Court imposes administrative detention for repeated police control violations despite lack of financial means.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of violating police control restrictions by failing to appear at his residence during the prohibited night hours. Although the defendant did not attend the hearing, the court proceeded based on sufficient documentary evidence and his prior admission of guilt. The court imposed administrative detention rather than a fine because the defendant lacked financial means and had a history of non-compliance with previous penalties.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta un 32. panta pirmās daļas; administrative detention may be imposed instead of a fine when the offender lacks financial means to pay and has a history of non-compliance with previous penalties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0009-19/4
ECLI:LV:RPPT:2019:0122.168051318.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2019.gada 22.janvārī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa
tiesnese V.Vjatere
ar tiesas sēdes sekretāri L.Beļsku
izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk Latvijas APK) 177.pantā
paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, kurā kā pārkāpējs norādīts /pers. B/, personas kods /personas kods/.
Aprakstošā daļa
2018.gada 14.novembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Valsts
amatpersona sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu PC193054-2288 par to, ka /pers. B/ 2018.gada 31.oktobrī plkst.23.50 neatradās savā
dzīvesvietā /adrese/, tādejādi pārkāpjot policijas kontroles noteikumus (lēmums par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu no 13.08.2018.
1.1.punktu aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz plkst.06.00). Policijas kontroles ierobežojumi piemēroti pamatojoties uz Rīgas pilsētas
Centra rajona tiesas 17.12.2009. sprieduma pamata krimināllietā Nr.11087130509.
Sastādot protokolu, /pers. B/ izskaidrotas viņa tiesības un pienākumi, kas paredzēti Latvijas APK 260.pantā, iepazīstināts ar protokola saturu un
izsniegts protokola eksemplārs, par ko pārkāpējs parakstījies administratīvā pārkāpuma protokolā.
/pers. B/ darbības kvalificētas pēc Latvijas APK 177.panta.
Uz tiesas sēdi /pers. B/ nav ieradies. Pārkāpējam pavēste par tiesas sēdi nosūtīta uz administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto dzīvesvietu.
Ievērojot minēto, secināms, ka pārkāpējam par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots likumā noteiktā kārtībā, un uzskatāms, ka par tiesas sēdi viņš ir
informēts. /pers. B/ nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem, kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu.
Ņemot vērā to, ka administratīvā pārkāpuma lietas materiālos esošā informācija ir pietiekama, lai varētu izvērtēt Latvijas APK 289. 6 panta
septītajā daļā noteikto, tiesa secina, ka saskaņā ar Latvijas APK 289.11 panta pirmo daļu ir pamats skatīt lietu bez pārkāpēja klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, tiesa uzskata, ka /pers. B/ vaina administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā,
izdarīšanā pilnībā pierādīta ne tikai ar personas savas vainas atzīšanu, bet arī ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.
Latvijas APK 177.pantā paredzēta atbildība par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas
kontrole.
Saskaņā ar Krimināllikuma 45.pantu (Izslēgts ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011. Grozījums par panta izslēgšanu stājas
spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 10.punktu), policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no
brīvības atņemšanas vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.
2008.gada 30.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.479 „Papildsoda – policijas kontrole - īstenošanas kārtība” (piemēro saskaņā ar Latvijas
Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 24.pantu) 25.punkts nosaka, ka par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena
neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai
citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.
Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2009.gada 17.decembra spriedumu /pers. B/ (iepriekš-/pers.B/) atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma
izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 176.panta trešajā daļā, un, piemērojot Krimināllikuma 51.pantu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 9 gadiem, ar
mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz 3 gadiem (lietas lapas 7-9).
2018.gada 13.augusta lēmumā par policijas kontroles ierobežojuma piemērošanu, /pers. B/ noteikti ierobežojumi – aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā
no plkst.22.00 līdz plkst.6.00, aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas no Latvijas un uzlikts pienākums 4 reizes mēnesī katras nedēļas pirmdienā no
plkst.8.00 līdz plkst.12.00 reģistrēties Valsts policijas Rīgas Kurzemes iecirknī, /adrese/. /pers. B/ apstiprinājis, ka dzīvos /adrese A/, kā arī ar savu
parakstu apstiprinājis, ka viņam izskaidrots, ka ierobežojumu neievērošanas gadījumā tiks saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK
177.panta.
Administratīvā pārkāpuma protokolā izklāstītos pārkāpuma faktiskos apstākļus, ka pārkāpējs /pers. B/ pārkāpa policijas kontroles noteikumus un
2018.gada 31.oktobrī nav atradies dzīvesvietā /adrese/, apstiprina inspektores Valsts amatpersona 2018.gada 12.novembra ziņojums. Turklāt pats
pārkāpējs rakstveida paskaidrojumā norādījis, ka 2018.gada 31.oktobrī neatradās mājās, jo aizgājis pavadīt paziņu.
Tiesa pārbaudot lietas materiāliem, pievienotos dokumentus konstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts pārkāpēja /pers. B/
klātbūtnē. Līdz ar to atzīstams, ka persona ir bijusi informēta par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas faktu. Turklāt, /pers. B/ ir bijušas
dotas tiesības iesniegt policijai paskaidrojumus, kādu objektīvu apstākļu dēļ /pers. B/ pārkāpis policijas kontroles ierobežojumus. Minētas tiesības /pers.
B/ ir izmantojis un sniedzis rakstveida paskaidrojumu.
Ievērojot to, ka /pers. B/ bija zināmi 2018.gada 13.augusta lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu noteiktie ierobežojumi, kā
arī ierobežojumu neievērošanas sekas, atzīstams, ka /pers. B/ apzinājās savas darbības (bezdarbības) prettiesisko raksturu – noteikto ierobežojumu
neievērošanu, paredzēja tās kaitīgās sekas un apzināti pieļāvis šo seku iestāšanos – savlaicīgi neinformējot policijas amatpersonas par apstākļiem, kas
apgrūtina policijas kontroles noteikto pienākumu izpildi. Tātad viņa rīcībā konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas paredzēts Latvijas APK
177.pantā un viņam par izdarīto pārkāpumu uzliekams sods saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo daļu.
Latvijas APK 177.panta sankcijā ir paredzēts naudas sods līdz septiņdesmit euro vai administratīvais arests uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Nosakot sodu saskaņā ar Latvijas APK 32.panta otro daļu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Administratīvais pārkāpums vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.
Izvērtējot pārkāpēja personību noskaidrots, ka /pers. B/ faktiskā dzīvesvieta ir /adrese/, deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/, ziņu par apgādībā
esošām personām un ienākumu apmēru nav. Iepriekš ir administratīvi sodīts, tajā skaitā par policijas kontroles ierobežojumu neievērošanu. Sods par
Latvijas APK 177.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu piemērots ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 24.oktobra spriedumu.
Saskaņā ar Latvijas APK 33. un 34.pantu atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.
Ievērojot norādīto, tiesa uzskata, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves
noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt, piemērojot sankcija paredzēto bargāko soda veidu –
administratīvo arestu, atzīstot šo soda veidu par atbilstošu pārkāpējas personībai un pārkāpuma raksturam.
Nosakot administratīvā soda veidu tiesa ņēma vēra to, ka, lietas materiālos nav ziņu par personas mantisko stāvokli, līdz ar to ir pamatotas šaubas,
ka piemērojot sankcijā paredzēto vieglāko soda veidu – naudas sodu, sods netiks izpildīts. Turklāt pārkāpējam iepriekš piemērotais naudas sods nav
izpildīts un /pers. B/ ir turpinājis izdarīt administratīvos pārkāpumus, līdz ar to tiesas ieskatā sankcijā paredzētais vieglākais soda veids – naudas sods,
nevar nodrošināt likumā noteiktā soda mērķa sasniegšanu.
Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka, ievērojot soda veida bardzību, tas nav nosakāms sankcijā noteiktā soda maksimālajā apmērā.
Tiesa uzskata, ka piemērotais administratīvais sods būs samērīgs ar konkrēto pārkāpumu un netiks zaudēta soda audzinošā un atturošā nozīme
Latvijas APK 22.panta izpratnē, jo kā jau lēmumā konstatēts administratīvā soda mērķis ir ne vien sodīt personu, kura izdarījusi administratīvo
pārkāpumu, bet arī, audzināt un preventīvi brīdināt par jaunu pārkāpumu neizdarīšanu, vēl jo vairāk, ja persona nav respektējusi iepriekš uzliktos sodus.
Latvijas APK 31.panta otrajā daļā noteiktie apstākļi, kas liegtu /pers. B/ piemērot administratīvo arestu vai tā izpilde būtu atliekama nav konstatēti.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Latvijas APK 177., 289.l6 panta pirmās un ceturtās daļas, tiesa
no s pri e da
atzīt par vainīgu /pers. B/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt viņam administratīvo arestu uz 7 (septiņām) diennaktīm.
Sprieduma izpildi uzdot Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknim.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Tiesnese V.Vjatere