtījumā uz viņa deklarēto dzīvesvietu. Papildus adrese deklarācijā nav norādīta, kā arī

Atbildētājs nav norādījis citu adresi saziņai ar tiesu. Tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 pantu uzskatāms, ka Atbildētājam par tiesas sēdi ir paziņots.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta septīto daļu un

156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez pušu klātbūtnes tiesas sēdē.

Tā kā Atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus, saskaņā ar Civilprocesa likuma

208.1 pantu tiesai ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu, jo tā nekonstatē Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus aizmuguriska sprieduma

taisīšanai.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu šādu apsvērumu dēļ.

No lietas materiālos esošā 2010.gada 26.novembra Cesijas līguma Nr.GELV003 un tā 1.pielikuma izraksta redzams, ka AS “Swedbank”, kā cedents, cedējusi cesionāram

UAB “Gelvora” filiālei Latvijā visas prasījuma tiesības pret Atbildētāju par saistībām, kas izriet no 2005.gada 14.jūlija EGO kartes līguma.

No Uzņēmumu reģistra 2014.gada 18.decembra lēmuma Nr.6-12/198523 un 2014.gada 17.decembra nodošanas – pieņemšanas akta Nr.1 redzams, ka visa manta,

saistības un prasījuma tiesības, kas ietilpa UAB “Gelvora” filiāles Latvijā uzņēmumā, ir pārgājušas SIA “Gelvora”.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to

noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Atbilstoši Civillikuma 1805.pantam un 186.panta pirmajai daļai cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora

tiesībām. Cesionārs ar cesiju neiegūst vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau

pastāvošām tiesībām.

Ievērojot minēto, secināms, ka Prasītājs ar cesijas līguma noslēgšanu ir ieguvis kreditora prasījuma tiesības pret Atbildētāju.

Lietā nav strīda par to, ka AS “Swedbank” un Atbildētājs 2005.gada 14.jūlijā noslēdza Ego Kartes līgumu (klienta Nr.10191054), ar kredīta limitu 1000 lati, fiksēto

maksājumu 53,40 lati, un 15.datumu kā fiksētā maksājuma datumu.

Nav pamata uzskatīt, ka noslēgtais līgums būtu grozīts, vai atcelts, līdz ar to tiesa atzīst, ka tas ir spēkā un pusēm saistošs.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu

prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nav strīda, ka Atbildētājs kredītu saņēma un izmantoja, ko apstiprina arī lietā iesniegtais Atbildētāja kredīta izraksts.

Līguma 3.punktā noteikts, ka klientam ir pienākums savlaicīgi maksāt bankai cenrādī norādītās maksas, kā arī citus no līguma izrietošus maksājumus. Saskaņā ar spēkā

esošo cenrādi Atbildētāja pienākums bija par aizdevuma lietošanu maksāt līgumiskos procentus 2,08 % mēnesī no neatmaksātās aizdevuma summas un līgumsodu 60 % gadā

(0,16 % dienā) no kavētās maksājumu summas.

AS “Swedbank” 2010.gada 26.novembra izziņa Nr.316RC03-05994A/ELR, kas sastādīta uz cesijas līguma noslēgšanas laiku, apstiprina faktu, ka Atbildētājam bija

pamatsummas parāds 1379,44 lati, kas atbilst 1962,76 euro, un procentu parāds par pamatsummas atmaksas kavējumu 1462,80 lati, kas atbilst 2081,38 euro.

Prasības pieteikumā norādīto parāda pamatsummu, līgumiskos procentus un līgumsodu Prasītājs pierāda ar prasības pieteikumam pievienoto parāda summas aprēķinu.

Vienlaicīgi Prasītājs norāda, ka nav aprēķinājis procentus saskaņā ar paaugstināto procentu likmi (60 % gadā), bet gan pieprasa procentus 1380,75 euro apmērā Atbildētājam

labvēlīgākajā pielīgtajā veidā, pamatojoties uz pazemināto procentu likmi 2,08 % mēnesī, un likumiskos procentus pēc līguma izbeigšanas 295,40 euro apmērā.

Atbildētājs iebildumus pret prasību nav cēlis, nav apstrīdējis parāda aprēķinu, kā arī nav iesniedzis pierādījumus, ka parādu būtu samaksājis daļēji vai pilnīgi.

Atbildētāja attieksme pret prasību liecina, ka viņš faktiski prasību atzīst. Tādējādi arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda aprēķinu, un tas tiek atzīts par pareizu.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Savukārt, Civillikuma 1838.pants noteic, ka

samaksas izdarīšana, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem ir apstiprināts, ka Atbildētājs ir saņēmis naudas līdzekļus, bet nav veicis to atmaksu. Atbildētājs nav izteicis iebildumus

pret parāda pastāvēšanu un tā apmēru. Tiesa uzskata, ka no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenams neatmaksātais aizdevums 1962,76 euro.

Civillikuma 1946.pants noteic, ka procenti par aizdevumu dodami tad, ja tie bija tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu

ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu

un lietošanas ilgumu.

Prasītājs lūdz piedzīt līgumiskos un likumiskos procentus 1676,14 euro kopsummā.

Saskaņā ar cenrādi Atbildētājam bija jāmaksā līgumiskie procenti 2,08 % mēnesī, un parāda aprēķinā Prasītājs norāda, ka līgumiskie procenti aprēķināti par laiku no

2010.gada 26.novembra līdz 2013.gada 4.septembrim, kad izbeigts līgums, par 1013 kavējuma dienām.

Tiesa atzīst, ka pēc līguma izbeigšanas Prasītājam bija tiesība aprēķināt likumiskos procentus par aizdevuma lietošanu saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu un 1765.panta

pirmo daļu pēc likmes seši procenti no simta gadā no aizdevuma pamatsummas.

Prasītājs pēc līguma izbeigšanas līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai aprēķinājis likumiskos procentus 295,40 euro apmērā. Aprēķinu Atbildētājs nav

apstrīdējis un tiesa arī kļūdas tajā nekonstatē.

Pamatojoties uz minēto, no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenami līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu 1380,75 euro apmērā un likumiskie procenti par

aizdevuma lietošanu 295,40 euro apmērā.

Līdz 2013.gada 31.decembrim spēkā bija Civillikuma 1716. un 1717.pants šādā redakcijā, kas noteica, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā

ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi (1716.pants). Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu

lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas (1717.pants).

Līgumsods ir saistības pastiprinājums, kura uzdevums ir ietekmēt parādnieka gribu, iedarbojoties uz viņa mantiskajām interesēm.

Tiesa atzīst, ka Prasītājs bija tiesīgs aprēķināt līgumsodu par maksājumu kavējumu saskaņā ar cenrādi, līdz ar ko atbilstoši parāda aprēķinam no Atbildētāja prasītāja

labā piedzenams līgumsods 196,28 euro, kas aprobežots ar 10 % no pamatparāda apmēra saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Civillikuma redakciju.

Attiecībā uz otru Atbildētāja saistību tiesā iesniegts 2007.gada 23.jūlijā starp aizdevēju AS “GE Money” un Atbildētāju noslēgts Aizdevuma līgums Nr.1020258552,

saskaņā ar ko Atbildētājs saņēmis aizdevumu 420 latu apmērā mēbeļu iegādei. Saskaņā ar šo līgumu Atbildētājam bija pienākums atmaksāt aizdevuma summu 18 mēnešu laikā,

veicot ikmēneša maksājumus 28,12 latu apmērā līdz 2009.gada 1.februārim. Aizdevuma līgumā noteikta procentu likme 24,50 % no atlikuma gadā, un aizdevuma līgumā

ietvertajā maksājumu grafikā noteiktā ikmēneša maksājuma summa sastāv no pamatsummas daļas un ikmēneša procentu maksājuma.

Atbildētājs bez iebildumiem ir parakstījis šo aizdevuma līgumu, tādēļ tiesa atzīst, ka tas ir spēkā un saistošs abām līgumslēdzējām pusēm. Atbildētājs nav apstrīdējis

aizdevuma saņemšanu.

No prasības pieteikuma un parāda aprēķina izriet, ka Atbildētājs ir veicis maksājumus aizdevuma atmaksai, no kā tiesa secina, ka aizdevējs AS “GE Money” ir izpildījis

savas saistības, ko uzņēmies ar aizdevuma līgumu, izsniedzot Atbildētājam aizdevumu. Līdz ar to Atbildētājam radās pienākums atmaksāt kreditoram aizdevuma summu un

pārējās pielīgtās summas līgumā norunātajos termiņos, savukārt kreditoram radās prasības tiesība pret Atbildētāju par līguma izpildīšanu atbilstoši Civillikuma 1590.pantā

noteiktajam.

Ar izrakstu no 2011.gada 2.jūlija Cesijas līguma Nr.1/2 un tā pielikuma Nr.1 izriet, ka kreditors AS “GE Money” nodeva cesionāram UAB “Gelvora” filiālei Latvijā savas

prasījuma tiesības, tajā skaitā pret /pers. A/, kas izriet no 2007.gada 23.jūlijā noslēgtā līguma Nr.1020258552. Tādējādi Prasītājs cesijas rezultātā ir ieguvis prasījuma tiesības

pret Atbildētāju sākotnējā kreditora AS “GE Money” vietā. Atbildētājs arī šo faktu nav apstrīdējis.

Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 172,10 euro apmērā.

Atbildētājs nav apstrīdējis ne parāda esamību, ne arī pamatparāda summu. Tiesai nav arī iesniegti pierādījumi, ka Atbildētājs būtu atmaksājis aizdevumu sākotnējam

kreditoram AS “GE Money” līgumā noteiktajā termiņā vai cesionāram UAB “Gelvora” filiālei Latvijā līdz lietas izskatīšanas dienai. Tādēļ tiesa secina, ka no Atbildētāja par

labu Prasītājam piedzenams pamatparāds 172,10 euro apmērā, kā to lūdzis Prasītājs.

Prasītājs lūdza piedzīt no Atbildētāja arī nesamaksātos līgumiskos procentus 172,10 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1806.pantu cesionārs ar cesiju neiegūst vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā

piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šī noteikuma; vēl nenomaksātie procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz

cesionāru.

Minētajā Cesijas līgumā ir tieši noteikts, ka cedents AS “GE Money” nodod cesionāram UAB “Gelvora” filiālei Latvijā prasījuma tiesības kopā ar visām pie tām

piederīgām un cesijas brīdī pastāvošām tiesībām, tai skaitā, bet ne tikai tiesības pieprasīt līgumsodu un/vai nokavējuma procentus. Tādējādi prasītājs ar cesiju ir ieguvis visas

sākotnējā kreditora AS “GE Money” tiesības pret Atbildētāju, tai skaitā prasījumus par procentu piedziņu.

Tādēļ tiesa atzīst, ka prasītājs ir tiesīgs prasīt no Atbildētāja visu no Aizdevuma līguma Nr.1020258552 izrietošo saistību izpildi, ne tikai nesamaksātās pamatparāda

summas samaksu, bet arī no līguma un likuma izrietošos blakus prasījumus.

Aizdevuma līgumā noteikta procentu likme 24,50 % no atlikuma gadā, un ietverts maksājumu grafiks, saskaņā ar ko procentu maksājumi veicami katru mēnesi

vienlaikus ar aizdevuma pamatsummas atmaksu. Saskaņā ar Aizdevuma līguma papildus noteikumu 2.2.punktu par aizdevuma izmantošanu aizņēmējs maksā aizdevējam

procentus līdz aizdevuma pilnīgai samaksai saskaņā ar līgumā noteikto procentu likmi.

Civillikuma 1762.panta 1.punktā noteikts, ka pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos.

Atbildētājs, kā aizņēmējs, savas saistības nav izpildījis – nav atmaksājis saņemto aizdevumu. Aizdevuma līguma papildus noteikumu 6.1.punkts paredz, ka līgums ir

spēkā no tā parakstīšanas dienas līdz pilnīgai pušu saistību izpildei. Tātad līgums tiek uzskatīts par faktiski izpildītu ar brīdi, kad aizņēmējs ir atmaksājis aizdevējam visu

naudas līdzekļu summu un visus pielīgtos procentus.

Aizdevuma līgumā noteikts tā izpildes termiņš – 2009.gada 2.februāris, un šis termiņš ir iestājies, tomēr Aizdevuma līgums nav izpildīts, tas nav vienpusēji izbeigts,

tātad aizdevuma lietošanas procentu samaksas saistība nav izbeigusies un nav zudis līgumiskais pamats pielīgto kapitāla lietošanas procentu piedziņai.

Prasītājs norādījis līgumisko procentu summu par laiku līdz prasības pieteikuma sastādīšanas dienai, kas ir 2016.gada 24.februāris, 172,10 euro, tai skaitā līgumisko

procentu summu 2,38 euro uz cesijas dienu 2011.gada 2.jūniju. Līgumisko procentu apmērs atbilst Civillikuma 1763.panta 1.punkta prasībām, jo nepārsniedz pamatparāda

lielumu.

Atbildētājs nav apstrīdējis arī procentu aprēķinu, ne arī savu pienākumu maksāt procentus par svešas naudas lietošanu. Tādēļ tiesa atzīst, ka no Atbildētāja Prasītāja

labā ir piedzenami arī līgumiskie procenti 172,10 euro apmērā, kā to lūdzis Prasītājs.

Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja arī līgumsodu 17,21 euro apmērā par samaksas nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai

neizpildītu pienācīgi.

Aizdevuma līguma papildus noteikumu 5.1.apakšpunktā puses vienojušās, ka gadījumā, ja aizņēmējs kavē līgumā noteiktos maksājumus, aizņēmējam jāmaksā

līgumsods 10 % apmērā no ikmēneša maksājuma nesamaksātās summas par katru kavēto maksājuma reizi.

Atbildētājs nav apstrīdējis arī līgumsoda maksāšanas pienākumu un līgumsoda aprēķinu, nav iesniedzis tiesai pierādījumus, ka būtu pienācīgā kārtā izpildījis savas

saistības saskaņā ar Aizdevuma līgumu, proti, līgumā noteiktajos termiņos un apmērā veicis maksājumus aizdevuma un pielīgto procentu atmaksai.

Tiesa atzīst, ka Prasītāja aprēķinātais līgumsods 17,21 euro apmērā ir uzskatāms par samērīgu un taisnīgu, tādēļ tas ir piedzenams no Atbildētāja Prasītāja labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas Prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no

pamatparāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Pamatojoties uz minēto no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami tiesas izdevumi 407,30 euro apmērā, ko veido samaksātā valsts nodeva 402,60 euro un ar tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,32 euro apmērā piedzenami no

Atbildētāja par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda 6,02 euro.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums Atbildētājam labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no

sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-194.pantu un 208.2 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, SIA “Gelvora”, reģistrācijas numurs 40103837691, labā neatmaksāto aizdevumu 2134,86 euro, līgumiskos

procentus 1848,24 euro, līgumsodu 213,49 euro un tiesas izdevumus 407,30 euro, kopā piedzenot 4603,89 euro (četri tūkstoši seši simti trīs euro, 89 centi).

Atzīt SIA “Gelvora”, reģistrācijas numurs 40103837691, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas,

ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,32 euro (viens euro, 32 centi).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Samaksa prasītājai veicama SIA “Gelvora”, reģistrācijas numurs 40103837691, norēķinu kontā Nr.LV46HABA0551039500305 akciju sabiedrībā “Swedbank”.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs

LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās

klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

Atbildētājs 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilna sprieduma sastādīšanas laiks – 2016.gada 19.decembris.

Faktiskais pilna sprieduma sastādīšanas laiks – 2017.gada 27.janvāris.

Tiesnese I.Freimane