Court dismissed appeal against traffic fine for missing rental contract, upholding agency's evidence assessment.

Lieta Nr.1A29009818/21

ECLI:LV:RLPT:2018:1002.1A29009818.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 2.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska rakstveida procesā izskatot SIA /nosaukums/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/ (turpmāk – iesniedzēja) sūdzību par Rīgas domes Satiksmes departamenta (turpmāk – iestāde) 2018.gada 27.aprīļa lēmumu Nr.DS-18-1088-

nd,

Aprakstošā daļa

2018.gada 26.februārī iesniedzējai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols CB Nr.027656 par to, ka 2018.gada 7.februārī plkst.09.49

13.janvāra ielā 21, Rīgā pārbaudot taksometru, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pārvadātājs SIA /nosaukums/, tā vadītājs /pers. A/ veic

pasažieru komercpārvadājumu un nevar uzrādīt (nav klāt transportlīdzekļa nomas līguma (vai līguma apliecināta izraksta) starp transportlīdzekļa turētāju

/pers. B/ un pārvadātāju SIA /nosaukums/. Pārkāpts MK 2005.gada 17.maija noteikumu Nr.339 7.1.apaškpunkts, atbildība par pārkāpumu paredzēta

Latvijas APK 149.33panta divdesmit pirmajā daļā.

Ar Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienesta 2018.gada 15.marta lēmumu Nr.90/2018-ls iesniedzēja saukta pie administratīvās

atbildības uzliekot naudas sodu 140 EUR apmērā.

Uzlikto sodu iesniedzēja pārsūdzēja un ar iestādes 2018.gada 27.aprīļa lēmumu Nr.DS-18-1088-nd atstāts negrozīts 2018.gada 15.marta lēmums

Nr.90/2018-ls.

2018.gada 24.maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta iesniedzējas sūdzība.

Sūdzībā norādīts, ka iesniedzēja lēmumam nepiekrīt un apstrīd to pilnā apmērā.

Iestāde pieņemot lēmumu nav ņēmusi vērā iesniedzējas paskaidrojumā minēto, ka nomas līgums starp pārvadātāju un taksometra ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ īpašnieku ir noslēgts kopš 2017.gada 19.jūnija, bet taksometra vadītājs /pers. D/ ir sajaucis nomas līgumu un

papildus 2017.gada 19.jūnija noslēgtajam nomas līgumam, uzrādīja arī 2017.gada 1.jūnija starp iesniedzēju un /pers. E/ noslēgto nomas līgumu. Šāda

situācija radusies, jo transportlīdzekļa iepriekšējais īpašnieks bija /pers. E/, bet 2017.gada 19.jūnijā par transportlīdzekļa jauno īpašnieku kļuva /pers. B/.

Iestāde bez ievērības ir atstājusi arī transportlīdzekļa vadītāja sniegto paskaidrojumu, kur viņš paskaidro, ka iestādes darbiniekiem ir uzrādījis visus

normatīvajos aktos noteiktos dokumentus vai to kopijas, kas vadītājam jāuzrāda kontrolējošām institūcijām veicot vieglo taksometru pārvadājumus, to

starp arī transportlīdzekļa nomas līguma kopiju. Iestāde iesniedzējas viedoklim nepiekrīt, argumentējot ar to, ka pārbaudes laikā izdarītā dokumentu foto

fiksācija neapstiprina, ka ir uzrādīts 2017.gada 19.jūnijā noslēgtais nomas līgums. Šādam iestādes apgalvojumam iesniedzēja nepiekrīt, jo fakts, ka

pārbaudes laikā nav veikta 2017.gada 19.jūnijā noslēgtā nomas līguma fotofiksācija nevar būt pierādījumu, ka taksometra vadītājs to nav uzrādījis.

Iestāde, pieņemot lēmumu, nav balstījusies uz Latvijas APK 243.panta astoto daļu, nav ņēmusi vērā iesniedzējas paskaidrojumus. Tādejādi

departamenta kontroles dienesta teiktajam piešķirot augstāku ticamības pakāpi, nekā iesniedzējas paskaidrojumiem, kas ir pretrunā Latvijas APK.

Turklāt, ja arī pieļauj situāciju, ka taksometra vadītājs pārbaudes laikā būtu uzrādījis tikai 2017.gada 1.jūnija nomas līgumu, vadītājs nav izdarījis

pārkāpumu, jo 2017.gada 1.jūnijā starp iesniedzēju un /pers. E/ noslēgtais nomas līgums atbilst MK noteikumu Nr.339 7.1.punkta regulējumam un

varēja būt spēkā arī pārbaudes laikā. Savukārt transportlīdzekļa iepriekšējā īpašnieka /pers. E/ kā pārdevēja un /pers. B/ kā pircēja vienošanās saistībā

ar transportlīdzekļa pirkšanu/pārdošanu un turpmāku izmantošanu nav iestādes kompetencē.

Iesniedzēja norāda, ka gadījumā, ja arī iesniedzēja būtu izdarījusi pārkāpumu, pārkāpums kvalificējams kā maznozīmīgs. Iesniedzēja uzskata, ka tās

rīcībā nav saskatāmas administratīvā pārkāpuma pazīmes, tā nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu un pret iesniedzēju nav piemērojams administratīvais

sods.

Lūdz tiesu atcelt iestādes lēmumu un lietu izbeigt.

2018.gada 10.jūlijā tiesā saņemti iestādes paskaidrojumi, kur norādīts, ka iesniedzēja sūdzībā uzstāj uz apgalvojumu, ka taksometra pārbaudes

brīdī kontroli veicošajām amatpersonām ir uzrādīts nomas līgums starp taksometra /reģistrācijas numurs/ īpašnieku un pārvadātāju, taču apgalvojums

neatbilst lietā esošajiem pierādījumiem. 2018.gada 7.februārī kontroles laikā šāds nomas līgums (vai tā apliecināts izraksts) taksometrā neatradās. Par to

liecina gan pārbaudes laikā izdarītās dokumentu foto fiksācijas, gan 2018.gada 7.februāra pārbaudes aktā konstatētais, gan administratīvā pārkāpuma

protokolā ierakstītā informācija. Visi šie dokumenti atrodas administratīvā pārkāpuma lietas materiālos. Līdz ar to iesniedzējas apgalvojums ir vērsts nevis

uz objektīvās patiesības noskaidrošanu, bet lai attaisnotu pieļauto pārkāpumu. Turklāt taksometra vadītājs pārbaudes brīdī atzina, ka līgumi ir “sajaukti”

un aktuālo nomas līgumu viņš uzrādīt nevar.

Latvijas APK 149. 33panta divdesmit pirmā daļa nosaka administratīvā pārkāpuma iestāšanos par komercpārvadājumu veikšanu ar citas personas

transportlīdzekli bez normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, kas apliecina nomas saistības vai darba tiesiskās attiecības. Tiesību normas

piemērotājiem nepastāv cita iespēja, kā nomas saistības apliecinājuma kārtību izsecināt no noteikumu 7.1.punkta, kur paredzēts nepārprotams

pārvadātāja pienākums nodrošināt nomas saistību apliecinoša dokumenta atrašanos transportlīdzeklī. Tiesību normā nav paredzēts pārkāpumu atceļošs

nosacījums gadījumos, ja nomas tiesiskās attiecības ir nodibinātas, bet nomas līgums fiziski neatrodas transportlīdzeklī. Iestāde ir ņēmusi vērā apstākli, ka

nomas tiesiskās attiecības ir nodibinātas, tādejādi, uzlikusi tiesību normā noteikto iespējamo mazāko sodu.

Atstājams bez ievērības iesniedzējas arguments, ka 2017.gada 1.jūnija nomas līguma uzrādīšana būtu uzskatāma par noteikumu 7.1.punkta izpildi.

Pārbaudes brīdī kontroli veicošās amatpersonas pārbaudīja informāciju publiskajos reģistros un nekavējoties atklāja, ka /pers. E/ nav attiecīgā

transportlīdzekļa īpašnieks. Pretēji iesniedzējas uzskatam, iestāde nav vērtējusi transportlīdzekļa atsavināšanas darījumu, taču pieņēmusi lēmumu atbilstoši

ierakstiem publiskajos reģistros.

Tā kā Latvijas APK 149. 33panta divdesmit pirmās daļas sankcija paredz naudas sodu no 140 līdz 350 euro, kas ir pietiekami nozīmīga naudas

summa, tad var secināt, ka likumdevējs panta dispozīcijā izteikto pārkāpumu nav uzskatījis par maznozīmīgu, vismaz attiecībā uz pārvadātāju. Iestādei

nav pamata šajā lietā sniegt citādu, likumdevēja gribai pretēju viedokli, tādejādi iestāde atturējās atzīt administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgu.

Lūdz tiesu atstāt negrozītu iestādes lēmumu.

Ar 2018.gada 30.maija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese s lēmumu iesniedzējas sūdzība pieņemta. Līdz tiesas noteiktajam

termiņam –2018.gada 6.jūlijam no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei, nav saņemti lietas

dalībnieku lūgumi.

Motīvu daļa

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas APK normas

un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta devīto daļu tiesa izskatot administratīvā pārkāpuma lietu izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas

naudu.

Izvērtējot sūdzībā norādītos argumentus, iestādes 2018.gada 27.aprīļa lēmuma Nr.DS-18-1088-nd pamatojumu, tiesnese atzīst, ka iestāde savā

lēmumā ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Tiesnese iestādes pamatojumu atzīst par pareizu un pietiekamu, tāpēc saskaņā ar

Latvijas APK 289.13panta trešo daļu pievienojas iestādes motivācijai un to neatkārto.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr.339 “Kārtība, kādā atļauts veikt pasažieru un kravas komercpārvadājumus ar citu

personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem” 7.1.punktu veicot autopārvadājumu ar citas personas īpašumā esošu autotransporta līdzekli,

autotransporta līdzekļa vadītājam papildus citiem dokumentiem, kas noteikti normatīvajos aktos par ceļu satiksmi un autopārvadājumiem, autotransporta

līdzeklī nepieciešams autotransporta līdzekļa nomas līgums vai apliecināts nomas līguma izraksts, kurā norādīts autotransporta līdzekļa iznomātāja un

nomnieka nosaukums (fiziskām personām — vārds un uzvārds), nomas līguma noslēgšanas datums un darbības laiks, kā arī informācija par

autotransporta līdzekli (marka, modelis, izlaiduma gads, valsts reģistrācijas numurs un identifikācijas (šasijas) numurs). Minētais līgums vai tā izraksts nav

nepieciešams, ja pārvadātājs norādīts autotransporta līdzekļa reģistrācijas apliecībā kā turētājs.

Savukārt Latvijas APK 149. 33panta divdesmit pirmā daļa (redakcijā 07.02.2018.-18.03.2018.) nosaka, ka par komercpārvadājuma veikšanu ar

citas personas transportlīdzekli bez normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, kas apliecina nomas saistības vai darba tiesiskās attiecības, —uzliek

naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Sūdzībā vērsta uzmanība uz to, ka lietā nav pierādīts, ka taksometra vadītājs pārbaudes laikā neuzrādīja 2017.gada 19.jūnija nomas līgumu, kā arī

uzrādītais 2017.gada 1.jūnija nomas līgums uzskatāms par pietiekošu. Uzsvērts, ka pārkāpums atzīstams par maznozīmīgu

Tiesneses ieskatā nav pamatota šāda iesniedzējas nostāja, jo kā iestāde pamatoti norādījusi lēmumā un rakstveida paskaidrojumos, no lietas

materiāliem izriet, ka pārbaudes brīdī taksometra vadītājs nav uzrādījis pārbaudei nomas līgumu ar CSDD reģistrēto transportlīdzekļa īpašnieku. Tāpat

nav nekāda pamata atzīt par derīgu nomas līgumu ar /pers. E/.

Turklāt iesniedzējas norāde, ka nomas līgums ar /pers. B/ noslēgts tikai 2017.gada 19.jūnijā, savukārt pirms tam transportlīdzekļa īpašnieks bija

/pers. E/ ir pretrunā ar lietas materiālos esošajiem materiāliem. Kā redzams no transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības Nr./apliecības numurs/, tā

izsniegta /pers. B/ jau 2016.gada 29.jūnijā, savukārt 2016.gada 28.novembrī starp /pers. B/ un iesniedzēju noslēgts transportlīdzekļa patapinājuma

līgums.

Līdz ar to tiesnese iesniedzējas rīcībā konstatē normatīvajos aktos paredzēto pienākumu nepildīšanu.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesnese atzīst, ka iestāde ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos

apstākļus. Līdz ar to iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149.33panta divdesmit pirmās daļas.

Tāpat tiesnese atzīst, ka konkrētajā gadījumā nav piemērojams Latvijas APK 21.pants, un iesniedzējas rīcībā nav konstatējamas arī Latvijas APK

33.panta pazīmes. Turklāt iestāde savā lēmumā ir izvērtējusi iesniedzējai uzliktā soda mēra pamatotību un samērīgumu izdarītajam administratīvajam

pārkāpumam, ko tiesnese atzīst par atbilstošu administratīvā soda mērķim. Bez tā tiesnese iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē procesuālus

pārkāpumus, kas būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 12panta otrajai daļai rajona (pilsētas) tiesa izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šādos apstākļos tiesnese atzīst, ka sūdzība un tajā minētie argumenti nav pamatoti, līdz ar to tā ir noraidāma. Savukārt iestādes 2018.gada

27.aprīļa lēmums Nr.DS-18-1088-nd ir likumīgs un pamatots, tāpēc atstājams spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 289. 6pantu, 289.12panta otrās daļas

1.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu tiesnese

nosprieda

noraidīt SIA /nosaukums/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ sūdzību par Rīgas domes Satiksmes departamenta 2018.gada 27.aprīļa lēmumu

Nr.DS-18-1088-nd.

Atstāt negrozītu Rīgas domes Satiksmes departamenta 2018.gada 27.aprīļa lēmumu Nr.DS-18-1088-nd.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska