Latvian court convicts absent defendant of petty theft and orders partial civil compensation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of petty theft in absentia due to his presence in Russia and inability to appear. While the defendant was found guilty and sentenced to four months in prison, the court partially satisfied the victim's claim for material damages but rejected the request for moral damages. The decision also ordered the defendant to pay procedural costs and lifted his bail pending appeal.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. pārs 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 465. pārs 1. daļa 1. punkts; Krimināllikuma 52. pārs; Krimināllikuma 368. pārs; Kriminālprocesa likuma 512., 523., 527., 530., 528. pārs: A court may convict a defendant in absentia when they are abroad and their presence cannot be ensured, and it may award partial civil compensation for material loss while refusing moral damages if mental suffering is not established.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11092055312
Lietas arhīva Nr. K32-0128-13/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2013.gada 18.decembrī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Viesturs Gaidukēvičs
ar sekretāri Aiju Gardu,
piedaloties prokurorei Nadeždai Gromovai, zvērinātam advokātam Daumantam Krastam,
atklātā tiesas sēdē (in absentia) izskatīja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma
180.panta otrās daļas, un
noskaidroja
Apsūdzētais/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, šādos apstākļos.
2012.gada 04.maijā plkst. 19:30 /pers. A/, būdams alkohola ietekmē, atrodoties uz /adrese/pie nama Nr.16, Rīgā, ieraudzīja /pers. D/
mobilo telefonu „Samsung” Galaxy S 5830 Ls 100,00 vērtībā, kurā atradās SIM-karte Ls 1,00 vērtībā, pēc kā viņam radās
noziedzīgais nodoms, kas vērsts uz dotā mobilā telefona zādzību.
Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ tīši, mantkārīgu motīvu vadīts, zādzības nolūkā, minot kā iemeslu, ka viņam vajag piezvanīt,
palūdza /pers. D/ iedot viņam mobilo telefonu, un saņēmis to /pers. A/ aizbēga no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas, tādā
veidā nozogot to.
Tādejādi /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, nodarot cietušajam /pers. D/ materiālo zaudējumu Ls 101,00 apmērā.
Tādejādi, ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē prokurore tiesai iesniedza Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja
paziņojumu, ka apsūdzētais /pers. A/ aizturēts Krievijā, Pēterburgas pilsētas Ņevskas rajonā par Krievijas Kriminālkodeksa
228.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un pašreiz ir ievietots Krievijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes
Pēterburgas pilsētas un Ļeningradas apgabala izmeklēšanas cietumā Nr.6.
Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas pirmais punkts nosaka, ka krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē (in
absentia), ja apsūdzētais atrodas ārvalstī un viņa atrašanās vieta nav zināma vai ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.
Ievērojot Kriminālprocesa likuma 465.panta nosacījumus krimināllieta izskatīta (in absentia) bez apsūdzētā klātbūtnes.
Tiesa atzīst /pers. A/ vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, par pilnībā
pierādītu ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem.
Ar liecinieka /pers. I/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām par to, ka viņš 2012.gada 4.maijā, aptuveni pēc plkst.17:00, atradies klajumā,
kas atrodas pretī Ziemeļu rajona Dzimtsarakstu nodaļas ēkai. Dzēruši alu un runājušies. Viņi bijuši četri – viņš, /pers. D/, /pers. J/ un
/pers. K/. Pēc kāda laika pie viņiem pienācis vīrietis ar iesauku /iesauka/, kuru iepriekš vairākkārt redzējis Sarkandaugavas rajonā.
Pazīst viņu tikai vizuāli, nekad nav ar viņu kontaktējies. No policijas darbiniekiem uzzinājis, ka viņu sauc /pers. A/. Sākuši sarunāties
par nebūtiskām tēmām. Tālāk /iesauka/ un /pers. D/ kaut kur aizgājuši. Apmēram pēc pusstundas abi atgriezušies, un visi turpinājuši
kopā dzert alu, mierīgi sarunājušies. Pēc kāda laika /iesauka/ atkal aizgājis kopā ar /pers. D/, uz kurieni nezina. Pēc kāda laika /pers.
D/ atgriezies viens bez /iesauka/ un pateicis, ka viņam pazudis telefons. Pie kādiem apstākļiem /pers. D/ nav paskaidrojis, vienīgi
pateicis, ka to nozadzis /pers. A/. Liecinieks, /pers. D/ un /pers. K/devušies uz /pers. C/ ielu uz māju Nr.16, kur pēdējo reizi /pers. D/
sarunājies ar /pers. A/, bet viņu neatrada. Piezvanījuši no viņa (/pers. I/) telefona uz /pers. D/ nozagto telefonu, bet numurs jau bijis
izslēgts. Viņš, /pers. K/, /pers. D/ un /pers. A/ bijuši vieglā alkohola reibuma stāvoklī, tā kā izdzēruši katrs ne vairāk kā divas pudeles
alus pa 0,5 l. /pers. A/ ar viņiem iedzēra, cik daudz liecinieks nezināja.
Ar apsūdzētā /pers. A/ 2012.gada 25.maija nopratināšanas protokolu, nolasītu tiesas sēdē Kriminālprocesa 501.panta 4.punkta
kārtībā par to, ka 2012.gada maija sākumā, precīzu datumu neatceras, pie Ziemeļu rajona Dzimtsarakstu nodaļas Rīgā, Rūpniecības
ielā saticis paziņu vārdā /pers. D/, kuru pazīst apmēram 12 gadus. Pēc kā, viņi devušies Piena ielas virzienā, kur pie nama Nr.16
palūdzis /pers. D/ telefonu, lai piezvanītu un /pers. D/ viņam to iedevis. Telefons bijis „Samsung”, kādā krāsā, neatceras. Kad paņēmis
rokā telefonu, izlicies, ka zvana. Zinot mājas Nr.16 ieejas durvju kodu, atvēris tās un iegājis kāpņu telpā, bet /pers. D/ palicis ārpusē
uz ielas, pēc kā, zinot mājās izvietojumu, izgājis pa otrām kāpņu telpas durvīm, kas nav aprīkotas ar kodu. Pēc kā, aizbraucis uz Rīgas
centru un Merķeļa ielā pārdevis telefonu par Ls 30 viņam iepriekš nepazīstamam čigānam. Savu vainu telefona piesavināšanās atzīst,
nožēlo. (31.-33.l.l.)
Ar aizdomās turētā /pers. A/ 2012.gada 27.maijā nopratināšanas protokolā fiksētajām liecībām, nolasītām tiesas sēdē
Kriminālprocesa 501.panta 4.punkta kārtībā par to, ka pilnībā uztur 2012.gada 25.maijā aizturētā statusā sniegtās liecības. (38.-39.l.l.)
Ar /pers. D/ iesniegumu par to, ka 2012.gada 5.maijā kopā ar draugiem atpūties. Plkst.15:30 viņu kompānijai pievienojies /pers. A/ ar
iesauku /iesauka/. Visi kopā iedzēruši, pastaigājušies, atpūtušies un plkst. 19:30 /pers. A/, kad atradušies uz Mazās Piena ielas,
palūdzis viņam, lai iedod telefonu pazvanīt, viņš /pers. A/ iedevis un viņš (/pers. A/) sācis kādam zvanīt, runājot pa viņam piederošo
mobilo telefonu /pers. A/, zinot mājas durvju kodu, iegājis daudzdzīvokļu mājā. Ieejot mājā kāpņu telpas durvis aiztaisījis un /pers. A/
pazudis, nav iznācis no kāpņu telpas. Tā /pers. A/ aizskrējis ar viņam piederošo mobilo telefonu „Samsung S5830 Galaxy” (6.l.l.).
Ar apskates protokolā fiksēto un pievienoto notikuma vietas shēmu par to, ka mājā /adrese/ atrodas kāpņu telpas durvis, kas
apskates laikā ir aizvērtā stāvoklī un slēgtas ar koda atslēgu. Ieeja kāpņu telpā ir no Sermuliņu ielas puses. Virs ieejas durvīm kāpņu
telpā ir redzams, ka kāpņu telpā atrodas dzīvokļi sākot no dzīvokļa Nr.14 līdz dzīvoklim 24. (18.-19.l.l.)
Ar cietušā /pers. D/ 2012.gada 7.maija nopratināšanas protokolu, nolasītu tiesas sēdē Kriminālprocesa 501.panta 4.punkta kārtībā
par to, ka 2012.gada 5.maijā viņš kopā ar saviem draugiem atpūties. Ap plkst. 15:30 viņu kompānijai pievienojies /pers. A/ (uzvārdu
un citus datus nezina, zina, ka viņu sauc par /iesauka/). /pers. A/ ir maza auguma, apmēram 170 cm, ievilktu kaklu, īsi mati tumšā
krāsā, apaļa sejas forma, kalsnas miesas būves, apmēram 28 gadus vecs, runājis krievu valodā bez akcenta. Viņi visi kopā ar /pers.
A/ turpinājuši atpūsties, pastaigājušies, iedzēruši un plkst.19:30, kad bijuši uz Mazās Piena ielas /pers. A/ viņam palūdzis, lai viņš
viņam iedod savu mobilo telefonu pazvanīt. Viņš viņam iedevis un /pers. A/ kādam zvanījis, runājot pa telefonu/pers. A/ iegājis
daudzdzīvokļu mājā (adresi nevar nosaukt). Mājas durvju kodu /pers. A/ zinājis. Ieejot pa kāpņu telpas durvīm, aiz /pers. A/ durvis
aiztaisījušās un tā kā viņi pārējie neviens kodu nav zinājuši, nav varējuši tikt kāpņu telpā. Tā /pers. A/ ārā nav iznācis un kaut kur
pazudis ar viņam piederošo mobilo telefonu „Samsung Galaxy S5830” – skārienjūtīgs, priekšpuse melnā krāsā, aizmugure balta,
nekādu īpašu pazīmju telefonam nebija. Telefonā atradusies SIM karte ar TELE 2 pieslēgumu un Nr.29940965, no kuras pēdējo
zvanu veicis /pers. A/. Uz telefonu nekādu dokumentu nav, jo telefonu pircis Anglijā no rokām, telefonu nopircis pa Ls 100. karti
nobloķējis un atjaunojis. Dzirdējis, ka /pers. A/ lieto narkotikas, ir sēdējis cietumā, ir noziedzīgs cilvēks. Ar doto faktu viņam nodarīts
materiālais zaudējums Ls 100 apmērā, ko vēlas pieteikt kompensācijai. (8.-9.l.l.)
Ar cietušā /pers. D/ 2012.gada 8.maija papildus nopratināšanas protokolu, nolasītu tiesas sēdē Kriminālprocesa 501.panta 4.punkta
kārtībā par to, ka iepriekš sniegtās liecības 2012.gada 7.maijā uztur daļēji, tā kā sākotnējā nopratināšanā norādījis neprecīzu datumu,
kad /pers. A/ piesavinājies viņam piederošo mobilo telefonu, un tieši, tas bijis 2012.gada 4.maijā ap plkst. 9:30, nevis 2012.gada
5.maijā. Tāpat vēlas precizēt, ka tajā dienā atpūties savu draugu kompānijā, un tieši, /pers. K/, /pers. I/ un /pers. A/, viņa uzvārdu
neatceras, telefona numurs 26154099. Viņi atpūtušies, dzēruši spirtotos dzērienus. Neviens no viņa kompānijas nav bijis spēcīgi
iereibis. 2012.gada 8.maijā Ziemeļu policijas iecirknī atpazinis vīrieti, kurš piesavinājies viņa mobilo telefonu, pēc ārējā izskata, sejas,
tā kā vairākkārtīgi viņu redzējis Sarkandaugavas rajonā. Zina, ka viņu sauc /pers. A/ ar iesauku /Nosaukums B/. Ar doto noziedzīgo
nodarījumu viņam nodarīts materiālais zaudējums Ls 100, ko sastāda telefona „Samsung Galaxy S5830” vērtība. Telefons bijis jauns,
bez vizuāliem vai kādiem citiem bojājumiem (pats lietojis telefonu ne ilgāk kā sešus mēnešus). Tāpat norādījis, ka viņam nodarīts
morālais zaudējums uz Ls 100, tā kā palicis bez telefona un bez kontakta numuriem, kas viņam svarīgi un, kas atradušies mobilā
telefona grāmatiņā. Tāpat vēlas precizēt, telefonu /pers. A/ paņēmis /adrese/, ne Mazā Piena ielā, un ar viņa telefonu iegājis otrajā
kāpņu telpā, augstāk minētajā mājā. Sākotnējā nopratināšanā aizmirsis pateikt, ka mobilajam telefonam bijusi raksturīga atšķirība,
kas nav Latvijā iegādātajiem telefoniem, un tieši, aizmugurē uz baltas krāsas paneļa augšpusē bijis uzzīmēts oranžas krāsas kvadrāts
ar uzrakstu baltā krāsā „Orange”, kas ir telefona tīkla nosaukums Anglijā. (10.-12.l.l.)
Ar 2012.gada 8.maija protokolu par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām par to, ka cietušais /pers. D/ norādīja uz fotogrāfiju Nr.3
un liecināja, ka šis vīrietis 2012.gada 4.maijā ap plkst. 10:30 piesavinājies viņam piederošo mobilo telefonu „Samsung Galaxy”
/adrese/. Atpazinis pēc sejas, matiem. No minētā protokola pievienotās uzziņas redzams, ka fotogrāfijā Nr.3 redzamais vīrietis ir
/pers. A/. (16.,17.l.l.)
Ar liecinieka /pers. O/ 2012.gada 10.maija nopratināšanas protokolā fiksētajam liecībām, nolasītām tiesas sēdē Kriminālprocesa
501.panta 4.punkta kārtībā par to, ka viņš 2012.gada 4.maijā ar saviem draugiem atradies klajumā, kas atrodas pretī Ziemeļu rajona
Dzimtsarakstu nodaļai (precīzu adresi nezina). Viņi dzēruši alu un runājušies, un tieši, /pers. I/ (uzvārdu neatceras), /pers. D/(uzvārdu
neatceras) un /pers. A/. Apmēram pēc plkst.16:00 pie viņiem pienācis /pers. A/, uzvārdu nezina, ar iesauku /iesauka/. Viņaprāt, viņš
nebija iereibis, alkohola smaka viņam nebija. Viņi visi runājušies, skandāls nav bijis. Pēc kāda laika /pers. D/a r /iesauka/ pagājuši
nost no viņiem kādus 50 metrus. Par ko viņi runājuši, nav dzirdējis. No malas bijis redzams, ka viņi runājuši mierīgi. Pēc 20 minūtēm
viņi atgriezušies pie viņiem. Pēc tam /pers. A/ (/pers. A/) aizgājis pa savām darīšanām. Viņi palikuši četratā. Pēc kāda laika /pers. D/
ar /iesauka/ aizgājuši Pētersalas ielas virzienā uz 19.trolejbusa galapunktu. Viņš ar /pers. I/palikuši klajumā un turpinājuši dzert alu.
Kur tieši devušies /pers. D/ar /iesauka/, nezina. Pēc 40 minūtēm /pers. D/ atgriezies viens un pateicis, ka viņam pazudis mobilais
telefons. /pers. D/apgalvojis, ka ar viņa telefona pazušanu saistīts /iesauka/. Kāpēc /pers. D/ tā domājis, nav teicis. Uzzinot par
telefona pazušanu, viņš ar /pers. I/ un /pers. D/ devušies pa Sarkandaugavas rajonu meklēt /iesauka/. Pagājuši pa Pētersalas ielu,
iespējams vēl kaut kur, bet /iesauka/ nav atraduši. Vienīgais no /pers. D/vārdiem zina, ka to izdarījis /pers. A/ ar iesauku /iesauka/
.(22.-24.l.l.)
Ar aizdomās turētā /pers. A/ 2012.gada 28.maijā papildu nopratināšanas protokolā fiksētajām liecībām, nolasītām tiesas sēdē
Kriminālprocesa 501.panta 4.punkta kārtībā par to, ka 2012.gada maija sākumā, precīzu datumu neatceras, ap plkst.21:00
(iespējams agrāk), klajumā, kas atrodas pretī Ziemeļu rajona Dzimtsarakstu nodaļai, kas atrodas Rīgā, Rūpniecības ielā, saticis
paziņu /pers. D/, uzvārdu nezina. Pazīst apmēram 12 gadus, tā kā dzīvo tajā pašā Sarkandaugavas rajonā. Satikušies reti./pers. D/
bijis ar trīs puišiem, no kuriem zinājis tikai vienu, un tikai pēc izskata un vārda – /pers. K/. Viņš ar viņiem izdzēris vienu bundžu 0,5 l
alus. Vairāk neko no spirtotā tajā dienā nav lietojis. Tāpat, narkotikas tajā dienā nav lietojis. Viņi sarunājušies, par ko konkrēti,
neatceras. Kontaktēšanās laikā /pers. D/ no sava telefona kādam zvanījis, klausījies mūziku. Atceras, ka viņš ar /pers. D/ aizgājuši, tā
kā viņam (/pers. A/) bijusi nepieciešama aiziet aizņemties naudu, bet /pers. D/ ar viņu devies kompānijas pēc. Ejot Rīgā pa Piena
ielu, viņš (/pers. A/) palūdzis /pers. D/pazvanīt, tā kā zinājis, ka /pers. D/ ir telefons, radusies doma to nozagt. Tālāk viņš (/pers. A/)
izlicies, ka it kā uzņem numuru, bet pēc tam ar kādu sarunājies, un iegājis kāpņu telpā Nr.1 augstāk minētā adresē. /pers. D/ palicis uz
ielas. Zinādams, ka dotā kāpņu telpa ir aprīkota ar otrām durvīm, izgājis pa dotajām durvīm, kas nav bijusi aprīkota ar kodu. Tajā pašā
dienā, cik bijis laiks, pateikt nevar, aizbraucis uz pilsētas centru un tur Merķeļa ielā pārdevis no /pers. D/ nozagto telefonu „Samsung”
par Ls 30 nepazīstamam čigānam. Naudu iztērējis ēdienam (41.-44.l.l.).
Ar 2012.gada 29.maija protokolu par liecību pārbaudi uz vietas un pievienoto fototabulu, kuros fiksēts, ka /pers. A/ norāda Rīgā, Mazā
Piena ielā uz māju Nr.16, kur palūdzis/pers. D/ iedot mobilo telefonu, lai pazvanītu un kāpņu telpu Nr.1, kur iegājis ar /pers. D/
piederošo mobilo telefonu. (47.-56.l.l.)
Tādējādi pārbaudījusi pierādījumus un saistot tos kopumā ar visiem krimināllietas materiāliem, tiesa atzīst, ka apsūdzība ir pierādīta,
un nav konstatējamas Kriminālprocesa likuma 19.panta trešajā daļā paredzētās saprātīgās šaubas par apsūdzētā vainu, kuras nav
iespējams novērst.
Tiesa nekonstatē, ka kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem būtu pierādīšanā nepieļaujamas vai neizmatojamas
Kriminālprocesa likuma 130.panta otrās daļas izpratnē.
Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un
radīto kaitējumu, vainīgā personību, attieksmi pret izdarīto, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta nosacījumiem Sevišķas daļas 180.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums
atzīstams par mazāk smagu noziegumu, kurš vērsts pret īpašumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus nekonstatē.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu /pers. A/ atbildību pastiprinošs apstāklis ir tas, ka noziedzīgais
nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.
Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņš ir Latvijas Republikas nepilsonis, neprecējies, apgādājamo personu nav, ar
9.klašu izglītību, agrāk četras reizes tiesāts, pēdējo reizi ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2011.gada 10.maija spriedumu pēc
Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas, 175.panta trešās daļas, 253.2panta pirmās daļas, 180.panta otrās daļas, ar Rīgas
apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2013.gada 3.septembra spriedumu iepriekš minētais spriedums atcelts daļā par /pers. A/
notiesāšanu pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas, 175.panta trešās daļas, pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas, pēc
Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas un viņam noteiktajiem sodiem, un daļā par SIA /Nosaukums E/ kaitējuma kompensācijas Ls
386,40 solidāro piedziņu. Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2013.gada 3.septembra spriedumu /pers. A/ notiesāts
pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas, 175.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 5 mēnešiem, pēc Krimināllikuma
180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2010.gada 7.februārī) un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem, pēc Krimināllikuma 180.panta
pirmajā daļā (izdarīts 2010.gada 6.oktobrī) ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu,
pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot sodus, galīgais sods noteikts brīvības atņemšanas veidā uz 11 mēnešiem.
Kriminālprocess /pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas izbeigts, spriedums stājies likumīgā spēkā
2013.gada 1.oktobrī, sods ir izciests. (61.-66.l.l.)
VSIA „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā” datu par /pers. A/ psihiskiem traucējumiem nav. (69.l.l.)
VSIA „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra” Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas uzskaitē no
2007.gada 6.decembra ar diagnozi – opioīdu atkarība. Kaitējoši pārmērīga vairāku narkotisko vielu (amfetamīns, kanabinoīdi) un
alkohola lietošana. 2006.gada 28.februārī konsultēts ar diagnozi – kaitējoši pārmērīga amfetamīna un kanabinoīda lietošana. (70.l.l.)
Par apsūdzētā /pers. A/ personu pozitīvi raksturojošiem apstākļiem tiesa atzīst savas vainas pilnīgu atzīšanu un izdarītā nožēlu
pirmstiesas procesā.
Uzklausījusi procesa dalībnieku viedokli, ievērojot noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, to, ka /pers. A/ cietušajam
nodarīto materiālo kaitējumu neatlīdzināja, tādejādi izrādot vienaldzību par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un iespējamām tiesiskām
sekām, tiesa uzskata, ka, lai sasniegtu soda mērķi un sodītu /pers. A/ par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panāktu, lai
apsūdzētais turpmāk pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, sods nosakāms brīvības atņemšanas veidā.
Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā inkriminētā panta sankcijā paredzētie alternatīvie soda veidi nav piemērojami, jo, pirmkārt, tiesai
nav nekādu ziņu par apsūdzētā ienākumiem, kas nodrošinātu naudas soda reālu izpildi, otrkārt, piespiedu darba piemērošana,
konkrētajā gadījumā, nesasniegtu soda mērķi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, soda izciešanā ieskaitāms /pers. A/ Īslaicīgās aizturēšanas vietā pavadītais laiks no 2012.gada
25.maija līdz 2012.gada 27.maijam (28.,34.l.l.).
Apsūdzētajam/pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā – atstājams negrozīts līdz spriedums stājas
likumīgā spēkā.
Kriminālprocesā cietušais /pers. D/ pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju Ls 101 apmērā un morālā kaitējuma kompensāciju
Ls 100 apmērā. (15.l.l.)
Cietušais /pers. D/ uz tiesas sēdi neieradās unpaskaidrojumuspar to nesniedza.
Tiesa atzīst, ka cietušā /pers. D/ pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma, savukārt, morālā kaitējuma
kompensācija nav nosakāma, jo tiesa nekonstatē cietušajam nodarītas garīgās ciešanas Civillikuma 1635.panta 2. un 3.daļas
izpratnē.
Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka, kaitējuma kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa,
ko persona, kura ar noziedzīgo nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām
ciešanām un mantisko zaudējumu, un kompensācija ir krimināltiesisko attiecību regulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā
brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.
Tā kā apsūdzētais atrodas ārpus valsts, viņam pirmstiesas procesā piemērotā drošības līdzekļa turpmākai saglabāšanai nav pamata
un tas ir atceļams.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu n o /pers. A/ valsts labā piedzenami procesuālie izdevumi, kas radušies sakarā
aizstāvja nodrošināšanu pirmās instances tiesā.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 512., 523., 527., 465., 530. un 528.pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta
pirmajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, soda izciešanā ieskaitīt Īslaicīgās aizturēšanas vietā pavadīto laiku no 2012.gada 25.maija līdz
2012.gada 27.maijam.
Soda izciešanu skaitīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, aizturēšanas brīža.
/pers. A/, personas kods /personas kods/, piemēroto drošības līdzekli – nodošanu policijas uzraudzībā – atcelt.
Daļēji apmierināt cietušā /pers. D/ kaitējuma kompensācijas pieteikumu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, materiālo zaudējumu Ls 101
(viens simts viens lats).
Pārējā daļā kaitējuma kompensāciju nenoteikt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij procesuālos izdevumus Ls 15 (piecpadsmit lati) par aizstāvja
piedalīšanos tiesas procesā.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu atlīdzību – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Apsūdzētais spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā vai Senāta Krimināllietu departamentā
trīsdesmit dienu laikā, no dienas kad viņš uzzināja par tiesas spriedumu, prokurors un aizstāvis spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu
laikā, iesniedzot rajona tiesai apelācijas sūdzību vai protestu.
Pilna sprieduma pieejamības diena 2013.gada 27.decembris.
Tiesnesis (personiskais paraksts) V.Gaidukēvičs