Court dismisses request to correct land registry data and refund property tax due to lack of administrative error.

Lietas arhīva Nr. A42-01043-18/5

ECLI:LV:ADRJRIT:2018:0511.A420308617.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 11.maijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Aija Pāvele,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ un /pers. B/ pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar

kuru uzliktu par pienākumu Valsts zemes dienestam Nekustama īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā labot reģistrētā apgrūtinājuma – applūstošā

(10% applūduma varbūtība) teritorija – noteikšanas datumu no 2016.gada 16.marta uz 2006.gada 1.janvāri, Rīgas domei labot zemes vienību lietošanas

mērķu noteikšanas datumu uz 2006.gada 1.janvāri, un secīgi veikt nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu zemes vienībām ar kadastra Nr.0100-113-

2375, Nr.0100-113-2379 un Nr.0100-113-2381 par 2014., 2015., 2016. un 2017.gadu un atmaksāt pārmaksāto nekustamā īpašuma nodokli.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts zemes dienestā (turpmāk – Dienests) 2017.gada 15.augustā saņemts /pers. A/ un /pers. B/ (turpmāk – pieteicēji) iesniegums, kurā lūgts

atzīt par prettiesisku Dienesta Rīgas reģionālās nodaļas veikto faktisko rīcību, reģistrējot zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem Nr.0100 113 2375,

Nr.0100 113 2379, Nr.0100 113 2381 nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus atbilstoši Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2016.gada

16.marta izziņām Nr.DA-16-333-ap un Nr.DA-16-334-ap, kā arī labot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra

informācijas sistēma) kadastra datus par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem Nr.0100 113 2375,

Nr.0100 113 2379, Nr.0100 113 2381, kā to noteikšanas datumu reģistrējot 2006.gada 1.janvāri.

Ar Dienesta 2017.gada 20.septembra lēmumu Nr.2-10/72 (turpmāk – Lēmums Nr.1) nolemts atstāt spēkā Dienesta Rīgas reģionālās nodaļas

veikto faktisko rīcību, reģistrējot zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem Nr.0100 1132 375, Nr.0100 1132 379, Nr.0100 1132 381 nekustamā

īpašuma objekta apgrūtinājumus atbilstoši Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2016.gada 16.marta izziņām Nr.DA-16-333-ap un Nr.DA-16-

334-ap. Lēmums pamatots ar to, ka Dienesta reģionālajai nodaļai bija tiesisks pamats reģistrēt Kadastra informācijas sistēmā apgrūtinājumus zemes

vienībām ar kadastra apzīmējumiem Nr.0100 113 2375, Nr.0100 113 2379, Nr.0100 113 2381 no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta

2016.gada 16.marta izziņām Nr.DA-16-333-ap un Nr.DA-16-334-ap, jo tikai pašvaldības izziņā ir noteikti konkrēto apgrūtinājumu kodi un to

aizņemtās platības zemes vienībās ar kadastra apzīmējumiem Nr.0100 113 2375, Nr.0100 113 2379, Nr.0100 113 2381 atbilstoši Ministru kabineta

noteikumu Nr.263 „Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.263) 169.punktā noteiktajām

prasībām. Šāda informācija nepieciešama precīzai kadastra datu aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā, un tā nav iekļauta pašvaldības saistošajos

noteikumos, jo tie ir vispārīgi un aptver plašāku teritorijas aprakstu, detalizēti nenosakot apgrūtinājumu aizņemot platību katrā no zemes vienībām.

Kadastra informācijas sistēmā zemes vienībām kadastrālo vērtību saistībā ar apgrūtinājumiem pārrēķina tikai tajā brīdī, kad Kadastra informācijas

sistēmā reģistrē apgrūtinājumus, kas to ietekmē.

[2] 2017.gada 27.jūnijā pieteicēji vērsās Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē (turpmāk – Pārvalde), lūdzot veikt nekustamā īpašuma

nodokļa pārrēķinu par 2014., 2015. un 2016.gadu un precizēt nekustamā īpašuma maksāšanas paziņojumu par 2017.gadu, kā arī atmaksāt pārmaksātā

nodokļa summu. Vienlaikus pieteicēji lūdza labot nekustamā īpašuma lietošanas mērķus sākot ar 2006.gadu, šo informāciju nodot Dienestam nekustamā

īpašuma kadastrālo vērtību pārrēķināšanai par periodu no 2006.gada, kā arī veikt nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu par periodu no 2007.gada līdz

2017.gadam un atmaksāt pārmaksāto nekustamā īpašuma nodokli.

[2.1] Ar Pārvaldes 2017.gada 19.jūlija lēmumu Nr.PIP 17-14464-ap/8-2, 20.jūlija lēmumiem Nr.PIP-17-14561-ap/8-2 un Nr.PIP-17-14554-

ap/8-2 mainīti zemes vienību ar kadastra apzīmējumu Nr.0100 113-2379, Nr.0100 113 2375 un Nr.0100 113 2381 lietošanas mērķi no iesnieguma

iesniegšanas brīža.

Nepiekrītot minētajiem lēmumiem, pieteicēji tos apstrīdēja. Ar Rīgas domes Finanšu departamenta 2017.gada 13.septembra lēmumu Nr.DF-17-

31-ap/1.8 (turpmāk – Lēmums Nr.2) minētie lēmumi atstāti negrozīti.

[2.2] Ar Pārvaldes 2017.gada 27.jūlija lēmumu Nr.PIP-17-14769-ap/5-7/17-12413-AL un Nr.PIP-17-14766-ap noraidīts pieteicēju lūgums

veikt nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu par 2014., 2015., 2016. un 2017.gadam.

Nepiekrītot minētajiem lēmumiem, pieteicēji tos apstrīdēja.

Ar Rīgas domes 2017.gada 20.septembra lēmumiem Nr.2-30/RD-17-347-ap un Nr.2-30/RD-17-348-ap (turpmāk kopā – Lēmums Nr.3) atstāti

negrozīti.

[3 ] 2017.gada 20.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts /pers. A/ un /pers. B/ pieteikums un 2017.gada 27.oktobrī ierosināta

administratīvā lieta par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Dienests Kadastra informācijas sistēmā veiktu labojumus reģistrētajam

apgrūtinājumam – applūstošā teritorija, noteikšanas datumu no 2016.gada 16.marta u z 2006.gada 1.janvāri, kā arī par Rīgas domes labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, ar kuru Rīgas dome labotu zemes vienību lietošanas mērķu noteikšanas datumu uz 2006.gada 1.janvāri, un secīgi veiktu

nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem Nr.0100 113 2375, Nr.0100 113 2379, Nr.0100 113 2381 par

2007. līdz 2017.gadu, kā arī atmaksātu pārmaksāto nekustamā īpašuma nodokli. Pieteikumā izteikts lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa

piemērošanu. Pieteikums un lūgums pamatots ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[3.1] Pieteicēji, ņemot vērā Rīgas domes iepriekš aktīvo rīcību nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanā, kamēr zemes gabali vēl bija

turpmākās izpētes teritorija, paļāvās, ka Rīgas domes rīcība būs konsekventa, un attiecīgi pieteicēji bija pilnībā pārliecināti, ka nekustamā īpašuma

lietošanas mērķi zemes gabaliem tiks nomainīti atbilstoši pieņemtajam Rīgas teritorijas plānojumam 2006.-2018.gadam, proti, zonējumam „savrupmāju

apbūves teritorija” atbilstošs ir nekustamā īpašuma lietošanas mērķis „Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme”.

[3.2] Rīgas dome nav ņēmusi vērā pieteicēju apsvērumus un ir atteikusi veikt pārrēķinu par pēdējiem trīs gadiem, norādot, ka reģistrētās izmaiņas

nodokļa aprēķinam tiek piemērotas tikai ar nākamo taksācijas gadu un nav pamata 2017.gada 31.maijā reģistrēto apgrūtinājumu piemērot attiecībā uz

2017.gadu.

Rīgas dome ignorē faktu, ka šajā gadījumā ar pašas Rīgas domes struktūrvienības - Pilsētas attīstības departamenta izdotajiem dokumentiem

konstatēts, ka zemes gabalos apgrūtinājums, kas dod tiesības uz kadastrālās vērtības un attiecīgi arī nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu 40%

apmērā, ir noteikts ar pašas Rīgas domes izdotiem saistošiem noteikumiem. Tādejādi Rīgas domei nevarēja būt nezināms par apgrūtinājuma esamību.

[3.3] Dienests nepareizi piemēro tiesību normas attiecībā uz Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamo apgrūtinājumu noteikšanas datumu.

Pieteicēji nepiekrīt tam, ka Noteikumu Nr.263 106.punkts ir vispārējā tiesību norma, kas tālāk tiek konkretizēta 107.punktā, norādot, kādas ziņas tiek

reģistrētas par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem, un 107.punkta 6.apakšpunktā noteikts, ka reģistrēts tiek nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma

noteikšanas datums, nevis kā norāda Dienesta Rīgas reģionālā nodaļa, dokumenta rekvizīti. 169.punkts savukārt paredz, ka 107.punktā minētās ziņas

līdz Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izstrādāšanai un attiecīgās programmatūras ieviešanai reģistrē, ja iesniegta vietējās pašvaldības izziņa par

nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu, kas nodibināts uz pašvaldības lēmuma vai saistošo noteikumu pamata.

Konkrētais apgrūtinājums „applūstošā (10% applūduma varbūtība) teritorija” nav noteikts ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta

2016.gada 16.marta vēstulēm, bet gan ar Rīgas domes 2005.gada 20.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumi” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.34).

[3.4] Apgrūtinājums ir noteikts, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, un jau no šī datuma pieteicējiem kā īpašniekiem nebija iespējams pilnvērtīgi izmantot

viņiem piederošos nekustamos īpašumus. Šādā gadījumā normatīvie akti paredzēja un paredz noteikt kadastrālās vērtības samazinājumu. Tā kā

apgrūtinājums savlaicīgi nebija reģistrēts, pieteicēji ir maksājuši nekustamā īpašuma nodokli pēc ievērojami augstākās kadastrālās vērtības, nekā tas būtu

nosakāms atbilstoši tajā laikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Lai Rīgas domes Finanšu departaments varētu veikt pārrēķinu, ir nepieciešama

vēsturisko kadastrālo vērtību noteikšana, kas jādara Dienestam.

[3.5] Līdz ar Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018. gadam spēkā stāšanos 2006.gada 1.janvārī, zemes gabali vairs neatradās turpmākās izpētes

teritorijā, bet gan savrupmāju apbūves teritorijā.

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķi blakus esošajam /pers. A/ piederošajam zemes gabalam ar kadastra Nr.0100 113 0288 Rīgas dome

acīmredzot ir nomainījusi, jo Kadastra informācijas sistēmā šim zemes gabalam ir noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis „0601 - Individuālo

dzīvojamo māju apbūve” un vērtību zona „Dzīvojamo māju apbūves zonējums”. 2004.gadā zemes gabalam ar kadastra Nr.0100 113 0288, tāpat kā

blakus esošajiem Zemes gabaliem, bija noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis – „Pārējie sabiedriskās nozīmes objekti”.

Šajā gadījumā, it sevišķi ņemot vērā iepriekšējo praksi nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanā. Rīgas domei bija pienākums noteikt

mērķus atbilstoši no jauna apstiprinātajam teritorijas plānojumam un faktiskajai situācijai, kā tas arī ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes

lēmumiem ir izdarīts, sākot ar 2017.gada 19. un 20.jūliju.

Nav pamatota Rīgas domes Finanšu departamenta atsaukšanās uz to, ka neviena tiesību norma neparedz pieteicēju tiesības prasīt nekustamā

īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu par iepriekšējiem periodiem. Tieši pretēji, Rīgas domei ir pienākums novērst pieteicēju tiesību aizskārumu, jo ilgāk

nekā 10 gadus nekustamā īpašuma lietošanas mērķi ir bijuši noteikti neatbilstoši pašas domes izdotiem saistošajiem noteikumiem.

[3.6] Pieteicēji ir saņēmuši Pārvaldes brīdinājumus par to, ka parāds par nekustamā īpašuma nodokli par 2017.gadu /pers. A/ ir 2352,45 euro un

/pers. B/ – 1010,48 euro.

Pieteicēji iespēju robežās ir veikuši aptuvenus aprēķinus par pārmaksāto nekustamā īpašuma nodokli atsevišķi tikai saistībā ar apgrūtinājuma

(applūstošās teritorijas) neievērtēšanu kadastrālās vērtības aprēķinā, un atbilstoši šiem aprēķiniem /pers. A/ par pēdējiem trīs gadiem ir pārmaksājis

nekustamā īpašuma nodokli 2600,63 euro apmērā un /pers. B/ – 1019,58 euro apmērā. Papildus pārmaksa vēl ir veikta saistībā ar nepareizi noteiktiem

nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem.

Pie šādiem apstākļiem pieteicēji lūdz tiesu apturēt Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli

2017.gadam darbību un noteikt pagaidu noregulējumu, līdz tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai šajā administratīvajā lietā, atliekot pieteicēju

pienākumu veikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu par 2017.gadu un aizliedzot Rīgas domei veikt nokavējuma naudas aprēķinu un par 2017.gadu

nesamaksāto nekustamā īpašuma nodokļa summu piedziņu.

[4] 2017.gada 7.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Rīgas domes paskaidrojums par pieteikumu. Rīgas dome pieteikumu uzskata par

nepamatotu un noraidāmu.

[5] Administratīvajā rajona tiesā 2017.gada 27.novembrī saņemts Dienesta paskaidrojums par pieteikumu. Paskaidrojumā Dienests norāda, ka

pieteikumu neatzīst un lūdz noraidīt.

[6] 2018.gada 3.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēju papildus paskaidrojums par Dienesta paskaidrojumiem.

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo daļu Administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes,

ja likumā nav noteikts citādi.

Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs, trešā persona vai

šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī atbildētājs – privātpersona lietās par publisko tiesību līgumiem. Tā kā pieteicēji tiesai neizteica lūgumu

izskatīt lietu mutvārdu procesā un lietā esošie dokumenti ir pietiekami, tiesa, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112. 1panta pirmajai un ceturtajai

daļai, lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[8] Ar Lēmumu Nr.1 ir atzīts, ka Dienesta Rīgas reģionālā nodaļa, reģistrējot zemes vienībām ar kadastra apzīmējumu Nr.0100 113 2375,

Nr.0100 113 2379, Nr.0100 113 2381 apgrūtinājumus ar 2016.gada 16.martu, ir rīkojusies tiesiski.

Tiesa konstatē, ka 2016.gada 16.martā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsniedzis izziņas Nr.DA-16-333-ap un Nr.DA-16-334-ap

(lietas 18.-23.lapa), ar kurām noteikti apgrūtinājumi zemes vienībām ar kadastra apzīmējumu Nr.0100 113 2375, Nr.0100 113 2379, Nr.0100 113

2381, to kodi un platības.

2017.gada 21.aprīlī pieteicēji vērsās Dienestā, lai apgrūtinājumus reģistrētu Kadastra informācijas sistēmā, pievienojot iesniegumam iepriekš

minētās izziņas. Dienests reģistrēja apgrūtinājumus zemes vienībām ar 2016.gada 16.martu, savukārt pieteicēji uzskata, ka apgrūtinājumi bija jāreģistrē ar

2006.gada 1.janvāri, jo apgrūtinājumi noteikti ar Saistošajiem noteikumiem Nr.34, kas stājās spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Vērtējot, kādā kārtībā apgrūtinājumi tiek reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā, tiesa konstatē, ka Noteikumu Nr.263 109.punkts noteic, ka

nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas, kurā uztur aizsargjoslas, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

un citus objektus, kas izraisa nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, tai skaitā apgrūtinājumus, kas attēloti pašvaldības teritorijas plānojumā, Valsts

zemes dienests nosaka digitāli, savietojot apgrūtināto teritoriju robežu karti ar Kadastra informācijas sistēmas datiem.

Kadastra informācijas sistēmā reģistrē nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatora kodu un aprakstu, zemes vienības nekustamā

īpašuma objekta apgrūtinājuma teritorijas platību un tās mērvienību un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma robežu (kontūru).

Minēto noteikumu 169.punktā noteikts, ka šo noteikumu 109.punktā minēto nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu reģistrāciju un aktualizāciju

Kadastra informācijas sistēmā uzsāk pēc Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izstrādāšanas un attiecīgās programmatūras ieviešanas. Līdz tam

Kadastra informācijas sistēmā papildus šo noteikumu 108.punktā minētajiem gadījumiem bez zemes kadastrālās uzmērīšanas uz ierosinātāja iesnieguma

pamata reģistrē vai dzēš ierakstu par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu, ja iesniegta vietējās pašvaldības izziņa par nekustamā īpašuma objekta

apgrūtinājumu, kas nodibināts uz pašvaldības lēmuma vai saistošo noteikumu pamata. Izziņā pašvaldība norāda kadastra objekta kadastra apzīmējumu,

nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma kodu un aizņemto platību.

Ievērojot minētās tiesību normas, līdz Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas darbības uzsākšanai, apgrūtinājumus reģistrē pamatojoties uz

ierosinātāja iesnieguma pamata, turklāt ierosinātājam ir jāiesniedz pašvaldības izziņa par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu, kas nodibināts uz

pašvaldības lēmuma vai saistošo noteikumu pamata, kas satur ziņas par apgrūtinājuma kodu un tā aizņemto platību.

Tādējādi tieši pašvaldības izziņa ir dokuments, kas satur visus apgrūtinājuma reģistrēšanai nepieciešamos datus, proti, ar izziņu tiek noteikts

apgrūtinājuma kods un platība, kas nav izsecināma no saistošajiem noteikumiem par teritorijas plānojumu. Līdz ar to Dienests pamatoti reģistrēja

Kadastra informācijas sistēmā apgrūtinājumus zemes vienībām ar izziņas izsniegšanas datumu, proti, 2016.gada 16.martu, tādējādi nepastāv

priekšnoteikums apgrūtinājumu reģistrēšanai no 2006.gada 1.janvāra.

Vienlaikus tiesa norāda, ka pieteicējiem bija iespējams izziņu par zemes vienību apgrūtinājumiem pieprasīt jau 2006.gadā, tādējādi laikus reģistrējot

tos Kadastra informācijas sistēmā.

[9] No pieteikuma izriet, ka pieteicēji iebilst pret to, ka zemes vienībām nekustamā īpašuma lietošanas mērķi atbilstoši Saistošo noteikumu Nr.34

apstiprinātajam teritorijas plānojumam, nav noteikti ar 2006.gada 1.janvāri, tādējādi tiesai jāpārbauda, vai tiesību normas noteica pienākumu Rīgas domei

mainīt lietošanas mērķus zemes vienībām pirms pieteicēju iesniegumu iesniegšanas, proti, ar brīdi, kad minētie saistošie noteikumi noteica citu lietošanas

mērķi.

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtību nosaka Noteikumi Nr.496.

Noteikumu Nr.496 17.7.apakšpunkts noteic, ka lietošanas mērķu maiņu ierosina, ja iepriekš likumīgi noteiktais lietošanas mērķis un tam piekrītošā

zemes platība neatbilst šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām.

Minēto noteikumu 18.punkts noteic, ka lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu šo noteikumu 16. vai 17.punktā minētajos gadījumos mēneša laikā

ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs, valsts vai vietējās pašvaldības zemei - tās lietotājs vai, ja tāda nav, -

nomnieks. Lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu var ierosināt arī valsts vai pašvaldības institūcija.

Ievērojot minētajās tiesību normās noteikto, tieši nekustamā īpašuma īpašnieks ir atbildīgs par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu aktualizāciju,

savukārt pašvaldības institūcijai ir tikai tiesības ierosināt lietošanas mērķu maiņu.

Augstākā tiesa nolēmumos ir izteikusies attiecībā par brīdi, ar kuru ir reģistrējama nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņa.

Noteikumu Nr.496 3.punkts noteic, ka lietošanas mērķi reģistrē Kadastra informācijas sistēmā. Gadījumos, kad administratīvais akts ir lēmums par

kādu datu reģistrāciju, runa ir par administratīvo aktu ar ilgstošu iedarbību, kurš nodibina kādu tiesisko attiecību, kura ir spēkā tik ilgi, kamēr ir spēkā

administratīvais akts, ar kuru šī attiecība nodibināta. Tāpēc lēmums par ieraksta izdarīšanu Kadastra informācijas sistēmā ir spēkā tik ilgi, kamēr tiek

pieņemts jauns lēmums, kas vai nu tieši atceļ pirmo lēmumu vai aizstāj to, paredzot izdarīt jaunu ierakstu tā ieraksta vietā, kura izdarīšanu paredz pirmais

lēmums (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 16.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-499/2011 9.punktu). Kā jau norādīts, noteikumu Nr.496 17.punkts

noteic zemes vienības lietošanas mērķa maiņas gadījumus, tādējādi arī cita lēmuma, ar kuru tiek konstatēts jaunais mērķis, pieņemšanas pamatus. Jāņem

arī vērā, ka 17.punkts, kā to norādījusi Augstākā tiesa minētajā spriedumā, neaptver situāciju, kurā zemes lietošanas mērķis ir noteikts nepareizi un kurā

šo mērķi nepieciešams koriģēt (turpat, 8.punkts). Tādēļ 17.punkts nav izmantojams kā jau pieņemtā iestādes lēmuma apstrīdēšanas pamats

neierobežotā laikā. Uz tā pamata mērķis var tikt mainīts, nekoriģējot tiesiskās attiecības par laiku līdz attiecīga iesnieguma iesniegšanas brīdim. (sk.

Augstākās tiesas 2013.gada 18.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-237/2013 17.punktu).

Tādējādi, gadījumā, ja iepriekšējais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir bijis noteikts tiesiski, tas nav maināms par iepriekšējo periodu,

aktualizējot datus, sakarā ar nekustamā īpašuma faktiskās vai atļautās, proti, teritorijas plānojumā noteiktās, zemes izmantošanas mērķa maiņu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Rīgas dome tiesiski atteica reģistrēt zemes vienībām nekustamā īpašuma lietošanas mērķu maiņu no 2006.gada

1.janvāra.

[10] Vērtējot Rīgas domes Lēmumu Nr.3 ar, kuru pieteicējiem atteikts pārrēķināt nekustamā īpašuma nodokli zemes vienībām par periodu no

2007.- 2017.gada, tiesiskumu, tiesa konstatē, ka minētie lēmumi pamatoti ar to, ka zemes vienībām nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība aktualizēta

2017.gada 31.maijā un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam tā ir piemērojama no nākamā taksācijas gada, proti, no 2018.gada.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta trešo daļu, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no nekustamā īpašuma nodokļa objekta

kadastrālās vērtības pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī.

Ievērojot to, ka zemes vienībām kadastrālās vērtības aktualizētas 2017.gada 31.maijā (lietas 118., 119., 129., 130., 131., 132., 134., 135.lapa),

tiesa atzīst par tiesisku Rīgas domes lēmumu, ar kuru atteikts pārrēķināt nekustamā īpašuma nodokli zemes vienībām par periodu no 2007.-2017.gadam.

Vienlaikus attiecībā uz pieteicēju papildus paskaidrojumā (lietas 191.-193.lapa) norādīto, ka līdzīgā lietā pieteicējiem tika atzītas tiesības saņemt

pārmaksātā nodokļa atmaksu (lieta A420763010), tiesa konstatē, ka minētās lietas un izskatāmās lietas faktiskie apstākļi ir atšķirīgi, proti, lietā

A420763010 iestāde bija kļūdaini noteikusi būves tipu un attiecīgi kadastrālo vērtību, kas būtu bijusi daudz zemāka, ja šī kļūda nebūtu pieļauta, tādējādi

tika atzītas pieteicēju tiesības uz NĪN pārrēķinu par iepriekšējiem trim gadiem atbilstoši pareizajai nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai. Izskatāmajā

lietā nav konstatējama pašvaldības vai Dienesta pieļauta kļūda nekustamā īpašuma lietošanas mērķu, apgrūtinājumu vai kadastrālās vērtības noteikšanā.

Kā tiesa konstatēja iepriekš, minēto datu korekta norādīšana informācijas sistēmās bija tieši atkarīga no pieteicēju aktīvas rīcības. Ievērojot minēto

izskatāmajā lietā nav piemērojamas atziņas, kas izteiktas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015.gada 19.februāra spriedumā Nr.SKA-

0112-15.

Ievērojot to, ka tiesa atzina, ka nav pamats veikt nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu zemes vienībām par periodu no 2007.-2017.gadam, nav

konstatējama minētā nodokļa pārmaksa par minēto periodu, tādējādi nav uzdodams par pienākumu Rīgas domei atmaksāt pieteicējiem nekustamā

īpašuma nodokļa pārmaksu.

[11] Pastāvot konstatētajiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka pieteicēju pieteikums ir pilnībā noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-290.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

pilnībā noraidīt /pers. A/ un /pers. B/ pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru uzliktu par pienākumu Valsts zemes dienestam

Nekustama īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā labot reģistrētā apgrūtinājuma – applūstošā (10% applūduma varbūtība) teritorija – noteikšanas

datumu no 2016.gada 16.marta uz 2006.gada 1.janvāri, Rīgas domei labot zemes vienību lietošanas mērķu noteikšanas datumu uz 2006.gada 1.janvāri,

un secīgi veikt nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu zemes vienībām ar kadastra Nr.0100-113-2375, Nr.0100-113-2379 un Nr.0100-113-2381 par

2014., 2015., 2016. un 2017.gadu un atmaksāt pārmaksāto nekustamā īpašuma nodokli.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona

tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Pāvele

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese__________________A.Pāvele

Rīgā 2018.gada 11.maijā