Court dismissed defendant's evidence on missing invoices but allowed claim for unpaid management fees and contractual interest.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's argument regarding missing invoices and lack of service details but found the plaintiff's evidence sufficient to prove the debt. The court held that the plaintiff successfully demonstrated the existence of the management contract and the defendant's failure to pay within the agreed terms. Consequently, the claim for the principal amount, contractual interest, and court costs was fully allowed.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1838. panta un Civilprocesa likuma 195. panta saskaņā ar tiesu ir jāpierāda samaksas izdarīšanas fakts tam, kas to apgalvo, un likumiskie procenti ir pievienojami neatmaksātajam parādam līdz izpildei.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RVPT:2019:0122.C68452617.3.S
Lieta nr.C68452617
Lietvedības nr.C1129-19/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2019.gada 22.janvārī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Ignatjeva
ar sekretāri A.A.Černovu
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/
Aprakstošā daļa
2017.gada 24.jūlijā prasītājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iesniedza lietā maza apmēra prasību par naudas piedziņu pret atbildētāju /pers. A/,
savukārt 2018.gada 3.oktobrī prasības pieteikuma precizējumu, lūdzot tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam parādu par laika posmu no
2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.jūlijam EUR 1961,81, nokavējuma procentus par laika posmu no 2017.gada 2.janvāra līdz 2017.gada 1.jūijam
EUR 42,30 apmērā, kā arī tiesas izdevumus un atzīt prasītājam tiesības piedzīt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no prasības pamatparāda summas par
laiku līdz sprieduma izpildes dienai.
Prasībā norādīts, ka prasītājs ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekotājs. Savukārt atbildētājai nostiprinātas īpašuma
tiesības uz dzīvokli NR.18, kas atrodas /adrese/.
Prasītājs norāda, ka 2017.gada 20.aprīlī puses noslēgušas dzīvojamo mājas pārvaldīšanas līgumu Nr.6-10/2307, kura 5.6.punkts noteic
nesavlaicīgas samaksas gadījumā aprēķināt nokavējuma procentus 0,1% apmērā.
Prasība pamatota ar Civillikuma 865., 866., 1071., 1425., 1587., 1716., 1759., 1765., 1779., 1652.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma
10.pantu.
2017.gada 14.decembrī un 2018.gada 6.novembrī lietā saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību neatzīst.
Norāda, ka prasītājs nav iesniedzis lietā visus izrakstītos rēķinu par visu periodu no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.jūlijam , kā arī pierādījumus
par to, ka šie rēķini vispār tika izsniegti atbildētājai. Tāpat prasītājs parāda aprēķinā nav norādījis par kādiem konkrēti pakalpojumiem tika aprēķināta
parāda summa. Atbildētāja norāda, ka no pieprasītās parāda summas par pakalpojumiem nav skaidrs, ka pakalpojumos ietilpst.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāve /pers. B/ prasību uzturēja uz prasībā un tās precizējumos norādītajiem pamatiem un apstākļiem. Papildus
norādīja, ka starp pusēm ir noslēgts dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgums un veikt samaksu nosaka arī līgums, bez tam saskaņā ar līguma
noteikumiem noteikta rēķinu izsniegšanas kārtība, proti, dzīvokļa īpašnieka pasta kastītē. Līgums nosaka, ka rēķina nesaņemšanas gadījumā dzīvokļa
īpašniekam jāiesniedz iebildumi, taču no atbildētājas nekādi iebildumi par rēķinu nesaņemšanu nav saņemti.
Prasītāja pārstāve tiesas sēdē precizēja, ka par rēķinu samaksas kavējumu, prasītājs aprēķinājis līgumiskos nokavējuma procentus par
laiku no dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līguma noslēgšanas brīža, proti, 2017.gada 1.maija līdz 2017.gada 1.jūlijam, kā tas norādīts aprēķinā. Lūdz
prasību apmierināt.
Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņojot tiesai neierašanās iemeslus.
Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, atzina par pamatotu izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Lietā nav strīda un no lietas materiālos esošās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Zemesgrāmatu apliecības izriet,
ka 2015.gada 30.decembrī atbildētājai nostiprinātas īpašuma tiesības uz /adrese/, kas reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr./numurs/
(l.l.27).
Lietā nav strīda, ka prasītājs ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotājs, ko apstiprina arī lietā esošais 2002.gada 21.oktobra
Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.1-9-02-611 (l.l.9-13), 2008.gada 10.marta un 2009.gada 27.janvāra Papildvienošanās
pie 21.10.2002. noslēgtā Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma Nr.1-9-02-611 (l.l.14-6, 17-21).
Kā izriet no lietas materiāliem, tad 2017.gada 20.aprīlī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums Nr.6-10/2307
(turpmāk – Līgums) (l.l.26-27).
Līguma 4.2.1.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums rēķinā norādītajā termiņā veikt ikmēneša maksājumus par Dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu, pakalpojumiem, kas saistīti ar Dzīvokļa īpašuma lietošanu un citiem Līgumā noteiktiem maksājumiem.
Līguma 5.9.punktā puses vienojušās, ka pārvaldnieks rēķinus sagatavo elektroniski un tie derīgi bez paraksta un rēķins tiek uzskatīts par saņemtu,
ja dzīvokļa īpašnieks par tā nesaņemšanu nav paziņojis līdz kārtējā mēneša 25.datumam, savukārt rēķins tiek ievietots pasta kastītē ar atbilstošā dzīvokļa
numuru.
Lietā nav iesniegti nekādi pierādījumi par to, ka atbildētāja būtu paziņojusi par rēķina nesaņemšanu laika periodā no 2017.gada 1.janvāra līdz
2017.gada 1.jūlijam, līdz ar to tiesa atzīst par nepamatotu atbildētājas iebildumu, ka prasītājs nav iesniedzis pierādījumus par rēķinu izsniegšanu
atbildētājai.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Likuma „Dzīvokļa īpašuma likums” 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa
īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;
maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; [..]; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības
pieņemtos lēmumus. Minētā likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma
domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas līgumā.
Saskaņā ar prasītāja norādīto atbildētāja nepilda savu pienākumu, proti, nenorēķinās par dzīvojamās uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par
saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, sakarā ar ko atbildētājas parāds atbilstoši parāda aprēķinam (l.l.60,61) par laika periodu no 2017.gada
1.janvāra līdz 2017.gada 1.jūlijam ir EUR 1961,81. Parāda summu apstiprina arī 2017.gada 15.jūnija Rēķins Nr.14191009/06961 (l.l.29)
No parāda aprēķinā ir norādīta ik mēneša rēķinā norādītā maksājamā summa un tiesas ieskatā, ņemot vērā atbildētājai piederošā dzīvokļa platību,
tā ir atbilstoša un nerada šaubas par to pamatotību. Tiesa ņem vērā, ka atbildētāja nav cēlusi iebildumus par to, ka viņa konkrētajā laika periodā no
2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.jūlijam nebūtu saņēmusi kādu no pakalpojumiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Ņemot vērā norādīto, tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu tiesību pēc prasījuma un no atbildētājas par labu prasītājam piedzenams parāds
EUR 1961,81.
Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vau nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Kā izriet no Līguma, tā 5.6.punktā puses vienojušās, ka maksājumu kavējuma gadījumos par katru nokavēto dienu maksājami nokavējuma
procenti 0,1% apmērā no kavētā maksājuma summas; nokavējums iestājas nākamajā dienā pēc rēķinā norādītā samaksas termiņa.
Tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti aprēķinājis līgumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2017.gada 1.maija līdz 2017.gada 1.jūlijam EUR
42,30 apmērā, kā tas izriet o parāda aprēķina (l.l.28, kas no atbildētājas piedzenami par labu prasītājam.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam ir nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no
pamatparāda summas par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka
procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama nomaksātā valsts nodeva EUR 300,62 un
nomaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,30, kopā EUR 303,92.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1pantu, tiesa
nosprieda:
apmierināt prasību;
piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, pamatparādu par
laika periodu no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.jūlijam EUR 1961,81, līgumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2017.gada 1.maija līdz
2017.gada 1.jūlijam EUR 42,30, kopā EUR 2004,11 (divi tūkstoši četri un 11/100 euro), kā arī tiesas izdevumus EUR 303,92, pavisam kopā EUR
2308,03 (divi tūkstoši trīs simti astoņi un 03/100 euro).
Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas nr.40103362321, tiesības saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās,
bet neatmaksātās pamatparāda summas par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.
Parāda samaksa veicama SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontos, AS DNB banka LV63RIKO0002013197596; AS Citadele banka
LV 83PARX0013044380019; AS Swedbank LV98HABA0551030734837; AS Nordea Bank LV57NDEA0000083069550; AS SEB Banka
LV65UNLA0050017186820; AS Norvik banka LV14LATB0002010102046.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Sprieduma sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 22.janvārī.
Tiesnese A.Ignatjeva