Court imposes 25 EUR fine for intentional failure to appear at police registration under administrative offense code.

Lietas arhīva Nr. 1-0093-20/25

ECLI:LV:KURT:2020:0302.169009320.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā 2020. gada 2. martā

Kurzemes rajona tiesa,

tiesnese Anita Simsone,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvesvieta /adrese/, saukšanu pie

administratīvās atbildības administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus.

/pers. A/, būdams persona, kuram ar Daugavpils tiesas 2014. gada 18. februāra spriedumu noteikta policijas kontrole un policijas kontroles

laikā uzlikts par pienākumu ierasties uz reģistrāciju Kuldīgas iecirknī četras reizes mēnesī, katru nedēļas pirmdienu, tīši pārkāpa policijas kontroles

noteikumus un 2020. gada 3. februārī neieradās uz reģistrāciju policijas iecirknī.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.

Motīvu daļa

/pers. A/ vainu pārkāpuma izdarīšanā atzina pilnībā un izdarīto vaļsirdīgi nožēloja. /pers. A/ paskaidroja, ka bijis saslimis, bet pie ārsta nav

vērsies un policiju par slimību neesot informējis. Pārkāpumu pieļāvis, bet nav domājis, ka tam būs tik nopietnas sekas. Pauž noteiktu pārliecību, ka

turpmāk vairs nekādus pārkāpumus nepieļaus.

Iestāde 2020. gada 21. februārī iesniegusi iesniegumu, kurā lūdz lietu izskatīt bez pārstāvja piedalīšanās. Tiesa uzskata, ka lietu iespējams

izskatīt bez iestādes pārstāvja piedalīšanās

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši

un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi,

personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

/pers. A/ vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 251422 (lietas 3.lapa), ar kuru fiksēts, ka

/pers. A/, būdams persona, kuram ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole un piemēroti ierobežojumi un uzlikti pienākumi, zinot, ka viņam četras

reizes mēnesī, katru pirmdienu, jāreģistrējas policijas iecirknī, tīši pārkāpa policijas kontroles laikā noteikto ierobežojumu un 2020. gada 3. februārī

neieradās uz reģistrāciju, ar policijas kontroles reģistrācijas veidlapā (lietas 7.lapa) ietverto informāciju pierādīts, ka /pers. A/ uz reģistrāciju nav ieradies,

jo nav pašrocīgi parakstījies kontroles veidlapā; uzziņa (lietas 5.lapa) apstiprina faktu, ka /pers. A/ 2020. gada 3. februārī nav ieradies uz reģistrāciju;

lēmumu (lietas 10.,11.lapa), kurā ietvertās ziņas pierāda, ka 2018. gada 24. oktobrī un 2019. gada 3. jūnijā /pers. A/ ar savu parakstu apliecinājis, ka

viņam ir zināms, ka policijas kontroles laikā viņam tiek piemēroti ierobežojumi: 1) aizliegums atstāt dzīvesvietu laikā no pulksten 23.00 līdz pulksten

06.00; 2) aizliegums uzturēties spēļu zālēs, kafejnīcās, bāros un citās sabiedriskās vietās, kur notiek tirdzniecība ar alkoholiskajiem dzērieniem; 3)

aizliegums izbraukt no Kuldīgas novada administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas un uzlikts pienākums četras reizes mēnesī, katras nedēļas

pirmdienā no plkst. 9.00 līdz plkst. 10.00 reģistrēties Kuldīgas policijas iecirknī; ar Daugavpils tiesas 2014. gada 18. februāra spriedumu (lietas 12.–

13.lapa), no kura redzams, ka /pers. A/ piemērots papildsods policijas kontrole uz trim gadiem; /pers. A/ paskaidrojumā (lietas 8.lapa) atzīst, ka 2020.

gada 3. februārī nav ieradies uz reģistrāciju policijas iecirknī. Dokumentus, kas attaisnotu neierašanos uz reģistrāciju /pers. A/ iesniegt nevar. Savu vainu

atzīst, izdarīto nožēlojot. Sniegtie paskaidrojumi sakrīt ar tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 45.pantu, policijas kontroli notiesātā persona izcieš pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. Ieslodzījumu vietu

pārvaldes Valmieras cietuma informācija (lietas 9.lapa) liecina, ka /pers. A/ no soda izciešanas vietas pēc pamatsoda izciešanas atbrīvojies 2018. gada

18. oktobrī.

Policijas kontroles izpilde tiek organizēta saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punktu un Ministru kabineta

2008. gada 30. jūnija noteikumiem Nr.479 „Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība”.

Notiesātajam ir jābūt likumpaklausīgam un policijas kontroles laikā jārēķinās ar piemērotajiem ierobežojumiem un jāpilda uzliktie pienākumi.

Tiesa uzskata par pierādītu, ka /pers. A/, būdams persona, kuram ar Daugavpils tiesas 2014. gada 18. februāra spriedumu noteikta policijas

kontrole un policijas kontroles laikā uzlikts par pienākumu ierasties uz reģistrācijas Kuldīgas policijas iecirknī četras reizes mēnesī, katru nedēļas

pirmdienu, tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus un tieši tās izpildes laikā uzlikto pienākumu, jo 2020. gada 3. februārī neieradās uz reģistrāciju

policijas iecirknī. Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā,

par ko sodāms.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantu par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi

persona, kurai noteikta policijas kontrole uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

IeM Informācijas centra Sodu reģistra dati par personas administratīvajiem pārkāpumiem (lietas 14.lapa) liecina, ka /pers. A/ ir izdarījis

vienu administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē, par kuru ir sodīts.

Atbildību mīkstinošs apstāklis pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta pirmās daļas 1.punktu – vaļsirdīgi

nožēlo izdarīto.

Atbildību pastiprinoši apstākļi saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.pantu nav konstatēti.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka pārkāpējs strādā, kas personu raksturo labi. Tāpat tiesa ņem vērā, ka pārkāpēja apgādībā ir divi bērni.

Policijas kontroles reģistrācijas veidlapa (lietas 7.lapa) liecina, ka pienākumu reģistrēties /pers. A/ pilda.

Novērtējot minēto kopsakarībā, tiesa atzīst, ka /pers. A/ raksturoja pozitīvi un tāpēc tiesa uzskata, ka /pers. A/ sodāms ar naudas sodu,

kuru var noteikt tuvāk minimālajam apmēram.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 289.16, 289.12 pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvesvieta /adrese/, par vainīgu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta

un sodīt ar naudas sodu 25 EUR (divdesmit pieci euro).

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas 2020. gada 2. marta, apelācijas kārtībā Kurzemes

apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese A. Simsone