Court dismissed appeal against forest authority's fine for illegal land transformation without permit.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's appeal against a forest authority decision to impose a fine for illegal land transformation. The plaintiff argued that a building permit and regional planning task exempted them from obtaining a separate forest transformation permit. The court ruled that a building permit does not automatically grant rights to transform forest land and that the authority correctly identified the violation of the Forest Law.
Legislator headnote
AI generatedMeža likums; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 66.4 pants: A building permit does not automatically authorize the transformation of forest land, and the administrative authority is justified in imposing a fine for conducting such transformation without a specific permit.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A42735108 (A00045-12/13)
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS
SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Rīgā, 2012.gada 14.septembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis O.Priedītis, piedaloties sūdzības iesniedzēja A.S. aizstāvei A.O. un atbildētājas – Latvijas Republikas pusē, pieaicinātās iestādes Rīgas – Ogres virsmežniecības pārstāvei I.P., 2012.gada 4.septembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc A.S. (personas kods /personas kods/) sūdzības par Rīgas
– Ogres virsmežniecības 2008.gada 30.septembra lēmuma Nr.5-9/1562 atcelšanu (administratīvā pārkāpuma protokols AJ Nr.004460), Aprakstošā daļa [1] 2008.gada 30.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemta A.S. (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) sūdzība (lietas 5.-7.lapa) un ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2008.gada 5.novembra lēmumu (lietas 2.-4.lapa) ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta par Rīgas – Ogres virsmežniecības 2008.gada 30.septembra lēmuma Nr.5-9/1562 atcelšanu. [2] No lietas materiāliem izriet, ka 2008.gada 11.augustā Rīgas – Ogres virsmežniecības Baldones mežniecības Daugmales apgaitas mežsargs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu AJ Nr.004460 (turpmāk – Protokols) par to, Lappuse 1 no 5 ka sūdzības iesniedzējam piederošajā īpašumā Daugmales pagastā saimniecībā „/Nosaukums/”, kadastra Nr./kadastra numurs/ (turpmāk – Zemesgabals), meža zemju /kvartāls/ /nogabals/ 0,0680 ha un /kvartāls/ /nogabals 2/ 0,5787 ha platībā veikta nelikumīga meža zemes transformācija, ierīkoti ceļi un citi infrastruktūras objekti bez meža zemes transformācijas atļaujas saņemšanas, kā arī uzsākta divu ēku būvniecība, nodarot videi zaudējumus Ls 7214,10 apmērā, tādējādi pārkāpjot Meža likuma 41.panta un 42.panta pirmo un otro daļu. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 66.4 pantā. Par izdarīto pārkāpumu 2008.gada 11.augustā Valsts meža dienesta Rīgas
– Ogres virsmežniecības Baldones mežniecības mežzinis pieņēma lēmumu Nr.Z-118-15/8028-08 (turpmāk – Sākotnējais lēmums), piemērojot naudas sodu Ls 150 apmērā (lietas 9. vai 24.lapa). Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, sūdzības iesniedzējs to pārsūdzēja Valsts meža dienesta Rīgas – Ogres virsmežniecības mežzinim, kas ar 2008.gada 30.septembra lēmumu Nr.5-9/1562 (turpmāk – Lēmums) atstāja Sākotnējo lēmumu negrozītu (lietas 12.-14.lapa vai 25.-27.lapa). Lēmumā norādīti tālāk minētie argumenti. [2.1] Meža likuma prasības saskaņā ar Meža likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu attiecas uz personu, kurai meža zeme ir īpašumā vai tiesiskā valdījumā, tādēļ meža īpašniekam tās jāievēro, veicot meža apsaimniekošanu un izmantošanu. Meža likuma 41.pants nosaka, ka meža zemes transformācijai citos zemes lietojuma veidos nepieciešama ikreizēja Valsts meža dienesta atļauja. [2.2] Sūdzības iesniedzēja izdarītais administratīvais pārkāpums saskaņā ar LAPK 11.pantu izdarīts aiz neuzmanības, tomēr sūdzības iesniedzējam vajadzēja paredzēt Valsts zemes dienesta transformācijas atļaujas būvniecības darbu veikšanai nepieciešamību. [2.3] Tā kā sūdzības iesniedzējs nebija informēts par būvvaldes izvirzāmajām prasībām, jo 2007.gada 28.feburāra Daugmales pagasta būvvaldes plānošanas un arhitektūras uzdevuma 4.1.punktā nav iekļauta norāde par tehnisko noteikumu saņemšanas nepieciešamību, sūdzības iesniedzējs var griezties pret šo iestādi ar prasību atlīdzināt radušos zaudējumus. [3] Nepiekrītot Lēmumam, sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Administratīvajā rajona tiesā (lietas 5.-7.lapa). Sūdzībā norādīti tālāk minētie argumenti. [3.1] 2007.gada 28.februārī Daugmales pagasta būvvalde izsniedza Plānošanas un arhitektūras uzdevumu Nr.19, kura 4.1.sadaļā vides aizsardzības prasības nav izvirzītas.
Lappuse 2 no 5 2007.gada 10.septembrī Daugmales pagasta padomes Daugmales pagasta būvvalde izdeva būvatļauju Nr.54 (turpmāk – būvatļauja), kas deva sūdzības iesniedzējam likumīgas tiesības sākt dzīvojamās mājas, viesu mājas, pirts un auto novietnes būvniecību. Minētā būvatļauja nesaturēja norādes veikt sūdzības iesniedzējam piederošās zemes gabala transformāciju pirms būvniecības uzsākšanas. Neiespējama ir situācija, ka vietējā pašvaldība, izdodot Būvatļauju, nav informēta, ka ir nepieciešama zemes gabala transformācija. [3.2] Sūdzības iesniedzējs citē Administratīvā procesa likuma 10.pantu un norāda, ka Sākotnējais lēmums, tā ietvaros pieņemtais uzaicinājums samaksāt zaudējuma summu Ls 7214,10 apmērā un Lēmums ir pieņemti bez tiesiska pamata un ir atceļami, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 1., 10.pantu, 75.panta pirmās daļas 3.punktu, 76.panta pirmo daļu, Būvniecības likuma 7.pantu, likuma „Par pašvaldībām” 5.pantu un 1997.gada 1.aprīļa „Vispārīgie būvnoteikumi” Nr.112 3.2. un 39.punktu. [4] Paskaidrojumā tiesai Valsts meža dienesta Rīgas – Ogres virsmežniecība sūdzību neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā Lēmumā minētajiem argumentiem (lietas 21.-23.lapa). [5] Sūdzības iesniedzējs tiesas sēdē sūdzību uzturēja, papildus tiesai uzrādot Valsts meža dienesta 2007.gada 26.aprīļa ciršanas apliecinājumu. Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā minētajiem argumentiem, kā arī norādīja, ka Būvatļaujas esamība automātiski nenozīmē meža zemes transformācijas atļauju. Motīvu daļa [6] Tiesa, izvērtējusi lietas materiālus un uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumus, secina, ka sūdzība ir noraidāma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. [7] Lietā konstatēti šādi faktiskie apstākļi. [7.1] 2007.gada 28.februārī Daugmales pagasta būvvalde sūdzības iesniedzējam izsniedza Plānošanas un arhitektūras uzdevumu Nr.19 dzīvojamās mājas projektēšanai „/Nosaukums/”, Daugmales pagastā, Rīgas rajonā (turpmāk
– Zemesgabals, lietas 16.-18.lapa). [7.2] 2007.gada 10.septembrī Daugmales pagasta padomes Daugmales pagasta būvvalde izdeva būvatļauju Nr.54 dzīvojamās mājas, viesu mājas, pirts un auto nojumes būvniecībai Zemesgabalā (lietas 15.lapa).
Lappuse 3 no 5 [7.3] 2008.gada 11.augustā Rīgas – Ogres virsmežniecības Baldones mežniecības Daugmales apgaitas mežsargs sastādīja Protokolu (lietas 28.- 35.lapa). [7.4] 2008.gada 11.augustā Valsts meža dienesta Rīgas – Ogres virsmežniecības Baldones mežniecības mežzinis pieņēma Sākotnējais lēmumu piemērojot naudas sodu Ls 150 apmērā (lietas 9. vai 24.lapa). [7.5] 2008.gada 30.septembrī Valsts meža dienesta Rīgas – Ogres virsmežniecības mežzinis pieņēma Lēmumu, ar kuru Sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu (lietas 12.-14.lapa vai 25.-27.lapa). [8] Lietā nav strīds, ka daļa no sūdzības iesniedzējam piederošā Zemesgabala ir meža zeme (Zemes robežu plāns, lietas 32.lapas otra puse), daļu no Zemesgabala ir pārveidojis par būvniecībā izmantojamo zemi (veicis uz tās būvdarbus), bet Valsts meža dienestā nav saņēmis atļauju meža zemes transformācijai Zemesgabalā.
Lietā pastāv strīds par to, vai transformācijas nepieciešamības nenorādīšana Plānošanas un arhitektūras uzdevumu Nr.19 un Būvatļaujas saņemšana deva tiesības sūdzības iesniedzējam veikt būvdarbus bez transformācijas atļaujas saņemšanas. [9] Meža likuma 41.pantā noteikts, ka meža zemes transformācijai citos zemes lietojuma veidos nepieciešama ikreizēja Valsts meža dienesta atļauja. Savukārt šā likuma 42.panta otrajā daļā noteikts, ka meža zemes transformācijas nosacījumus un atļaujas saņemšanas kārtību, kā arī zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Ministru kabinets, pamatojoties uz Meža likuma 42.panta otrajā daļā doto deleģējumu 2004.gada 28.septembrī izdeva Ministru kabineta noteikumus Nr.806 ,,Meža zemes transformācijas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.806). Noteikumu Nr.806 3.1.punktā noteikts, ka meža zemes transformāciju veic, ja tas nepieciešams ēku un būvju, tajā skaitā infrastruktūras objektu būvniecībai. Minēto Noteikumu Nr.806 14.punktā noteikts, ka meža zemes transformēšana citos zemes lietojuma veidos uzskatāma par patvaļīgu, ja transformācija veikta bez atļaujas.
Attiecībā par transformācijas atļaujas pieprasīšanu un saņemšanu Noteikumu Nr.806 20.punktā noteikts, ka transformācijas ierosinātājs iesniedz transformācijas iesniegumu tajā virsmežniecībā, kuras pārraudzības teritorijā atrodas transformējamā meža zeme. Savukārt 27.punktā noteikts, ka virsmežniecība normatīvajos aktos par administratīvo procesu noteiktajā termiņā izvērtē saņemtos dokumentus (izņemot šo noteikumu 28.punktā noteikto gadījumu) un, ja transformācija atbilst normatīvo aktu prasībām un šo noteikumu 23., 24. un 25.punktā minētie atzinumi ir pozitīvi, rakstiski informē transformācijas ierosinātāju par piekrišanu transformācijai, kā arī aprēķina zaudējumus un izsniedz tam zaudējumu aprēķinu.
Tiesas vērtējumā citētās normas nepārprotami un skaidri nosaka personas pienākumus gadījumos, ja tā vēlas veikt kādas būvniecības darbības zemē, kas
Lappuse 4 no 5 pēc sava lietojuma veida ir meža zeme. Tāpat šīs normas ar pilnīgu skaidrību nosaka, ka atļauju meža zemes transformācijai ir tiesīga izsniegt attiecīgā Valsts meža dienesta virsmežniecība. [10] Pārbaudot sūdzības iesniedzēja atsaukšanos uz Plānošanas un arhitektūras uzdevumu Nr.19, tiesa konstatē, ka uzdevuma 4.1.punktā „Vides aizsardzības prasības” būvvalde nav norādījusi uz kādu prasību esamību. Vienlaikus jāņem vērā, ka jau no paša Plānošanas un arhitektūras uzdevuma 4.1.punkta satura ir redzams, ka tas ir saistīts ar prasībām, kuru noteikšana ir reģionālās vides pārvaldes ziņā, būtiskākais, tiesas vērtējumā, ir tas, ka kādu prasību norādīšana vai nenorādīšana Plānošanas un arhitektūras uzdevumā neatbrīvo personu no normatīvajos aktos noteikto pienākumu un prasību izpildes. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja atsaukšanos uz viņam izsniegto būvatļauju, tiesa norāda, ka Augstākās tiesa Civillietu departaments ir atzinis, ka būvatļaujas esamība automātiski nenozīmē meža zemes transformācijas atļauju (un otrādi). Būvatļauja nedod tiesības veikt meža zemes transformāciju (sk. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 26.novembra sprieduma lietā Nr.SKC- 420/2008 7.1.punktu). Ievērojot norādīto tiesa secina, ka Valsts meža dienesta Rīgas – Ogres virsmežniecība pamatoti A.S. darbībās ir konstatējusi LAPK 66.4 pantā aprakstīto administratīvo pārkāpumu un pamatoti saukusi viņu pie administratīvās atbildības. Tiesa arī norāda, ka tā nevērtē Valsts meža dienesta Rīgas – Ogres virsmežniecības veikto aprēķinu par videi nodarīto zaudējumu Ls 7214,10 apmērā, jo šāds jautājums ir izskatāms civilprocesuālā kārtībā. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.16panta ceturto daļu un 289.18panta pirmo daļu, nosprieda: atstāt Rīgas – Ogres virsmežniecības 2008.gada 30.septembra lēmumu Nr.5-9/1562 negrozītu, bet A.S. sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis O.Priedītis Rīgā, 2012.gada 14.septembrī
Lappuse 5 no 5