Court orders defendant to refund 1980 EUR overpayment and court costs in small claims case.

Lietas Nr. C15160116

Lietas arhīva Nr. C-1601-16/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2016. gada 13. jūlijā

Jelgavas tiesa: tiesnese K. Zaura,

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “NN-Loģistika” maza apmēra prasībā pret SIA “Jurigo serviss” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

SIA “NN-Loģistika” (turpmāk arī Prasītājs) celis tiesā maza apmēra prasību par naudas piedziņu pret SIA “Jurigo serviss” (turpmāk arī

Atbildētājs), kurā lūdz piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam naudas summu 1 980,00 EUR apmērā.

Prasība motivēta ar to, ka 2014. gada 20. maijā Prasītājs pasūtīja no Atbildētāja mēbeļu komplekta izgatavošanu, komplekta piegādi un

uzstādīšanu, par ko 2014. gada 20. maijā Atbildētājs izrakstīja Prasītājam rēķinu Nr. 1505 par kopējo summu 3 180,00 EUR. 2014. gada 18. jūnijā

Prasītājs veica avansa maksājumu par mēbeļu komplektu, pārskaitot Atbildētājam 1 200 EUR. 2014. gada augustā mēbeļu komplekts tika izgatavots,

piegādāts un uzstādīts. Pēc pasūtījuma izpildes, Prasītājs 2014. gada 28. augustā pilnībā apmaksāja rēķina Nr. 1505 atlikušo summu 1 980,00 EUR.

Savukārt 2014. gada 11. septembrī Prasītāja grāmatvedības darbinieki kļūdaini veica vēl vienu maksājumu, vēlreiz pārskaitot Atbildētājam naudas

summu 1 980,00 EUR apmērā, kā gala maksājumu par rēķinu Nr. 1505.

Prasītājs norāda, ka Atbildētājam 2014. gada 26. septembrī tika nosūtīts iesniegums ar lūgumu atgriezt kļūdaini pārskaitīto naudas summu

1 980,00 EUR apmērā, taču Atbildētājs uz minēto iesniegumu kā arī uz telefona zvaniem nav reaģējis un kļūdaini pārskaitīto naudas summu joprojām nav

atgriezis Prasītājam.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 2376., 2378., 2389. pantu.

Tā kā galvenais parāds prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2 100 EUR pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu, ierosināta

lieta par maza apmēra prasību.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 un 250.22 panta prasībām Atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, izskaidrotas

tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē un citas procesuālās tiesības, kā arī noteikts rakstveida paskaidrojumu sniegšanas termiņš (lietas 15. lapa).

Atbildētājs paskaidrojumus lietā nav sniedzis, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Nekādi iesniegumi no Atbildētāja tiesā nav saņemti, lūgumi nav pieteikti, iebildumi pret prasību nav celti.

Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, saskaņā ar Civilprocesa

likuma 250.25 panta pirmo daļu, lieta tiek izskatīta rakstveida procesā. Pusēm ir savlaicīgi paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt

tiesas kancelejā (lietas 17. lapa).

Atbildētājam sūtītā korespondence saņemta atpakaļ tiesā ar norādi, ka beidzies glabāšanas laiks (lietas 18-20. lapa). Ņemot vērā to, ka

Atbildētājam adresētā korespondence nosūtīta uz sabiedrības juridisko adresi (lietas 21. lapa), tiesa secina, ka Atbildētājam par lietas izskatīšanu viņam

ir paziņots atbilstoši normatīvo aktu prasībām, jo dokumentu nosūtīšana atpakaļ tiesai, neietekmē dokumentu paziņošanas faktu (Civilprocesa likuma

56.1 panta otrā daļa).

Motīvu daļa

Novērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir

pamatota un apmierināma pilnīgi.

Saskaņā ar civillikuma 1402. pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lai arī prasības pieteikumam nav pievienots rakstisks līgums starp Prasītāju un Atbildētāju, tomēr tiesai nav pamata apšaubīt, ka starp Prasītāju un

Atbildētāju ir ticis noslēgts līgums par preču piegādi, jo atbilstoši Civillikuma 1473. pantā noteiktajam, tiesiska darījuma forma atkarājas no lietas

dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus. Savukārt Civillikuma 1474. panta pirmajā daļā noteikts, ka darījuma dalībnieki var

apmierināties ar mutisku vienošanos.

Ar lietā iesniegto 2014. gada 20. maija Rēķinu Nr. 1505 (lietas 9. lapa) ir pierādīts, ka starp pusēm ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru Prasītājs ir

pasūtījis Atbildētājam skapju komplekta izgatavošanu, tā piegādi un uzstādīšanu par kopējo summu 3 180,00 EUR (cena kopā ar pievienotās vērtības

nodokli). Atbildētājs nav apstrīdējis ne līguma esamības faktu ar Prasītāju, ne arī līguma summu, tāpēc, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto

daļu, Prasītājam nav arī pienākums pierādīt šo faktu.

Ar 2014. gada 18. jūnija maksājuma uzdevumu Nr. 452 (lietas 10. lapa) apstiprinās, ka Prasītājs ir veicis Avansa maksājumu 1 200,00 EUR

apmērā Atbildētājam maksājuma mērķī norādot, “Avansa rēķins Nr. 1505 no 20.05.2014. Summa 3 180 EUR t.sk. PVN 551,90”.

Ar 2014. gada 28. augusta maksājuma uzdevumu Nr. 509 (lietas 11. lapa) apstiprinās, ka Prasītājs ir veicis atlikušās summas apmaksu 1 980,00

EUR apmērā pēc Atbildētāja izrakstītā Rēķina Nr. 1505, maksājuma mērķī norādot “Gala apmaksa rēķins Nr. 1505 no 20.05.2014. Summa 3 180,00

EUR t.sk. PNV 551,90”.

Ar 2014. gada 11. septembra maksājuma uzdevumu Nr. 147 (lietas 12. lapa) apstiprinās Prasītāja norādītais, ka ir veikts vēl viens maksājums

Atbildētāja kontā 1 980,00 EUR apmērā, maksājuma mērķī norādot “Gala apmaksa rēķins Nr. 1505 no 20.05.2014. Summa 3 180,00 EUR t.sk. PNV

551,90”.

Tiesnese secina, ka 2014. gada 18. jūnija maksājuma uzdevums Nr. 452, 2014. gada 28. augusta maksājuma uzdevums Nr. 509 un 2014. gada

11. septembra maksājuma uzdevums Nr. 147 attiecas uz vienu saimnieciskās darbības darījumu un Prasītājs par viņam piegādātajām precēm – skapju

komplektu (ieskaitot piegādi un uzstādīšanu) ir kļūdaini veicis samaksu, kas ir par 1 980,00 EUR lielāka nekā puses bija vienojušās līgumā par preču

piegādi, t.i. 2014. gada 20. maija rēķinā Nr. 1505.

Civillikuma 2376. pants nosaka, ka Atprasījuma tiesības priekšmets ir vai nu tā atdošana, kas izpildīts bez attiecīgas saistības, vai, ja šis izpildījums

vairs nepastāvētu, tā vērtības atlīdzība. Savukārt Civillikuma 2389. pants nosaka, ja kādam ir bez jebkāda pamata priekšmets no otra mantas, tad to var

no viņa atprasīt. Attiecībā uz šādu atprasījumu nav nekādas nozīmes, vai tāda priekšmeta iegūšanai nav bijis pamata no paša sākuma, jeb vai pamats, kas

agrāk bijis, vēlāk atkritis.

Minēto Civillikuma pantu var piemērot gadījumā, ja izpildījums ir izdarīts uz spēkā neesoša tiesiska darījuma pamata vai vispār bez jebkādas

izpildījuma devēja un izpildījuma saņēmēja norunas par tiesisku attiecību nodibināšanu.

Tā kā Prasītājs ar Atbildētāju par preču un pakalpojumu sniegšanu pamatojoties uz 2014. gada 20. maija Rēķinu Nr. 1505 pilnībā norēķinājās

2014. gada 28. augustā, kad veica atlikušās darījuma summas apmaksu, pamatojoties uz maksājuma uzdevumu Nr. 509, tad, atbilstoši Civillikuma

1811. pantā noteiktajam, ir atzīstams, ka minētajā datumā arī izbeidzās saistību tiesība starp pusēm, sakarā ar saistību tiesības izpildījumu. Ņemot vērā

minēto, ir atzīstams, ka 2014. gada 11. septembrī Prasītāja veiktais maksājums Atbildētājam ir noticis bez jebkādas pušu norunas par tiesisku attiecību

nodibināšanu.

Ar Prasītāja 2014. gada 26. septembra iesniegumu (lietas 13. lapa) ir pierādīts, ka Prasītājs ir vērsies pie Atbildētāja ar lūgumu samaksāt kļūdaini

veikto maksājumu 1 980,00 EUR apmērā.

Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja norādīto, ka Atbildētājs nav atmaksājis Prasītājam kļūdaini samaksāto naudas summu 1 980,00 EUR apmērā.

Tiesa atzīst, ka Civillikuma 1838. panta izpratnē samaksas pierādījums gulstas uz parādnieku, bet Atbildētājs lietā nav iesniedzis pierādījumus tam, ka ir

atdevis Prasītājam kļūdaini samaksāto naudas summu, kā arī nav apstrīdējis ne pārmaksas esamības faktu, ne arī prasības pieteikumā norādīto

pārmaksātās summas apmēru.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Atbildētājam ir pienākums atmaksāt Prasītājam kļūdaini samaksātos 1 980,00 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasītājs, iesniedzot prasību, ir samaksājis valsts nodevu 297,00 EUR (lietas 7. lapa), kā arī samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 EUR apmērā (lietas 8. lapa), kopā samaksājot tiesas izdevumus 301,70 EUR apmērā. Minētie tiesas izdevumi, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

41. panta pirmo daļu, ir piedzenami no atbildētāja SIA “Jurigo serviss” par labu prasītājam SIA “NN-Loģistika”.

No uzziņas lapas un uzziņas par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 1., 2. lapa) ir redzams, ka lietā kopumā ir radušies ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 6,28 EUR apmērā. Tā kā prasība ir apmierināma, tad no atbildētāja SIA “Jurigo serviss” valsts labā ir piedzenami ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 1,58 EUR apmērā, kas ir starpība starp lietā aprēķinātajiem un Prasītāja samaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem

izdevumiem.

Tiesa izskaidro, ka par labu valstij piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir maksājami: ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs

Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam SIA “Jurigo serviss” ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei -

10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts

ienākumos.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 250.27 pantu,

nosprieda

Apmierināt prasību pilnīgi.

Piedzīt no SIA “Jurigo serviss” reģistrācijas Nr. 40003869347, par labu SIA “NN-Loģistika”, reģistrācijas Nr. 40003781391, pārmaksāto

naudas summu 1 980,00 EUR (viens tūkstotis deviņi simti astoņdesmit euro,); tiesas izdevumus 301,70 EUR (trīs simti viens euro, 70 centi), piedzītās

summas ieskaitot kontā Nr. LV37HABA0551018632566, AS “Swedbank”.

Piedzīt no SIA “Jurigo serviss” reģistrācijas Nr. 40003869347, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,58 EUR (viens euro, 58

centi) apmērā.

Par labu valstij piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir maksājami: ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs Tiesu

administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000

Noteikt SIA “Jurigo serviss” termiņu labprātīgai sprieduma izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par

pienākumu iesniegt Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2016. gada 13. jūlija - Zemgales

apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese K. Zaura