Court partially allowed bank's debt collection claim against individual for credit card and loan contract breaches.

Lietas Nr. C36072513

Lietas arhīva Nr. C-0171-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Talsos 2014.gada 13.februārī

Talsu rajona tiesa

tiesnese I.VALBAKA,

ar tiesas sēžu sekretāri S.Tīfentāli,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu akciju sabiedrības „Norvik Banka” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Tiesa

konstatēja :

Akciju sabiedrība „Norvik Banka” (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāju) par parāda

piedziņu, norādot, ka 2006.gada 18.augustā starp pusēm noslēgts līgums Nr.VK10014168 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un

lietošanu, ar kuru atbildētājam piešķirts kredīts Ls 1400 apmērā. Ikmēneša procentu likme 1,79%. Atbildētājs savas saistības nav

pildījis, nav veicis maksājumus atbilstoši līguma apmaksas noteikumiem. Pēdējais maksājums veikts 2007.gada 19.jūlijā Ls 91,67

apmērā. No līguma izrietošās saistības sastāda Ls 2413,76, kas sastāv no atļautā kredīta Ls 1400, neatļautā kredīta Ls 146,89,

procentiem par atļautā kredīta izmantošanu Ls 254,78, līgumsoda par neatļautā kredīta izmantošanu Ls 74,67 un līgumsoda par

ikmēneša maksājuma samaksas nokavējumu Ls 537,42. Procenti par atļautā kredīta izmantošanu, līgumsods par neatļautā kredīta

izmantošanu un līgumsods par ikmēneša maksājuma samaksas nokavējumu aprēķināti par laiku no 2007.gada 31.oktobra līdz

2010.gada 18.oktobrim. Prasītājas pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā ar tiesas 2010.gada

6.decembra lēmumu atstāts bez izskatīšanas. 2007.gada 15.jūnijā starp pusēm noslēgts līgums Nr.329526 par norēķinu karšu

izsniegšanu un lietošanu, ar kuru atbildētājam izsniegta Visa Electron karte. Atbildētājs ar līgumu uzņemtās saistības nav pildījis, jo

nav veicis maksājumus atbilstoši līguma noteikumiem. Prasītāja, lai segtu parāda summu bankai, saskaņā ar līgumu bezakcepta

kārtībā debitējusi atbildētāja kartes kontu. No līguma izrietošās saistības sastāda Ls 6,24, kas sastāv no pamatsummas Ls 3,12,

līgumsoda par pārtēriņu laikā no 2008.gada 1.septembra līdz 2012.gada 28.novembrim Ls 3,12. Prasītāja uzskata, ka tai ir tiesības

atbilstoši Civillikuma 1759.pantam saņemt likumiskos procentus no faktiski neatmaksātās aizdevuma summas – 6% gadā par laiku

no sprieduma pieņemšanas dienas līdz sprieduma izpildei. Prasības pamatojumam norādīts Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1717.,

1720., 1722., 1753., 1756., 1757., 1759., 1765., 1943., 1946.pants, Civilprocesa likuma 1., 23., 26.panta pirmā daļa, 41.panta pirmā

daļa, 134.panta pirmā un 406.6panta trešā daļa. Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja no līguma Nr.VK10014168 izrietošo atļautā

kredīta parādu Ls 1400, neatļauto kredīta parādu Ls 146,89, procentus par atļautā kredīta izmantošanu Ls 254,78, līgumsodu par

neatļautā kredīta izmantošanu Ls 74,67 un līgumsodu par ikmēneša maksājuma samaksas nokavējumu Ls 537,42, kopā Ls 2413,76

un no līguma Nr.329526 izrietošo pamatparādu Ls 3,12 un līgumsodu par pārtēriņu Ls 3,12, apstādinot līgumsoda aprēķina

pieaugumu, tam sasniedzot neatmaksātās pamatsummas apmēru Ls 3,12, kopā Ls 6,24, kā arī lūdz piedzīt tiesāšanās izdevumus un

noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas. (skatīt lietas 5.- 8.lapu)

Atbildētājs nav iesniedzis tiesā rakstveida paskaidrojumus ar iebildumiem pret prasību.

Puses uz tiesas sēdi neieradās, prasītāja par neierašanās iemesliem tiesai paziņoja savlaicīgi, rakstveida iesniegumā tiesai

lūdza lietu izskatīt bez pārstāvja piedalīšanās, norādīja, ka prasību uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem

argumentiem (skatīt lietas 50.lapu); atbildētājs par neierašanās iemesliem tiesai nepaziņoja, nelūdza atlikt lietas izskatīšanu.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 56.panta, 56.1panta un 156.panta pirmo daļu noteikumiem

lietu iespējams izskatīt bez pušu klātbūtnes, jo par tiesas sēdi tām paziņots likumā paredzētajā kārtībā – ar pavēstēm ierakstītos

sūtījumos, prasītāja lūgusi lietu izskatīt bez pārstāvja piedalīšanās. (skatīt lietas 12., 46.-49.lapu)

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma pilnīgi

šādu apsvērumu dēļ:

Saskaņā ar CPL 77.pantu un 2006.gada 15.decembra LR Uzņēmuma Reģistra lēmumu prasītāja ir akciju sabiedrības “Lateko

banka” saistību un tiesību pārņēmēja (skatīt lietas 31.lapu).

Darījuma puses – atbildētājs un akciju sabiedrība ”Lateko banka” 2006.gada 18.augustā noslēdza līgumu Nr.VK10014168

par VIVA MasterCard norēķinu kartes izsniegšanu un lietošanu, ar kuru banka atbildētājam piešķīra kredītlimitu Ls 1400 apmērā, ar

ikmēneša procentu likmi 1,79%, kas ir atbilstoši spēkā esošajiem Tarifiem, un ikmēneša maksājumu Ls 91,67 katra mēneša

25.datumā (skatīt lietas 12., 13., 18., 19.lapā).

Saskaņā ar līguma 1.12. punktu kredīts ir aizdevums, kas sastāv no atļautā un neatļautā kredīta summas.

Līguma 1.13.punkts nosaka, ka atļautais kredīts ir kredīts prasītāja noteiktā limita ietvaros.

Līguma 1.14.punkts nosaka, ka neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz prasītāja noteikto limitu.

Līguma 1.9. un 1.10.punkts nosaka, ka atbildētājam katra norēķina cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) jānorēķinās ar

prasītāju, t.i., jāsamaksā ikmēneša maksājumi.

Līguma 1.22.punkts nosaka, ka Tarifi ir spēkā esošs prasītājas pakalpojumu cenrādis. Tarifos tiek norādīti procentu un

līgumsodu apmēri. Tarifi, to grozījumi un papildinājumi ir līguma neatņemamas sastāvdaļas (skatīt tarifu likmes lietas 12.lapā).

Līguma 5.11.punkts nosaka, ka, ja atbildētājs līdz maksājuma datumam nav samaksājis ikmēneša maksājumu,

atbildētājam jāmaksā līgumsods par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša summas saskaņā ar tarifiem (0.25% dienā).

Ar atbildētāja bankas konta izrakstu pierādīts, ka atbildētājs izmantojis prasītājas VIVA Maestro kartes kontā Nr./konta

numurs/ piešķirto kredīta summu periodā no 2006.gada 18.augusta līdz 2007.gada 23.jūlija (skatīt lietas 14.-17.lapu).

Lietā nav pierādījumu, ka atbildētājs līdz prasības celšanai tiesā vai līdz lietas izskatīšanai tiesā pieprasīto parāda summu

būtu samaksājis labprātīgi. Atbildētājs nav arī iebildis pret prasības apmierināšanu.

Saskaņā ar Latvijas CL 1838.pantu samaksa jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Latvijas CL 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot

otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Latvijas CL 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Tiesa uzskata, ka minētās likuma normas piemērojamas konkrētajā gadījumā, un, ievērojot, ka lietā nav pierādījumu, ka

pušu starpā pastāvētu strīds par 2006.gada 18.augustā noslēgtā līguma tiesīgumu, ievērojot, ka prasītāja kredītu piešķīrusi, ka

atbildētājs kredītu – naudas aizdevumu saņēmis, bet nav veicis kredīta – aizdevuma atmaksu pilnā apmērā, ir likumīgs pamats

atzīt, ka prasība par atļautā kredīta Ls 1400 un neatļautā kredīta Ls 146,89 piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma,

ievērojot arī, ka lietā nav pierādījumu, ka atbildētājs būtu izpildījis laikā un pienācīgā kārtā ar 2006.gada 18.augustā noslēgto

līgumu uzņemtās saistības.

Saskaņā ar Latvijas CL 1946.panta pirmās daļas noteikumiem procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši

norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Arī Latvijas CL 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Savukārt, Latvijas CL 1763.panta 1.punktā noteikts, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu

daudzums sasniedzis kapitāla lielumu, un 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav

darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Šajā gadījumā ikmēneša procentu likme noteikta saskaņā ar spēkā esošajiem Tarifiem un pamatojas uz tiesisku darījumu –

2006.gada 18.augustā noslēgto līgumu Nr.VK10014168.

Latvijas CL 1652.panta 3.punktā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar iepriekš norādītājām likuma normām arī prasība daļā par procentu Ls 254,78 piedziņu ir

pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Latvijas CL 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā

gadījumā, ja viņš šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Latvijas CL 1720.panta 2.punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu termiņā.

Prasītāja aprēķinājusi līgumsodu saskaņā ar līguma 1.22. un 5.10. punktiem, ievērojot noteiktos Tarifus, par neatļautā

kredīta izmantošanu Ls 74,67 apmērā, bet saskaņā ar līguma 1.22. un 5.11.punktiem – par ikmēneša maksājuma samaksas

nokavējumu – Ls 537,42 apmērā par laiku no 2007.gada 31.oktobra līdz 2010.gada 18.oktobrim.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmito daļu tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no

ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma

noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punktu par netaisnīgiem līguma noteikumiem

uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu

vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai

nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Saskaņā ar Latvijas CL 5.pantu, kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim

jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem.

No minētā aizdevuma līguma izriet, ka minētais līgums ir noslēgts starp prasītāju kā pakalpojumu sniedzēju un atbildētāju

kā patērētāju. Tiesa atzīst, ka tiesiskajās attiecībās, kur piedalās patērētājs, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma tiesību normas ir

speciālas tiesību normas, savukārt Civillikuma normas ir vispārējās tiesību normas.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punktu līgumsods patērētāju tiesībās īsteno

kompensācijas principu, līdz ar to, pēc tiesas ieskata, līgumsoda sodošajam elementam, salīdzinot ar kopējo līgumsoda apmēru,

jābūt ļoti minimālam. Tāpat tiesa atzīst, ka līgumsoda mērķis nav pelnīt uz patērētāja rēķina.

Atbildētājs ir kavējis ikmēneša maksājumus, nav tos maksājis pilnā apmērā, un prasītāja uz 2010.gada 18.oktobri

aprēķinājusi un pieprasa līgumsodu, pavisam Ls 612,09 – nedaudz mazāk kā pusi no pamatparāda – Ls 1546,89 apmērā.

Šo līgumsoda summu tiesa novērtē kā nesamērīgu, jo tā gandrīz sasniedz pusi no pamatparāda apmēra un uzskatāma par

iedzīvošanos uz parādnieka rēķina. Kā arī ņemams vērā, ka saskaņā ar prasītājas iesniegto aprēķinu sakarā ar šo aizdevuma

saistību kredīta dzēšanai atbildētājs jau ir samaksājis Ls 1235,01. (skatīt lietas 27.-28.lapu)

Augstākās tiesas Senāta civillietu departamenta 2008.gada 14.maija spriedumā lietā SKC-212 norādīts, ka līgumsoda

piemērošana vērtējama atbilstoši soda samērīguma un taisnīguma principiem.

Tiesa uzskata, ka līgumsods, kas būtu uzskatāms par saprātīgu un samērīgu, ievērojot, parāda lielumu, ir nosakāms 10%

apmērā no pamatparāda summas Ls 1546,89, tas ir Ls 154,69.

Līdz ar to līgumsods piedzenams Ls 154,69 apmērā, bet prasījums daļā par līgumsoda Ls 457,40 piedziņu noraidāms.

Tiesa atzīst, ka neskatoties uz to, ka atbildētājs nav apstrīdējis piedzenamās summas aprēķina pareizību, ievērojot iepriekš

norādītos iegūtos pierādījumus un tiesas apsvērumus, saskaņā ar minētajām likuma normām, prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

Līdz ar to prasība pēc līguma Nr.VK10014168 apmierināma daļēji – par Ls 1956,36 piedziņu.

2007.gada 15.jūnijā puses noslēdza līgumu Nr.329526 par VISA Electron norēķinu kartes izsniegšanu un lietošanu,

kurā atbildētājs apliecinājis, ka ir iepazīstināts ar Noteikumiem un Tarifiem un tiem piekritis. (skatīt lietas 22., 24., 25., 26.lapā)

Līguma 1.21.punkts nosaka, ka Tarifi ir spēkā esošs prasītājas pakalpojumu cenrādis. Tarifos tiek norādīti procentu un

līgumsodu apmēri. Tarifi, to izmaiņas ir līguma un noteikumu neatņemamas sastāvdaļas (skatīt tarifu likmes lietas 22.lapā).

Līguma 5.6.punkts nosaka, ka par neatļautā kredīta izmantošanu maksājams līgumsods par pārtēriņu. Līgumsodi par

pārtēriņu tiek aprēķināti no dienas, kad banka saņem informāciju par darījuma, kura rezultātā pieļauts atļautā kredīta pārtēriņš,

veikšanu līdz tā dzēšanas dienai. Izmantotais neatļautais kredīts tiek atgriezts un līgumsodi par pārtēriņu tiek maksāti bankai līdz

norēķinu dienai. (24% par pārtēriņu gadā no neatļautā kredīta apjoma).

Saskaņā ar līguma 7.2.punktu prasītājai ir tiesības bezakcepta kārtībā debitēt atbildētāja kartes kontu par visām tarifos

norādītajām maksām. Ja kartes kontā nav norakstīšanai nepieciešamās naudas līdzekļu summas, prasītājai ir tiesības norakstīt

šajā punktā minētās summas no kredīta, ar to samazinot neizmantotā kredīta summu un palielinot klienta parāda summu.

Ar atbildētāja bankas konta izrakstu pierādīts, ka atbildētājs izmantojis prasītājas VISA Electron kartes kontu Nr./konta

numurs/ periodā no 2008.gada 30.jūnija līdz 2008.gada 29.augustam un pamatparāds, ko sastāda maksa par kartes lietošanu, ir

Ls 3,12 (skatīt lietas 23.lapu).

Lietā nav pierādījumu, ka atbildētājs līdz prasības celšanai tiesā vai līdz lietas izskatīšanai tiesā pieprasīto parāda summu Ls

3,12 būtu samaksājis labprātīgi, nav arī iebildis pret šī prasījuma apmierināšanu.

Prasītāja aprēķinājusi līgumsodu saskaņā ar līguma 1.21. un 5.6.punktiem, ievērojot noteiktos Tarifus, pamatparāda Ls

3,12 apmērā, ko tiesa uzskata par samērīgu, ievērojot pamatparāda lielumu.

Tiesa atzīst, ievērojot iepriekš norādītos iegūtos pierādījumus un tiesas apsvērumus, saskaņā ar minētajām likuma

normām, prasība – pēc līguma Nr.329526 par pamatparāda Ls 3,12 un līgumsoda Ls 3,12 piedziņu – ir pamatota un

apmierināma pilnīgi.

CPL 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai, ievērojot, kas prasība apmierināma daļēji – par Ls 1962,60 (Ls 1956,36+ Ls

6,24) piedziņu, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva Ls 243,50 (aprēķins: [Ls 1962,60 –

Ls 1500] x 4% + Ls 225 saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.b)punkta noteikumiem, redakcijā, kas bija spēkā

līdz 2013.gada 31.decembrim) un saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu – ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi Ls 3,30 par ierakstītu dokumentu – prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu nosūtīšanu.

Faktiski šajā lietā tiesas izdevumi ir Ls 4,25; no tiem samaksāti Ls 3,30 (skatīt kvīti lietas 11.lapā). Līdz ar to nesamaksātie

tiesas izdevumi ir Ls 0,95 (skatīt kancelejas izziņas lietas 35.- 40., 42.lapā), kas, ievērojot, ka prasība apmierināma daļēji un

ņemot vērā prasītājas lūgumu, iepriekš norādīto likuma normu izpratnē piedzenami no atbildētāja par labu Tiesu administrācijai.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, rezolutīvajā daļā norādāmas arī

prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar šo likuma normu un, ievērojot Latvijas CL 1756. un 1765.panta noteikumus (skatīt pantu

saturu iepriekš), kā arī prasītājas lūgumu, ir pamats atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 procentus gadā no

piespriestās parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), bet ne vairāk kā pamatparāda Ls 1550,01 (Ls

1400+Ls 146,89 + Ls 3,12) apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa

spriedumā nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Tiesa uzskata, ka atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 194. un 204.1 pantu tiesa

nosprieda:

Apmierināt prasību daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „Norvik Banka”, reģistrācijas

Nr.40003072918, no līguma Nr.VK10014168 izrietošo atļautā kredīta parādu EUR 1992,02 (vienu tūkstoti deviņus simtus

deviņdesmit divus euro un 2 centus) jeb Ls 1400 (vienu tūkstoti četrus simtus latus), neatļauto kredīta parādu EUR 209,01 (divus

simtus deviņus euro un 1 centu) jeb Ls 146,89 (vienu simtu četrdesmit sešus latus un 89 santīmus), procentus par atļautā kredīta

izmantošanu EUR 362,52 (trīs simtus sešdesmit divus euro un 52 centus) jeb Ls 254,78 (divus simtus piecdesmit četrus latus un 78

santīmus), līgumsodu EUR 220,10 (divus simts divdesmit euro un 10 centus) jeb Ls 154,69 (vienu simtu piecdesmit četrus latus un 69

santīmus), kopā EUR 2783,65 (divus tūkstošus septiņus simtus astoņdesmit trīs euro un 65 centus) jeb Ls 1956,36 (vienu tūkstoti

deviņus simtus piecdesmit sešus latus un 36 santīmus).

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda EUR 650,82 (sešu simtu piecdesmit euro un 82 centu) jeb Ls 457,40 (četru simtu

piecdesmit septiņu latu un 40 santīmu) piedziņu pēc līguma Nr.VK10014168.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „Norvik Banka”, reģistrācijas

Nr.40003072918, no līguma Nr.329526 izrietošo pamatparādu EUR 4,44 (četrus euro un 44 centus) jeb Ls 3,12 (trīs latus un 12

santīmus) un līgumsodu EUR 4,44 (četrus euro un 44 centus) jeb Ls 3,12 (trīs latus un 12 santīmus), kopā EUR 8,88 (astoņus euro un

88 centus) jeb Ls 6,24 (sešus latus un 24 santīmus).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „Norvik Banka”, reģistrācijas Nr.

40003072918, valsts nodevu EUR 346,47 (trīs simtus četrdesmit sešus euro un 47 centus) jeb Ls 243,50 (divus simtus četrdesmit trīs

latus un 50 santīmus), ar lietas izskatīšanu saistītos tiesas izdevumus EUR 4,70 (četrus euro un 70 centus) jeb Ls 3,30 (trīs latus un 30

santīmus), kopā piedzīt tiesas izdevumus EUR 351,17 (trīs simtus piecdesmit vienu euro un 17 centus) jeb Ls 246,80 (divus simtus

četrdesmit sešus latus un 80 santīmus).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Tiesu administrācijai līdz šim nesamaksātos tiesas izdevumus

EUR 1,35 (vienu euro un 35 centus) jeb Ls 0,95 (95 santīmus).

Noteikt akciju sabiedrībai „Norvik Banka” tiesības saņemt no /pers. A/ par laiku līdz sprieduma izpildei likumiskos procentus –

6% gadā no piespriestās pamatparāda summas, bet ne vairāk kā Ls 1550,01 (vienu tūkstoti piecus simtus piecdesmit latus un 1

santīmu) jeb EUR 2205,47 (divus tūkstošus divus simtus piecus euro un 47 centus).

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Talsu rajona tiesā.

Termiņš sūdzības iesniegšanai skaitāms no pilna sprieduma sastādīšanas 2014.gada 27.februārī.

Tiesnese I.Valbaka