Court dismissed appeal against data protection agency's refusal to register a system due to lack of encryption.

NORAKSTS Lieta Nr. A 42329606 Nr.A1467-07/6 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2007.gada 31.maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne, piedaloties pieteicēja – SIA „Vienotie Internet Dati” – pārstāvim zvērinātam advokātam Laurim Klagišam, atbildētāja – Latvijas Republikas Datu valsts inspekcija – pilnvarotajam pārstāvim Mārim Ruķerim,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu SIA „Vienotie Internet Dati” pieteikumā par Latvijas Republikas Datu valsts inspekcijas 2006.gada 2.janvāra lēmuma Nr.3-3.1/82 atcelšanu.

Aprakstošā daļa [1] Ar tiesneses 2006.gada 23.februāra lēmumu tika pieņemts SIA „Vienotie Internet Dati” (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums par Latvijas Republikas Datu valsts inspekcijas (turpmāk arī – Datu valsts inspekcijas) 2006.gada 2.janvāra lēmuma Nr.3-3.1/82 „Par personas datu apstrādes sistēmas reģistrācijas atteikumu” (turpmāk arī – Lēmums) atcelšanu. Ar Lēmumu Datu valsts inspekcija (turpmāk arī – atbildētājs) atteica reģistrēt SIA „Vienotie Internet Dati” personu datu apstrādes sistēmu „”UZMANIES” – parādnieka datu apstrādes un apmaiņas sistēma” (turpmāk arī – Datu apstrādes sistēma).

[2] Pieteikumā norādīts, ka pieteicējs uzskata Lēmumu par nepamatotu. Datu valsts inspekcija Lēmumu pamato ar to, ka esot konstatētas pretrunas SIA „Vienotie Internet Dati” pieteikuma 21.punktā un 2005.gada 31.oktobra vēstulē Nr.05/10/03 pievienotajā dokumentā „Uzmanies.lv lietošanas noteikumi”. Pieteikuma 21.punktā norādīts, ka ir ieviesti nepieciešamie līdzekļi un pasākumi, lai nodrošinātu pret nepilnvarotu vai nelikumīgu personas datu apstrādi, bet 2005.gada 31.oktobra vēstulē – ka administrācija nevar garantēt nemainīgu sistēmas darbību jebkurā laikā un nevar garantēt pilnīgu drošību lietotāja informācijai, kas tiek nosūtīta caur internetu. Minētā iemesla dēļ Datu valsts inspekcija uzskata, ka pieteicējs nespēs nodrošināt Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 1.punkta un 25.panta prasību izpildi. Pieteicējs uzskata, ka Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 1.punkts nav saistāms ar atteikuma iemesliem, kas norādīti Lēmumā. Savukārt, Fizisko personu datu aizsardzības likuma 25.panta pirmā daļa uzliek par pienākumu pieteicējam aizsargāt personas datus un novērst to nelikumīgu apstrādi. Minētais likuma pants attiecas uz sistēmas datiem, bet nevis tiem, kas tiek pārraidīti ārpus fizisko personu datu apstrādes sistēmas – pa interneta kabeļiem. Pieteicējs Datu apstrādes sistēmu ir izvietojis SIA „Dateks” uzturētajā serverī, kurā veikti visi nepieciešamie drošības pasākumi, lai dati tiktu saglabāti. Bez tam, datu pārraidi pa internetu kontrolē katrs interneta pakalpojumu sniedzējs pats. Tas nozīmē, ka lietotājs, pieslēdzoties Datu apstrādes sistēmai, var izmantot jebkuru interneta pakalpojumu sniedzēja piedāvāto pieslēgumu un ne pieteicējs, ne SIA „Dateks” nav jānodrošina, ka šie interneta pakalpojumu sniedzēji ievēro Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas. Fizisko personu datu aizsardzības likuma 25.panta otrā daļa nosaka pienākumu sistēmas pārzinim – SIA „Vienotie Internet Dati” – kontrolēt sistēmā ievadīto datu veidu un laiku, kas arī tiks darīts. Tāpēc pieteicējs lūdz Lēmumu atcelt.

[3] Atbildētājs tiesai rakstveida paskaidrojumus iesniedzis 2006.gada 13.martā un norāda, ka pieteikumu neatzīst pilnībā. Atbildētājs paskaidro, ka 2005.gada 1.septembrī iestādē saņemts pieteicēja iesniegums par Datu apstrādes sistēmas reģistrāciju. Lai noskaidrotu Datu apstrādes sistēmas atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām un Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumiem Nr.40 „Personas datu apstrādes sistēmas aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības”, pieteicējam tika pieprasīta papildus informācija. 2006.gada 2.janvārī atbildētājs pieņēma Lēmumu, kur atteikuma pamats

– Fizisko personu datu aizsardzības likuma 25.pantā un 10.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto prasību neievērošana. Datu valsts inspekcija nevar izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu apstākļos, kad pieteicēja iesniegtajos dokumentos ir pretrunīga informācija attiecībā uz personas datu apstrādes drošību. 2005.gada 1.septembra iesniegumā pieteicējs norādījis, ka personas datu apstrādes drošība tiks ievērota, bet no 2005.gada 31.oktobra vēstules Nr.05/10/03 pielikuma secināms, ka datu drošību pieteicējs tomēr negarantē. Šīs pretrunas nav novērstas un pieteicēja prasījums ir noraidāms.

[4] Pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē uzturēja prasījumu, atsaucoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem.

[5] Atbildētājas pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē pieteikumā ietverto prasījumu neatzina un atsaucās uz Lēmumā un atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa Tiesa, iepazinusies ar lietas materiāliem un uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms. [6] Administratīvā procesa likuma 103.pantā noteikts tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu un lietderības apsvērumus iestādes rīcības brīvības ietvaros. Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību.

[7] Tiesa konstatē šādus lietas faktiskos apstākļus: [7.1] 2005.gada 1.septembrī Datu valsts inspekcijā saņemts SIA „Vienotie Internet Dati” iesniegtais Personas datu apstrādes sistēmas „„UZMANIES” – parādnieka datu apstrādes un apmaiņas sistēma” reģistrācijas pieteikums (lietas 22.lapa). [7.2] Datu valsts inspekcija ar 2005.gada 3.oktobra vēstuli Nr.3-2.1/4347 „Par papildus informācijas pieprasīšanu” pieprasīja pieteicēja iesniegtā pieteikuma precizēšanu un informēja, ka Datu valsts inspekcija saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64.panta otro daļu pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanu līdz 10.novembrim (lietas 30.lapa). [7.3] SIA „Vienotie Internet Dati” 2005.gada 31.oktobrī sniedza atbildi uz Datu valsts inspekcijas papildu informācijas pieprasījumu, pievienojot vēstulei „Uzmanies.lv lietošanas noteikumus” (lietas 32.-34.lapa). [7.4] Datu valsts inspekcija ar savu 2005.gada 10.novembra vēstuli Nr.- 2.1/4907 „Par lietas izskatīšanas termiņa pagarināšanu” informēja pieteicēju, ka Datu valsts inspekcija saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64.panta otro daļu pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanu līdz 10.decembrim (lietas 36.lapa). [7.5] Datu valsts inspekcija ar 2005.gada 15.decembra vēstuli Nr.3- 2.1/5513 „Par papildus informācijas pieprasīšanu” lūdza pieteicēju precizēt tiesisko pamatu personas datu iekļaušanai Datu apstrādes sistēmā un pagarināja administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanu līdz 30.decembrim (lietas 37.lapa). [7.6] SIA „Vienotie Internet Dati” 2005.gada 28.decembrī ar vēstuli Nr.05/12/01 sniedza atbildi uz atbildētāja pieprasījumu, pievienojot tai Datu apstrādes sistēmas aizsardzības noteikumus (lietas 39.-40.lapa). [7.7] Datu valsts inspekcija 2006.gada 2.janvārī pieņēma lēmumu Nr.3- 3.1/82 „Par personas datu apstrādes sistēmas reģistrācijas atteikumu” atteikt reģistrēt SIA „Vienotie Internet Dati” personas datu apstrādes sistēmu „”Uzmanies” – parādnieku datu apstrādes un apmaiņas sistēma” (lietas 6.lapa)

[8] Eiropas Savienības dalībvalstīs personas datu aizsardzība tiek tiesiski nodrošināta saskaņā ar nacionālajiem likumiem, kas pieņemti, ieviešot direktīvas Nr. 95/46/EC „Par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un to brīvu apriti” (turpmāk – direktīva 95/46/EC) prasības. Latvijā no 2000.gada 20.aprīļa visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic fizisku personu datu apstrādi, ir saistošs Fizisko personu datu aizsardzības likums, kura mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi, t.i., šo datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu, dzēšanu utt.

[9] Fizisko personu datu aizsardzības likums noteic, ka ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību (6.pants) un personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja ir vismaz viens no šādiem likuma 7.pantā atrunātiem nosacījumiem: 1) ir datu subjekta piekrišana, 2) datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu; 3) datu apstrāde nepieciešama sistēmas pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai; 4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību; 5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti sistēmas pārzinim vai pārraidīti trešajai personai; 6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu sistēmas pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti. Personas datu apstrāde sistēmas pārziņa paredzētajam mērķim ir pieļaujama, ja tā nepārkāpj datu subjekta tiesības.

[10] Pieteicējs paredzējis, ka Datu apstrādes sistēma ietvers šādus personas datus: klienta – fiziskas personas vārds, uzvārds, dzimums, personas kods vai dzimšanas datums, adrese, faktiskā adrese, kontakttālrunis, faksa numurs, mobilā tālruņa numurs, e-pasts, mājas lapas adrese, cits saziņas līdzeklis, saziņas valoda; parādnieka – fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas datums, adrese, faktiskā adrese, telefoni, fakss, epasts, www, prasības veids, summa, valūta, atgriešanas/atmaksas termiņš, pamatojuma dokumenti, saistītās personas, papildus informāciju citiem, aicinājuma statuss (turpmāk – Dati).

[11] Pieteicēja norādītais datu apstrādes mērķis ir – nodrošināt klientu ar iespēju iegūt automātiski sagatavotu brīdinājuma vēstuli parādniekam, automātiski sagatavotu e-pasta vēstuli, ko var nosūtīt parādniekam, ja ir zināma viņa e-pasta adrese, iegūt informāciju par esošajiem un bijušajiem parādniekiem, un tādējādi šo informāciju izmantot, pieņemot lēmumus pie līgumu slēgšanas vai citu klientam zināmu darbību veikšanas, kā arī, ievadot parādnieka datus, tie tiek iekļauti sludinājumā, kas automātiski tiek ievietots portālā „uzmanies.lv” un kļūst pieejams citiem sistēmas lietotājiem (lietas 32.lapa).

[12] Pieteicējs sākotnēji savā iesniegumā norādījis, ka Datu apstrādes sistēmas darbības tiesiskais pamats ir Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 2.punkts, bet vēlāk, 2005.gada 28.decembra vēstulē atbildētājam, paskaidro, ka Datu apstrādes sistēmā to ir divi veidi: 1) Klients – fiziska persona (turpmāk arī – Klients), kura Datu apstrāde notiks saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 1.punktu, un 2) Parādnieks (turpmāk arī – Parādnieks), kura Datu apstrāde notiks saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 2.punktu, jo tā izrietēs no Klienta un Parādnieka līgumsaistībām (lietas 39.lapa). Līdz ar to ir noskaidrojams, vai konkrētajā gadījumā pastāv vismaz viens no pieteicēja norādītajiem nosacījumiem, kas pieļauj personas datu apstrādi pieteicēja paredzētajam mērķim.

[13] No Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 1.punkta un 2.panta 2.punkta izriet, ka personas datu apstrāde ir atļauta, ja ir datu subjekta piekrišana, proti, datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt savus personas datus, atbilstoši sistēmas pārziņa sniegtajai informācijai saskaņā ar šā likuma 8.pantu. Tiesa piekrīt, ka uz Klienta Datiem ir attiecināms Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 1.punktā norādītais tiesiskais pamats, jo, kā redzams no Uzmanies.lv lietošanas noteikumu 2.3.punkta (lietas 34.lapa), tad „reģistrējoties lietotājs piekrīt, ka viņa personīgie dati tiek saglabāti Sistēmā (arī – Datu apstrādes sistēmā) un reģistrēšanās brīdī norādītā daļa ir pieejama citiem Sistēmas lietotājiem”. Tātad, Klients, realizējot savu interesi atgūt parādu un izmantot „Uzmanies.lv” sniegtās iespējas, reģistrēsies šajā Datu apstrādes sistēmā un ar šo reģistrēšanās faktu vienlaikus sniegs savu piekrišanu datu apstrādei. Turpretī uz Parādnieka Datiem minēto likuma normu tiesas ieskatā nevar attiecināt, jo attiecībā uz personu, kura Klientam būs parādā, datus ievadīs pats Klients. Parādnieks par savu datu iekļaušanu Datu apstrādes sistēmā uzzinās tikai tajā gadījumā, ja Klients izmantos pakalpojumus, kas saistīti ar atgādinājuma vai brīdinājuma vēstules nosūtīšanu Parādniekam. Taču šie pakalpojumi ir pieejami tikai tajā gadījumā, ja Klients būs reģistrējies un aizpildījis informāciju par parādnieku. Tātad – Parādnieka dati tiks izpausti pirms viņa piekrišanas saņemšanas. Līdz ar to attiecībā uz Parādnieku nepastāv Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 1.punktā norādītais priekšnoteikums personas datu apstrādei.

[14] Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 2.punkts nosaka, ka personas datu apstrāde ir atļauta tad, ja datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu. Pieteicējs ir norādījis, ka tieši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 2.punktā norādītais pamats ir attiecināms uz Parādnieka Datu iekļaušanas likumību Datu apstrādes sistēmā, jo tas izrietēs no datu subjekta līgumsaistībām. Tiesa konstatē, ka Parādnieka statusu atbilstoši privāto tiesību normām ir iespējams iegūt, slēdzot dažādus līgumus, t.i., gan pirkuma, maiņas, aizdevuma, glabājuma u.t.t. Tātad ikviens līgums, kur vienai pusei ir kāda prasījuma tiesība pret otru līguma pusi vai pienākums ko izpildīt otras līguma puses labā, rada iespēju šai personai iegūt gan Klienta, gan Parādnieka statusu. Kreditora jeb šajā gadījumā – Klienta, interese, nodibinot līgumisko attiecību ar Parādnieku, ir sasniegt kādu ekonomiska rakstura rezultātu, ko dod saistību izpildījums. Taču tiesa nesaskata pamatu secinājumam, ka Parādnieka datu iekļaušana Datu apstrādes sistēmā izriet no datu subjekta līgumsaistībām.

[15] Tiesas ieskatā datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām, ja līgumā tieši atrunāta šāda datu apstrādes iespēja, proti, ja līgumslēdzējas puses par to savstarpēji vienojušās. Minētais nozīmē, ka līgumos, kas ir saistības pamatā, ir jābūt ietvertai atrunai, ka līguma puses piekrīt personas datu iekļaušanai kādā no datu apstrādes sistēmām, to publiskošanai un apstrādei. Arī līdzīgu Latvijā līdz šim reģistrētu fizisko un juridisko personu kredītvēstures datu bāžu (piemēram, Latvijas Bankas Parādnieku reģistrs, SIA „Creditreform Latvija” datu bāze) izveides tiesiskais pamats ir paša datu subjekta piekrišana, proti, tikai tad, ja līgumā ir iekļauts nosacījumu, ka gadījumā, ja pakalpojuma ņēmējs vai preces pircējs nepilda finansiālās saistības pret pakalpojuma sniedzēju vai pārdevēju, viņa dati var tikt nodoti trešajai personai - parāda iekasēšanas vajadzībām.

Tikai tad, ja līgumā ir iekļauts šāds nosacījums un persona ar savu parakstu to ir apliecinājusi, personas datu ievietošana datu bāzē un apstrāde ir juridiski pamatota. Taču tā kā pieteicēja Datu apstrādes sistēmā informācija par saistības esamību apliecinošu dokumentu esamību ir Klienta kompetencē un pieteicējs neveic šādu dokumentu pārbaudi un kontroli, tad pieteicējs arī nevar garantēt, ka Datu apstrādes sistēmā Dati tiks ievadīti, balstoties uz abu līguma pušu piekrišanu. Līdz ar to Parādnieka Datu ievade ar šo tiek padarīta atkarīga no Klienta godprātības.

Savukārt no lietā esošajiem dokumentiem redzams, ka Klienta godprātība nav atkarīga no pieteicēja, kas ietekmē Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 1.punkta piemērošanu pieteicēja Datu apstrādes sistēmā. Tāpat no lietā esošiem materiāliem un pieteicēja paskaidrojumiem secināms, ka administrācijai jeb pieteicējam ir tiesības precizēt Datu apstrādes sistēmā esošos datus, kā arī bloķēt nepatiesu informāciju (skat arī „Uzmanies.lv lietošanas noteikumus), taču minētais nav noteikts kā pieteicēja pienākums.

Līdz ar to nav gūts apstiprinājums, ka pieteicējs nodrošinās korektu un precīzu datu ievadi, kā arī to apstrādi Datu apstrādes sistēmā. Tādējādi tiesa secina, ka Datu apstrāde neizriet no datu subjekta līgumsaistībām un Klienta interese saņemt līguma izpildi vai iegūt informāciju par iespējamo darījuma partneri var tikt realizēta citādā veidā, kas neierobežo Parādnieka ar Latvijas Republikas Satversmes 96.pantu un Fizisko personu datu aizsardzības likumu aizsargātās tiesības.

[16] Atbildētājs Lēmumu pamatojis ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, uzskatot, ka pieteicējs nevar nodrošināt tajā noteikto prasību izpildi. Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka datu subjekta interešu aizsardzību veic arī sistēmas pārzinis, kurš nodrošina godprātīgu un likumīgu personas datu apstrādi. No augstāk minētajiem tiesas secinājumiem [13] – [15] konstatējams, ka pieteicējs Datu apstrādes sistēmā nevar nodrošināt likumīgu un godprātīgu ikviena tajā iekļauta datu subjekta Datu apstrādi. Tiesas ieskatā minētais ir pamatots iemesls, lai atbildētājs atteiktu pieteicējam Datu apstrādes sistēmas reģistrāciju.

[17] Fizisko personu datu apstrādes likuma 25.panta pirmā daļa nosaka sistēmas pārzinim un datu operatoram jeb pieteicējam pienākumu „lietot nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos līdzekļus, lai aizsargātu personas datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi”, bet minētā panta otrā daļa - kontrolēt personas datu apstrādes sistēmā ievadīto personas datu veidu un ievadīšanas laiku un būt atbildīgam par to personu rīcību, kuras veic personas datu apstrādi. Atbildētājs konstatējis, ka pieteicējs nevar nodrošināt tik būtisku lietu kā datu drošību, atsaucoties uz pieteicēja 2005.gada 31.oktobra vēstulei Nr.05/10/03 pievienoto „Uzmanies.lv lietošanas noteikumu” 5.1. un 5.2.apakšpunktu (lietas 34.lapa).

„Uzmanies.lv lietošanas noteikumu” 5.1. apakšpunkts nosaka, ka „administrācija nevar garantēt nemainīgu sistēmas darbību jebkurā laikā”, bet 5.2.apakšpunkts – „administrācija nevar garantēt pilnīgu drošību lietotāja informācijai, kas tiek nosūtīta caur internetu, jo visas komunikācijas starp serveri un lietotāja datoru notiek nešifrētā veidā”. Tiesa uzskata, ka atteikuma iemesls nav pieteicēja sniegtā pretrunīgā informācija iestādei, jo neskaidros jautājumus iestāde ir precizējusi, rakstot pieteicējam informācijas pieprasījumus un uzturot dialogu ar pieteicēju.

Kā redzams no Lēmuma, viedoklis pamatots ar pieteicēja vēlāk iesniegto informāciju par Datu apstrādes sistēmas aizsardzības iespējām. Tiesa nepiekrīt pieteicēja viedoklim, ka personas dati ir aizsargājami tikai uz konkrētā servera, uz kura tie glabājas, un par datu drošību, iegūstot tos ar interneta pieslēguma palīdzību, sistēmas pārzinis nav atbildīgs. Ja persona ir ieinteresēta veikt datu apstrādi, šāda saistība – nodrošināt datu aizsardzību – nevar tikt uztverta formāli un personai ir jāapzinās tās iespējas un materiāli tehniskie resursi, lai šādu datu drošību ievērotu.

Kā redzams no pieteicēja iesniegtajiem dokumentiem, tad visi personas dati tiek pārraidīti nešifrētā veidā un pieteicējs nav apsvēris iespēju veikt to šifrēšanu. Tāpat pieteicējs nav apsvēris iespēju ievadīt Datu apstrādes sistēmā informāciju par Parādnieku pēc pārliecināšanās par attiecīgo dokumentu īstumu, kas apliecina parāda esamību. Pieteicējam būtu augstāk minētie apstākļi jāņem vērā, jo šādas datu bāzes izveide un uzturēšana saistīta ne tikai ar personas datu apstrādi un striktu tiesību normu ievērošanu, bet arī ar personas godu un cieņu.

Turpretī ar „Uzmanies.lv lietošanas noteikumu” 4.2. un 4.3.punktu pieteicējs norobežojas no atbildības par Datu apstrādes sistēmas izmantošanu un tās izmantošanas rezultātā radītiem zaudējumiem.

[18] Ievērojot norādītos apstākļus un to, ka pieteicējs nevar nodrošināt Fizisko personu datu apstrādes likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā un 25.pantā ietverto tiesību normu ievērošanu, tiesa atzīst, ka Datu valsts inspekcijas 2006.gada 2.janvāra lēmums Nr.3-3.1/82 „Par personas datu apstrādes sistēmas reģistrācijas atteikumu” ir tiesisks un pamatots, bet SIA „Vienotie Internet Dati” pieteikums par šī Lēmuma atcelšanu ir nepamatots un noraidāms. Vienlaikus tiesa norāda pieteicējam uz Administratīvā procesa likuma 87.pantu, kas ietver personas tiesības vērsties iestādē ar lūgumu par jauna administratīvā procesa uzsākšanu lietā. Tādas tiesības piemīt arī pieteicējam, tajā skaitā, izdarīt izmaiņas Datu apstrādes sistēmas izveidē un uzturēšanā, lai grieztos ar jaunu iesniegumu Datu valsts inspekcijā.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251. un 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda: noraidīt SIA „Vienotie Internet Dati” pieteikumu par Latvijas Republikas Datu valsts inspekcijas 2006.gada 2.janvāra lēmuma Nr.3-3.1/82 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) E.Apīne

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese ________________ E.Apīne Rīgā, 2007.gada 31.maijā