Court fully allows small claims suit for unpaid heating services between two Latvian companies.
Legislator summary
AI generatedThe Alūksnes district court fully dismissed the defendant's objections and ordered the property management company to pay the heating utility company €376.07 for services rendered from July 2015 to March 2016. The plaintiff successfully established a contractual obligation based on national regulations governing heating supply and management agreements. Consequently, the court ruled in favor of the utility provider, awarding the principal debt, statutory interest, and litigation costs to be paid within ten days.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 32.1panta 1. daļa; Civilprocesa likums 8., 41., 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27panti: The court has jurisdiction to hear small claims for unpaid utility services and will grant the claim if the plaintiff proves the debt and the defendant fails to rebut the evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C32234116
Lietas arhīva Nr. C-0411-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Alūksnē, 2016.gada 11.novembrī
Alūksnes rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Puriņa,
izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes enerģija” maza apmēra prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu
atbildību “Dzīvokļu serviss” par naudas piedziņu un
konstatēja:
Prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes enerģija” 2016.gada 25.aprīlī iesniegusi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā maza apmēra
prasību pret atbildētāju sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Dzīvokļu serviss” par naudas piedziņu.
2016.gada 27.aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu.
Pēc Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas ierosinājuma, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja
2016.gada 15.septembrī nolēmusi šo lietu nodot izskatīšanai Alūksnes rajona tiesai (lietas 47.lapa). Ar Alūksnes rajona tiesas tiesnese s 2016.gada
28.septembra lēmumu lieta pieņemta izskatīšanai (lietas 50.lapa).
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja sniedz siltumenerģijas pakalpojumus Rēzeknes pilsētas teritorijā no 2008.gada oktobra saskaņā ar
Sabiedrisko pakalpojumu regulatora izsniegtām licencēm Nr.S3007-08 un Nr.S2006-08.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 1994.gada 18.oktobra noteikumu Nr.204 “Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu dzīvojamo
māju centralizēto apkuri un apgādi ar karsto ūdeni nodrošina un samaksu par šiem pakalpojumiem veic uz līguma pamata, kuru mājas īpašnieks vai viņa
pilnvarotā fiziska vai juridiska persona noslēdz ar siltumenerģijas piegādātāju. Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1013
“Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 3.punktu
pakalpojumu nodrošināšanu dzīvojamai mājai organizē pārvaldnieks, dzīvokļu īpašnieku vārdā noslēdzot līgumu par pakalpojumu piegādi un lietošanu.
Saskaņā ar māju apsaimniekotājiem un pārvaldītājiem noslēgto līgumu noteikumiem prasītāja piegādāja siltumenerģiju līdz piederības robežai, bet
apsaimniekotāji nodrošina lietotājus – telpu īpašniekus un īrniekus ar piegādāto siltumenerģiju. Savukārt abonenti – dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki, veic
maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājam (prasītājai) saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un piestādītajiem apmaksas dokumentiem.
Atbildētāja ieguva īpašuma tiesības uz dzīvokli Atbrīvošanas alejā 170-24, Rēzeknē piespiedu izsoles rezultātā, tiesa ar lēmumu apstiprināja izsoles
aktu un nolēma nostiprināt nekustamo īpašumu uz ieguvējas SIA “Dzīvokļu serviss” vārda. Neskatoties uz to, ka atbildētāja īpašuma tiesības uz dzīvokli
uzreiz nav koroborējusi zemesgrāmatā, tās (īpašuma tiesības) ir noteiktas ar tiesas lēmumu. Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un
pakalpojumus gulstas uz atbildētāju no tā brīža, kad stājās spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu. Līdz ar to konkrētajā tiesiskajā situācijā
piemērojamas Dzīvokļa īpašuma likuma normas, kas attiecībā pret Civillikuma normām ir speciālās likuma normas.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo, otro daļu, 10.panta pirmās daļas 3.punktu pienākums maksāt par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, attiecībā uz izsoles rezultātā iegūtu dzīvokļa īpašumu dzīvokļa īpašuma ieguvējam sākas ar
dienu, kad ir stājies spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu, nevis dienu, kad tas reģistrēts zemesgrāmatā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma
203.panta piekto daļu, nolēmumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai
likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.
Prasītāja sniedz siltumenerģijas pakalpojumus arī dzīvoklim Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 170-24.
Atbildētājas īpašumtiesību iegūšanas pamats: 2015.gada 26.jūnija Rēzeknes tiesas zemesgrāmatu nodaļas lēmums lietā Nr.C59005015, kurš stājās
spēkā 2015.gada 15.jūlijā. Sakarā ar to, ka dzīvojamās mājas Atbrīvošanas alejā 170-24, Rēzeknē, apsaimniekotāja un pārvaldnieka funkcijas veic SIA
“Rēzeknes Namsaimnieks”, siltumenerģijas piegāde dotajai mājai notika saskaņā ar SIA “Rēzeknes enerģija” un SIA “Rēzeknes Namsaimnieks”
2008.gada 1.oktobrī noslēgtā līguma Nr.2 “Par siltumenerģijas piegādi un sadali SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” apsaimniekošanā esošajās dzīvojamās
ēkās” noteikumiem. Atbildētājas pamatparāds par siltumenerģijas pakalpojumiem par laika periodu no 2015.gada 15.jūlija līdz 2016.gada 31.martam
sastāda 376,07 EUR (tā norādīts prasības pieteikumā), likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2015.gada 1.septembra līdz 2016.gada
31.martam sastāda 3,19 EUR, kopā 376,07 EUR.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes lietošanas noteikumi” 36.punktu un
pamatojoties uz SIA “Rēzeknes enerģija” izrakstītajiem rēķiniem, atbildētājai bija pienākums norēķināties par iepriekšējā mēnesī izlietoto siltumenerģiju
līdz katra mēneša divdesmitajam datumam, Siltumenerģijas tarifa apmērus noteica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
Uz prasības pieteikuma sastādīšanas brīdi atbildētāja nav veikusi apmaksu parāda par siltumenerģijas pakalpojumu saņemšanu dzēšanai.
Prasītāja savus pienākumus izpildīja godprātīgi, no atbildētājas netika saņemtas pretenzijas par sniegto siltumenerģijas piegādes pakalpojumu
kvalitāti un kā nekustamā īpašuma īpašniecei, atbildētājai ir pienākums savlaicīgi un pilnīgi apmaksāt saņemtos siltumenerģijas pakalpojumus.
Prasītāja lūdz tiesu:
- pieņemt prasības pieteikumu un ierosināt civillietu;
- piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par siltumenerģijas piegādi par laika periodu no 2015.gada 15.jūlija līdz 2016.gada 31.martam
372,88 EUR, likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada 1.septembra līdz 2016.gada 31.martam 3,19 EUR, samaksāto valsts
nodevu 71,14 EUR, tiesāšanās izdevumus 4,70 EUR, kopā 451,91 EUR, uzliekot par pienākumu pārskaitīt parādu uz prasītājas bankas kontu AS
“Swedbank”: LV81HABA0551022600432;
- atzīt prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildes dienai.
Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
2016.gada 27.aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa nosūtījusi atbildētājai uz juridisko adresi prasības pieteikumu un paskaidrojuma veidlapu,
nosakot termiņu paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas (lietas 40.lapa).
2016.gada 31.maijā tiesā saņemts atbildētājas rakstveida paskaidrojums par prasību (lietas 42.-43.lapa), kurā norādīts, ka atbildētāja prasībā
minētajā dzīvoklī valdījumā ievesta nav. Līdz ar to, uzskata, ka dzīvokļa likumīgais valdītājs un faktiskais izmantotājs ir tikai un vienīgi dzīvokļa bijušais
īpašnieks. Bijušais īpašnieks attiecīgi arī saņem un izmanto prasītāja sniegtos pakalpojumus, pamatojoties uz viņu starpā noslēgto līgumu un Latvijā
esošajiem normatīvajiem aktiem.
Saskaņā ar Civillikuma 863.pantu – kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumu, tam jānes ar šo lietu saistītie pienākumi, kā arī trešās personas
šai lietai vai tās dēļ taisītie izdevumi. Minētais attiecas arī uz komunālajiem pakalpojumiem un citiem pakalpojuma veidiem, ko izmanto bijušais dzīvokļa
īpašnieks, “baudot dzīvokļa sniegtos labumus”.
Tādejādi lietas faktiskajam izmantotājam ir pienākums nest ar lietas lietošanu saistītos izdevumus. Pamatojoties uz Civillikuma 876.pantu,
atbildētājam nav jāatmaksā citas personas izmantotie/ saņemtie pakalpojumi un jāatbild par bijušo īpašnieku un prasītāju savā starpā noslēgtā līguma un
citu tamlīdzīgu ar normatīvajiem aktiem noteiktu saistību izpildi.
Papildus tiek norādīts, ka nav pamatots prasītājas norādītais aprēķins par 2015.gada jūliju. Saskaņā ar prasītājas 2015.gada 31.jūlija rēķinu
Nr.3776 par karstā ūdens cirkulāciju laika periodā no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.jūlijam maksa sastāda 5,06 EUR. Savukārt, atbildētāja
ieguva īpašuma tiesības uz dzīvokli pamatojoties uz Rēzeknes tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2015.gada 26.jūnija lēmumu, kurš stājās spēkā 2015.gada
15.jūlijā. līdz ar to nav tiesiska pamata piedzīt no atbildētājas maksu par laika periodu no 2015.gada 1.jūlija lūdz 2015.gada 14.jūlijam.
Atbildētāja ir lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Tiesa neatzina par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa nolēma civillietu izskatīt
rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2016.gada 3.oktobrī, nosūtot pusēm paziņojumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta sesto daļu – tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.
Saskaņā ar Uzņēmuma reģistrā pieejamo informāciju atbildētājas juridiskā adrese ir reģistrēta Ziemeļu ielā 2a-12, Rīgā. Prasības pieteikums un
paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir piegādāts uz atbildētājas juridisko adresi, līdz ar to uzskatāms, ka atbildētājai ir zināms par
iesniegto prasību, lietas izskatīšanas vietu un laiku.
Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma
pilnībā sekojošu iemeslu dēļ.
No rakstveida pierādījumiem lietā ir redzams, ka pamatojoties uz prasītājas un SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” 2008. gada 1.oktobrī noslēgtā
līguma Nr.2 “Par siltumenerģijas piegādi un sadali SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” apsaimniekošanā esošajās dzīvojamajās ēkās” noteikumiem, prasītāja
piegādā siltumenerģiju šā līguma pielikumā norādītajām ēkām, tostarp dzīvojamai mājai: Atbrīvošanas aleja 170, Rēzeknē, kur atrodas atbildētājai
piederošais dzīvokļa īpašums (lietas 21.-28.lapa).
Līguma 1.5.punkts paredz, ka abonenti – dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki, veic maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātajam SIA “Rēzeknes
enerģija” saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un piestādītajiem apmaksas dokumentiem līdz nākošā mēneša 20.datumam, pamatojoties uz piegādātāja
piestādīto rēķinu.
No lietas 31.-33.lapā esošā Rēzeknes tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2015.gada 26.jūnija lēmuma noraksta lietā Nr.C59005015 redzams,
ka tiesa apstiprināja nekustamā īpašuma Atbrīvošanas aleja 170-24, Rēzeknē, kadastra Nr./numurs A/2015.gada 28.aprīļa izsoles aktu
Nr.00065/030/2015-AKT un nolēma nostiprināt nekustamo īpašumu uz ieguvējas SIA “Dzīvokļu serviss” vārda. Lēmums stājies likumīgā spēkā
2015.gada 15.jūlijā (lietas 34.lapa).
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu dzīvokļa īpašniekam noteikti pienākumi norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības
nostiprinājusi zemesgrāmatā. Bet šī paša panta otrajā daļā ir paredzēts, ka līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma
ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras
dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.
Atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likuma noteikumiem pienākums norēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem ir attiecināts uz dzīvokļa īpašnieku,
neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks pats izmanto vai neizmanto dzīvokļa īpašumu un gūst labumu no tā izmantošanas. Gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks
nodevis dzīvokli lietošanā citai personai vai kāda persona bez tiesiska pamata turpina lietot dzīvokļa īpašumu, tiesiskās attiecības, kas rodas saistībā ar
dzīvokļa lietošanu, tai skaitā – maksājumiem par sniegtajiem pakalpojumiem, ir risināmas dzīvokļa īpašnieka un dzīvokļa lietotāja starpā, bet nevar
ietekmēt pakalpojumu sniedzēja tiesību pieprasīt un saņemt samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem no dzīvokļa īpašnieka.
Ievērojot to, ka atbildētāja ieguvusi īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu, pamatojoties uz tiesas nolēmumu par nekustamā īpašuma izsoles akta
apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, un uz šāda nolēmuma pamata tiek izbeigtas iepriekšējā īpašnieka īpašuma
tiesības, prasītāja pamatoti aprēķinājusi un pieprasījusi maksājumus no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīža, un atbildētājas rīcība, savlaicīgi pēc
lēmuma spēkā stāšanās nereģistrējot savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, nav atzīstamas par apstākli, kas būtu pamats tās atbrīvošanai no dzīvokļa
īpašnieka pienākuma izpildes.
Tādejādi atbildētājai ir pienākums veikt samaksu prasītājai par saņemtajiem siltumenerģijas pakalpojumiem nekustamajā īpašumā Atbrīvošanas
aleja 170-24, Rēzeknē.
Atbildētāja norādījusi, ka tai nav jānorēķinās par saņemto siltumenerģiju tāpēc, ka neesot ievesta nekustamā īpašuma valdījumā.
Civillikuma 995.pantā ir noteikts, ka tiesas izdarāma ievešana nekustamā īpašuma valdījumā nav būtiski nepieciešams nosacījums tā iegūšanai par
īpašumu, un tādēļ tāda ievešana notiek tikai tad, kad ieguvējs to noteikti vēlas, it sevišķi, ja nekustamā īpašuma atsavināšana ir notikusi pret iepriekšējā
īpašnieka gribu.
No minētās tiesību normas satura izriet, ka ievešana valdījumā nav būtiski nepieciešams nosacījums nekustamā īpašuma iegūšanai par īpašumu.
Tādējādi atbildētāja ir ieguvusi īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Atbrīvošanas aleja 170-24, Rēzeknē un tai jāpilda dzīvokļa īpašnieka pienākumi.
Līdz ar to šī strīda izšķiršanai nav nekādas tiesiskas nozīmes faktam, vai ievešana nekustamā īpašuma valdījumā ir vai nav notikusi.
Atbildētāja nav apstrīdējusi argumentu, ka ik mēnesi atbildētājai nosūtīti rēķini par sniegtajiem pakalpojumiem, līdz ar ko atbildētāja bijusi informēta
par maksājumu apmēru un samaksas termiņiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Atbildētāja ir cēlusi iebildumus pret aprēķināto pamatparāda summu un tās aprēķina kārtību. Atbildētāja norādījusi, ka saskaņā ar prasītājas
2015.gada 31.jūlija rēķinu Nr.3776 par karstā ūdens cirkulāciju laika periodā no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.jūlijam maksa sastāda 5,06 EUR.
Savukārt, atbildētāja ieguva īpašuma tiesības uz dzīvokli pamatojoties uz Rēzeknes tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2015.gada 26.jūnija lēmumu, kurš stājās
spēkā 2015.gada 15.jūlijā. līdz ar to nav tiesiska pamata piedzīt no atbildētājas maksu par laika periodu no 2015.gada 1.jūlija lūdz 2015.gada 14.jūlijam.
No lietas materiālos esošā prasītājas iesniegtā 2015.gada 31.jūlija rēķina Nr.3776 redzams, ka maksas par karstā ūdens cirkulāciju 5,06 EUR
apmērā aprēķināta par laika periodu no 2015.gada 15.jūlija līdz 2015.gada 31.jūlijam (lietas 37.lapa).
Atbildētājas iesniegtajā rēķina kopijā (lietas 44.lapa) ir skaidri redzams labojums (aizkrāsojums) vietā, kur norādīts periods, par kādu aprēķināta
maksa.
Līdz ar to tiesa secina, ka prasītāja 2015.gada 31.jūlija rēķinā Nr.3776 aprēķinājusi maksu par karstā ūdens cirkulāciju 5,06 EUR apmērā par
laika periodu no 2015.gada 15.jūlija līdz 2015.gada 31.jūlijam.
Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāja būtu veikusi maksājumus par siltumenerģijas piegādi regulāri un pilnā apmērā.
No lietas materiāliem pievienotās izziņas (lietas 35.lapa) redzams, ka atbildētājas parāds par siltumenerģijas piegādi par laika periodu no
2015.gada 15.jūlija līdz 2016.gada 31.martam ir 372,88 EUR.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savu prasījumu pamatotību un ir likumīgs pamats prasības apmierināšanai par saņemto
siltumenerģijas pakalpojumu parāda 372,88 EUR piedziņu.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu – pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu. Civillikuma 1757.pantā
noteikts – nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.
Civillikuma 1759.panta 1.punktā ir noteikts, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantā
noteikts – procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,
seši procenti no simta gadā.
Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir
parādnieka, bet otrajā – kreditora nokavējums.
Norēķināšanās kārtību un termiņus par piegādāto siltumenerģiju noteic Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumi Nr. 876.
“Siltumenerģijas un piegādes lietošanas noteikumi “ 36.1. punkts, t.i. atbildētājai par iepriekšējā mēnesī izmantoto siltumenerģiju bija jānorēķinās līdz
katra mēneša divdesmitajam datumam.
Prasītāja par laika periodu no 2015.gada 1.septembra līdz 2016.gada 31.martam aprēķinājusi likumiskos procentus 3,19 EUR apmērā (lietas
36.lapa).
Atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret aprēķināto summu un tās aprēķina kārtību. Tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķināto procentu aprēķins ir
pamatots un no atbildētājas prasītājas labā piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 3,19 EUR apmērā.
Civilprocesa likuma 195.pantā ir noteikts – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Prasītājai ir tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6% procentus gadā no vēl nesamaksātās pamatparāda
summas 372,88 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu – pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenami samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva 71,14 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 4,70 EUR apmērā (lietas 11., 4.lapa – maksājuma uzdevumi).
Prasītāja nomaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 7,95 EUR (lietas 2.lapa).
Starpība starp faktiskajiem un nomaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,25 EUR piedzenama no atbildētājas valsts labā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantu
izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms
nekavējoties. Līdz ar to atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27pantu, tiesa
nosprieda:
Apmierināt pilnībā sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes enerģija” maza apmēra prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Dzīvokļu
serviss” par naudas piedziņu.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Dzīvokļu serviss” (reģistrācijas Nr.41503055209, juridiskā adrese: Ziemeļu iela 2a-12, Rīga, LV-
1005) par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes enerģija” (reģistrācijas Nr.42403021332, juridiskā adrese: Rīgas iela 1, Rēzekne, LV-
4601) parādu par siltumenerģijas piegādi par laika periodu no 2015.gada 15.jūlija līdz 2016.gada 31.martam 372,88 EUR (trīs simti septiņdesmit divi
euro 88 centi) un likumiskos procentus par laika periodu no 2015.gada 1.septembra līdz 2016.gada 31.martam 3,19 EUR (trīs euro 19 centi), kopā
376,07 EUR (trīs simti septiņdesmit seši euro 07 cents).
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Dzīvokļu serviss” (reģistrācijas Nr.41503055209, juridiskā adrese: Ziemeļu iela 2a-12, Rīga, LV-
1005) par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes enerģija” (reģistrācijas Nr.42403021332, juridiskā adrese: Rīgas iela 1, Rēzekne, LV-
4601) tiesāšanās izdevumus 75,84 EUR (septiņdesmit pieci euro 84 centi), tajā skaitā, valsts nodeva 71,14 EUR (septiņdesmit viens euro 14 centi) un
ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR (četri euro 70 centi).
Piedzītās summas iemaksājamas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes enerģija” norēķinu kontā: LV81HABA0551022600432 – AS
“Swedbank”.
Atzīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes enerģija” tiesības saņemt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Dzīvokļu serviss” 6% (sešus
procentus) gadā no neatmaksātās pamatparāda summas 372,88 EUR (trīs simti septiņdesmit divi euro 88 centi) par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā
spēkā dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei, ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteiktos procentu ierobežojumus.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Dzīvokļu serviss” (reģistrācijas Nr.41503055209, juridiskā adrese: Ziemeļu iela 2a-12, Rīga, LV-
1005) par labu valstij tiesas izdevumus 3,28 EUR (trīs euro 25 centi) – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij (3,25 EUR) jānomaksā: Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, konts
LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, bankas kods: TRELLV22, mērķis: kods 21499 (ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi).
Uzdot sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Dzīvokļu serviss” kvītis par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniegt Alūksnes
rajona tiesā.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Dzīvokļu serviss” sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Spriedums sastādīts 2016.gada 11.novembrī.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot
apelācijas sūdzību Alūksnes rajona tiesā.
Tiesnese I.Puriņa