Court dismissed complaint against police decision to uphold traffic violation fine based on correct application of law.

Lietas arhīva Nr. 1A-0486-20/18

ECLI:LV:RVPT:2020:0902.1A30048620.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2020.gada 2.septembrī.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Feldmane

izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 8, administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/ sūdzībā par Valsts policijas Rīgas reģionā pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes 2020.gada 12.maija lēmumu Nr.689 daļā, ar kuru ) nolemts atstāt negrozītu VP RRP KPP PPP CPB jaunākā inspektora

A.Astafjeva 2020.gada 10.aprīlī pieņemto lēmumu lietā Nr.PG649470 par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības, administratīvā pārkāpuma

lietā.

Aprakstošā daļa

2020.gada 10.aprīlī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors Aleksejs Astafjevs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.PG649470 (turpmāk tekstā – Protokols) par to, ka /pers. A/, personas kods /personas kods/, 2020.gada 10.aprīlī plkst.15.36 Rīgā vadīja

transportlīdzekli BMW 320 ar valsts numuru /TL numurs/ (turpmāk tekstā – Transportlīdzeklis) pa Maskavas ielu no Krasta ielas puses Ķengaraga ielas

virzienā un, izvairoties no sadursmes, veica pārkārtošanās manevru no otrās joslas uz labo (pirmo) joslu, nedeva ceļu blakus tajā pašā virzienā

braucošam transportlīdzeklim BMW X5 ar valsts numuru /TL numurs/, kā rezultātā notika sadursme. Ir pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 68.punkts.

Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.6panta otrajā daļā. Tika nolemts uzlikt naudas sodu 15 EUR

apmērā.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk tekstā – Iestāde) 2020.gada 12.maija lēmumu Nr.689 (turpmāk

tekstā – Apstrīdētais lēmums) nolemts atstāt negrozītu VP RRP KPP PPP CPB jaunākā inspektora A.Astafjeva 2020.gada 10.aprīlī pieņemto lēmumu

lietā Nr.PG649470 par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības un /pers. A/ iesniegumu noraidīt.

Apstrīdētais lēmums motivēts ar to, ka, izvērtējot lietas materiālus (tajā skaitā Sūdzības iesniedzēja sākotnēji sniegto paskaidrojumu), Iestāde

secinājusi, ka dotajā gadījumā Transportlīdzekļa vadītāja (Sūdzības iesniedzējs) rīcība bija pretrunā Ceļu satiksmes noteikumu 68.punkta prasībām, proti,

Transportlīdzekļa vadītājam (sūdzības iesniedzējs), redzot, ka automobilis Opel Astra, kas veic pārkārtošanās manevru uz labo pusi, tādejādi radot

viņam šķērsli, kā arī pēc tam abiem transportlīdzekļiem savstarpēji kontaktējoties, bija jārīkojas tā, lai savukārt Sūdzības iesniedzējs, veicot kustības

virziena maiņu uz labo pusi (veicot pārkārtošanās manevru, lai izvairītos no turpmāka kontakta ar automobili Opel Astra), nodrošinātu ceļu satiksmes

drošību un neizraisītu ceļu satiksmes negadījumu ar blakus braucošo automobili BMW X5, kā tas noteikts Ceļu satiksmes noteikumu 100.punktā, proti,

ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai

pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc. Turklāt no VP RRP KPP PPP CPB

jaunākā inspektora A.Astafjeva pieņemtā lēmuma lietā Nr.PG649470 izriet, ka, saskaņā ar Latvijas APK 33.panta pirmās daļas 1.punktu, notikuma

vietā tika konstatēti Sūdzības iesniedzēja atbildību mīkstinoši apstākļi, proti, atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina apstāklis, ja vainīgais

vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto, no kā savukārt izriet, ka notikuma vietā Sūdzības iesniedzējs atzina savu vainu.

Ņemot vērā iepriekš minēto un izvērtējot lietas materiālus kopumā, secināms, ka dotajā gadījumā Transportlīdzekļa vadītājs – Sūdzības iesniedzējs,

nebija rīkojies atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 68.punkta prasībām, līdz ar ko VP RRP KPP PPP CPB jaunākā inspektora A.Astaljeva pieņemtais

lēmums lietā Nr.PG649470 par Sūdzības iesniedzēja saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.6panta otro daļu ir tiesisks un

pamatots un nav saskatāms neviens likumīgs iemesls, lai pieņemto lēmumu atceltu.

2020.gada 5.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta administratīvā pārkāpuma lieta ar tai pievienoto /pers. A/ (turpmāk tekstā

– Sūdzības iesniedzējs) sūdzību par Apstrīdēto lēmumu daļā, ar kuru nolemts atstāt negrozītu VP RRP KPP PPP CPB jaunākā inspektora A.Astafjeva

2020.gada 10.aprīlī pieņemto lēmumu lietā Nr.PG649470 par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības, kurā lūdz atcelt Apstrīdēto lēmumu daļā,

ar kuru atstāts spēkā amatpersonas 2020.gada 10.aprīlī sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr.PG649470 par naudas soda

uzlikšanu 15,00 euro apmērā; pieaicināt lietā lieciniekus - /pers. B/ un /pers. C/; uzsākto lietvedību izbeigt, atbrīvot Sūdzības iesniedzēju no

administratīvās atbildības.

Sūdzībā norādīts, ka Sūdzības iesniedzējs Apstrīdēto lēmumu daļā par Sūdzības iesniedzēja saukšanu pie administratīvās atbildības uzskata par

nepamatotu, jo uzskata, ka sadursme starp Sūdzības iesniedzēja vadīto Transportlīdzekli un automašīnu BMW X5, vien.reģ.Nr./TL numurs/ (turpmāk

tekstā - BMW X5) radās tikai dēļ trešās automašīnas - Opel Astra, vien.reģ.Nr./TL numurs/ (turpmāk tekstā - Opel Astra), kuras manevru (pārāk

strauja no kreisās malējās pa labi uz vidējo joslu, joslas nomaiņa, nedodot ceļu) rezultātā tika aizskarta Transportlīdzekļa kreisā riepa un radās sitiens, kā

rezultātā Sūdzības iesniedzējs bija spiests veikt nelielu pagriezienu uz labo pusi, lai novērstu potenciālas nopietnākas avārijas sekas. Turklāt, ņemot vērā,

ka saduroties Transportlīdzeklim un Opel Astra, radās sitiens, Sūdzības iesniedzēja automašīna sitiena rezultātā jau tika pastumta uz labās joslas, kur

pārvietojās BMW X5, pusi. Opel Astra vadītājs no notikuma vietas aizbrauca un no viņa nav iegūts paskaidrojums, kā arī nav noskaidrota personība, lai

gan Sūdzības iesniedzējs norādīja uz Opel Astra automašīnas numurzīmi.

Sūdzības iesniedzēja ieskatā, lietā nav noskaidroti būtiski apstākli, kas ļautu izdarīt secinājumus par to, kura persona ir saucama pie administratīvās

atbildības un kura būtu atzīstama par cietušo.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nav pamata piemērot Sūdzības iesniedzējam administratīvo atbildību, kamēr nav noskaidrota Opel Astra vadītāja

vainas esamība/pakāpe konkrētajā situācijā.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nav izdarījis administratīvo pārkāpumu Latvijas APK 9. panta pirmās daļas izpratnē, jo nav veicis prettiesiskas

darbības.

Uzskata, ka Iestāde nav izvērtējusi visus lietā būtiskos apstākļus un savākusi visus nepieciešamos pierādījumus.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - Latvijas APK) 289.6panta pirmo daļu, un saskaņā ar Covid-19

infekcijas izplatības pārvaldības likuma 9.panta pirmo daļu 2020.gada 8.jūnijā lietas dalībniekiem paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā

2020.gada 2.septembrī, jo tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējot sūdzībā norādīto un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, secina, ka Sūdzības iesniedzēja sūdzība ir nepamatota un ir

noraidāma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma (turpmāk tekstā – AAL) Pārejas noteikumu 1.pkt, AAL stājoties spēkā 2020. gada 1. jūlijā, spēku

zaudē Latvijas APK. Atbilstoši AAL Pārejas noteikumu 2.pkt. procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā

ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas

piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

Administratīvā lietvedība tiesā ierosināta 2020.gada 8.jūnijā, t.i., pirms AAL spēkā stāšanās dienas - 2020.gada 1.jūlija, tādējādi, ievērojot AAL

Pārejas noteikumu 2.pkt., tiesa vadās no Latvijas APK normām, kas bija spēkā līdz 2020. gada 30. jūnijam.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6pantu, (redakcijā līdz 2020.gada 30.jūnijam), izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai visa starpā

jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā,

vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams

personai.

No sūdzības satura saprotams, ka lietā nepastāv strīds par to, ka Sūdzības iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis BMW 320, valsts reģistrācijas

numurs /TL numurs/, Protokolā norādītajā laikā un vietā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu ar transportlīdzekli BMW X5, valsts reģistrācijas numurs /TL

numurs/.

Sūdzības iesniedzējs savu sūdzību argumentē ar to, ka Opel Astra vadītājs ir izraisījis sadursmi ar Sūdzības iesniedzēja vadīto Transportlīdzekli, kā

rezultātā Transportlīdzeklis sadūrās ar BMW X5, līdz ar to Sūdzības iesniedzējs nav izdarījis Protokolā norādīto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa atzīst, ka Iestāde ir pamatoti vērtējusi Sūdzības iesniedzēja atbildību par Protokolā norādītājā laikā un vietā administratīvā pārkāpuma, kas

paredzēts Latvijas APK 149.6panta otrajā daļā, kas bija spēkā līdz 2020.gada 30.jūnijam, izdarīšanu, jo atbilstoši lietā esošajiem pierādījumiem ir

konstatēts, ka Sūdzības iesniedzējs nav ievērojis Ceļu satiksmes noteikumu 68.punkta prasības, kas paredz, ka, pārkārtojoties transportlīdzekļa

vadītājam jādod ceļš transportlīdzek​ļiem, kas, nemainot braukšanas virzienu, brauc blakus. Vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem pārkārtojoties

vienlaikus, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzeklim, kas atrodas pa labi.

Savukārt Opel Astra vadītāja iespējamā atbildība par viņa izdarīto pārkāpumi izvērtējama citā lietvedībā.

Sūdzības iesniedzējs lūdzis tiesā pieaicināt divus lieciniekus – Transportlīdzekļa pasažierus.

Tiesa nav konstatējusi pamatu pieaicināt Sūdzības iesniedzēja norādītos lieciniekus liecību sniegšanai, jo ne sastādot Protokolu, ne sastādot Ceļu

satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr.NK032670 nav norādīts neviens liecinieks, ne arī no šiem lieciniekiem būtu saņemts paskaidrojums.

Sūdzības iesniedzējs par lieciniekiem norāda tikai četras dienas pēc notikuma, kas tiesai liek apšaubīt liecinieku esamību Protokolā norādītajā notikuma

vietā un laikā.

Sūdzības iesniedzēja norādīto liecinieku iespējamo liecību objektivitāti.

Fakts, ka Sūdzības iesniedzējs, kas ir saukts pie administratīvās atbildības, pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi

nevar kalpot par pamatu, lai atceltu Apstrīdēto lēmumu.

Vienlaikus, izvērtējot piemērotā soda apmēru saistībā ar AAL 4. pantā noteikto, ka normatīvajam aktam, kas atzīst administratīvo pārkāpumu par

nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz

pārkāpumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā normatīvā akta spēkā stāšanās dienas, tiesa norāda sekojošo.

Saskaņā ar Latvijas APK 149.6panta otro daļu, kas bija spēkā līdz 2020.gada 30.jūnijam, par ceļa nedošanu transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem

ir priekšroka, uzliek naudas sodu cita transportlīdzekļa vadītājam no piecpadsmit līdz septiņdesmit euro.

Sūdzības iesniedzējam par Latvijas APK 149.6panta otrajā daļā, kas bija spēkā līdz 2020.gada 30.jūnijam, izdarītā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu piemērot naudas sods 15,00 EUR apmērā, kas ir minimālais naudas sods par attiecīgo administratīvo pārkāpumu, kas atbilst Ceļu satiksmes

likuma 53.panta otrajā daļā noteiktajam sodam (par ceļa nedošanu transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka, piemēro naudas sodu cita

transportlīdzekļa vadītājam no trim līdz četrpadsmit naudas soda vienībām, t.i. 3 vienības X (1 vienība = 5 EUR) = 15 EUR), kas atbilst piemērotajam

sodam saskaņā ar Latvijas APK.

Latvijas APK 289.13 panta trešā daļa, kas bija spēkā līdz 2020.gada 30.jūnijam, paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma

motivācijai. Šajā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējusi lietas materiālus, tiesa secina, ka konkrētās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas ietvaros Iestāde ir ievērojusi vispārīgos tiesību

principus un normatīvo aktu, procesuālo normu regulējumu, Sākotnējais lēmums atbilst Latvijas APK prasībām, kas bija spēkā līdz 2020.gada

30.jūnijam, līdz ar ko tiesa pilnībā pievienojas Apstrīdētajā lēmumā ietvertajam pamatojumam, atzīst to par pareizu un pilnībā pietiekamu un pievienojas

iestādes nolēmuma motivācijai, ievērojot Latvijas APK 289.13panta trešās daļas, kas bija spēkā līdz 2020.gada 30.jūnijam, nosacījumus, kā dēļ sūdzību

atzīst par nepamatotu un noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto, Administratīvās atbildības likuma 4.pantu, Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 1. un 2.pkt un Latvijas

APK 243., 244., 288., 289.6, 289.12, 289.13panta otrās daļas 1.pkt., redakcijā līdz 2020.gada 30.jūnijam, tiesa,

no s pri e da :

noraidīt /pers. A/ sūdzību un atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģionā pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2020.gada 12.maija lēmumu

Nr.689 daļā, ar kuru nolemts atstāt negrozītu VP RRP KPP PPP CPB jaunākā inspektora A.Astafjeva 2020.gada 10.aprīlī pieņemto lēmumu lietā

Nr.PG649470 par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības, administratīvā pārkāpuma lietā.

Spriedumu pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesas spriedums sastādīts 2020.gada 9.septembrī.

Tiesnese A.Feldmane