Landlord wins partial eviction and debt recovery for unpaid rent and utilities in Latvia.

Lietas arhīva Nr. C-2880-17/8

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 5.septembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese I.Risberga

ar tiesas sēdes sekretāri L.Daņķi

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās

telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāda,

līgumsoda un likumisko procentu piedziņu, un

konstatēja:

2016.gada 15.decembrī tiesā saņemts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī – prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. A/ (turpmāk arī–

atbildētājs) un nepilngadīgo personu /pers. B/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un

dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāda, likumisko procentu un līgumsoda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāres R.Ritenbergas-Balodes 2010.gada 29.decembra

lēmumu reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu

apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”.

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar

2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī, kā arī 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī un 2016.gada 8.jūlija Pilnvarojuma līgumu par dzīvojamo telpu īres un neapdzīvojamo telpu nomas līgumu

slēgšanu un to administrēšanu Nr.DMV-16-198-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

2005.gada 15.februārī Atbildētājs/pers. A/ noslēdza Dzīvojamo telpu īres līgumu par dzīvojamās telpas Nr.15, kas atrodas adresē /adrese A/

(turpmāk Dzīvoklis), izīrēšanu uz nenoteiktu laiku (turpmāk - Līgums). Pārējie Atbildētāji lieto Dzīvokli kā /pers. A/ ģimenes locekļi.

Saskaņā ar Rīgas domes 2007.gada 12.jūnija lēmumu Nr.2521 "Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā

vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām" ar 01.02.2008. īres maksa noteikta Ls 0. 35, savukārt ar 01.08.2008. -

Ls 0.45 (publikācija "Latvijas Vēstnesis" 18.07.2007., Nr.l 15 (3691)).

Ar Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu Nr.2850 „Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksas

noteikšanas kārtību” 11.punktu noteikts, ka „ dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas

platībai un kuru kalendārajam gadam nosaka attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieks”. Prasītājs, izrakstot rēķinu, norāda, kur var iepazīties ar obligāti

veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumu nākamajam gadam.

Saskaņā ar Rīgas domes 2011. gada 29. marta lēmumu Nr. 22850 "Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības

īpašumā vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām" dzīvojamo telpu īres maksa dzīvojamām telpām Rīgas pilsētas

pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajās dzīvojamās mājās, kā arī atsevišķiem dzīvokļiem un dzīvojamām telpām veido,- 1) dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumu dala, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai un kuru kalendārajam gadam nosaka attiecīgās dzīvojamās

mājas pārvaldnieks, - 2) peļņa.

2006.gada 12.decembra MK noteikumi Nr.999 nosaka kārtību, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju

par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

Līguma 2.1. punkts paredz, ka īrniekam ir pienākums savlaicīgi - ne vēlāk kā līdz kārtējā rēķinā norādītajam datumam - samaksāt īres maksu un

veikt maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, bet Atbildētāji maksājumus veikuši neregulāri un nepilnā apmērā. -

Atbildētāju parāds par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2005.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 1.decembrim ir

EUR 8637. Parāda apmērs pārsniedz triju mēnešu maksājumu summu, un Atbildētājiem visu šo laiku ir bijusi iespēja lietot Dzīvokli.

Atbildētāji brīdināti par parāda esamību un tā nenomaksāšanas sekām ar 2015.gada 15.jūlija Brīdinājumu. Brīdinājumā noteiktajā termiņā parāds

nav nomaksāts.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2. punkts paredz, ka „izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot

īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas [..], ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā

dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem

aktiem”, un „ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem”. Līdz ar to Prasītājs šobrīd prasa Atbildētāju izlikšanu no Dzīvokļa bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12. panta pirmā un otrā daļa paredz, ka pār-dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās

telpas lietošanu, jāmaksā dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Līguma 2.1. punkts paredz, ka minētie maksājumi par iepriekšējo mēnesi

jāveic līdz kārtējā mēneša rēķinā norādītajam datumam. Prasītājam saskaņā ar Līguma 2.4. punktu ir tiesības aprēķināt līgumsodu 0,2% apmērā no

kopējās parāda summas par katru nokavējuma dienu.

Prasītājam ir tiesības prasīt no Atbildētāja likumiskos procentus, kas izriet no Civillikuma 1759. panta, un, proti, "procenti jāmaksā, arī bez

noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs”. Saskaņā ar Civillikuma

1765. pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus,

tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu „tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus ".

Atbildētāji jau ilgstoši maksājumus veikuši neregulāri un nepilnā apmērā, nav pilnībā samaksājuši par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar to Atbildētāja parādu pret Prasītāju veido:

1. parāds par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, par laika periodu no 2005.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 1.decembrim, EUR 8637;

2. līgumsods, par laika periodu no 2010.gada 3.marta līdz 2015.gada 1.janvārim, EUR 4781,79, ko Prasītājs samazina līdz EUR 853,07;

3. likumiskie procenti, par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.decembrim, EUR 802,87.

Saskaņā ar Civillikuma 1672. panta noteikumiem “solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. ”, bet likumā „Par dzīvojamo telpu

īri” 10. panta otrajā daļā ir noteikts, ka „īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem

kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām”. Līdz ar to Atbildētāji uz likuma pamata ir solidāri atbildīgi par

izveidojušos īres maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parādu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 8.punktu prasītājs aprēķina prasības summu prasībai par Atbildētāju izlikšanu no dzīvojamās

telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas. 2016.gadā īres maksa par vienu kvm mēnesī ir noteikta EUR 0,43270. Tā kā kopējā Dzīvokļa platība ir

36.1 kvm, tad īres maksa par Dzīvokli mēnesī ir 0,43720 X 36.1 = EUR 15,62. Līdz ar to prasības summa par izlikšanu ir 15,62 x 36 mēneši = EUR

562,32. Kopējā prasības summa, no kuras rēķināma valsts nodeva, atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 10.punktam ir EUR 10 855,26.

Līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktam valsts nodevas apmērs ir EUR 639,02.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 5.1 punktam, Prasītājs norāda, ka strīda risināšanai nav tikusi izmantota mediācija, kā arī

Prasītājs atsakās no iespējas risināt strīdu ar mediācijas palīdzību.

Ievērojot iepriekš minētos faktiskos apstākļus un minētās tiesību normas, kā arī pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo

daļu, 10.panta otro daļu, 11.pantu, 28.2panta pirmās daļas 1. un 2. punktu, Civillikuma 1587., 1672., 1717., 1720. pantu,

Civilprocesa likuma 1., 23., 24., 26., 33.pantu, 41, panta pirmo daļu, 72., 128., 129. un 195. pantu lūdz tiesu: Izbeigt 2005.gada 15.februāra

Dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts ar /pers. A/; /pers. A/, un nepilngadīgo /pers. B/ ar visām piederošajām mantām no /adrese/, bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt no /pers. A/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks" maksājumu parādu par īri un

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2005.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 1.decembrim EUR 8637, līgumsodu par laika

periodu no 2010.gada 3.marta līdz 2015.gada 1.janvārim EUR 853,07, likumiskos procentus par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada

1.decembrim EUR 802,87; visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus, tajā skaitā, valsts nodevu EUR 639,02 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus EUR 4,70 apmērā; atzīt tiesības saņemt procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasītājas pārstāvis /pers. J/ tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītā pamata. Papildus paskaidroja, ka atbildētājs pēc prasības

celšanas maksājumus nav veicis.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis, uz tiesas sēdi nav ieradies, nav paziņojis neierašanās iemeslus. Par tiesas sēdes vietu un laiku

atbildētājam paziņots, nosūtot pavēstes uz atbildētāja deklarēto adresi.

Tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209. minēto pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai. Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma

156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt atbildētāja prombūtnē.

Tiesa atzīst, ka lietā ir taisāms aizmugurisks spriedums saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta noteikumiem – aizmugurisks spriedums ir

spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma,

nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Motīvu daļa

Uzklausījusi prasītāja paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā

noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

No lietas materiāliem pievienotā 2005.gada 5.februāra Dzīvojamo telpu īres līguma redzams, ka tas Rīgas domes vārdā noslēgts starp SIA

“Kurzemes namu apsaimniekotājs”, kā pārvaldnieku, un /pers. A/, kā īrnieku, par dzīvojamās telpas /adrese/ īri. Līguma pielikumā par dzīvojamo telpu

/adrese/ lietošanas tiesībām norādīts, ka dzīvojamo telpu lietošanas tiesības ir arī /pers. B/ (/pers. A/ dēls). Līguma 5.1.2. apakšpunktā noteikts

pienākums savlaicīgi un pilnā apmērā veikt īres maksas un maksas par pakalpojumiem maksājumus.

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā SIA „ Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija

dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko īpašumu Plēksnes ielā 16, Rīgā.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12. panta noteikumiem dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja ir izpildījusi saistības – ir sniegusi mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus atbildētājam,

savukārt atbildētājs nav apmaksājis rēķinus atbilstoši īres līguma nosacījumiem, tādējādi nav pildījis ar līgumu uzņemtās saistības. No piedzenamās

summas aprēķina redzams, ka no 2005.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 1.decembrim izveidojies parāds 8637 EUR.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs tiesai nav iesniedzis pierādījumus par to, ka

parāds ir samaksāts. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, arī atbildētājs to nav apstrīdējis, tādēļ prasītājas labā no atbildētāja

piedzenams parāds 8637 EUR apmērā.

Dzīvojamo telpu īres līguma 2.4.apakšpunktā puses vienojušās, ka īrniekam ir pienākums īres maksas un pakalpojumu maksas kavējuma

gadījumos par katru nokavēto dienu maksāt līgumsodu 0,2 % apmērā par katru nokavēto kalendāro dienu no šī līguma 2.4. apakšpunktā noteiktajā

termiņā nesamaksātās summas.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsoda daļu 853,07 EUR, kas aprēķināts par laika periodu no 2010.gada 3.marta līdz 2015.gada

1.janvārim. Prasītāja tiesības prasīt līgumsodu izriet arī no Civillikuma 1720.panta 2.punkta, kurā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsoda, tā arī

līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Judikatūrā ir atzīts, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar

Civilprocesa likuma 5.panta norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem (Augstākas tiesas Senāta Civillietu departamenta 2005.gada

26.janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-48).

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs nav pildījis līguma nosacījumus un ilgstošā laika posmā nav veicis maksājumus, līdz ar to atbildības

piemērošana ir saprātīga un taisnīga reakcija pret pārkāpumu. Līdz ar to prasība šajā daļā ir apmierināma un no atbildētāja prasītājas labā piedzenams

līgumsods 853,07 EUR.

Prasītāja iesniedza parāda aprēķinu, no kura redzams, ka aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti 802,87 EUR par laika posmu no 2015.gada

1.janvāra līdz 2016.gada 1.decembrim.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu

bezprocentīgs.

Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā, ka tiesa ir konstatējusi parāda samaksas nokavējumu, no atbildētāja piedzenami likumiskie nokavējuma procenti, taču tiesa uzskata,

ka tie ir aprēķināti nepamatoti no kopējās parāda summas. No parāda aprēķina redzams, ka parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem no

2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.decembrim izveidojies 1470,50 EUR un no šīs summas likumiskie nokavējuma procenti ir 88,23 EUR.

Īres līguma izbeigšanas un īrnieka izlikšanas gadījumi no dzīvojamās telpas reglamentēti likumā „Par dzīvojamo telpu īri”. Prasītāja lūdz izbeigt

Dzīvojamo telpu īres līgumu, kas noslēgts ar atbildētāju un izlikt no dzīvojamās telpas atbildētāju bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, pamatojoties uz

minētā likuma 28.2 panta nosacījumiem, kuros noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes

locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu vai

maksu par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem

aktiem un viņam bijusi nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Atbildētāja parāds ir 8637 EUR, kas ievērojami pārsniedz trīs mēnešu vidējo maksājumu kopsummu. Prasītāja, saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo

telpu īri” 28.2 panta otrās daļas noteikumiem, 2015.gada 15.jūlijā brīdinājusi atbildētāju par īres un komunālo pakalpojumu parādu, brīdinot, ka parāda

nenomaksāšanas gadījumā tiesā tiks iesniegta prasība par parāda piedziņu un īres līguma izbeigšanu, izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Tiesa uzskata, ka konstatētie fakti – īres un pakalpojumu parāda esamība, īrnieka brīdināšana likumā noteiktajā kārtībā – veido likumīgu un

pietiekošu pamatu īres līguma izbeigšanai un atbildētāja izlikšanai no dzīvojamās telpas. Tiesa atzīst, ka Dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokļa Nr. 15,

Plēksnes ielā 16, Rīgā īri izbeidzams, izliekot atbildētāju ar visām piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

likumiskos 6 % gadā (Civillikuma 1765.pants) no pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Lietā ir samaksāta valsts nodeva 639,02 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR. Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai

piedzenama valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kopā 643,72 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1, 208.1 pantu tiesa

nosprieda:

apmierināt daļēji sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību.

Izbeigt 2005.gada 15.februāra Dzīvojamo telpu īres līgumu par /adrese/īri, kas noslēgts starp SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” un /pers. A/,

personas kods /personas kods/.

/pers. A/, personas kods /personas kods/ un nepilngadīgo personu /pers. B/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas /adrese/bez

citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, pamatparādu

8637 EUR, līgumsodu 853,07 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 88,23 EUR par laika periodu no 01.01.2015. līdz 01.01.2016. un tiesāšanās

izdevumus 643,72 EUR, kopā 10222,02 EUR (desmit tūkstoši divi simti divdesmit divi euro, 02 centi).

Samaksa veicama vienā no norēķinu kontiem: AS „SWEDBANK” LV98HABA 0551030734837; AS „Citadele banka”

LV83PARX0013044380019; AS „SEB banka” LV65UNLA0050017186820; AS „DnB banka” LV63RIKO0002013197596; AS Nordea Bank

Finland Plc Latvijas filiāle LV57NDEA0000083069550.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/,

personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no pamatparāda summas.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Atbildētāji 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas var iesniegt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pieteikumu par tiesvedības

atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns spriedums sastādīts 05.09.2017.

Tiesnese I.Risberga