Court allows deprivation of Latvian citizenship due to intentional provision of false information regarding language skills.

Lietas Nr. C04330509

Lietas arhīva Nr. PAC-0141-13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 21.oktobrī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.Ozola

tiesneši A.Čerņavska un M.Katlapa

ar sekretāru D.Buškevicu

piedaloties atbildētājas /pers. C/ pārstāvim /pers. D/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Naturalizācijas pārvaldes prasībā pret /pers. C/ par Latvijas pilsonības atņemšanu, sakarā ar /pers. C/

apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.gada 4.jūnija spriedumu

k o ns t a t ē ja

Naturalizācijas pārvalde 2009.gada 12.oktobrī cēlusi Rīgas apgabaltiesā prasību pret /pers. C/, kurā lūgts atņemt Latvijas pilsonību un piedzīt

tiesāšanās izdevumus.

Prasībā norādīts, ka 2008.gada 8.februārī Naturalizācijas pārvaldē, pamatojoties uz Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 3.punktu, ierosināta

pārbaudes lieta PNp – 185T par Latvijas pilsonības atņemšanu /pers. C/.

Naturalizācijas pārvalde pārbaudes laikā konstatējusi, ka /pers. C/ dzimusi /dzimšanas datums/ Rīgā, saskaņā ar Pilsonības likuma 10. un 12.pantu

2001.gada 6.decembrī uzņemta Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, ko apliecina izraksts no Ministru kabineta rīkojuma Nr.582 (prot.Nr.59 13§).

Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmi /pers. C/ kārtoja 2001.gada 28.jūnijā un saskaņā ar pārbaudes protokolu saņēma novērtējumu

„pārbaude nokārtota”, ko apliecina izraksts no latviešu valodas prasmes pārbaudes 2001.gada 28.jūnija protokola Nr.187.

Norādīts, ka 2001.gada aprīļa beigās - maija sākumā Naturalizācijas pārvaldes Metodikas un eksaminācijas centra amatpersonas piekrita

piedāvājumam palīdzēt /pers. C/, kura pietiekošā līmenī nepārvalda latviešu valodu, pret atlīdzību nokārtot Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas

prasmes un zināšanu pārbaudi.

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2005.gada 17.novembra spriedumu lietā Nr.K04-90-05/23 16860000202, kas stājies

likumīgā spēkā 2008.gada 22.janvārī, konstatēts, ka 2001.gada 28.jūnijā Rīgā, Elijas ielā 17 Naturalizācijas pārvaldes Metodikas un eksaminācijas

centra vecākā referente – Pilsonības likumā noteikto pārbaužu komisijas priekšsēdētāja sniedza nelikumīgu palīdzību /pers. C/, izsniedzot viņai valodas

prasmes un zināšanu pārbaudes darba lapas ar iepriekš sagatavotām atsevišķu uzdevumu atbildēm, kā rezultātā /pers. C/ latviešu valodas prasmes un

zināšanu pārbaudi nokārtoja, kas bija pamats Latvijas pilsonības iegūšanai.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2009.gada 16.septembra izziņa Nr. 24.24-40/6989 apliecina, ka /pers. C/ ir reģistrēta dzīvesvieta Latvijā –

/adrese/.

/pers. C/, apliecinot savu piederību Latvijas pilsoņu kopumam, sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību.

Prasībā norādīts, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 9.janvāra noteikumu Nr.13 „Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas

dokumentēšanas kārtība” 27.punktu atbildētāja 2008.gada 14.maijā un atkārtoti 23.septembrī (ar sludinājumu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, laidiens

Nr.147) tika uzaicināta sniegt paskaidrojumus par Latvijas pilsonības iegūšanas apstākļiem un pamatu. Atbildētāja Naturalizācijas pārvaldē

paskaidrojumus nav iesniegusi un nav iesniegusi iesniegumu par atteikšanos no Latvijas Republikas pilsonības.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.gada 4.jūnija spriedumu atbildētājai atņemta Latvijas pilsonība. No /pers. C/ par labu valstij

piedzīta valsts nodeva Ls 50 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 5,39.

Tiesa konstatējusi, ka /pers. C/ ir uzņemta Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, saskaņā ar Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvaldes

izrakstu no Latvijas Republikas Ministru Kabineta 2001.gada 6.decembra rīkojuma Nr.582 (protokols Nr.59 13§). Savukārt, no Krimināllietu tiesu

kolēģijas 2005.gada 17.novembra sprieduma redzams, ka /pers. C/ kārtojot valodas prasmes un zināšanu pārbaudi, Latvijas Republikas pilsonības

saņemšanai naturalizācijas kārtībā, saņēma no valsts amatpersonām nelikumīgi sniegtu palīdzību.

Spriedumā norādīts, ka no Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces 2009.gada 13.februāra rīkojuma Nr. 91 par pārbaudes lietu PNp-185T,

redzams, ka Naturalizācijas pārvalde atzina, ka /pers. C/ naturalizācijas procesā apliecinot Pilsonības likumā noteiktās zināšanas, taču pietiekamā līmenī

nepārvaldot latviešu valodu un saņemot no valsts amatpersonām nelikumīgi sniegto palīdzību - valodas prasmes un zināšanu pārbaudes darba lapas ar

iepriekš sagatavotām atsevišķu uzdevumu atbildēm, apzinoties, ka nav likumīga pamata Latvijas pilsonības iegūšanai, nokārtoja valodas prasmes un

zināšanu pārbaudes un nepamatoti ieguva Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.

Tiesa atzinusi par pierādītu faktu, ka /pers. C/ naturalizējoties ieguvusi Latvijas pilsonību sniedzot par sevi nepatiesas ziņas, kas atbilstoši

Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 3.punktam dod pamatu Latvijas pilsonības atņemšanai.

/pers. C/ iesniegusi apelācijas sūdzību par minēto spriedumu, pārsūdzot to pilnā apmērā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka spriedums nav taisnīgs un pamatots un /pers. C/ neatzīst apstākļus, ar kuriem prasītājs pamatojis prasījumu.

/pers. C/ uzskata, ka pilsonību ieguva likumīgi, jo palīdzība ne no vienas personas netika lūgta vai saņemta, viņas latviešu valodas zināšanas ir

bijušas pietiekošas, lai nokārtotu Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un zināšanu pārbaudi. Tāpat nepiekrīt, ka pilsonība ir atņemama,

pamatojoties uz Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 3.punktu, jo naturalizācijas procesā atbildētāja nepatiesas ziņas par sevi nav sniegusi un līdz ar

to pilsonību ieguva likumīgi.

Tiesa spriedumā nav norādījusi kādas tieši nepatiesas ziņas par sevi /pers. C/ ir sniegusi, līdz ar to nepastāv pamats iegūto pilsonību viņai atņemt.

Novērtējusi apelācijas sūdzības argumentus kopsakarā ar rakstveida pierādījumiem Civillietu tiesu palāta uzskata, ka prasība ir apmierināma.

2001.gada 6.decembrī /pers. C/ naturalizācijas kārtībā uzņemta Latvijas pilsonībā saskaņā ar Pilsonības likuma 10. un 12.pantu. To apliecina

izraksts no Ministru kabineta 2001.gada 6.decembra rīkojuma Nr.582 (prot.Nr.59 13§), (l.l.7). Kā redzams no Naturalizācijas pārvaldes protokola

Nr.187, 2001.gada 28.jūnijā /pers. C/ kārtojusi

Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes pārbaudi un saņēmusi vērtējumu ,,pārbaude nokārtota” (l.l.9).

Latviešu valodas prasmes pārbaudes laikā bija spēkā Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra Noteikumi Nr.33 „Noteikumi par latviešu valodas

prasmes un Latvijas republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt

Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā”, kuros noteikta valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtība.

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2005.gada 17.novembra spriedumu, kas stājies likumīgā spēkā 2008.gada 22.janvārī,

krimināllietā Nr.K04-90-05/23 16860000202 notiesātas Naturalizācijas pārvaldes Metodikas un eksaminācijas centra amatpersonas, arī bijusī

Metodikas un eksaminācijas centra Eksaminācijas sektora vecākā referente Valsts amatpersona – Šūmane atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 320.panta trešajā daļā (redakcijā līdz 2002.gada 23.maijam), 318.panta otrajā daļā (redakcijā līdz 2005.gada

1.janvārim), 322.panta otrajā daļā, 321.panta pirmajā daļā, vecākā referente Laimdota Zlemeta atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā (redakcijā līdz 2005.gada 1.janvārim).

Minētajā krimināllietā notiesātās personas pilnībā atzinušas savu vainu, kur tiesa konstatējusi, ka 2001.gada jūnija beigās - jūlija sākumā

Naturalizācijas pārvaldes Metodikas un eksaminācijas centra amatpersonas piekrita piedāvājumam nelikumīgi palīdzēt /pers. C/, kura nepārvalda latviešu

valodu pietiekošā līmenī, pret atlīdzību nokārtot Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un zināšanu pārbaudi. 2001.gada jūnija sākumā

/adrese/, SIA „Latserviss” telpās /pers. C/ iepazīstināta ar /pers. G/, kura, savukārt, /pers. C/ iepazīstinājusi ar /pers. H/ – Šūmani. /pers. H/ – Šūmane

pārbaudījusi /pers. C/ latviešu valodas zināšanu līmeni un paziņojusi /pers. G/, bet viņa tālāk /pers. I/, ka par /pers. C/ sniegto nelikumīgo palīdzību

valodas prasmes un zināšanu pārbaudes laikā būs jādod atlīdzība (kukulis) Ls 300 apmērā.

No minētā sprieduma konstatējams, ka 2001.gada 28.jūnijā Elijas ielā 17, Rīgā, vecākā referente Laimdota Zlemeta sniedza nelikumīgu

palīdzību /pers. C/, izsniedzot viņai valodas prasmes un zināšanu pārbaudes darba lapas ar iepriekš sagatavotām atsevišķu uzdevumu atbildēm, bet pēc

tam deva atzinumu, ka valodas prasmes un zināšanu pārbaudi /pers. C/ ir nokārtojusi.

/pers. C/, saņemot amatpersonu nelikumīgu palīdzību, nokārtoja valodas prasmes un zināšanu pārbaudi, kas bija pamats Latvijas pilsonības

iegūšanai.

2008.gada 8.februārī Naturalizācijas pārvaldē pamatojoties uz Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 3.punktu, ierosināta pārbaudes lieta

PNs-220T par Latvijas pilsonības atņemšanu /pers. C/. Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 9.janvāra noteikumiem Nr.13 „Latvijas pilsonības

zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtība” veikta pārbaude par /pers. C/ Latvijas Republikas pilsonības iegūšanas likumību.

Pārbaudes laikā /pers. C/ uzaicināta sniegt paskaidrojumus par Latvijas pilsonības iegūšanas apstākļiem un pamatu, taču tādus nav sniegusi.

Civillietu tiesu palāta, ievērojot konstatētos apstākļus, secina, ka 2001.gada 28.jūnijā /pers. C/ nebija latviešu valodas prasmju Pilsonības likuma

20.pantā noteiktajā līmenī, kas nepieciešams, lai patstāvīgi nokārtotu latviešu valodas prasmes un zināšanu pārbaudi šā likuma Trešajā nodaļā un Ministru

kabineta 1999.gada 2.februāra Noteikumos Nr.33 noteiktajā kārtībā, ievērojot Pilsonības likuma 12.panta otrajā daļā noteikto, /pers. C/ 2001.gada

28.jūnijā neatbilda šī panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, un līdz ar to nebija tiesiska pamata uzņemšanai Latvijas pilsonībā naturalizācijas

kārtībā. Izmantojot nelikumīgi sniegtu palīdzību latviešu valodas prasmes un zināšanu pārbaudē, /pers. C/ ir sniegusi nepatiesas ziņas par savu latviešu

valodas prasmi, kā rezultātā nepamatoti uzņemta pilsonībā.

Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka Latvijas pilsonību var atņemt ar apgabaltiesas lēmumu, ja persona naturalizējoties ir

sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību.

Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 3.punktā ietvertais jēdziens „apzināti nepatiesu ziņu sniegšana” atbilst 1961.gada 30.augusta

Konvencijas par apatrīdu skaita samazināšanu 8.panta otrās daļas b) apakšpunktam (Latvijas Republika Konvencijai ir pievienojusies), uz ko norādīts

Augstākās tiesas Senāta 2001.gada 8.oktobra spriedumā lietā Nr.SKC - 449.

Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 20.februāra spriedumā lietā Nr.SKC - 79 atzinis, ka pilsonības iegūšanai personai jāveic noteiktas darbības,

kuras saistītas ar likumā noteikto atbildību. Līdz ar to jautājumā par valstiskās piederības statusu Pilsonības likuma subjekts ir /pers. C/, kurai jāapzinās

likumā paredzētās sekas, ja Latvijas pilsonība iegūta uz nepatiesu ziņu pamata.

Civillietu tiesu palāta uzskata, ka nepamatoti un pretēji lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem ir argumenti apelācijas sūdzībā, ka /pers. C/

latviešu valodas zināšanas ir bijušas pietiekošas, lai nokārtotu Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un zināšanu pārbaudi, ka viņai netika

sniegta nelikumīga palīdzība Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes laikā.

/pers. C/ nav paskaidrojusi un nav iesniegusi pierādījumus, kas varētu būt par pamatu secinājumam, ka viņas latviešu valodas prasme un

zināšanas 2001.gada 28.jūnijā atbilda Pilsonības likuma prasībām un ka viņa neizmantoja nelikumīgu palīdzību valodas prasmes un zināšanu pārbaudes

laikā. Apelācijas sūdzībā /pers. C/ norāda, ka nevar apstrīdēt ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2005.gada 17.novembra spriedumu

konstatētos faktus. Savukārt, tie ir apstākļi, kas attiecas uz veidu, kādā /pers. C/ ieguvusi Latvijas Republikas pilsonību.

Pie norādītajiem apstākļiem Civillietu tiesu palāta uzskata, ka, iegūstot Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, /pers. C/ ir sniegusi apzināti

nepatiesas ziņas, kā rezultātā Latvijas pilsonību ir ieguvusi nepamatoti, un prasība ir apmierināma pamatojoties uz Pilsonības likuma 24.panta pirmās

daļas 3.punktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no /pers. C/ piespriežami valsts nodeva Ls 50 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 2,31, kopā

Ls 52,31. valsts ienākumos

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432. - 434.pantiem, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta

no s pri e da

prasību apmierināt- atņemt /pers. C/, personas kods /personas kods/, Latvijas pilsonību.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus Ls 52,31 (piecdesmit divi lati, 31 santīms), valsts ienākumos.

Noteikt termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei par tiesāšanās izdevumu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam 30 dienu laikā no pilna sprieduma

sastādīšanas dienas 2013.gada 4.novembra, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā un iemaksājot drošības naudu Ls 200

apmērā.

Pilns spriedums sastādīts 2013.gada 4.novembrī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese (paraksts) I.Ozola

Tiesneses (paraksts) A.Čerņavska

(paraksts) M.Katlapa

NORAKSTS PAREIZS

Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu tiesu palātas tiesnese I.Ozola

Rīgā 2013.gada 4.novembrī