Legislator Case Law & Legislation
C26065612 / C-0041-14 AI generated

Court dismisses bill of exchange claim due to unpaid state duty rendering the instrument void under the Bills Act.

Case Number C26065612 / C-0041-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court ruled in favor of the plaintiff, declaring the defendant's bill of exchange void and the resulting claim inadmissible. The plaintiff argued the bill was never issued as a security for a failed purchase agreement and that state duties were unpaid. The court found the bill void because the state duty required for its issuance was not paid by the plaintiff or their authorized agent.

Legislator headnote

AI generated

Vekseļu likuma 94.pants; Ministru Kabineta noteikumi Nr.66: A simple bill of exchange lacks legal force if the state duty required for its issuance has not been paid.

Keywords

AI generated
Bills Act State Duty Bill of Exchange Legal Force Civil Procedure Void Instrument Costs Award

Cited Legislation

AI generated
Bills Act s. 94
Ministry of Finance Decree No. 66 of 22.03.1994
Civil Procedure Law s. 8
Civil Procedure Law s. 41
Civil Procedure Law s. 97
Civil Procedure Law s. 189-199
Civil Procedure Law s. 204.1
Euro Adoption Order Act s. 4
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.C26065612

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2014.gada 28.jūlijā

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnesis A.Skritņiks,

ar sekretāri A.Kapaču,

Rēzeknē, Dārzu ielā 24, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, prasībā pret SIA „LAFIKO

RENT”, reģistrācijas numurs 42403023117, par 2010.gada 31.marta vekseļa Nr.3003-02 atzīšanu par spēkā neesošu un no tā

izrietošā prasījuma atzīšanu par nepamatotu, un

ko nsta tē ja :

2012.gada 9.janvārī prasītāja /pers. A/ (kuras vārdā rīkojās viņas pilnvarotā persona /pers. B/, personas kods /personas kods/)

iesniedza Rēzeknes tiesā prasības pieteikumu pret SIA „LAFIKO RENT” par 2010.gada 31.marta vienkāršā vekseļa Nr.3003-02

atzīšanu par spēkā neesošu un no tā izrietošā prasījuma atzīšanu par nepamatotu, kurā bija iekļauts lūgums arī apturēt Aizkraukles

rajona tiesas 2011.gada 12.decembra lēmuma civillietā Nr.3-12/0980 bezstrīdus piespiedu izpildi (prasības pieteikums tika nosaukts

– par prasījuma apstrīdēšanu un bezstrīdus piespiedu izpildes apturēšanu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 406.pantu).

Prasības pieteikumā ir norādīts, ka 2011.gada 12.decembrī Aizkraukles rajona tiesa pieņēma lēmumu civillietā Nr.3-12/0980:

„pakļaut bezstrīdus piespiedu izpildīšanai /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvojošas /adrese A/, saistību pret SIA „LAFIKO

RENT”, reģistrācijas Nr.42403023117, pēc 2010.gada 2.jūnija vekseļa protesta akta Nr.110 par 2010.gada 31.martā izdotu vekseli

1000,00 EUR apmērā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa sastāda Ls 702,80, ar vekseļa protestu saistīto izdevumu Ls

38,67 un valsts nodevas Ls 14,84, kopā Ls 756,30 samaksu” (turpmāk – Lēmums).

Prasītāja savā prasības pieteikumā norādīja, ka Lēmumā minētais 2010.gada 31.marta vekselis Nr.3003-02 un 2010.gada 2.jūnija

vekseļa protesta akts Nr.110 uzskatāmi par spēkā neesošiem šādu argumentu dēļ:

1 ) 2010.gada 31.marta vekselis Nr.3003-02 sākotnēji bija paredzēts izdošanai (bet nekad netika līdz galam noformēts un spēkā

nestājās) kā papildu nodrošinājums saistībā ar 2010.gada 29.martā starp prasītāju un atbildētāju noslēgto pirkuma līgumu ar

atpakaļpirkuma tiesībām – attiecībā uz domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā, Rīgas pilsētas zemesgrāmatu

nodalījums Nr./numurs/. Tā kā pirkuma darījuma rezultātā atbildētāja īpašumtiesības uz minēto nekustamo īpašumu ieguva un

atpakaļpirkuma tiesības netika izmantotas, tad prasītāja pret atbildētāju ir izpildījusi visas un jebkādas saistības.

2) Prasītāja nav veikusi minētā vekseļa valsts nodevas apmaksu un nevienu nav pilnvarojusi apmaksāt valsts nodevu prasītājas vietā.

Saskaņā ar Vekseļu likuma 94.pantu: „nav vekseļa spēka vienkāršam vekselim, kuru izrakstot nav attiecīgi nomaksāta valsts

nodeva.” Saskaņā ar 1994.gada 22.marta Ministru Kabineta noteikumu Nr.66 „Par valsts nodevas noteikšanu operācijām ar

vekseļiem” 2.punktu (bija spēkā uz vekselī minēto izrakstīšanas datumu): „valsts nodevu samaksā juridiskā vai fiziskā persona, kas

izraksta vekseli.” Turklāt, judikatūrā atzīts, ka šāds nosacījums nav nejaušs un nepieļauj to aizstāt ar citas personas (ne vekseļa

izdevēja) veiktu maksājumu bez attiecīga pilnvarojuma, tā kā valsts nodevas samaksa norāda uz vekseļa devēja gribas pabeigtību

izsniegt vekseli. Tādējādi vekselim Nr.3003-02 nav vekseļa spēka.

3) Netika ievērotas obligātās prasības attiecībā uz vekseļu protesta aktu noformēšanu. Saskaņā ar Vekseļu likuma 81.panta pirmās

daļas 5.punktu, protesta aktā ir jābūt norādītam: „izdarītā vai bez panākumiem palikušā uzaicinājuma vietas un laika

apzīmējumam”. Protesta aktā Nr.110 minētā likuma prasība nav izpildīta, tādējādi šis protesta akts uzskatāms par nepilnīgu un spēkā

neesošu. Turklāt, protesta aktā ir ietverta nepatiesa informācija par prasītājai izteiktu telefonisku uzaicinājumu apmaksāt vekseli. Tas

ir pierādāms, pieprasot attiecīgas veikto zvanu izdrukas no telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem.

Prasītāja uzskata, ka atbildētāja prasījumam, uz kuru pamatots Lēmums, nav ne tiesiska, ne faktiska pamata.

Pamatojoties uz Vekseļu likuma 81. un 94.pantu, Civilprocesa likuma 1., 9., 24., 29., 33., 41. un 406.pantu, prasītāja lūdza tiesu atzīt

2010.gada 31.marta vekseli Nr.3003-02 par spēkā neesošu un no tā izrietošo atbildētājas prasījumu par nepamatotu; apturēt ar

Aizkraukles rajona tiesas 2011.gada 12.decembra lēmumu civillietā Nr.3-12/0980 uzsākto bezstrīdus piespiedu izpildi; piedzīt no

atbildētājas par labu prasītājai tiesāšanās izdevumus to pierādītajā apmērā.

2012.gada 10.aprīlī Rēzeknes tiesas tiesnese pieņēma lēmumu apmierināt prasītājas /pers. A/ pieteikto lūgumu un apturēt

Aizkraukles rajona tiesas 2011.gada 12.decembra lēmuma civillietā Nr.3-12/0980 bezstrīdus piespiedu izpildi (lietas 49.-50.lapa).

2012.gada 19.martā Rēzeknes tiesā saņemtajā atbildētājas rakstveida paskaidrojumā norādīts, ka atbildētāja /pers. A/ prasību

neatzīst nevienā punktā un to pilnībā noraida. Pret 2010.gada 31.martā Rīgā izrakstīto vienkāršo vekseli Nr.3003-02 vekseļa devēja

/pers. A/ apņēmās līdz 2010.gada 30.maijam samaksāt atbildētājai Ls 702.80. Prasītāja noteiktajā maksāšanas termiņā, t.i. līdz

30.06.2010., vekselī uzņemtās saistības neizpildīja. Ņemot vērā, ka saistība pēc vekseļa nebija nokārtota, 02.06.2010. Rīgas

apgabaltiesas zvērināta notāre Inga Muciņa izdarīja vekseļa protesta aktu Nr.110, kas ir iereģistrēts aktu un apliecinājumu reģistrā ar

Nr.3450. Civilprocesa likuma 405.panta pirmā daļa nosaka, ka pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu izlemj

tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata. Minētā norma neparedz saistību pamatotības

apspriešanu, tajā skaitā lemšanu par vekseļa protesta akta saturu un likumību. Tiesneša pienākums ir nodrošināt iesniegtā

pieteikuma precīzu un procesuālajam likumam atbilstošu procesuālo virzību no pieteikuma pieņemšanas līdz lēmuma taisīšanai.

Atbilstoši Notariāta likuma 2.pantam zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda

viņiem likumā noteiktos pienākumus. Tādejādi atbildību par protesta akta saturu un tā likumību uzņemas zvērināts notārs. Savukārt

Notariāta likuma 205.pantā ir noteikta notāra darbību pārsūdzēšanas kārtība, taču prasītāja zvērinātas notāres I.Muciņas darbības nav

pārsūdzējusi.

Atbildētāja paskaidrojumā norādīja, ka vekseļa radītā saistība ir abstrakta, un no šīs saistības izrietošs kreditora prasījums ir

patstāvīgs. Saskaņā ar Vekseļu likuma 75.panta pirmo daļu vekselis ir vērtspapīrs, kas dod tā turētājam tiesības prasīt no vekseļa

devēja vai akceptētāja samaksāt noteiktu naudas summu noteiktā termiņā un vietā. Tas nozīmē, ka vekseļa juridiskais spēks nav

atkarīgs no materiālā pamata, uz kuru vekselis izdots, proti, tas nevar tikt saistīts ar galvojumu aizdevuma līgumam, kas ir bijis

sākotnējais pamats naudas aizdevuma izsniegšanai. Tāpēc vekselis kā abstrakts akts liecina tikai par pienākumu maksāt, t.i.,

vekseļa devējam jāmaksā tikai tādēļ, ka viņš to izdevis neatkarīgi no materiālām saistībām, kuras rodas no pienākuma samaksāt

noteikto naudas summu. Lai nodrošinātu un radītu garantijas vekseļa darbībai, vekselim ir piešķirta īpaša civiltiesiska daba – vekseļa

stingrums, kas raksturīgs citiem vērtspapīriem. Ir materiālais un formālais vekseļa stingrums. Materiālais vekseļa stingrums ierobežo

parādnieka ierunas pret vekseļa turētāju. Vekseļu likums pieļauj tādas ierunas, kuras izriet no pašām vekseļtiesībām vai no tiešām

juridiskām attiecībām ar vekseļa turētāju, bet neparedz vekseļa devēja tiesības celt iebildumus pret vekseļa ņēmēju par vekseļa

izdošanas pamatu. Savukārt formālais vekseļa stingrums izpaužas speciālās procesuālās normās, kuras dod kreditoram iespēju

nekavējoties piedzīt vekseļa summu bezstrīdus piespiedu kartībā. Šo iespēju atbildētāja ir izmantojusi Civilprocesa likuma 50.nodaļā

noteiktajā kārtībā. Vekseļu likuma 75.panta otrās daļas 4.punkts nosaka, ka vekselī jābūt beznosacījuma solījumam maksāt noteiktu

naudas summu. Beznosacījuma solījums maksāt noteiktu naudas summu izteic paša vekseļa būtību. Solījums vekselī ir izteikts tā, lai

strīdus gadījumā nerastos šaubas par izteiktas gribas atbilstību solījuma jēdzienam („apņemos samaksāt pret šo vekseli”). Līdz ar to

visi prasītājasiebildumi par vekseļa satura neizpratni nav pamatoti.

Atbildētāja norādīja arī, ka Civilprocesa likuma 406.pants paredz parādnieka tiesību apstrīdēt kreditora prasījumu, kas pakļauts

bezstrīdus piespiedu izpildei. Šajā gadījumā bezstrīdus piespiedu izpildei ir pakļauta saistība, kas izriet no 2010.gada 31.martā /pers.

A/ izrakstītā vekseļa. Prasības pieteikumā netiek apstrīdēts, ka prasītāja izrakstīja vienkāršo vekseli ar beznosacījuma solījumu līdz

30.06.2010. samaksāt atbildētājai naudas summu Ls 702,80 apmērā un ka maksājums saskaņā ar vekseli nav veikts. Atbildētāja

uzskata, ka tādejādi prasītāja nav cēlusi nevienu pamatotu iebildumu pēc būtības pret kreditora prasījumu, kas izriet no 2010.gada

31.marta vekseļa un kas nodots bezstrīdus piespiedu izpildei ar 2011.gada 12.decembra Aizkraukles rajona tiesas lēmumu. Līdz ar

to atbildētāja secina, ka prasības pieteikums neatbilst Civilprocesa likuma 406.panta prasībām, kas nosaka parādnieka tiesības celt

prasību pret kreditoru tikai gadījumos, „ja parādnieks uzskata, ka prasījums nav pamatots pēc būtības” (lietas 41.-43.lapa).

Sakarā ar prasītājas pārstāves, zvērinātas advokātes Dzintras Zoldneres tiesai pieteikto lūgumu par pierādījumu izprasīšanu,

2014.gada 30.maijā Rēzeknes tiesas tiesnesis pieņēma lēmumu izprasīt no likvidējamās AS „Latvijas Krājbanka” administratora

„KPMG Baltics” SIA maksājuma dokumenta apliecinātu kopiju, kas apliecinātu 2010.gada 31.martā samaksāto valsts nodevu Ls 1,42

apmērā, lai varētu konstatēt kopsakarību ar /pers. A/ izsniegto vekseli Nr.3003-02 (lietas 118.lapa). 2014.gada 7.jūlijā Rēzeknes

tiesā no likvidējamās AS „Latvijas Krājbanka” administratora pilnvarotās personas saņemtas divas apliecinātas kopijas maksājuma

dokumentiem ar nosaukumu „Pārskaitījums ar iemaksu skaidrā naudā Nr.13” un „Pārskaitījums ar iemaksu skaidrā naudā Nr.14”. No

šiem dokumentiem redzams, ka 2010.gada 31.martā AS „Latvijas Krājbanka” bija veikti tikai divi maksājumi Ls 1,42 apmērā saistībā

ar vekseļiem. Abos dokumentos norādīts mērķis: valsts nodeva par vienkāršo vekseli, bet maksātājs norādīts – SIA „Lafiko Rent”,

/pers. F/, (personas kods) pers.kods, /adrese/, Rīga, 42403023117 (lietas 121.-122.lapa). No likvidējamās AS „Latvijas Krājbanka”

09.01.2014. vēstules Nr.06-3-2/40 arī izriet, ka 2010.gada 31.martā AS „Latvijas Krājbanka” kopumā veikti divi valsts nodevas

maksājumi Ls 1,42 apmērā par vekseļiem (lietas 112.lapa).

Tiesas sēdē 2014.gada 28.jūlijā prasītājas /pers. A/ pārstāve, zvērināta advokāte Dzintra Zoldnere uzturēja prasību pilnā apmērā,

norādot, ka pēc saņemtajiem dokumentiem ir apstiprinājies fakts, ka kurjers (neoficiāls, jo lietā nav darba līguma) ieradās Jēkabpilī

pie /pers. A/, un, nepaskaidrojot lietas apstākļus, viņai lika tikai parakstīt dokumentus. Vekselis tika parakstīts 2010.gada 31.martā

Jēkabpilī, /pers. A/ darba vietā, bet uz vekseļa norādīts, ka tas izrakstīts Rīgā. Valsts nodevas samaksa par vekseli veikta neatbilstoši

likumā paredzētajiem noteikumiem. Redzams no dokumentiem, ka pati /pers. A/ nav veikusi šo samaksu, kā arī viņa nevienu nebija

pilnvarojusi samaksāt valsts nodevu par vekseli, līdz ar to vekselim Nr.3003-02 nav vekseļa spēka. Prasītājas pārstāve lūdza tiesu

atzīt 2010.gada 31.marta vekseli Nr.3003-02 par spēkā neesošu un no tā izrietošo atbildētājas prasījumu par nepamatotu, kā arī

piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai tiesāšanās izdevumus to pierādītajā apmērā.

Atbildētājas SIA „LAFIKO RENT” pārstāvis /pers.K/ neieradās uz tiesas sēdi 2014.gada 28.jūlijā un nelūdza atlikt lietas izskatīšanu.

Tiesa konstatē, ka par tiesas sēdes laiku un vietu viņam bija paziņots pret parakstu iepriekšējā tiesas sēdē (31.03.2014.), līdz ar to

tiesa uzskata par iespējamu izskatīt civillietu bez atbildētājas pārstāvja klātbūtnes.

Uzklausījusi prasītājas pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka

/pers. A/ prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Saskaņā ar Vekseļu likuma 94.pantu nav vekseļa spēka vienkāršam vekselim, kuru izrakstot nav attiecīgi nomaksāta valsts nodeva.

Saskaņā ar 1994.gada 22.marta Ministru Kabineta noteikumu Nr.66 „Par valsts nodevas noteikšanu operācijām ar vekseļiem”

2.punktu (šie noteikumi bija spēkā vekselī minētajā izrakstīšanas datumā, 2010.gada 31.martā) valsts nodevu samaksā juridiskā vai

fiziskā persona, kas izraksta vekseli. Ar iepriekšminētajiem pierādījumiem (lietas 112.lapa, 121.-122.lapa) tika konstatēts, ka valsts

nodevu par vienkāršo vekseli Nr.3003-02 2010.gada 31.martā nav samaksājusi prasītāja /pers. A/ vai kāda no viņas pilnvarotām

personām. Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka 2010.gada 31.marta vienkāršajam vekselim Nr.3003-02 nav vekseļa spēka un

tas atzīstams par spēkā neesošu, kā arī tiesa atzīst par nepamatotu no tā izrietošo prasījumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras

puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Līdz ar to tiesa uzskata, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesāšanās

izdevumi EUR 375,84 apmērā. Minēto summu veido valsts nodeva EUR 221,14 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR

4,70 apmērā, kā arī izdevumi par advokāta palīdzību EUR 150 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no

sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Pamatojoties uz Vekseļu likuma 94.pantu, Ministru Kabineta 1994.gada 22.marta noteikumu Nr.66 „Par valsts nodevas noteikšanu

operācijām ar vekseļiem” 2.punktu, Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189.-199., 204.1 pantu, Euro ieviešanas kārtības likuma 4.pantu,

tiesa

no sp ri e d a :

/pers. A/ prasību apmierināt.

Atzīt par spēkā neesošu 2010.gada 31.marta vekseli Nr.3003-02 un atzīt par nepamatotu no tā izrietošo prasījumu.

Piedzīt no SIA „LAFIKO RENT”, reģistrācijas numurs 42403023117, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā tiesāšanās

izdevumus EUR 375,84 (trīs simti septiņdesmit pieci euro un 84 centi). Minēto summu veido valsts nodeva EUR 221,14 apmērā, ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā un izdevumi par advokāta palīdzību EUR 150 apmērā.

Noteikt atbildētājai SIA „LAFIKO RENT” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma stāšanās likumīgā

spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā. Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 8.augustā.

Tiesnesis A.Skritņiks