Supreme Court dismisses victim's appeal when prosecutor fails to support it in criminal proceedings.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court terminated the appeal proceedings because the prosecutor did not file a cassation protest or support the victim's complaint. Although the victim argued the first-instance acquittal was illegal and contradictory, the court noted that under the Criminal Procedure Law, a cassation review is limited to the scope of the prosecutor's protest or a supported victim complaint. Since the prosecutor exercised no function to challenge the acquittal, the legal conditions for continuing the review were absent.
Legislator headnote
AI generatedKriminālprocesa likuma 562. panta 4. daļa; 584. panta 1. daļa: Kasācijas tiesvedība ir izbeidzama, ja prokurors nepiesniedz kasācijas protestu un neatbalsta cietušā sūdzību.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2022:0310.13800001916.7.L
Lieta Nr. 13800001916, SKK-306/2022
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2022.gada 10.martā
Tiesa šādā sastāvā: senatores Anita Poļakova, Irīna Jansone, Sandra Kaija
izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar cietušā /pers. A/ kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas 2022.gada 18.janvāra lēmumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Zemgales rajona tiesas 2021.gada 31.maija spriedumu
/pers. B/, personas kods /personas kods/,
atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 3. un 4.punkta un attaisnots;
/pers. C/, personas kods /personas kods/,
atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 3. un 4.punkta un attaisnots;
/pers. D/, personas kods /personas kods/,
atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 3. un 4.punkta un attaisnots.
Cietušā /pers. A/ kaitējuma kompensācijas pieteikums atstāts bez izskatīšanas.
[2] /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ celta un izsniegta apsūdzība pēc Krimināllikuma 130.panta trešās daļas 3.un 4.punkta par to, ka viņi, būdami
personas, kas ievietotas ieslodzījuma vietā, personu grupā tīši nodarīja vieglus miesas bojājumus.
[3] Ar Zemgales apgabaltiesas 2022.gada 18.janvāra lēmumu, iztiesājot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar Rietumzemgales prokuratūras prokurora
Viktora Kmeta apelācijas protestu un cietušā /pers. A/ apelācijas sūdzību, Zemgales rajona tiesas 2021.gada 31.maija spriedums atstāts negrozīts.
[4] Par Zemgales apgabaltiesas 2022.gada 18.janvāra lēmumu cietušais /pers. A/ iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt pirmās instances
tiesas spriedumu un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.
Pamatojot savu lūgumu, cietušais norādījis, ka pirmās instances tiesa tīšām nelikumīgi novilcinājusi lietas izskatīšanu, nepamatoti taisījusi apsūdzētos
attaisnojošu spriedumu, spriedums nav pietiekami pamatots un ir pretrunīgs.
Motīvu daļa
[5] Senāts atzīst, ka kasācijas tiesvedība lietā ir izbeidzama.
Kriminālprocesa likuma 584.panta pirmā daļa noteic, ka nolēmumu tiesiskuma pārbaude notiek kasācijas sūdzībā vai protestā izteikto prasību
apjomā un ietvaros.
Cietušais kasācijas sūdzībā lūdzis atcelt pirmās instances tiesas attaisnojošo spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.
Kriminālprocesa likuma 7.panta pirmās daļas 2. teikums noteic, ka apsūdzības funkciju kriminālprocesā valsts vārdā īsteno prokurors.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 9.punktu prokuroram, uzturot apsūdzību pirmās vai apelācijas instances tiesā, ir
pienākums un tiesības pārsūdzēt tiesu nolēmumus, ja ir pamats to darīt.
Kriminālprocesa likuma 17.pants noteic, ka cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas procesā un apsūdzības, aizstāvības un
tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 562.panta ceturtajai daļai attaisnotās personas atzīšana par vainīgu un soda piemērošana tai pieļaujama tikai
gadījumos, kad šā iemesla dēļ iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība, kuru atbalsta prokurors.
Šī Kriminālprocesa likuma norma ir sistēmiski saistīta ar Kriminālprocesa likuma 36.panta pirmo daļu, no kuras izriet, ka prokurors
kriminālprocesā realizē šajā likumā noteiktās funkcijas, tajā skaitā valsts apsūdzības uzturēšanas funkciju.
Judikatūrā par lietas izskatīšanas robežām kasācijas instances tiesā, ja ir iesniegta cietušā kasācijas sūdzība, bet nav iesniegts kasācijas protests, ir
nostiprināta atziņa, ka kasācijas tiesvedības robežu noteikšanā un iespējamo lēmumu pieņemšanā ir jāievēro Kriminālprocesa likuma 562.pantā noteiktie
ierobežojumi un priekšnosacījumi (Augstākās tiesas 2018.gada 21.jūnija lēmums lietā Nr. SKK-23/2018
(ECLI:LV:AT:2018:0621.15830722711.1.L)).
Senāts konstatē, ka izskatāmajā lietā prokurors par apelācijas instances tiesas lēmumu kasācijas protestu nav iesniedzis un nav atbalstījis cietušā
kasācijas sūdzību.
Senāts atzīst, ka, pastāvot apstākļiem, kad prokurors savas pilnvaras iesniegt kasācijas protestu par apelācijas instances tiesas lēmumu lietā nav
izmantojis un nav atbalstījis cietušā kasācijas sūdzību, kasācijas tiesvedība lietā ir izbeidzama.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585.pantu un 587.panta pirmās daļas 5.punktu, tiesa
nolēma:
izbeigt kasācijas tiesvedību.
Lēmums nav pārsūdzams.
A.Poļakova I.Jansone S.Kaija