Court allows small claims debt recovery for unpaid loan principal, interest, penalty, and court costs.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's claim for debt recovery in a small claims procedure. The plaintiff, Lindorff Oy, sought repayment of a loan to an individual who defaulted on monthly installments, arguing for the principal, accrued interest, a contractual penalty, and legal interest. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering the defendant to pay the total debt plus court costs while noting the defendant's absence did not hinder the proceedings.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21 panta otrā daļa; Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa: The court may render a judgment without the defendant's written explanation if the defendant fails to submit it within the statutory period, and the case may be heard in writing if no party requests an oral hearing.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C17128815
C-2552-16/24
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2016.gada 15.janvārī
Rīgas rajona tiesa
Jūrmalas tiesu nams
tiesnese I.Freimane,
rakstveida procesā izskatīja civillietu ārvalstu komersanta Lindorff Oy, kura vārdā Latvijas Republikā darbojas Lindorff Oy Latvijas filiāle, maza apmēra prasībā pret
/pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Tiesā 2015.gada 29.jūnijā saņemts ārvalstu komersanta Lindorff Oy, kura vārdā Latvijas Republikā darbojas Lindorff Oy Latvijas filiāle, maza apmēra prasības
pieteikums pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. A/ nav izpildījis saistības pret akciju sabiedrību “GE Money” (pirms nosaukuma maiņas – akciju sabiedrība “RD Līzinga
Grupa”), kura ar cesiju nodeva prasītājai prasījuma tiesības pret atbildētāju.
Saskaņā ar aizdevuma līgumu Nr.1011771241 atbildētājam tika izsniegts naudas aizdevums. Puses vienojās, ka līdz 2010.gada 1.novembrim atbildētājs saskaņā ar līgumā
norādīto grafiku 36 mēnešu laikā atmaksās atlikušo aizdevuma pamatsummu 1376 latu apmērā un aizdevuma lietošanas procentus 490,27 latu apmērā. Ikmēneša maksājumu
grafiks tika noteikts 51,84 latu apmērā.
Atbildētājs savas saistības nepildīja pienācīgi, līdz ar to ir sācies nokavējums, un tā sekas, pamatojoties uz līguma noteikumiem, paredz prasītājai tiesības pieprasīt
līgumsodu 10 procentu apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās summas par katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu. Ņemot vērā minēto, prasītāja aprēķinājusi
atbildētājam līgumsodu 145,04 euro apmērā.
Pamatojoties uz Civillikuma 1., 1587., 1651.,1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1793., 1801., 1828., 1838., 1943.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, lūdz piedzīt no
atbildētāja pamatparādu 1253,93 euro, līgumiskos procentus 196,44 euro, likumiskos procentus 348,17 euro, līgumsodu 145,04 euro, tiesas izdevumus, kā arī atzīt prasītājas
tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātā pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājam 2015.gada 24.jūlijā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu sniegšanai, kam
pievienots izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojums tiesā nav
saņemts, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma
250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu 2015.gada 24.novembrī ierakstītā
pasta sūtījumā uz prasītāja juridisko adresi un atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta 3.punktu uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti
izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Kā izriet no lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, 2011.gada 8.martā starp akciju sabiedrību “GE Money” un ārvalstu komersantu Lindorff Oy, kura vārdā
Latvijas Republikā darbojas Lindorff Oy Latvijas filiāle, noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar ko cedents ir nodevis cesionāram prasījumus kopā ar visām pie tā piederīgām un
cesijas brīdī pastāvošām tiesībām, tai skaitā, bet ne tikai ķīlas tiesības, tiesības pieprasīt līgumsodu un/vai nokavējuma procentus, parādu piedziņas izdevumus, tiesāšanās un
sprieduma izpildes izdevumus, kā arī citus izdevumus, kas saistīti ar parāda summu atgūšanu. No cesijas līguma 1.pielikuma izraksta redzams, ka cesionārs ir ieguvis prasījuma
tiesības pret atbildētāju /pers. A/ saskaņā ar aizdevuma līgumu Nr.1011771241 (lietas 13.-14.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1798., 1801., 1805. un 2021.pantu, prasītājam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju kā uz līgumu izpildīšanu, tā arī uz zaudējumu atlīdzību.
Pušu tiesiskās attiecības balstās uz 2007.gada 29.oktobra aizdevuma līgumu Nr.1011771241, ar kuru akciju sabiedrība “GE Money” izsniedza atbildētājam aizdevumu
1376 latu apmērā (lietas 11.lapa).
Puses līgumā vienojušās par aizdevuma atmaksu līdz 2010.gada 1.novembrim.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās
izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu. Savukārt Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda
pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Parakstot aizdevuma līgumu, atbildētājs ir apliecinājis, ka preci ir saņēmis, ar aizdevuma līgumu un tā papildus noteikumiem ir iepazinies un apņemas tos pildīt.
Neskatoties uz minēto, atbildētājs savas saistības saskaņā ar līgumu nav izpildījis, sakarā ar ko viņam izveidojies parāds nesamaksātās aizdevuma pamatsummas 1253,93 euro
apmērā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu
prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā
likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus par prasību, nav
apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniedzis pierādījumus par to, ka būtu veikta naudas līdzekļu samaksa. Ievērojot minēto, tiesai nav pamata
apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un prasījuma pamatotību, līdz ar ko tiesa atzīst par pierādītu prasību daļā par pamatparāda piedziņu 1253,93 euro apmērā.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja arī līgumiskos procentus 196,44 euro apmērā par laika posmu no 2009.gada 1.jūnija līdz 2010.gada 1.novembrim.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai
kavējumu.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var
noteikt līdzēji, savstarpēji vienojoties. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmajā daļā noteikts, ka procenti par aizdevumu dodami tad, ja tie bijuši norunāti vai ja parādnieks
pielaidis nokavējumu.
Atbilstoši aizdevuma līguma papildus noteikumu 2.2.punktam par aizdevuma izmantošanu aizņēmējs maksā aizdevējam līgumā noteiktos aizdevuma procentus.
Tiesa atzīst, ka pušu pielīgtie procenti ir uzskatāmi par procentiem par naudas summas lietošanas atvēlējumu. Ņemot vērā, ka lietā pierādīts apstāklis, ka atbildētājs nav
veicis aizdevuma atmaksu, kā arī to, ka atbildētājs līguma nosacījumiem par procentu apmēru ir piekritis, tiesa atzīst par pierādītu atbildētāja pienākumu maksāt procentus
prasītāja norādītajā apmērā.
Turklāt prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja arī līgumsodu par līgumā noteikto maksājumu kavēšanu 145,04 euro apmērā, kas atbilstoši lietā iesniegtajam līgumsoda
aprēķinam aprēķināts par laiku no 2009.gada 2.marta līdz 2010.gada 2.novembrim.
Līgumsods aprēķināts, ievērojot aizdevuma līguma papildus noteikumu 5.1.punktu, kas noteic, ka gadījumā, ja aizņēmējs kavē līgumā noteiktos maksājumus, aizņēmējs
maksā aizdevējam līgumsodu 10 procentu apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās summas par katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu, kā arī parādu piedziņas
izdevumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņš šo saistību neizpildītu vai
neizpildītu pienācīgi.
Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods norunāts ne tik daudz par
neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam saistību neizpildes gadījumā. Līgumsoda apmēru ir noteikuši
paši līdzēji, atbildētājs minētajam līgumsodam ir piekritis. Lietā nav konstatēts kāds no Civillikuma 1656. vai 1657.pantā norādītajiem gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt
parādnieku no tam neizdevīgām nokavējuma sekām.
Izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru attiecībā pret pamatparādu, tiesa neatzīst to par pārmērīgi lielu un netaisnīgu attiecībā pret atbildētāju kā patērētāju, ņemot vērā,
ka atbildētājs pieļāvis ilgstošu maksājumu kavējumu, līdz ar to nav pamata līgumsoda samazināšanai vai parādnieka atsvabināšanai no pienākuma to maksāt atbilstoši
Civillikuma 1724.1 panta nosacījumiem. Tādējādi tiesa atzīst, ka arī daļā par līgumsoda piedziņu prasība ir apmierināma.
Civillikuma 1759.panta pirmais punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds
pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Tiesa atzīst, ka pamatots un apmierināms ir arī prasījums par likumisko nokavējuma procentu piedziņu 348,17 euro apmērā par laika posmu no 2010.gada 2.novembra
līdz 2015.gada 18.jūnijam ar likmi seši procenti gadā.
Ņemot vērā minēto, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams pamatparāds 1253,93 euro, līgumiskie procenti 196,44 euro, līgumsods 145,04 euro un likumiskie
procenti 348,17 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no
pamatparāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
Pamatojoties uz minēto no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami samaksātie tiesas izdevumi 296,24 euro apmērā, ko veido valsts nodeva 291,54 euro un ar tiesas
pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,31 euro apmērā piedzenami no
atbildētāja par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda 9,01 euro (lietas 3.lapa), bet
prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis tikai 4,70 euro.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājam labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no
sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, 250.25 panta pirmo daļu un
250.27 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu ārvalstu komersantam Lindorff Oy, Somijas Republikas Uzņēmumu reģistra numurs 220.549, kura vārdā
Latvijas Republikā darbojas Lindorff Oy Latvijas filiāle, reģistrācijas numurs 40003514990, pamatparādu 1253,93 euro līgumiskos procentus par laiku no 2009.gada 1.jūnija līdz
2010.gada 1.novembrim 196,44 euro, līgumsodu par laiku no 2009.gada 2.marta līdz 2010.gada 2.novembrim 145,04 euro, likumiskos procentus par laiku no 2010.gada
2.novembra līdz 2015.gada 18.jūnijam 348,17 euro un tiesas izdevumus 296,24 euro, kopā piedzenot 2239,82 euro (divi tūkstoši divi simti trīsdesmit deviņi euro, 82 centi).
Atzīt ārvalstu komersanta Lindorff Oy tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas,
ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,31 euro (četri euro, 31 cents).
Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Samaksa ārvalstu komersantam Lindorff Oy veicama Lindorff Oy Latvijas filiāles norēķinu kontā Nr.LV84NDEA0000081667899 Nordea Bank AB Latvijas filiālē.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs
LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās
klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija.
Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese I.Freimane