Court dismissed appeal against administrative fine for underground cable damage by excavator operator.

Lietas Nr. 132036616

Lietas arhīva Nr. 1-0366-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016. gada 11. novembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere

rakstveida procesā Jēzusbaznīcas ielā 6, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc SIA „Eirobūvmetāls” iesniegtās sūdzības par

Liepājas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2016. gada 13. jūnija lēmuma Nr. 315 administratīvā pārkāpuma lietā atcelšanu.

Aprakstošā daļa

Tiesā 2016. gada 8. jūlijā saņemta pārsūtītā sūdzības iesniedzēja SIA „Eirobūvmetāl” (turpmāk arī - sūdzības iesniedzējs) 2016. gada 22. jūnijā

iesniegtā sūdzība par Liepājas pilsētas domes Administratīvās komisijas (turpmāk arī – Iestāde) 2016. gada 13. jūnija lēmuma Nr. 315 administratīvā

pārkāpuma lietā (turpmāk arī – Lēmums) atcelšanu.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses 2016. gada 12. jūlija lēmumu pieņemta sūdzība un ierosināta tiesvedība, lieta nolikta izskatīšanai

rakstveida procesā uz 2016. gada 10. novembri, nosakot nolēmuma pieejamību tiesas kancelejā 2016. gada 11. novembrī.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka Lēmumam nepiekrīt, jo uzskata, ka Lēmums ir nepamatots un tādēļ lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā

izbeidzama. Uzskata, ka sūdzības iesniedzējam nepamatoti piemērots naudas sods 140 EUR pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 94. panta

pirmās daļas, jo Lēmums pieņemts, atzīstot par pamatotu viena komersanta – AS “Sadales tīkls” viedokli, un neesot pietiekamiem objektīviem

pierādījumiem. Norāda, ka nav strīda par faktu, ka bojāts tika darbu veikšanas laikā apakšzemes elektrokabelis, taču ir strīds par apstākļiem kādos tas

bojāts, jo sūdzības iesniedzējs neveica rakšanas darbus, bet gan novāca būvgružus zemes virskārtā ar ekskavatoru, un kabelis neatradās 70 cm dziļumā.

Uzskata, ka kabeļa bojājums ir AS “Sadales tīkli” veikto būvniecības darbu rezultāts, kas pārkāpa 2014. gada 30. septembra Ministru kabineta

noteikumu Nr. 573 “Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi” prasības un noteiktos standartus. Uzskata, ka sūdzības

iesniedzējs nav atzīstams par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā aiz neuzmanības, jo darbi veikti, saņemot neprecīzu informāciju no elektrotīklu īpašnieka.

Lūdz tiesu atcelt Lēmumu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Lietai pievienots 2016. gada 6. jūlija Iestādes rakstveida paskaidrojums, kurā norāda, ka sūdzību neatzīst, jo, veicot nojaukšanas darbus objektā

/adrese/ ar ekskavatoru, sūdzības iesniedzējam bija jārēķinās, ka sakārtojot teritoriju ar ekskavatoru, skarot arī zemes virskārtu, var tikt bojāta arī

kabeļu līnija. Kā arī avārijas gadījumā darbu veicējam ir jāpaziņo par bojājumiem, taču sūdzības iesniedzēja gadījumā izraktā bedre bija aizbērta, lai

slēptu bojājumu, savukārt sūdzības iesniedzēja sagatavotās fotogrāfijas netika iesniegtas ne Valsts policijā, ne Iestādē līdz lēmuma pieņemšanas dienai,

līdz ar ko vērtējams kritiski, tāpat kā apgalvojumi par kabeļa atrašanās dziļumu, kā arī sarkanās lentas neesamību, jo sniegti ar mērķi izvairīties no

administratīvās atbildības.

2016. gada 13. oktobrī lietā saņemts cietušā – AS “Sadales tīkli” rakstveida paskaidrojums, kurā Lēmumu uzskata par pamatotu, un norāda, ka

2016. gada 8. februārī AS “Sadales tīkls” Rietumu Dispečervadības centrs plkst. 14.32 saņēma signālu uz datoru, ka ir zemslēgums 10 KV kabeļu līnijās

1239-2-1313-1 un 1234-2-1313-2. AS “Sadales tīkls” ekspluatācijas funkcijas Rietumu ekspluatācijas daļas Liepājas nodaļas darbinieki izbraucot uz

notikuma vietu konstatēja, ka SIA “Eirobūvmetāls”, veicot ēkas nojaukšanas darbus /adrese/, ar ekskavatoru vācot būvgružus, aizķēra 10 kV iepriekš

minētās kabeļu līnijas, tas pārraujot, kā rezultātā tika nodarīti AS “Sadales tīkls” zaudējumi. Turklāt SIA “Eirobūvmetāls” rakšanas atļauju AS “Sadales

tīkls” netika prasījis, ka arī nenoliedz, ka tika veikti ēkas nojaukšanas darbi un strādāts ar ekskavatoru. Turklāt ēkas /adrese/ nojaukšanas projektā AS

“Sadales tīkls” norādīja kabeļu līnijas atrašanās vietas, līdz ar to sūdzības iesniedzējam kabeļu atrašanās vietas bija zināmas un bija jārēķinās, ka. novācot

būvgružus un sakārtojot teritoriju ar ekskavatoru un aizskarot zemes virsējo kārtu, var tikt bojāta arī kabeļu līnija. Kā arī AS “Sadales tīkls” 2016. gada

23.februārī iesniedza Valsts policijas Kurzemes reģionālā pārvaldes Liepājas iecirknī pieteikumu ar reģistrācijas Nr. 30EF40-19.04/158 Par elektrotīkla

bojāšanu /adrese/, kā arī lūdza atzīt par cietušo. Kā arī 2016. gada 13. jūnijā Liepājas pilsētas Domes Administratīvas komisijas sēdē AS “Sadales tīkls”

tika atzīts par cietušo, kā arī tas tika ieprotokolēts Liepājas pilsētas Administratīvās komisijas sēdes protokolā.

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, secina, ka Lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma.

Tiesa Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – Latvijas APK) 289. 6pantā reglamentētās kompetences ietvaros atzīst, ka ir

noticis administratīvais pārkāpums, kas paredzēts Latvijas APK 94. panta pirmajā daļā, kura izdarīšanā vainojams SIA „Eirobūvmetāls”.

Tiesa konstatē, ka 2016. gada 29. aprīlī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors O.

Samsonova sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC 201548 (turpmāk arī – Protokols) SIA “Eirobūvmetāls”, ar kuru konstatēts, ka 2016.

gada 8. februārī plkst. 14.32 Liepājā, Flotes ielā 3, SIA “Eirobūvmetāls”, veicot ēkas nojaukšanas darbus vācot būvgružus, ar ekskavatora kausu

nejauši aizķēra kabeļa līnijas (zemslēgums 10 kV) 1239-2-1313 un 1234-2-1313-2, ar ko ir pārkāpta Latvijas APK 94. panta pirmā daļa.

Ar Liepājas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2016. gada 13. jūnija lēmumu Nr. 315 SIA “Eirobūvmetāls” atzīta par vainīgu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas APK 94. panta pirmās daļas un uzlikts naudas sods 140 EUR.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 12 panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesa neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu atceļ iestādes

lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības šādos gadījumos:

1) lietu izskatījusi iestāde, kurai nebija tiesību attiecīgo administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt;

2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas vietu un laiku;

3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par lietvedības valodu;

4) lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;

5) lietā nav pilna lēmuma.

Pārbaudījusi iesniegto sūdzību un lietas apstākļus, tiesa nekonstatē kādu no Latvijas APK 289.12 panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem, un uz

tādiem faktiski nav atsaucies arī sūdzības iesniedzējs. Tādējādi, tiesas ieskatā, Lēmumu pamatoti Iestāde pieņēma uz tās rīcībā esošās informācijas

pamata, kā arī Lēmums pieņemts atbilstoši Iestādes kompetencei. Līdz ar ko, tiesa nekonstatē Latvijas APK 289. 1 2 panta pirmajā daļā norādītos

gadījumus, kas būtu pamats atcelt Iestādes lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības, tāpat tiesa nekonstatē kādus apstākļus

attiecībā uz Iestādes pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6pantā reglamentēto kompetenci, tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas

naudu.

Saskaņā ar Latvijas APK 94. panta pirmo daļu, par elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas bojāšanu aiz neuzmanības - uzliek naudas sodu

fiziskajām personām no septiņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām - no simt četrdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Tiesa secina, ka ar 2016. gada 29. aprīlī sastādīto Protokolu ir konstatēts, ka SIA “Eirobūvmetāls” 2016. gada 8. februārī plkst. 14.32 Liepājā,

Flotes ielā 3, veicot ēkas nojaukšanas darbus vācot būvgružus, ar ekskavatora kausu nejauši aizķēra kabeļa līnijas (zemslēgums 10 kV) 1239-2-1313 un

1234-2-1313-2, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 94. panta pirmajā daļā.

Lietā, kā to norāda pats sūdzības iesniedzējs, nav strīda par faktu, ka darbu veikšanas laikā tika bojāts apakšzemes elektrokabelis, taču sūdzības

iesniedzējs apstrīd apstākļus, kādos elektrokabelis bojāts, jo uzskata, ka faktiski elektrokabelis neatradās 70 cm dziļumā, un tā bojājums ir AS “Sadales

tīkli” veikto būvniecības darbu rezultāts, kas pārkāpa 2014. gada 30. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 573 “Elektroenerģijas ražošanas,

pārvades un sadales būvju būvnoteikumi” prasības un noteiktos standartus, bet sūdzības iesniedzējs darbus veica, saņemot neprecīzu informāciju no

elektrotīklu īpašnieka.

Tā kā sūdzības iesniedzējs nav konkrēti norādījis, kādu Ministru kabineta noteikumu Nr. 573 “Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales

būvju būvnoteikumi” punktu prasības tieši pārkāpa AS “Sadales tīkls”, un nav iesniedzis saviem iebildumiem pierādījumus, tad tiesa nekonstatē tādus

apstākļus, kas tieši mazinātu sūdzības iesniedzēja atbildību konkrētajā gadījumā.

Tiesas ieskatā minētā administratīvā pārkāpuma fakts ir pierādīts ar pievienotajiem lietas materiāliem - 2016. gada 29. aprīlī Valsts policijas

Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora Olgas Samsonovas sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr. PC 201548, izrakstu ar rezolūciju no Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Notikumu žurnāla 26.02.2016., kur fiksēts, ka

notikumā cietušais ir AS “Sadales tīkls”, ar AS “Sadales tīkls” 2016. gada 23. februāra vēstuli Valsts policijai par elektrotīkla bojāšanu Flotes ielā 3,

Liepājā ar lūgumu uzsākt administratīva pārkāpuma lietvedību un atzīt AS “Sadales tīkls” par cietušo, un ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes

Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora O. Samsonovas lēmumu uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā, cietušā AS “Sadales

tīkls” pilnvarotā pārstāvja /pers. D/ liecību 2016. gada 28. aprīlī un rezolūciju par AS “Sadales tīkls” atzīšanu par cietušo, liecinieka /pers. E/ liecību

2016. gada 28. aprīlī, SIA “Eirobūvmetāls” darbinieka – brigadiera /pers. F/ 2016. gada 29. aprīļa paskaidrojumu to kopumā un savstarpējā sakarībā.

Kā arī AS “Sadales tīkls” Liepājas nodaļas elektrotīkla bojājuma aktā Nr. 188, 2016. gada 10. februārī, fiksēts minētais elektrokabeļa bojājums, sniegts

tā apraksts, shēma, un jau sākotnēji pievienotas trīs fotogrāfiju izdrukas.

Savukārt sūdzības iesniedzējs pievienojis četru fotogrāfiju izdrukas tikai 2016. gada 5. augustā, norādot, ka sūdzības iesniedzēja darbinieki arī

veica fotografēšanu, taču no minētajām fotogrāfijām nav viennozīmīgi secināms, kurā brīdī un kādos apstākļos ir veikta šāda fotografēšana un kādā

dziļumā atrodas kabelis, līdz ar ko tiesa atzīst par pamatotiem Iestādes rakstveida iebildumus sakarā ar to, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtās fotogrāfijas

iepriekš netika iesniegtas ne Valsts policijā, ne Iestādē līdz Lēmuma pieņemšanas dienai. Tāpat tiesa ņem vērā arī iestādes rakstveida paskaidrojumā

norādīto, ka pēc avārijas darbu veicējs – sūdzības iesniedzējs pats nepaziņoja par bojājumiem, bet izraktā bedre bija aizbērta, lai slēptu bojājumu, ko

faktiski nav apstrīdējis sūdzības iesniedzējs, un kas tika norādīts arī Lēmumā. Tāpat arī cietušā AS “Sadales tīkls” 2016. gada 10. oktobra izziņa

apstiprina, ka SIA „Eirobūvmetāls” nepieteica bojājumu AS “Sadales tīkls”, un no pievienotās pārtraukuma kartiņas no sadales tīkla operatīvās vadības

elektroniskā sistēmas secināms, ka par avāriju dispečeru punktā saņemts signāls par attiecīgo zemslēguma bojājumu. Tāpat no Lēmuma redzams, ka SIA

„Eirobūvmetāls” kā nojaukšanas darbu veicējam ēkas nojaukšanas projektā nebija norādes par rakšanas darbu veikšanu, ko nav apstrīdējis sūdzības

iesniedzējs.

Tiesas ieskatā, sūdzības iesniedzēja iebildumiem par to, ka elektrības kabelis atradās tuvāk zemes virsmai, nekā 70 cm dziļumā, tiesā nav gūts

apstiprinājums.

Tiesas ieskatā, apstrīdētais Lēmums par sūdzības iesniedzēja saukšanu pie administratīvās atbildības ir tiesisks un pamatots un nav saskatāms

neviens likumīgs iemesls, lai pieņemto lēmumu atceltu.

Latvijas APK 22. pantā ir noteikts administratīvā soda mērķis, un proti: administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu,

kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tiesa, tāpat kā Iestāde, nekonstatē atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus lietā saskaņā ar Latvijas APK 33. un 34. pantu.

Tiesa nodibina, ka nav apstākļu, kas ļautu pārkāpēja izdarīto pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu saskaņā ar Latvijas APK 21. pantu un atzīst, ka

Iestāde ir piemērojusi izdarītajiem pārkāpumiem atbilstošu sodu pārkāpējam, jo konstatētajam pārkāpumam nav tikai formāls raksturs.

Izvērtējot administratīvā soda piemērošanu personai, tiesa ņem vērā, ka sūdzības iesniedzējam naudas sods noteikts atbilstoši izdarītajam

pārkāpumam un par to paredzētās minimālās sankcijas apmērā un atbilstoši Latvijas APK 32. panta prasībām.

Pieņemtais Lēmums ir pamatots ar normatīvo aktu prasībām, to ir pieņēmusi kompetenta institūcija, lietas izskatīšanas laikā nav konstatēti fakti, kas

liktu apšaubīt Iestādes objektivitāti.

Līdz ar visiem tiesas izklāstītajiem apsvērumiem, par nepamatotiem atzīstami sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītie apstākļi, jo tie neguva

apstiprinājumu lietas izskatīšanas laikā, savukārt Iestāde Lēmumā izvērtēja lietā esošus pierādījumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši

Latvijas APK prasībām. Līdz ar visu minēto kopumā, tiesa secina, ka Iestāde pamatoti atzina, ka par izdarīto pārkāpumu nosakāms sods, un piemērotais

naudas sods atbilst izdarītajam pārkāpumam.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 12 panta otrajai daļai, rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu

no šādiem spriedumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida; 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu; 3) atceļ lēmumu un taisa

spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu; 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā

aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka Liepājas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2016. gada 13. jūnija lēmums Nr. 315 administratīvā

pārkāpuma lietā atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 289. 6pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu,

289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesa

nosprieda

Atstāt negrozītu Liepājas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2016. gada 13. jūnija lēmumu Nr. 315 administratīvā pārkāpuma lietā, bet SIA

„Eirobūvmetāls” sūdzību - noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese I.Meldere