Court convicts defendant for abusive refusal to obey police order and imposes €50 fine.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of an administrative offense for abusive refusal to obey a police officer's lawful order and imposed a €50 fine. Although the defendant denied using a knife and claimed he was not resisting, the court found his actions constituted a violation of the Administrative Offenses Law. The court determined that the offense was aggravated by the defendant's intoxication but mitigated by his lack of prior record, resulting in a proportional penalty.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 175. panta; LAPK 34. panta: The court may convict a person for abusive refusal to obey a law enforcement officer's lawful order and impose a fine, considering aggravating circumstances such as intoxication while applying the principle of proportionality.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 117005815
Nr. 1-0058-15/01
SPRIEDUMS
Jūrmalā 2015.gada 5.maijā
Jūrmalas pilsētas tiesa
tiesnese S.Beļajeva
ar tiesas sēdes sekretāri I.Štokmani un tulci A.Urpenu,
izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības
pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.
Aprakstošā daļa
2015.gada 13.aprīlī Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors M.Lācis sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZZ 612260 par
to, ka /adrese/, pagalmā, 2015.gada 12.aprīlī plkst. 20.55, /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās pašvaldības policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam
pildot dienesta pienākumus – attiecās pamest /adrese/koplietošanas pagalmu, izrādīja fizisku pretošanos, spēra ar kāju un draudēja sadurt ar nazi, kas
aizturēšanas laikā tika atrasts kabatā. Protokolā norādīts, ka ir pārkāpts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – LAPK)
175.pants un ir izdarīts LAPK 175.pantā paredzētais administratīvais pārkāpums.
Uz tiesas sēdi pašvaldības policijas pārstāvis neieradās, lai gan par tiesas sēdes vietu un laiku iestādei paziņots likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot
paziņojumu. Tiesā nav saņemti iestādes lūgumi atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu bez iestādes pārstāvja klātbūtnes. Ievērojot minēto, tiesa atzīst par
iespējamu izskatīt lietu bez pašvaldības policijas pārstāvja klātbūtnes.
Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu izdarītajā pārkāpumā neatzina un paskaidroja, ka policijas darbiniekam nav pretojies, ar nazi nav draudējis.
Nenoliedz, ka bija dzēris, bet visu notikušo labi atceras. Policisti viņu nogrūduši zemē, spēruši ar kājām, pēc tam aizveduši uz policiju, kur ievietojuši
atskurbšanas telpās. Mājās palaiduši no rīta. Nožēlo, ka viss tā sanācis. Policijas darbiniekiem apsolījis, ka uz to pagalmu vairs neies. Lūdz dot iespēju
pierādīt, ka nekas tāds vairs neatkārtosies.
Motīvu daļa
Saskaņā ar LAPK 272.pantu, institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts
administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir
atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā
izlemšanā.
Noklausījusies /pers. A/paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ darbībās
ir saskatāms administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas paredzēts LAPK 175.pantā, tas ir – /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās pašvaldības policijas darbinieka
likumīgam rīkojumam vai prasībai, viņam pildot sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 19.panta sesto daļu, pašvaldības policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir visas šā
likuma 12.panta pirmās daļas 1.-6., 8.-12., 14.1, 14.3, 15., 17., 20., 21., 24., 26.-28., 31., 32. un 34.punktā minētās tiesības, tiesības šā likuma
13.pantā noteiktajā kārtībā, iestājoties šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, lietot fizisku spēku, speciālos cīņas
paņēmienus, speciālos līdzekļus, kā arī ievietot personas pagaidu turēšanas telpās un šim nolūkam paredzētajos transportlīdzekļos, bet
izņēmuma gadījumā, ja ir liels aizturēto personu skaits, arī uz laiku norobežotās pagaidu turēšanas vietās. Pildot šā panta otrās daļas
6.punktā minēto pienākumu, pašvaldības policijas darbiniekam ir arī šā likuma 12.panta pirmās daļas 13.1 un 16.punktā minētās tiesības, kā
arī tiesības pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu.
Savukārt atbilstoši likuma “Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1. un 4.punktam, policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus
atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi,
kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus; sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā
paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu
un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības
nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.
Tiesa konstatē, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc LAPK 175.panta ir pierādīta ar:
- 2015.gada 12.aprīļa Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektora M.Lāča dienesta ziņojumu (lietas 5.lapa), saskaņā ar kuru, 2015.gada
12.aprīlī, pildot dienesta pienākumus, plkst. 20.21, no Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas tika saņemta informācija, ka /adrese/, notiek
ģimenes konflikts. Ierodoties norādītajā adresē, policijas darbiniekus sagaidīja /pers. B/, kura paskaidroja, ka dzīvoklī atrodas viņas meita /pers.
C/, kas ir alkohola reibumā un draud viņai ar izrēķināšanos, ja māte neatdos pensiju, kā arī ir sazvanījusi savu civilvīru /pers. A/, kurš atnākšot un
visu nokārtošot, tas ir, fiziski ietekmēšot. Ar /pers. C/ tika veiktas pārrunas, kā rezultātā viņa piekrita doties pie sava civilvīra, kurš dzīvo /adrese
A/. Atrodoties notikuma vietā, tika saņemts izsaukums uz /adrese B/ Šī adrese atrodas aptuveni 30 m no /adrese/. Atrodoties /adrese B/, bija
dzirdams, ka kaut kur netālu tiek sists pa logu stiklu un radās aizdomas par /adrese/. Ierodoties /adrese/, pie /pers. B/ logiem tika pamanīts vīrietis
manāmā alkohola reibumā, kas turpināja sist ar roku pa logu stikliem. Vīrietim tika dots rīkojums pārtraukt minētās darbības, bet persona, kā
vēlāk tika noskaidrots – /pers. A/, rīkojumu ignorēja, skaidrodams, ka viņam ir darīšanas ar /pers. B/. Vīrietim tika dots atkārtots rīkojums
izbeigt sist pa logiem un pamest pagalmu. Šim rīkojumam /pers. A/ atkārtoti nepakļāvās, kā arī sāka draudēt, ka viņš prasmīgi rīkojas ar nazi un
nekautrēsies to likt lietā. Tika pieņemts lēmums vīrieti aizturēt. Tās laikā vīrietis izrādīja fizisku pretošanos, spēra ar kājām un turpināja draudēt ar
naža pielietošanu. Pielietojot fizisku spēku, vīrietis tika aizturēts. Pārmeklējot viņa kabatas, tika atrasts nazis. Persona tika nogādāta atskurbšanas
telpās.
2015.gada 12.aprīļa izrakstu no speciāli ierīkotās atskurbtuves medmāsu daba žurnāla (lietas 6.lapa), saskaņā ar kuru 12.04.2015. atskurbšanas
telpās tika ievietots /pers. A/ stiprā alkohola apreibumā.
Tiesa atzīst, ka sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā un pašvaldības policijas darbinieka ziņojumā minētie apstākļi pilnībā norāda uz
/pers. A/ vainu izdarītajā administratīvajā pārkāpumā, kas paredzēts LAPK 175.pantā.
Lai gan tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu neatzina un norādīja, ka policijas darbiniekiem nav pretojies un nav draudējis, tomēr tiesai nav pamata
apšaubīt pašvaldības policijas inspektora ziņojumā un administratīvā pārkāpuma protokolā fiksēto. Policijas darbinieki sava amata
ietvaros ir ieinteresēti patiesības noskaidrošanā un likumības ievērošanā. Nekādi apstākļi, kas liktu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti, lietā nav
konstatēti. Turklāt, lai gan policijas darbinieku nostiprinātie dokumentālie pierādījumi (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav paši par sevi uzskatāmi
par absolūti ticamiem un neapstrīdamiem, tomēr policijas darbinieku nostiprinātiem pierādījumiem, kas iegūti, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir
piešķirama augsta ticamības pakāpe. Tiesa nekonstatē iemeslus, kāpēc policijas darbinieks būtu bijis neobjektīvs vai ieinteresēts pārkāpuma
konstatēšanā, kā arī nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu lietā esošo dokumentālo pierādījumu atzīšanai par apšaubāmiem vai nepietiekamiem
pārkāpuma pierādīšanai. Līdz ar to, tiesai nav pamata apšaubīt /pers. A/vainu konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā
Atbilstoši LAPK 175.pantam, par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai
zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus,
uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā LAPK 32.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko
nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par
administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko
stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī ņem vērā LAPK 22.panta nosacījumus, ka administratīvais sods ir atbildības
līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu
cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Lietas materiāli satur ziņas, ka /pers. A/ jau agrāk ir nonācis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, ko apstiprina lietas materiālos esošā izdruka no
Informācijas centra datu bāzes (lietas 9.lapa). No protokola ierakstiem konstatēts, ka /pers. A/ nestrādā. Saskaņā ar lietā esošo Personu Datu pārlūka
izdruku, /pers. A/ ir deklarētā dzīvesvieta (lietas 8.lapa).
Saskaņā ar LAPK 33.pantu, tiesa nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus, bet, saskaņā ar LAPK 34.pantu, konstatē atbildību
pastiprinošu apstākli – pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu iespaidā.
Minēto vērā ņemot, tiesa atzīst, ka /pers. A/ ir sodāms pēc LAPK 175.panta ar naudas sodu EUR 50,00 apmērā. Tiesa atzīst, ka šāds sods būs
samērīgs ietekmes līdzeklis /pers. A/ par izdarīto administratīvo pārkāpumu un preventīvs līdzeklis neizdarīt līdzīgus pārkāpumus nākotnē.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz LAPK 175., 272., 289.6, 289.13, 289.18pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 175.pantā un sodīt viņu pēc šī panta ar naudas sodu EUR 50,00 (piecdesmit euro, 00 centi) apmērā.
Naudas sods samaksājams Valsts kases kontā: saņēmējs Valsts kase, reģ.Nr.90000050138, konta
Nr.LV34TREL1060191011100, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot lietas numuru,
ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts pilna sprieduma noraksts, bet, ja spriedums pārsūdzēts, ne vēlāk kā 30 dienu
laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts. Kvīts par naudas soda samaksu iesniedzama Jūrmalas pilsētas
tiesas kancelejā. Ja noteiktajā termiņā naudas sods netiks samaksāts, spriedums tiks nodots piespiedu izpildei.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā,
iesniedzot apelācijas sūdzību Jūrmalas pilsētas tiesā.
Pilns nolēmums pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 8.maijā.
Tiesnese S.Beļajeva