Court dismisses request to declare building non-existent because foundation remains a structural element.

Lietas arhīva Nr. A42-00470-20/15

ECLI:LV:ADRJRIT:2020:0915.A420207919.5.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2020. gada 15. septembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A. Patmalniece,

piedaloties pieteicējas SIA „Gauja trade” pilnvarotajam pārstāvim Selvim Selgam, atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvei Inesei Demei un atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas pilsētas

būvvaldes pārstāvei Ilzei Jaudzemai, trešās personas pieteicējas pusē AS „Rietumu banka” pārstāvei /pers. F/, trešās personas atbildētājas pusē

SIA „Būvniecības partneri” pārstāvjiem /pers. G/ un Inesei Cinītei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Gauja trade” pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Rīgas

domes Pilsētas attīstības departamentam izsniegt izziņu, ar kuru tiktu konstatēta ēkas Prūšu ielā 1A, Rīgā, ar kadastra apzīmējumu 0100 578 0413

piesaistes zemesgabalam Prūšu ielā 1, Rīgā, ar kadastra apzīmējumu 0100 078 0330, neesība.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas būvvaldē (turpmāk arī – būvvalde) 2017. gada 10. februārī saskaņots izmaiņu projekts projektam „Poliklīnika Prūšu ielā 1A”

(turpmāk – Izmaiņu projekts), kas ar 1989. gada 20. jūlija lēmumu Nr. 106/574 saskaņots Rīgas pilsētas izpildkomitejas Galvenajā arhitektūras pārvaldē

(turpmāk – Būvprojekts).

Saskaņā ar zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000109418 pieejamo informāciju būve Prūšu ielā 1A, Rīgā, ir ēku (būvju) nekustamais īpašums,

kas sastāv no nedzīvojamās ēkas – jaunbūves ar kadastra apzīmējumu 0100 078 2002 001 (turpmāk – Ēka). Ēka ir uzbūvēta tās sākotnējā būvapjomā

atbilstoši Būvprojektam un tās īpašniece ir SIA „Būvniecības partneri”.

SIA „Gauja trade” (turpmāk arī – pieteicēja) ir AS „Rietumu banka” piederošā nekustamā īpašuma Prūšu ielā 1, Rīgā, ar kadastra apzīmējumu

0100 078 0330 (turpmāk – Nekustamais īpašums) tiesiskā valdītāja, pamatojoties uz 2003. gada 4. augustā noslēgto līzinga kreditēšanas līgumu

Nr. 310/2003-L par īpašuma tiesību nodošanu pēc līzinga līguma izpildes.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000109418 I. daļas

1. iedaļas 2.1. punktā ir reģistrēta atzīme par Ēkas saistību ar Nekustamo īpašumu, pamatojoties uz 2004. gada 10. jūnija Lielrīgas reģionālās nodaļas

izziņu Nr. 8.-1.11.1/364 (turpmāk – izziņa), kurā norādīts, ka Ēkas pamati iesniedzas Nekustamajā īpašumā, proti, Ēka ir saistīta ar Nekustamo

īpašumu.

Pieteicēja, uzskatot, ka zudis Ēkas piesaistes ar tās valdījumā esošo Nekustamo īpašumu tiesiskais pamats, proti, ir demontētas būves atbilstoši

būvvaldē saskaņotajam Izmaiņu projektam, vērsās būvvaldē, lūdzot konstatēt Ēkas saistības ar Nekustamo īpašumu neesību.

Ar būvvaldes 2019. gada 27. februāra atbildi Nr. BV-19-3061-md (turpmāk – sākotnējais lēmums) atteikts sniegt izziņu, jo pieteicējai nav

subjektīvo tiesību. Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja.

[2] Ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2019. gada 7. maija lēmumu Nr. DA-19-2157-nd (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) (lietas

7.-8. lapa, I sējums) atteikts izskatīt pēc būtības apstrīdēšanas iesniegumu. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītājiem argumentiem.

[2.1] Pieteicējai nav subjektīvo tiesību prasīt izziņas izsniegšanu par citai personai piederošas ēkas (vai kādas tās daļas) neesamību dabā, jo

atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 11. punktam

būvvalde izdod dokumentu, kas apliecina būves neesību pēc zemes vai būves īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja vai lietotāja pieprasījuma

saņemšanas. Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk – Kadastra likums) 24. panta pirmajai daļai nekustamā īpašuma objekta

dzēšanu var ierosināt tikai nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts.

[2.2] Izmaiņu projekts Būvprojektam nav nodots ekspluatācijā, līdz ar to būvvaldei nav tiesību ierosināt kadastra datu aktualizāciju atbilstoši

Kadastra likuma 13. panta otrajai daļai.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2019. gada 7. jūnijā saņemts pieteicējas pieteikums (lietas 4.-5.lapa), kurā lūgts uzlikt par pienākumu

departamentam izsniegt izziņu, ar kuru tiktu konstatēta Ēkas piesaistes Nekustamajam īpašumam neesība, ņemot vērā, ka pārsūdzētajā lēmumā personas

tiesības ierosināt veikt nekustamā īpašuma objekta noteikšanu ir kļūdaini attiecinātas vienīgi uz Ēku, ignorējot apstākli, ka ar šādām tiesībām ir apveltīta

arī pieteicēja attiecībā uz Nekustamo īpašumu kā tā tiesiskā valdītāja.

[4] Departaments 2019. gada 12. jūlija paskaidrojumos (lietas 16. lapa, I sējums) norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms,

pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem.

[5] Būvvalde 2019. gada 15. jūlija paskaidrojumos (lietas 18. lapa, I sējums) pievienojas pārsūdzētajā lēmumā norādītajam, papildus norādot, ka

pēc ģeodēziskajiem uzmērījumiem un būvniecības tehniskās dokumentācijas Ēka faktiski atrodas uz diviem zemesgabaliem, tai skaitā, Ēkas esošā

atbalsta siena iesniedzas Nekustamajā īpašumā. Apstākli, ka Ēkas atbalsta siena nav nojaukta, pierāda būvvaldes 2019. gada 25. februāra atzinums

Nr. BV-19-458-atz par būves pārbaudi.

[6] Trešā persona AS „Rietumu banka” paskaidrojumā (lietas 135. lapa, I sējums) par pieteikumu to uzskata par pamatotu un pilnībā pievienojas

pieteikumā paustajai argumentācijai, papildus norādot, ka konstatēts, ka dabā ir tikušas veiktas izmaiņas, proti, demontēta iepriekš esošā robežsiena

starp Ēku un bankai piederošo Nekustamo īpašumu. Pēc Ēkas robežsienas demontāžas ir zudis Ēkas piesaistes Nekustamajam īpašumam pamats.

[7] Trešā persona SIA „Būvniecības partneri” paskaidrojumā (lietas 63.-65. lapa, I sējums) par pieteikumu to neatzīst un lūdz to noraidīt,

norādot, ka Izmaiņu projektā ir paredzēta zemesgabalam piegulošās robežas Ēkas virszemes daļas demontāža, taču Ēkas pamati Izmaiņu projektā paliek

nemainīgi, jo nodrošina Ēkas stabilitāti. Ievērojot minēto, nav zudis Ēkas piesaistes Nekustamajam īpašumam tiesiskais pamats.

Papildus paskaidrojumā (lietas 156.-159. lapa, I sējums) trešā persona lūdz izbeigt tiesvedību lietā pieteicējas subjektīvo tiesību neesamības dēļ,

jo ieraksta dzēšanu kadastrā ir tiesīgs ierosināt tikai Ēkas īpašnieks.

[8] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka

būvniecības gaitā daļa no Ēkas tika demontēta, Nekustamajā īpašumā iestiepjas pamatu pēda, daļa no pamatiem, kas balsta blakus esošo ēku. Secinot,

ka uz pieteicējas zemesgabala pusi vērstā Ēkas daļa ir demontēta, pieteicēja izdarīja loģisku pieņēmumu, ka faktiskā situācija ir mainījusies. Atbalsta

sienai, pēc pieteicējas ieskata, vajadzētu atbalstīt kādu ēkas konstrukciju, lai kalpotu pēc nozīmes, bet faktiski tā ne ko neatbalsta. Pieteicēja uzskata, ka,

ja nav saglabājies neviens konstruktīvais elements, tad izsniedzama izziņa par būves neesamību. Pieteicēja uzskata, ka iestādei vajadzēja apsekot

Nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos, vai ir saglabājušies konstruktīvie elementi.

Trešā persona pieteicējas pusē pievienojās pieteicējas pārstāvja izteiktajiem argumentiem, kā arī uzturēja lietā sniegtos paskaidrojumus pilnā

apmērā.

Atbildētāja pārstāve paskaidroja, ka Rīgas pilsētas Būvinspekcija 2004. gada 3. jūnijā izdeva izziņu (lietas 24. lapa, I sējums), kuras otrajā

punktā norādīts, ka atbilstoši Būvprojektam būves pamati iesniedzas Nekustamajā īpašumā. Arī pieteicējas iesniegtajā 2018. gada 15. oktobra tehniskās

apsekošanas slēdzienā (lietas 141., 142. lapa, I sējums) izdarīts secinājums, ka faktiskā situācija atbilst būvniecības iecerei. Priekšnoteikums izziņai par

būves neesību dabā ir apstāklis, ka būvei nav saglabājies neviens konstruktīvais elements. Konkrētajā gadījumā Nekustamajā īpašumā atrodas trešajai

personai (SIA ,,Būvniecības partneri”) piederoši ēkas pamati, kas iesliecas pieteicējas zemes gabalā. Pamati ir celtnes daļa, kuras galvenais uzdevums ir

sadalīt un pārnest ēkas slodzi uz tās pamatni. Uz apstākli, ka būves pamati ir saglabājušies norāda izdotā būvatļauja, kā arī 2004. gada izziņa apliecina to,

ka šie pamati ir. Iestādei šobrīd nav pierādījumu, ka faktiskā situācija ir mainījusies. Tādēļ konstatējot, ka būves elementi ir saglabājušies, iestādei nav

tiesību izdot izziņu, kas apliecinātu būves neesību.

Trešā persona atbildētājas pusē paskaidroja, ka balstsiena ir siena, uz kuru balstās konstrukcijas no augšas, savukārt atbalsta siena – ir siena, kas

notur grunti starp līmeni. Tāpēc ir atbalsta siena, uz kuras nekam nav jābalstās, bet, kas notur grunti un spiedienu no sāniem. Saistībā ar cokolsienu un

sākotnējā projekta apakšzemes konstrukcijām, kādas tās ir patlaban, ar izmaiņu projektu nekas netika skarts. Līdz ar to būvinspektori laika periodā no

2017. gada nav konstatējuši un nav pierādījumi lietā, ka būtu patvaļīgas atkāpes no izmaiņu būvprojekta. Līdz ar to apakšzemes konstrukcijas dabā

pastāv un nav nekādu citu pierādījumu, kas šo apgalvojumu noliegtu.

Motīvu daļa

[9] Tiesa sākotnēji izvērtēs pārsūdzētajā lēmumā izteiktos un arī trešās personas tiesas sēdē uzturētos argumentus par to, ka tiesvedība lietā

izbeidzama. Proti, tiesas sēdē atbildētāja pārstāve vairs neuzturēja argumentu par to, ka pieteicējai nav subjektīvo tiesību iesniegt pieteikumu, tomēr

trešās personas pārstāve šādu argumentu uzturēja.

Trešā persona uzskata, ka pieteicējai nav tiesību iesniegt pieteikumu (Administratīvā procesa likuma 282. panta 2. punktā paredzētais tiesvedības

izbeigšanas pamats), jo pieteikums nav saistīts ar pieteicējas subjektīvo tiesību aizsardzību.

Izvērtējot minētos argumentus, tiesa secina turpmāk minēto.

[10] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 31. panta otrajai daļai pieteikumu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, var iesniegt privātpersona,

kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas.

Atbilstoši Kadastra likuma 24. panta pirmajai daļai nekustamā īpašuma objekta dzēšanu var ierosināt tikai nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja

tāda nav, tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts. Savukārt atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 11. punktam būvvalde izdod dokumentu, kas apliecina

būves neesību pēc zemes vai būves īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja vai lietotāja pieprasījuma saņemšanas. Attiecīgi no minētajām normām

tiešām izriet, ka izziņu par būves neesamību ir tiesības pieprasīt attiecīgās būves īpašniekam.

Vienlaikus, vērtējot jautājumu par pieteicējas subjektīvo tiesību esību, tiesa ņem vērā Augstākās tiesas 2019. gada 31. janvāra lēmumā Nr. SKA-

888/2019 norādītās atziņas. Proti, minētajā lietā tiesā vērsās zemes gabala īpašniece, uz kuras zemes atradās meliorācijas objekts. Pieteicēja, vēršoties

iestādē un tiesā, ir vēlējusies veikt tādas darbības, kas vērstas uz pieteicējas nekustamajā īpašumā esošā meliorācijas objekta (kas atbilstoši pieteicējas

iestādē paustajam šobrīd ir sliktā tehniskajā stāvoklī) sakārtošanu un pārbūvi. Minētās darbības pieteicēja vēlas veikt pati, jo tās neveic par strīdus būves

uzturēšanu atbildīgā iestāde. Attiecīgi Augstākā tiesa atzina, ka pieteicējai konkrētajā situācijā ir no Latvijas Republikas Satversmes 105. panta izrietošas

subjektīvās tiesības vērsties gan iestādē, gan tiesā ar prasījumu, kas saistīts ar pieteicējas īpašuma tiesību aizskāruma novēršanu apstākļos, kad attiecīgā

iestāde pienācīgi nepilda savu publisko funkciju nodrošināt valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanu un atjaunošanu (vai tas tā tiešām ir,

skaidrojams, izskatot lietu pēc būtības). Lai arī pieminētajā lietā strīdus būve bija zemesgrāmatā nereģistrēts īpašums, tiesa uzskata, ka šī ir salīdzināma

situācija tādā ziņā, ka zemes īpašniekam ir tiesības prasīt izziņu par būves neesamību dabā, ja būve dabā tik tiešām nepastāv, bet attiecīgās būves

īpašnieks neveic darbības tās dzēšanai, neveic Kadastra likuma 13. panta otrajā daļā noteikto pienākumu. Proti, arī šajā gadījumā prasījums ir saistīts ar

pieteicējas īpašuma tiesību aizskāruma novēršanu, tāpēc prasījums skatāms pēc būtības.

[11] Pieteicējas tiesības vērsties tiesā paredz arī Administratīvā procesa likuma 91. panta trešā daļa, kas noteic, ka privātpersona, kura uzskata, ka

iestādes sniegtā izziņa nav pareiza, var vērsties iestādē ar iesniegumu par pareizas izziņas izdošanu. Ja iestāde iesniedzēja lūgumu neapmierina, iesniedzējs

var apstrīdēt un pārsūdzēt šo iestādes lēmumu kā administratīvo aktu. Administratīvās rajona tiesas nolēmums lietā par iestādes sniegto izziņu, izziņas

nesniegšanu vai atteikumu sniegt izziņu nav pārsūdzams.

Kā norādīts doktrīnā, ja iestāde uz iesniegumu atbild, piemēram, ka uz konkrēto iesniedzēju kaut kādu iemeslu dēļ neattiecas tiesību normas, no

kurām izriet tiesības vērsties iestādē ar iesniegumu un saņemt atbildi, šāda atbilde ir administratīvs akts, jo iestāde apzināti pasaka, ka iesniedzējam nav

tiesību. Tāpat vērtējami arī uzziņas un izziņas nesniegšanas vai sniegšanas atteikuma gadījumi. Šāda veida atteikumi ir specifiski ar to, ka pārsūdzēšanas

mērķis ir panākt, lai tiesa uzliek iestādei par pienākumu veikt faktiski rīcību – sniegt atbildi, izsniegt informāciju, izsniegt uzziņu u.tml. Proti, lai arī

atteikums ir uzskatāms par administratīvu aktu, pieteicējam tiesā jāvēršas nevis ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (kā tas būtu, ja

iestāde būtu atteikusi labvēlīga administratīvā akta izdošanu), bet gan ar pieteikumu par pienākuma uzlikšanu iestādei (184. panta pirmās daļas 2. punkts)

(Višķere I. 89. pants. Iestādes faktiskās rīcības jēdziens. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Briedes J. zin.red.,

Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 894.-895. lpp.).

[12] Pieteicēja vērsās iestādē ar lūgumu izsniegt izziņu par Ēkas neesību dabā. Pieteicēja vēlas, lai iestāde izdotu konstatējošo administratīvo aktu,

ar kuru tiktu noteikts lietas publiski tiesisks stāvoklis, proti, ka būve, kas ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, neeksistē

dabā. Šāds administratīvais akts nosaka tiesisko situāciju un ir saistošs gan adresātam, gan iestādēm (sk. J.Briede. Administratīvais akts – Rīga:

Latvijas Vēstnesis, 2003. –126.lpp.).

Būvniecības likuma 1. panta 7. punkts noteic, ka būves nojaukšana ir būvdarbi, kuru rezultātā būve vai tās daļa beidz pastāvēt.

Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 11. punktu, ja būvei nav saglabājies neviens konstruktīvais elements un teritorija ir sakārtota, būvvalde pēc

zemes vai būves īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja vai lietotāja pieprasījuma saņemšanas 10 darbdienu laikā veic apsekošanu dabā un izdod

dokumentu, kas apliecina būves neesību.

Tātad priekšnoteikums izziņas par Būves neesību dabā izsniegšanai ir apstāklis, ka Būvei nav saglabājies neviens konstruktīvais elements.

[13] Pieteicēja, uzskata, ka Ēka ir demontēta atbilstoši Izmaiņu projektam, ko apstiprina arī 2018. gada 15. oktobra tehniskās apsekošanas

slēdziens.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka atbilstoši būvniecības dokumentācijai, Izmaiņu projekts nesatur atbalstsienas apakšzemes

konstrukciju demontāžu, proti, esošo pamatu plātne, šķembu pamatne un atbalsta cokolsiena netiek mainītas (lietas 48.-53. lapa, 77.-82. lapa, I

sējums).

Pārbaudot pieteicējas iesniegto 2018. gada 15. oktobra tehniskās apsekošanas slēdzienu, secināms, ka speciālists konstatējis, ka demontāža ir

notikusi atbilstoši Izmaiņu projektam, atbalstsieniņas pamata izbūves esamība un konfigurācija, ieskaitot pamata pēdu, ar virszemes vizuālo apskati nav

konstatējama (lietas 141.-142. lapa, I sējums).

Lietā atrodas Rīgas pilsētas būvvaldes 2019. gada 25. februāra Atzinums Nr. BV-19-458-atz par būves pārbaudi, kurā konstatēts, ka situācija

atbilst saskaņotajam Izmaiņu projektam – demontēts Ēkas apjoms asīs 14’–16. Atbilstoši Izmaiņu projektam nav paredzēta atbalstsienas demontāža.

Apsekošanas laikā konstatēts, ka atbalstsiena neatrodas uz Nekustamā īpašuma, kā arī atbalstsiena nav saistīta ar Ēkas konstrukcijām. Apsekošanas

laikā konstatēts, ka atbalsta siena nav nojaukta (lietas 44.-45.lapa, I sējums).

Trešā persona ir iesniegusi savu 2020. gada 10. augusta tehniskās apsekošanas slēdzienu ar atrakto pamatu fotofiksāciju (lietas 27.-49. lapa, II

sējums).

Izvērtējot minētos dokumentus, tiesa secina, ka pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus, kas apstiprinātu Ēkas neesamību dabā. Proti, pieteicējas

iesniegtajā 2018. gada 15. oktobra tehniskās apsekošanas slēdzienā speciālists ir norādījis, ka pamatus vizuāli nevar konstatēt. Arī tiesas sēdē pieteicēja

norādīja, ka nezina, vai Ēkas pamati ir vai nav saglabājušies. Savukārt Ēkas īpašniece ir iesniegusi pietiekamus pierādījumus, lai secinātu, ka Ēkas pamati

ir saglabājušies, proti, minēto apstiprina tas, ka Izmaiņu projektā nav paredzēta pamatu demontāža, gan papildus iesniegtā objekta fotofiksācija apliecina

pamatu esību.

[14] Kā norādīts Dr. Sc. Ing. Jāņa Auzukalna uzskates materiālā par atbalsta sienu sauc darinājumu, kas paredzēts zemes vai citu birstošu vielu

saturēšanai. Ja inženierdarinājumos gruntis nākas noturēt zem leņķa, kas ir lielāks par dabiskās nogāzes leņķi, tad ir jāizbūvē atbalsta sienas, kuras uzņem

zemes spiedienu. Piemēram – ēku pamati pagraba telpās, krastmalu un ceļu nostiprinājumi u.t.t. (http://www2.llu.lv/buvmehanika/res/spec/P7.pdf).

Lai arī Vispārīgajos būvnoteikumos nav dots jēdziena „būves konstruktīvie elementi” skaidrojums, no noteikumu 4. pielikuma „Būves ekspertīzes

atzinums” 2.2. apakšpunkta izriet, ka būves konstruktīvie elementi ir pamati, vertikālā konstrukcija, starpstāvu pārsegumi un jumta konstrukcija. Tāpat arī

Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 48 „Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 24.1.4. apakšpunktā noteikts, ka būves

uzmērīšanas vajadzībām būves konstruktīvie elementi ir pamati, ārsienas (karkass), pārsegums un jumts. Minēto noteikumu 4. pielikumā „Akts par ēkas

konstruktīvo elementu nolietojumu” arī kā viens no vērtējamajiem konstruktīvajiem elementiem ir norādīti pamati.

Ievērojot norādīto, secināms, ka pamati ir būves konstruktīvais elements. Tādēļ, konstatējot, ka kāds no Ēkas konstruktīvajiem elementiem ir

saglabājies, iestāde nav tiesīga izdot dokumentu, kas apliecina būves neesību. Lai būvvaldei būtu tiesisks pamats izsniegt izziņu par būves neesību dabā,

konkrētajā gadījumā nepieciešams demontēt būves pamatus un sakārtot teritoriju, kurā Ēka atrodas.

Ņemot vērā, ka Ēkas pamati dabā pastāv, nav konstatējams obligāts priekšnoteikums izsniegt pieteicējai izziņu par būves neesību dabā, jo Ēkai

joprojām pastāv viens konstruktīvs elements (pamati).

[15] Attiecībā uz pieteicēja pārstāvja tiesas sēdē izteikto iebildumu, ka iestāde nav apsekojusi Nekustamo īpašumu dabā, tiesa norāda, ka

izskatāmajā gadījumā nav konstatējama šādas darbības lietderība, jo pieteicēja iesniegumā atsaukusies uz Izmaiņu projektu, attiecīgi iestāde pamatoti

norādījusi, ka tikai pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, būtu pamats vērtēt jautājumu par būves neesamību. Tiesa norāda, ka šis vispārīgi ir pamatots

arguments gadījumā, ja Izmaiņu projekts paredzētu pamatu demontāžu. Tāpat nav nepieciešama Nekustamā īpašuma apsekošana, ja būvvalde jau no tās

rīcībā esošajiem būvvaldē saskaņotās būvniecības tehniskās dokumentācijas dokumentiem redz, ka Ēkas atbalsta siena nav nojaukta, ko pierāda arī

būvvaldes 2019. gada 25. februāra atzinums Nr. BV-19-458-atz par būves pārbaudi. Attiecīgi iestāde ir rīkojusies tiesiski, jo norādījusi to informāciju,

kāda ir tās rīcībā.

Attiecībā uz pieteicēja pārstāvja tiesas sēdē izteikto iebildumu par Ēkas lietderību, tiesa norāda, ka pieteicējai nav subjektīvu tiesību prasīt vērtēt

citas personas īpašumā esoša un Zemesgrāmatā reģistrēta nekustamā īpašuma esības lietderību.

[16] Ievērojot iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā nepastāv apstākļi pieteicējas prasījuma apmierināšanai – pienākuma

uzlikšanai būvvaldei izdot pieteicējai izziņu par Būves neesību dabā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 91. panta trešo daļu, 251. panta sesto daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt SIA „Gauja trade” pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam izsniegt izziņu, ar kuru tiktu

konstatēta ēkas Prūšu ielā 1A, Rīgā, ar kadastra apzīmējumu 0100 578 0413 piesaistes zemesgabalam Prūšu ielā 1, Rīgā, ar kadastra

apzīmējumu 0100 078 0330, neesība.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese (paraksts) A.Patmalniece