Court orders management company to collect unpaid maintenance fees and interest from apartment owner.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to pay maintenance fees and ordered the plaintiff to collect the debt. The plaintiff, a property management company, sued an individual for unpaid maintenance services despite the defendant raising no objections. The court ruled that the claim was valid and granted the requested principal amount, interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedDzīvokļa īpašuma likums 8. pants; Civillikums 1402., 1651., 1652., 1753., 1756., 1757., 1759., 1765. panti; The court supports a management company's claim for unpaid maintenance fees and statutory interest when the property owner fails to pay without raising valid objections.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-2371-19/12
ECLI:LV:RPPT:2019:1016.C68503518.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2019.gada 16.oktobrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, tiesnese I.Augustāne, ar tiesas sēdes sekretāri R.Koržuku, piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2018.gada 3.decembrī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī – prasītājs), cēla prasību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pret /pers. B/
(turpmāk arī – atbildētāja) par parāda piedziņu.
Prasībā norādīts, ka prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/.
Saskaņā ar ierakstu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/, atbildētājai no 2014.gada 21.janvāra reģistrētas īpašuma tiesības uz
nekustamo īpašumu /adrese/.
Prasītājs ir pildījis savas saistības, tas ir, sniedza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču atbildētāja nav veikusi
noteiktajos termiņos un apmēros maksājumus, kā rezultātā atbildētājai ir izveidojies parāds.
Visā laika posmā atbildētāja iebildumus, pretenzijas vai ierosinājumus par saņemto pakalpojumu kvalitāti, maksājumu aprēķiniem nav sniegusi.
Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 10.pantu, Civillikuma 1402., 1651., 1652., 1753., 1756., 1757., 1759., 1765.pantu, prasītājs lūdz
tiesu piedzīt no atbildētājas parādu 2686,67 euro par laika periodu no 2016.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 1.oktobrim, likumiskos procentus 156,80 euro
par laika periodu no 2016.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 18.oktobrim, tiesāšanās izdevumus– nomaksāto valsts nodevu 348,38 euro un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro. Vienlaicīgi prasītājs lūdz tiesu atzīt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nenomaksātās
pamatparāda summas līdz sprieduma pilnīgai izpildei.
Atbildētāja tiesā rakstveida paskaidrojumus nav sniegusi.
2019.gada 3.jūnijā tiesā saņemts prasītāja pieteikums par prasības summas palielinājumu, kurā norādīts, ka atbildētāja nav veikusi maksājumus,
līdz ar to parāds palielinājies. Pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu 3419,46
euro par laika periodu no 2016.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.aprīlim, likumiskos procentus 240,45 euro par laika periodu no 2016.gada 1.jūlija
līdz 2019.gada 30.aprīlim, tiesāšanās izdevumus– nomaksāto valsts nodevu 371,42 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro.
Vienlaicīgi prasītājs lūdz tiesu atzīt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas līdz sprieduma pilnīgai
izpildei.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis uzturēja prasību. Lai gan starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts izlīgums, pamatojoties uz to, ka atbildētāja jau
otro reizi nav ieradusies uz tiesas sēdi, pārstāvis lūdza tiesu apmierināt prasību par parāda piedziņu.
Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās, par tiesas sēdes vietu un laiku tika informēta likumā noteiktajā kārtībā, par saviem neierašanās iemesliem tiesu
neinformēja. Tiesa atzīst atbildētājas neierašanos kā neattaisnojošu. Tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētājas piedalīšanās tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausoties prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējot tos savstarpējā saistībā,
tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta
piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbilstoši Civillikuma 1402.panta nosacījumiem, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Saskaņā ar lietas materiālos esošo 2016.gada 8.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu, starp Rīgas pilsētas pašvaldību un prasītāju,
apstiprinās, ka prasītājs ir dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldnieks (lietas 9.,-17.lapa).
Lietā nav strīda, ka starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts atsevišķs pārvaldīšanas līgums.
Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības
nostiprinājusi zemesgrāmatā.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa noteic, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:
1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3)
norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves
atkritumu izvešana); 4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; [..].
No lietas materiālos esošā parāda atšifrējuma izriet, ka pamatparāds par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem sastāda 3419,46 euro
(lietas 31.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Atbildētāja nav iesniegusi tiesai paskaidrojumus par prasību vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus,
vai kas apstiprinātu pielīgto saistību izpildi un parāda summas samaksu pilnā apmērā. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu prasījumu par
pamatparāda piedziņu. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav samaksāts, tādēļ
prasība par galvenā parāda piedziņu apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētājas prasītāja labā pamatparādu 3419,46 euro par laika periodu no
2016.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 31.aprīlim.
Prasītājs ir aprēķinājis likumiskos procentus 240,45 euro par laika periodu no 2016.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.aprīlim (lietas 31.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.pantā
noteikts, ka par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, ir jāmaksā nokavējuma procenti. Savukārt,
Civillikuma 1765.pants noteic, ka gadījumā, ja procenti nav noteikti, tie aprēķināmi pēc likmes 6% no kapitāla gadā.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasījums par likumisko procentu 240,45 euro apmērā piedziņu ir pamatots un apmierināms.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi
seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)
saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 3419,46 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Tādejādi no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi: nomaksātā valsts nodeva 371,42 euro apmērā un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro apmērā, kopā 374,62 euro.
Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz
ar to atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 190., 195., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, galveno parādu
3419,46 euro par laika periodu no 2016.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.aprīlim, likumiskos procentus 240,45 euro par laika periodu no 2016.gada
1.jūlija līdz 2019.gada 30.aprīlim un tiesāšanās izdevumus 374,62 euro, kopā 4034,53 euro (četri tūkstoši trīsdesmit četri euro, 53 centi).
Noteikt, ka parāda samaksa izdarāma kādā no sekojošiem SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, bankas kontiem:
1. AS “Citadele banka”, LV83PARX0013044380019;
2. AS “Luminor Bank”, LV57NDEA0000083069550;
3. AS “SEB banka”, LV65UNLA0050017186820;
4. AS “Swedbank”, LV98HABA0551030734837.
Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas
kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas.
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) I.Augustāne