Administrative court dismissed appeal against housing assistance registration denial due to existing property ownership.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42514407

(A-5144-07/2)

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 20.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis M.Mednis,

piedalās pieteicēja I.L. un atbildētāja Rīgas pašvaldības pusē pieaicinātās Rīgas

domes pārstāvis Gints Zēla,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.L. pieteikuma

par Rīgas domes Komunālā departamenta direktora 2007.gada 20.aprīļa lēmuma Nr.DK-

07-7400-gr atcelšanu, un tiesa konstatēja sekojošo.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 24.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts I.L. (turpmāk – pieteicēja)

pieteikums, kurā pēc būtības lūgts atcelt Rīgas domes (turpmāk arī – atbildētājs) Komunālā

departamenta direktora 2007.gada 20.aprīļa lēmumu Nr.DK-07-7400-gr (lietas 13.-15.lp.,

turpmāk arī – Lēmums) daļā par atteikumu reģistrēt pieteicēju palīdzības saņemšanai

dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7. reģistrā un izdot jaunu pieteicējai labvēlīgu

administratīvo aktu par pieteicējas reģistrēšanu no 2006.gada 24.oktobra palīdzības

saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7. reģistrā (RE).

[2] Atbilstoši lietas materiāliem, izskatot pieteicējas iesniegumu, kurā apstrīdēts Rīgas

domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisijas personu reģistrācijai

palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā un izslēgšanai no palīdzības reģistra

(turpmāk – Komisija) 2006.gada 15.novembra lēmums (protokols Nr. 44, 1.14.punkts) un

2007.gada 10.janvāra lēmums (protokols Nr.1, 1.11.punkts), Rīgas domes Komunālā

departamenta direktors 2007.gada 20.aprīlī pieņēma Lēmumu, ar kuru nolēma atstāt

negrozītus minētos lēmumus, norādot:

[2.1] Komisija 2006.gada 15.novembrī, izskatot J.L. 3 cilvēku ģimenes (viņš, meita I.L.,

mazmeita M.L.) 2006.gada 24.oktobra iesniegumu par reģistrāciju palīdzības saņemšanai

dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām, nolēma (protokols Nr. 44, 1.14. punkts):

[2.1.1] Reģistrēt J.L. ar mazmeitu M.L. no 2006.gada 24.oktobra palīdzības saņemšanai

dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārām 7.reģistrā, pamatojoties uz likuma „Par

palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14. panta septīto daļu un Rīgas domes 2005.gada

12.jūlija saistošo noteikumu Nr.6 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa

jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” (turpmāk tekstā -

Saistošie noteikumi Nr. 6) 2.7.3. apakšpunktu.

[2.1.2] Pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu administratīvajā lietā par I.L.

reģistrāciju palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām līdz

viedokļa uzklausīšanai, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL)

62. panta pirmo daļu.

[2.2] Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14. panta septītajā daļā

noteikts, ka pašvaldības domei (padomei) ir tiesības pirmām kārtām ar dzīvokli nodrošināt

arī personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un

lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Nosacījumus minēto personu

nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt

šo palīdzību, nosaka attiecīgā pašvaldības dome (padome) savos saistošajos noteikumos.

[2.3] Saistošo noteikumu Nr. 6 2.7.3. apakšpunkts paredz, ka 7.reģistra pašvaldības

lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē politiski represētās

personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un

lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā

nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā.

[2.4] Pārbaudot lietas materiālus, atbildētājs konstatēja, ka:

[2.4.1] J.L. ģimene no 1970.gada 10.aprīļa lieto dzīvojamo telpu privātīpašnieka mājā

/dzēsta adrese/, Rīgā.

[2.4.2] J.L. ir politiski represēta persona.

[2.4.3] Namīpašuma /dzēsta adrese/, Rīgā 323687/548588 domājamās daļas

denacionalizētas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu

kolēģijas 2001.gada 8.novembra spriedumu lietā Nr. C-04023099 un Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta 2002.gada 13.februāra spriedumu lietā Nr. SKC-88.

[2.4.4] Īpašuma tiesības uz namīpašuma /dzēsta adrese/, Rīgā 224901/548588 domājamām

daļām nostiprinātas Rīgas pilsētas pašvaldībai.

[2.4.5] Pieteicējas ģimene, aizpildot 2006.gada 24.oktobra iesnieguma veidlapu par

reģistrāciju palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām, informēja,

ka ģimenes lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas

rajonā. Parakstot iesniegumu, pieteicēja nebija veikusi nekādas papildus rakstveida

piezīmes, ka viņai pieder nekustamais īpašums. Pārbaudot informāciju, tika konstatēts, ka

pieteicējai pieder nekustamais īpašums /dzēsta adrese/, Rīgā, kadastra numurs /dzēsts

kadastra numurs/.

[2.5] Ņemot vērā minēto, Komisija 2006.gada 15.novembrī nolēma reģistrēt J.L. ar

mazmeitu M.L. palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām

7.reģistrā, bet daļā par pieteicējas reģistrāciju minētās palīdzības saņemšanai, nolēma

pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu līdz pieteicējas viedokļa noskaidrošanai,

ņemot vērā, ka izdodamais administratīvais akts varētu būt nelabvēlīgs.

[2.6] Ar Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes Nodaļas personu

reģistrācijai palīdzības saņemšanai 2006.gada 30.novembra vēstulēm Nr. DK-06-22311-ap

J.L. un pieteicējai tika paziņots Komisijas 2006.gada 15.novembra lēmums (protokols Nr.

44, 1.14. punkts).

[2.7] Pieteicēja 2006.gada 28.decembra iesniegumā, kas adresēts Rīgas domes Komunālā

departamenta Dzīvokļu pārvaldes Nodaļai personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai,

darīja zināmu, ka ģimenes lietošanā esošā dārza mājiņa /dzēsta adrese/, Rīgā nav bijusi

piemērota dzīvošanai vairāk kā vasaras mēnešos, un nedomāja, ka to būtu pamats uzskatīt

par dzīvojamo telpu. Iesniegumam pieteicēja bija pievienojusi 2000.gadā izstrādāto

nekustamā īpašuma tehniskās inventarizācijas lietu un Latvijas Republikas Valsts Zemes

dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2002.gada 26.augusta nekustamā īpašuma valsts

kadastra reģistra uzziņu par nekustamo īpašumu Nr. 4.1-15/2080. Saskaņā ar iesniegtajiem

dokumentiem nekustamais īpašums sastāv no zemes īpašuma 622,00 kv.m. platībā un

divām būvēm: dārza mājas un palīgceltnes.

[2.8] Komisija 2007.gada 10.janvārī, pieņemot galīgo lēmumu jautājumā par pieteicējas

tiesībām būt reģistrētai kopā ar J.L. palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā,

nolēma atteikt reģistrēt pieteicēju palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai

pirmām kārtām, jo pieteicēja neatbilst likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu

risināšanā” 14.panta septītajā daļā un Saistošo noteikumu Nr. 6 2.7.3. apakšpunktā

noteiktām personu kategorijām.

[2.9] Ar Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes Nodaļas personu

reģistrācijai palīdzības saņemšanai 2007.gada 25.janvāra vēstuli pieteicējai paziņots

Komisijas 2007.gada 10.janvāra lēmums (protokols Nr. 1, 1.11. punkts).

[2.10] APL 67.panta trešajā daļā noteikts, ka administratīvā akta faktu konstatējuma daļā

norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata

pierādījumi noraidīti.

Pieteicējai pieder nekustamais īpašums /dzēsta adrese/, Rīgā, kura sastāvā ir

dzīvojamā māja. Civillikuma 1038. pantā noteikts, ka īpašnieks var viņam piederošo lietu

valdīt, iegūt tās augļus, izlietot to pēc sava ieskata savas mantas pavairošanai un vispār to

lietot visādā kārtā, kaut arī no tam rastos zaudējums citai personai. Līdz ar to atbildētājs

nevarēja pieņemt pieteicējas argumentus, ka minētais nekustamais īpašums šobrīd nav

piemērots pastāvīgai dzīvošanai, par pietiekamiem, lai reģistrētu pieteicēju kopā ar J.L.

palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7. reģistrā.

[2.11] Ar Lēmumu tiek ievērots APL 6. pantā minētais vienlīdzības princips, jo, lemjot par

personu tiesībām būt reģistrētām palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai

pirmām kārtām, palīdzības saņemšanai netiek reģistrētas personas, kuru īpašumā vai

lietošanā ir dzīvojamās telpas Rīgā, Rīgas rajonā vai Jūrmalā.

[3] Pieteikumā (lietas 4.-7.lp.) norādīts:

[3.1] No Lēmuma teksta ir redzams, ka tas nav balstīts uz lietā esošiem materiāliem.

Lēmumā norādīts, ka pieteicēja ir saņēmusi 2006.gada 30.novembrī izsūtīto vēstuli un ka ir

paziņots komisijas 2006.gada 15.novembra lēmums, bet pieteicēja to saņēma tikai aprīlī,

pieprasot lēmuma kopiju no arhīva.

[3.2] Piesakoties palīdzībai, saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.6 2.7.3.apakšpunktu netiek

prasītas ziņas par nekustamo īpašumu, bet tiek prasīts apliecinājums, ka nav lietošanā vai

īpašumā citas dzīvojamās mājas vai dzīvojamās telpas.

[3.3] Pieteicēja nebija pieteikusies palīdzības saņemšanai patstāvīgi, bet gan kā represētās

personas ģimenes loceklis.

[3.4] Lietā ir Uzziņa par nekustamo īpašumu un tehniskās inventarizācijas lieta, kur ir

aprakstīts dārza mājiņas un šķūņa stāvoklis. Tā nav piemērota pastāvīgai dzīvošanai.

[3.5] Likums „Par dzīvojamo telpu īri” nosaka, ka dzīvojamas telpas īres līguma

priekšmets var būt atsevišķs dzīvoklis, dzīvokļa daļa vai dzīvojamā māja, bet Rīgas domes

2005.gada 12.jūlija saistošie noteikumi Nr.6 nosaka izsmeļošu termina „dzīvojamā telpa”

definējumu - dzīvojamā telpa ar ērtībām - dzīvoklis, kurš nodrošināts ar centrālapkuri vai

autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, aukstā ūdens apgādi un karstā ūdens apgādi

(centrālais ūdensvads, boilers vai gāzes katls), kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu

(var būt vēl citi papildpakalpojumi); dzīvojamā telpa ar daļējām ērtībām - dzīvoklis (vai

telpa), kurā nav kāda(u) no dzīvojamajā telpā ar ērtībām pieejamiem pakalpojumiem;

dzīvojamā telpa bez ērtībām - dzīvoklis (vai telpa), kurš nodrošināts ar krāsns apkuri,

auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa), sadzīves atkritumu izvešanu.

Pieteicējai piederošai dārza mājai nav pat „dzīvojamās telpas bez ērtībām”

nodrošinājuma, tikai elektrība un sausā tualete ārā.

[3.6] Pieteicēja uzskata, ka atteikums reģistrēt viņu palīdzības saņemšanai, tāpēc, ka viņas

īpašumā ir dzīvojamā māja, neatbilst faktiskajiem apstākļiem un tādēļ administratīvai akts

ir atzīstams par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.

[3.7] Lēmumā ir vērtēts tikai tas, ka pieteicējas īpašumā ir dzīvojamā māja un tāpēc nevar

tikt reģistrēta palīdzības saņemšanai pirmām kārtām, nevis atzīts tas, ka nevar būt

pielīdzināta kā ģimenes loceklis represētās personas statusam.

[3.8] Pieteicējas meita ir uzņemta palīdzībai 7.reģistrā kopā ar represēto personu, tādējādi

nav ievērots vienlīdzības princips.

[3.9] Gan Rīgas domes Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes Komisija

personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā un izslēgšanai no

palīdzības reģistra 2007.gada 10.janvāra lēmums (protokols Nr. 1, 1.11.punkts), gan Rīgas

domes Komunālā departamenta direktora 2007.gada 20.aprīļa lēmums Nr.DK-07-7400-gr

nav atbilstoši APL 67.panta otrās daļas 5., 6. un 7.punktam.

[4] Atbildētājs paskaidrojumā (lietas 26.-27.lp.) norāda, ka pieteikumu uzskata par

nepamatotu un lūdz to noraidīt, papildus paskaidrojot, ka:

[4.1] Rīgas domes 2005.gada 12.jūlija Saistošo noteikumu Nr. 6 2.7.3. apakšpunktā

noteikts, ka 7.reģistrā pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām

kārtām reģistrē politiski represētās personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam

īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja

to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā.

[4.2] Pieteicēja nav iesniegusi atbildētājam pierādījumus par atbilstību augstākminētajai

tiesību normai.

[4.3] Pieteicēja nav politiski represēta persona, tāpēc neatbilst personu kategorijām, kas

noteiktas Saistošo noteikumu Nr. 6 2.7.3. apakšpunktā.

[4.4] No inventarizācijas lietas, kuru pieteicēja iesniegusi atbildētājam, redzams, ka

pieteicējas īpašumā esošās dārza mājas izmantošanas veids ir „viena dzīvokļa māja”, un no

tā secināms, ka pieteicējas īpašumā ir dzīvojamā telpa Rīgā, kas tādējādi liedz pieteicējai

būt reģistrētai 7.reģistrā.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja pieteikumā ietvertos prasījumus ar pieteikumā

norādītajiem argumentiem. Pieteicēja atzina tehniskās inventarizācijas lietas kopijas (lietas

28.lp.) atbilstību faktiskajai īpašuma Rīgā, /dzēsta adrese/ tehniskās inventarizācijas lietai,

un atzina, ka pieteicēja joprojām lieto dzīvojamo telpu Rīgā, /dzēsta adrese/, dz. 59.

[6] Atbildētāja pārstāvis neatzina pieteikuma prasījumus ar Lēmuma un paskaidrojuma

argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Uzklausot dalībniekus un pārbaudot lietas materiālus, atbilstoši APL 103.panta

otrajai daļai objektīvi noskaidrojot lietas apstākļus un dodot tiem juridisku vērtējumu, tiesa

secina, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk minēto iemeslu dēļ.

[8] Pieteicēja lūdz atcelt Lēmumu un uzlikt par pienākumu atbildētājam izdot

pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu.

[9] Tiesa konstatē, ka Lēmums pamatots ar likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu

risināšanā” 14. panta septīto daļu, kurā noteikts, ka pašvaldības domei (padomei) ir tiesības

pirmām kārtām ar dzīvokli nodrošināt arī personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai

likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību

atjaunošanai. Nosacījumus minēto personu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī

kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo palīdzību, nosaka attiecīgā pašvaldības

dome (padome) savos saistošajos noteikumos.

[9.1] Saistošo noteikumu Nr. 6 2.7.3. apakšpunkts paredz, ka 7.reģistra pašvaldības

lietojumā esošas dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē politiski represētās

personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un

lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā

nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā.

[9.2] Nav strīda, ka pieteicējai pieder nekustamais īpašums /dzēsta adrese/, Rīgā, kadastra

numurs /dzēsts kadastra numurs/ un pieteicēja nav politiski represēta persona.

[9.2.1] Pieteicējai pieder nekustamais īpašums /dzēsta adrese/, Rīgā, kura sastāvā ir

dzīvojamā māja un pieteicējas īpašumā esošās /dzēsta adrese/, Rīgā, Tehniskās

inventarizācijas lietā (lietas 28.-35.lp.) būves izmantošanas veids ir „viena dzīvokļa māja”

ar elektroapgādi (lietas 31.lp.), kurā ir divas dzīvojamās telpas (lietas 32.lp.), un no tā

secināms, ka pieteicējas īpašumā ir dzīvojamā telpa Rīgā, kas tādējādi liedz pieteicējai būt

reģistrētai 7.reģistrā.

[9.2.2] Pēc tiesas ieskata Tehniskā inventarizācijas lieta (lietas 28.-35.lp.) tieši nepamato

pieteicējas apgalvojumu, ka dzīvojamās telpas /dzēsta adrese/, Rīgā nav piemērotas

pastāvīgai dzīvošanai.

[10] Tiesa secina, ka atbildētājs pamatoti atteicies reģistrēt pieteicēju palīdzības

saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7. reģistrā, jo pieteicēja neatbilst

likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta septītajā daļā un Saistošo

noteikumu Nr. 6 2.7.3. apakšpunktā noteiktām personu kategorijām - pieteicēja nav

politiski represēta persona un pieteicējas īpašumā ir dzīvojamā telpa Rīgā.

Šajā lietā tiesa nepārbauda, vai tiesisks ir Komisijas izdotais 2006.gada

15.novembra lēmums Nr.44 (1.14.) daļā, kas adresēta J.L. un M.L., jo pieteicēja

iesniegumā par Komisijas 2006.gada 15.novembra lēmuma apstrīdēšanu tieši norāda, ka to

apstrīd tikai daļā par atteikumu pieteicēju reģistrēt palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas

izīrēšanai pirmām kārtām 7. reģistrā (lietas 10.lp.).

[11] Tiesa nodibina, ka Lēmums ir tiesisks un nav atceļams, pamatojoties uz APL

250.panta pirmās daļas 3.punktu, jo apstākļi, uz kuriem atsaucies atbildētājs, attaisno

pieteicējai noraidītās tiesības. Pieteikums par Lēmuma atcelšanu ir noraidāms, un tāpēc ir

noraidāms arī pieteikums par pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanu Lēmuma

vietā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251.panta sesto daļu, tiesa

nosprieda:

noraidīt I.L. pieteikumu par Rīgas domes Komunālā departamenta direktora

2007.gada 20.aprīļa lēmuma Nr.DK-07-7400-gr atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta

izdošanu par I.L. reģistrēšanu palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām

kārtām 7. reģistrā no 2006.gada 24.oktobra.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas

Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Spriedums sastādīts 2007.gada 20.novembrī.

Tiesnesis (paraksts) M.Mednis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Mednis

Rīgā, 2007.gada 20.novembrī.