Court convicts defendant for identity concealment and partially offsets prior sentence under Criminal Law.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of concealing identity to evade criminal and administrative liability and sentenced him to 100 hours of compulsory labor. The defendant pleaded guilty, and the prosecution requested no evidence examination, which the court granted due to the lack of reasonable doubt. The court partially offset this sentence with a prior judgment from Jelgava, resulting in a total of 420 hours of labor and a three-year driving ban.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 281.2. p.; Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512. p.: Concealment of identity to evade liability constitutes the crime of concealing identity, and when multiple offenses occur, sentences are partially offset according to Criminal Law provisions.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lietas Nr. 11860001916
Lietas arhīva Nr. K30-1514-16/28
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 08.decembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas
tiesnese I.Pujate,
ar tiesas sēžu sekretāri S.Tretjakovu,
piedaloties prokuroram E.Brumermanim,
izskatot atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, krimināllietu ar pirmstiesas izmeklēšanas Nr.11860001916, kurā /pers. A/,
personas kods /personas kods/, apsūdzēts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 281.panta otrajā daļā,
k o n s t a t ē j a:
[1] /pers. A/, izdarīja savas personas identitātes slēpšanu, nolūkā izvairīties no kriminālatbildības un administratīvās atbildības, un
proti:
2015.gada 19.oktobrī ap pulksten 21.30 /pers. A/ tika administratīvi aizturēts par konfliktu ar citu personu Upes ielā 9, Rīgā.
/pers. A/, zinot, ka 2011.gada 19.oktobrī Jelgavas tiesa krimināllietā Nr.11221098011 pieņēma lēmumu par drošības līdzekļa –
apcietinājuma piemērošanu un noteica viņa meklēšanu, nolūkā izvairīties no kriminālatbildības un nogādāšanas ieslodzījuma vietā sakarā
ar piemērotā drošības līdzekļa izpildi, slēpjot savas personas identitāti, apzināti sniedza nepatiesas ziņas par savu personību Valsts
policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes inspektoriem Upes ielā 9, Rīgā, uzdodoties par /pers. B/, precīzi nosaucot
/pers. B/ personas datus. Uzdodoties par citu personu un apzinoties, ka tādējādi viņš netiks saukts arī pie administratīvās atbildības,
/pers. A/ izvairījās no administratīvās atbildības, proti, 2015.gada 19.oktobrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas
pārvaldes inspektors Jevgēnijs Savčenko sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC144890 uz /pers. B/, nevis /pers. A/ vārda
par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 175.pantā.
Tādā veidā /pers. A/, nolūkā izvairīties no kriminālatbildības un administratīvās atbildības, slēpa savas personas identitāti.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 281.panta otrajā daļā.
[2] Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ pilnībā atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 281.panta otrās
daļas, vaļsirdīgi nožēloja izdarīto, pieteica lūgumu par pierādījuma pārbaudes neizdarīšanu.
Prokurors tiesas sēdē norādīja, ka, ņemot vērā to, ka apsūdzētā vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta un apsūdzētais
pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, var neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Tā kā tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta
nosacījumiem tiesa pieņēma lēmumu par pierādījuma pārbaudes neizdarīšanu attiecībā uz visu apsūdzību.
Apsūdzētajam izskaidrots pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas, un apsūdzētais norādīja, ka pierādījumu
pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas ir zināmas un saprotamas.
Motī vu daļ a
[3] Tiesa atzīst, ka /pers. A/ nodarījums pēc Krimināllikuma 281.panta otrās daļas ir kvalificēts pareizi, viņa vaina šī noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanā ir pilnībā pierādīta ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, un tiesai nerodas šaubas par
apsūdzētā vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Atzīstot apsūdzētā vainu par pierādītu un noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju par atbilstošu Krimināllikuma normām, tiesa secina,
ka apsūdzētais ir sodāms.
[4] Nosakot sodu, tiesa atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrās un trešās daļas prasībām ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma
raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 281.panta otrās
daļas klasificējams kā mazāk smags noziegums.
Par apsūdzētā personību noskaidrots, ka /pers. A/ dzimis /datums/; Latvijas Republikas pilsonis; neprecējies; apgādībā trīs
nepilngadīgi bērni; ar deviņu klašu izglītību, paziņotā dzīvesvieta /adrese A/, strādā SIA “Vītols Rihards” par celtniecības meistaru,
vidējie mēneša ienākumi 800 – 900 euro mēnesī.
/pers. A/ agrāk astoņas reizes krimināli sodīts, pēdējo reizi 2015.gada 04.novembrī Jelgavas tiesā pēc Krimināllikuma 185.panta
pirmās daļas, 175.panta otrās daļas, 262.panta otrās daļas un 312.panta ar piespiedu darbu uz 360 stundām un transportlīdzekļu vadīšanas
tiesību atņemšanu uz trīs gadiem, bez mantas konfiskācijas.
/pers. A/ izcietis ar Jelgavas tiesas 2015.gada 4.novembra spriedumu noteikto piespiedu darbu. Sodāmība nav dzēsta (lietas 139. -
144 lapa).
[5] Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli uzskatāms, ka viņš vaļsirdīgi atzina
savu vainu un izdarīto nožēlo.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumiem par /pers. A/ atbildību pastiprinošo apstākli uzskatāms tas,
ka noziedzīgs nodarījums veido noziedzīga nodarījuma recidīvu.
Tiesa ņem vērā arī apstākli, ka apsūdzētais piekritis lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, tā izmantojot savas tiesības uz
sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma 21.pants. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa
izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet ir ņemams vērā pie soda veida noteikšanas (sk. Augstākās
tiesas Senāta Krimināllietu departamenta nolēmums lietā Nr.SKK-232/08).
[6] Krimināllikuma 35.panta otrā daļa noteic, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot taisnīgumu; sodīt vainīgo
personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un
atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Lemjot jautājumu par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 281.panta otrās daļas sankciju,
apsūdzētā personību, kā arī apsūdzētā attieksmi pret izdarīto. Lietā konstatēts viens atbildību mīkstinošs apstāklis, viens atbildību
pastiprinošs apstāklis, taču ņemot vērā to, ka apsūdzētais tiesas sēdē pilnībā atzina savu vainu un vaļsirdīgi nožēloja izdarīto, ir sapratis
un apzinājies izdarītā noziedzīgā nodarījuma būtību un nav uzskatāms par sabiedriski bīstamu, ievērojot Krimināllikuma 35.panta otrajā
daļā noteikto soda mērķi, secina, ka apsūdzētajam piemērojams Krimināllikuma 281.panta otrās daļas sankcijā paredzētais sods –
piespiedu darbs.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmās daļas prasībām notiesātajam, kuram piemērots piespiedu darbs, ir
pienākums pieteikties piespiedu darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai
dzīvesvietai desmit darba dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums.
[7] Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa,
taisot spriedumu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu
nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.
Atbilstoši Krimināllikuma 50.panta piektās daļas prasībām tādā pašā kārtībā tiesa nosaka sodu, ja pēc sprieduma spēkā stāšanās
konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma spēkā stāšanās pirmajā lietā. Šajā
gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma.
Tādējādi, konstatējot, ka Krimināllikuma 281.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu /pers. A/ izdarījis 2015.gada
19.oktobrī, proti – pirms Jelgavas tiesas 2015.gada 4.novembra sprieduma krimināllietā Nr.11221098011 spēkā stāšanās 2015.gada
17.novembrī, apsūdzētajam /pers. A/ sods nosakāms atbilstoši Krimināllikuma 50.panta pirmās un piektās daļas nosacījumiem,
piemērojot sodu daļēju saskaitīšanu.
[8] Ar VP RRP Rīgas Brasas iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas inspektores N.Stangvila 2016.gada 27.aprīļa lēmumu /pers. A/ kā
drošības līdzeklis piemērots dzīvesvietas maiņas paziņošana, kas atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā, bet pēc
sprieduma stāšanās spēkā atceļams.
[9] Lietā nav lietisko pierādījumu un procesuālo izdevumu.
R e zo l u t ī v ā d a ļ a
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512.panta, tiesa
n o s p r i e d a:
atzī t /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma
281.panta otrajā daļā, un noteikt viņam sodu –piespiedu darbu uz 100 (viens simts) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar šo spriedumu /pers. A/ noteikto sodu daļēji saskaitīt ar Jelgavas tiesas
2015.gada 4.novembra spriedumā noteikto sodu, galīgo sodu nosakot piespiedu darbu uz 420 (četri simti divdesmit) stundām,
atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trīs) gadiem, bez mantas konfiskācijas.
Soda izciešanā ieskaitīt /pers. A/ izciesto sodu pēc Jelgavas tiesas 2015.gada 4.novembra sprieduma – 360 (trīs simti sešdesmit)
piespiedu darba stundas un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu no 2015.gada 17.novembra līdz 2016.gada 8.decembrim.
/pers. A/ 10 (desmit) darbdienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas nepieciešams reģistrēties Valsts probācijas dienesta
struktūrvienībā pēc dzīves vietas.
Šajā krimināllietā /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošana – atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies
spēkā, bet pēc sprieduma stāšanās spēkā to atcelt.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas –2016.gada 08.decembra – apelācijas kārtībā
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas
piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate