Appeal court reduced prison sentence and adjusted compensation due to insufficient evidence of long-term disability.

Krimināllieta Nr.11520040113

Lietvedības Nr.KA04-0468-14/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

(pilns)

Rīgā 2014.gada 22.septembrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Aina Nicmane

tiesnese Iveta Brimerberga

tiesnese Brigita Būmeistere

piedaloties prokuroram Pēterim Urbānam

aizstāvim /pers.L/

cietušās pārstāvei - advokātei Jekaterinai Barerei

izskatīja mutvārdu procesā atklātā tiesas sēdē krimināllietu sakarā ar cietušās /pers. B/ un apsūdzētā /pers. A/

aizstāvja /pers.L/ apelācijas sūdzībām par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2014.gada 8.janvāra spriedumu, ar kuru

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīts par vainīgu un sodīts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija

konstatēja

[1] Pirmās instances tiesa nosprieda sekojošo.

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā, un sodīts ar piespiedu darbu uz 100 stundām.

Atcelts pirmstiesas procesā /pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā.

Piedzīta no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, morālā

kaitējuma kompensācija euro 500 (pieci simti), pārējā daļā kaitējuma kompensācija nenoteikta.

[2] Ar pirmās instances tiesas spriedumu konstatēts sekojošais.

Apsūdzētais /pers. A/ vadot transportlīdzekli, pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā cietušajai nodarīti

viegli miesas bojājumi šādos apstākļos.

2013.gada 6.jūnijā ap plkst.08.51 /pers. A/ vadīja automašīnu ,,Mercedes Benz Sprinter 316”, valsts reģistrācijas

numurs /TL numurs/, Rīgā, pa Viestura prospektu no Ostas prospekta puses Meža prospekta virzienā. Atrodoties Viestura

prospektā Nr.89, /pers. A/, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 4., 10., 113., 119.punktu prasības, nerīkojās saskaņā ar

šiem noteikumiem, nepievērsa pietiekamu uzmanību apkārtnei un tās izmaiņām, savlaicīgi neieraudzīja viņam priekšā esošu

automašīnu ,,Ford Mondeo”, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, un neizvēlējās tādu distanci, lai bremzējot, neizraisītu

sadursmi ar to, kā rezultātā ar automašīnas priekšējo daļu ietriecās automašīnas ,,Ford Mondeo” aizmugurējā daļā, kura,

savukārt, ietriecās priekšā esošā automašīnā ,,Audi A6”, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/.

Ceļa satiksmes negadījuma un transportlīdzekļu sadursmes rezultātā automašīnas ,,Ford Mondeo” vadītājai /pers. B/

tika nodarīti viegli miesas bojājumi, kas izraisa īslaicīgus veselības traucējumus uz laiku no 7 līdz 21 dienai – galvas

sasitumu, kakla muskuļu sastiepumu.

Tādējādi /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā.

[ 3 ] Par pirmās instances tiesas spriedumu daļā par noteikto kaitējuma kompensāciju apelācijas sūdzību ar

pielikumiem iesniedza cietusī /pers. B/ (lietas 96.-103.lapa), lūdzot spriedumu atcelt daļā par noteiktā morālā kaitējuma

kompensācijas apmēru un daļā, ar kuru tiesa nenoteica kompensāciju par materiālo kaitējumu.

Izskatīt kriminālprocesu pārsūdzētajā daļā no jauna pēc būtības un šajā daļā taisīt jaunu spriedumu, piedzenot no

apsūdzētā kaitējuma kompensāciju kopsummā EUR 5106,48, kuru veido:

-mantiskais kaitējums – EUR 2972,16 (kas sastāv - EUR 39,56 par izdevumiem apmeklējot ārstu un zāļu pirkšanu,

EUR 560,75 par advokāta pakalpojumiem, EUR 2371,85 nesaņemtā peļņa);

-morālais kaitējums – EUR 2134,32.

[4] Par pirmās instances tiesas spriedumu daļā par noteikto sodu un piedzīto kaitējuma kompensāciju apelācijas

sūdzību iesniedza apsūdzētā /pers. A/ aizstāvis /pers.L/ (lietas 104.-105.lapa), lūdzot atcelt spriedumu, samazināt

apsūdzētajam noteikto sodu – piespiedu darbu 100 stundas un samazināt piedzīto – EUR 500 morālā kaitējuma

kompensācijas apmēru.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka noteiktais sods ir neatbilstošs aiz neuzmanības izdarītajam noziedzīgajam

nodarījumam. Apsūdzētais vairākkārt cietušajai lūdzis piedošanu, taču to nav saņēmis. Cietušajai ir nodarīti viegli miesas

bojājumi, taču cietusī atteicās noslēgt izlīgumu, norādot, ka kompensācijas apmērs ir par mazu, lai varētu nopirkt jaunu

automašīnu.

[5] Apelācijas instances tiesā cietusī /pers. B/ savu apelācijas sūdzību ar tajā norādītajiem motīviem uzturēja pilnībā,

lūdza piedzīt no apsūdzētā kaitējuma kompensāciju 5106,48 euro, kuru uzturēja arī pirmās instances tiesā. Apsūdzētā

aizstāvja apelācijas sūdzību atzina par nepamatotu.

[6] Apelācijas instances tiesā apsūdzētais /pers. A/ sava aizstāvja apelācijas sūdzību uzturēja pilnībā ar tajā

norādītajiem motīviem, norādīja, ka nepilnus astoņus mēnešus ir bezdarbnieks. Cietušās apelācijas sūdzību atzina par

nepamatotu.

[7] Apelācijas instances tiesā cietušās /pers. B/ pārstāve Jekaterina Barere savas pārstāvamās apelācijas sūdzību ar

tajā norādītajiem motīviem uzturēja pilnībā, apsūdzētā aizstāvja apelācijas sūdzību atzina par nepamatotu.

[8] Apelācijas instances tiesā prokurors Pēteris Urbāns norādīja, ka aizstāvja apelācijas sūdzība ir noraidāma, kā

nepamatota, cietušās apelācijas sūdzība apmierināma daļēji, jo jāpiedzen advokāta pakalpojumu izmaksas, jo ir kvītis par

advokāta pakalpojumiem, pārējā daļā cietušās sūdzība noraidāma.

[9] Apelācijas instances tiesā apsūdzētā /pers. A/ aizstāvis /pers.L/ savu apelācijas sūdzību ar tajā norādītajiem

motīviem uzturēja pilnībā, cietušās apelācijas sūdzību atzina par nepamatotu, vienlaicīgi norādot, ka materiālā kaitējuma

piedziņa, kas radusies cietušajai saņemot advokāta pakalpojumus EUR 560,75, izlemjama pēc tiesas ieskatiem.

[10] Tiesu kolēģija, noklausījusies cietušās un apsūdzētā liecības, cietušās pārstāves, prokurora un aizstāvja

viedokļus, izvērtējusi pierādījumus lietā daļā par kaitējuma kompensāciju un apelācijas sūdzību motīvus, uzskata, ka pirmās

instances tiesas spriedums atceļams daļā par apsūdzētajam noteikto sodu un daļā par kaitējuma kompensāciju un šajās daļās

taisāms jauns spriedums.

[10.1] Tiesu kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa likumīgi un pamatoti atzinusi /pers. A/ par vainīgu noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā un pareizi izlēmusi jautājumu par apsūdzētajam

piemēroto drošības līdzekli. Šajā daļā pirmās instances tiesas spriedums netiek revidēts, jo nav pārsūdzēts.

[10.2] Tiesu kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa nosakot apsūdzētajam /pers. A/ sodu pēc Krimināllikuma

260.panta pirmās daļas saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu nav atzinusi par atbildību mīkstinošo apstākli

apsūdzētā vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.

Tiesu kolēģija, ņemot vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2014.gada 27.augusta lēmumā lietā Nr.SKK-

552/2014 paustās atziņas, konstatē, ka pirmās instances tiesa, nosakot apsūdzētajam sodu par viņam inkriminēto noziedzīgo

nodarījumu, pieļāva Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punkta pārkāpumu, kas ir par pamatu pirmās instances tiesas

sprieduma atcelšanai daļā par /pers. A/ sodīšanu pēc Krimināllikuma 260.panta pirmās daļas.

[10.3] /pers. A/ nosakot sodu par noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā,

izdarīšanu, tiesu kolēģija, saskaņā ar Krimināllikuma 7., 35., 40., 46., 47., 48.pantu, ņem vērā soda noteikšanas vispārīgos

principus, izdarītā mazāk smagā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, vienu atbildību

mīkstinošo apstākli un atbildību pastiprinošo apstākļu neesamību.

Tiesu kolēģija par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidroja tālāk norādīto.

/pers. A/, pēc paša vārdiem, ir bezdarbnieks, viņam ir divi bērni (lietas 130.lapa).

/pers. A/ iepriekš nav sodīts (lietas 48.-49.lapa).

/pers. A/ psihiatra un narkologa uzskaitē nesastāv (lietas 51., 52.lapa).

Tiesu kolēģija, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli atzīst to, ka

viņš atzina savu vainu un nožēloja izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu tiesu kolēģija nekonstatē /pers. A/ atbildību pastiprinošos apstākļus.

Nosakot sodu, tiesu kolēģija ņem vērā augstāk norādītās pozitīvās ziņas par apsūdzētā personību, viņa attieksmi pret

izdarīto, un uzskata, ka par inkriminēto noziedzīgo nodarījumu /pers. A/ sodāms ar piespiedu darbiem uz laiku,

vairāk pietuvinātu piespiedu darbu noteiktajam minimālajam laikam.

[10.4] Tiesu kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams arī daļā par kaitējuma kompensāciju

tālāk norādīto motīvu dēļ.

Apelācijas instances tiesā cietusī un viņas pārstāve uzturēja kaitējuma kompensāciju kopsummā EUR 5106,48, kuru

veido mantiskais kaitējums – EUR 2972,16 (kas sastāv - EUR 39,56 par izdevumiem apmeklējot ārstu un zāļu pirkšanu,

EUR 560,75 par advokāta pakalpojumiem, EUR 2371,85 nesaņemtā peļņa) un morālais kaitējums – EUR 2134,32.

Tiesu kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesas spriedumā norādīts, ka cietusī /pers. B/ pieteica kaitējuma

kompensāciju Ls 3466,24 (EUR 4932,02) sakarā ar viņai nodarīto fizisko, mantisko un morālo kaitējumu, ko veido

izdevumi par ārsta apmeklējumiem un zāļu pirkšanu Ls 17,80 (EUR 25,33), par advokāta pakalpojumu apmaksu Ls 181,50

(EUR 258,25), starpība starp bojāta transportlīdzekļa tirgus vērtību Ls 500 (EUR 711,44) un apdrošināšanas atlīdzību Ls

400 (EUR 569,15), kas sastāda Ls 100 (EUR 142,29), nesaņemtā peļņa, kas veidojās no starpības starp cietušās algas

apmēru pirms ceļu satiksmes negadījuma un algas apmēru pēc tā – Ls 1666,94 (EUR 2371,84), ko apstiprinot bankas konta

pārskati, par morālo kaitējumu Ls 1500 (EUR 2134,31) (sprieduma 2.lapa).

Tiesu kolēģija konstatē, ka, savukārt, pirmās instances tiesas sēdes protokolā norādīts, ka cietusī un pārstāve

uzturēja kaitējuma kompensāciju par kopējo summu EUR 5248,77, no kuras EUR 2132,32 bija morālais kaitējums (lietas

84.lapa).

Apelācijas instances tiesā cietusī /pers. B/ un cietušās pārstāve norādīja, ka pirmās instances tiesā uzturēja kaitējuma

kompensāciju EUR 5106,48.

Tiesu kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesas spriedumā norādītais uzturētais kaitējuma kompensācijas apmērs ir

pretrunā ar tiesas sēdes protokolā norādīto un cietušās un viņas pārstāves paskaidrojumiem apelācijas instances tiesā, kas ir

par pamatu pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai šajā daļā.

[10.5] Tiesu kolēģija, izvērtējot pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā no cietušās puses

uzturēto kaitējuma kompensāciju, konstatē tālāk norādīto.

Kriminālprocesa likuma 353.panta Personas, kurām var uzlikt kompensācijas samaksāšanas pienākumu

pirmās daļas 1.punkts paredz, ka pienākumu samaksāt kompensāciju tiesa var uzlikt pilngadīgajam

apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Atzīstot personu par vainīgu minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, pirmās instances tiesa ir atzinusi,

ka cietušajai radušās tiesības pieprasīt un saņemt radītā kaitējuma kompensāciju.

Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi

vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Kriminālprocesa likuma 350.panta Kompensācija par cietušajam radīto kaitējumu pirmajā daļā dots

kompensācijas jēdziens, norādot, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar

noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu,

fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Tiesu kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa, nosakot piedzenamās kompensācijas apmēru, nav

ņēmusi vērā to, ka cietusī tiesas sēdē precizēja kaitējuma kompensācijas apmēru.

Kriminālprocesa likuma 353.panta Personas, kurām var uzlikt kompensācijas samaksāšanas pienākumu

pirmās daļas 1.punkts reglamentē to personu loku, kurām tiesa var uzlikt kompensācijas samaksas

pienākumu pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Pamatojoties ar Civillikuma 1779.pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu

darbību vai bezdarbību ir nodarījis.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā Tiesības uz kompensāciju par radīto kaitējumu noteikts, ka personai,

kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un

mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai

un saņemšanai.

Tiesai, izlemjot jautājumu pa radītā kaitējuma – gan materiālā, gan nemateriālā - atlīdzināšanu, jāņem vērā izmaksātā

apdrošināšanas atlīdzība, aprēķinātā, bet vēl neizmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, kā arī iespējamā apdrošināšanas

atlīdzība neatkarīgi no tā vai cietusī persona ir iesniegusi iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanu un vai tā

vispār vēlas to darīt. Šāds secinājums atbilst arī judikatūrai (lietas Nr.SKK-307/09, Nr.SKK-23/09, Nr.SKK-65/09).

[10.5.1] Tiesu kolēģija uzskata par pamatotu pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju EUR 1500

apmierināt daļēji un no apsūdzētā piedzīt EUR 500, pārējā daļā morālā kaitējuma kompensāciju nenoteikt

tālāk norādīto motīvu dēļ.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 19.panta otrā daļa

nosaka, ka ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un

garīgām ciešanām sakarā ar cietušās personas fizisku traumu un invaliditāti. Šī panta trešā daļa nosaka, ka apdrošināšanas

atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem nosaka

Ministru kabinets.

Latvijas Republikas Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumi Nr.331 „Noteikumi par apdrošināšanas

atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” nosaka apdrošināšanas

atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā

apdrošināšanā par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem, kas saistīti ar sāpēm un

garīgām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas un citu gadījumu dēļ. Šo noteikumu 3.3.punkts nosaka, ka

apdrošināšanas atlīdzības apmērs, ja cietušajai personai ir viegli miesas bojājumi ir no 30 līdz 80 euro.

Tiesu kolēģija, uzskata, ka lai morālā kaitējuma atlīdzinājums būtu atbilstīgs, tam ir jābūt samērojamam ar nodarīto

kaitējumu, un, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Tiesu kolēģija ņem vērā un izvērtē visus

atlīdzinājuma noteikšanā būtiskos apstākļus un tiesu kolēģija, nosakot atlīdzinājumu, balstās uz racionāliem juridiskiem

apsvērumiem un Augstākās tiesas 2010./2011.gada tiesu prakses apkopojumu „Tiesu prakse par morālā kaitējuma

kompensāciju kriminālprocesā”.

Tiesu kolēģija uzskata, ka iespēja saņemt apdrošināšanas atlīdzību par morālo kaitējumu jeb nemateriālajiem

zaudējumiem, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām, saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligātās apdrošināšanas likumu un Ministru kabineta noteiktajā apmērā, nav pamats, lai tiesa nenoteiktu

kompensāciju par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām apmērā, kas atbilst cietušajai nodarītajam morālajam

aizskārumam un fiziskajām ciešanām. Tiesu kolēģija konkrētajā gadījumā papildus iespējamajai apdrošināšanas prēmijas

izmaksai par samērīgu atzīst noteikt morālā kaitējuma kompensāciju 500 euro apmērā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta Kompensācija par cietušajam radīto kaitējumu trešo daļu

kaitējuma prasījuma neapmierinātajā daļā cietušajai ir tiesības prasīt to Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

[10.5.2] Tiesu kolēģija uzskata par pamatotu pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju EUR 2972,16

apmierināt daļēji un no apsūdzētā piedzīt EUR 560,75, pārējā daļā materiālā kaitējuma kompensāciju

nenoteikt tālāk norādīto motīvu dēļ.

Izlemjot jautājumu par cietušajai nodarītajiem materiāliem zaudējumiem, saistītiem ar ārstēšanās izdevumiem tiesu

kolēģija konstatē, ka tos atlīdzina saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas likuma III nodaļu Zaudējumu novērtēšana un apdrošināšanas atlīdzība. Ievērojot to, ka zaudējumu

atlīdzību cietušajam saistībā ar ceļu satiksmes negadījumu atlīdzina pamatojoties uz speciālu likumu, tiesu kolēģija atzīst, ka

nav nosakāma kaitējuma kompensācija daļā par ārstēšanās izdevumiem EUR 39,56, jo jāņem vērā, ka cietušajam par

to pienākas apdrošināšanas prēmijas izmaksa. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta Kompensācija par

cietušajam radīto kaitējumu trešo daļu kaitējuma prasījuma neapmierinātajā daļā cietušajai ir tiesības prasīt to

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Izlemjot jautājumu par materiālo kaitējumu - cietušajai nodarītajiem zaudējumiem nesaņemtās peļņās veidā EUR

2371,85, tiesu kolēģija konstatē tālāk norādīto. Lietā atrodas cietušās /pers. B/ banku kontu pārskati, kuros redzams, ka

pēc apsūdzētā izraisītā ceļu satiksmes negadījuma, cietusī vairs nesaņēma algu tādā apmērā kā iepriekš. Tam par iemeslu

bija apstāklis, ka pēc avārijas cietušajai bija galvas reiboņi un sāpes, kā rezultātā veselības stāvokļa dēļ viņa vairs nespēja

pildīt pasniedzējas pienākumus un apvienot darbu divās darba vietās. Tiesu kolēģija atzīst, ka cietušās un cietušās pārstāves

izvirzītā versija, ka apsūdzētā darbību dēļ cietušajai būtu bijuši ilgstoši veselības traucējumi, turklāt saistīti ar ilgstošu vai

pilnvērtīgu darba nespēju, nav pierādīti ar ticamiem un attiecināmiem pierādījumiem, banku kontu izrakstus un paziņojumu

par valsts sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā uzkrātiem datiem, tiesu kolēģija par tādiem neatzīst, jo tie nepierāda

cēloņsakarību starp ceļu satiksmes negadījumu un negūto peļņu atsakoties no otras darba vietas. Saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 350.panta Kompensācija par cietušajam radīto kaitējumu trešo daļu kaitējuma prasījuma

neapmierinātajā daļā cietušajai ir tiesības prasīt to Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Izlemjot jautājumu par materiālo kaitējumu, kas radies cietušajai saņemot advokāta pakalpojumus EUR 560,75 (lietas

71., 72.lapa), tiesu kolēģija uzskata, ka pieteikums apmierināms pilnībā, jo zvērināta advokāte Jekaterina Barere ir iestājusies

kriminālprocesā 2013.gada 20.decembrī, kā cietušās pārstāve, ko apliecina lietā esošais orderis (lietas 78.lapa). Latvijas

Republikas Augstākā tiesa 2013.gada 24.septembra lēmumā lietā Nr.SKK-345/2013 norādīja, ka tiesai, piedzenot izdevumus

par juridiskās palīdzības sniegšanu un pārstāvību jāizvērtē iebildumi, kas izteikti pret izdevumu piedziņas pamatotību.

Apelācijas instances tiesā apsūdzētā aizstāvis norādīja, ka minētais jautājums jāizlemj pēc tiesas ieskatiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 97.panta Cietušā tiesību vispārīgie principi ceturto daļu cietušais – fiziska

persona savas tiesības var īstenot pats vai ar pārstāvja starpniecību. Konkrētajā gadījumā, cietusī, kura cieta ceļu satiksmes

negadījumā, savas tiesības realizēja ar pārstāves – zvērinātas advokātes palīdzību, par ko lietā nepastāv strīds un kā

rezultātā cietušajai radās materiālais kaitējums.

Tiesu kolēģijas ieskatā, materiālais kaitējums ir pilnībā piedzenams no apsūdzētā.

[10.6] Tiesu kolēģija konstatē, ka pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstājams negrozīts

[11] Ņemot vērā iepriekš norādīto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu Rīgas

apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija

nosprieda

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2014.gada 8.janvāra spriedumu atcelt daļā par /pers. A/ noteikto sodu un daļā par

kaitējuma kompensāciju.

/pers. A/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 260.panta pirmās daļas sodīt ar piespiedu darbu

uz 70 (septiņdesmit) stundām.

Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. B/ materiālā kaitējuma kompensāciju EUR 560,75 (piecus simtus sešdesmit euro

75 centus), pārējā daļā materiālā kaitējuma kompensāciju nenoteikt, piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju EUR 500

(piecus simtus euro), pārējā daļā morālā kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Krimināllietu departamentā gadījumos, kas paredzēti Kriminālprocesa likuma 574.pantā

un 575.pantā, iesniedzot kasācijas sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena tiesas kancelejā 2014.gada 6.oktobrī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese A.Nicmane

Tiesnese I.Brimerberga

Tiesnese B.Būmeistere