Legislator Case Law & Legislation
A420270218 / A42-02702-18 ECLI:LV:ADRJRIT:2018:1228.A420270218.2.S AI generated

Court dismissed political party's appeal against anti-corruption bureau's order to return illicit funds.

Case Number A420270218 / A42-02702-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the political party's request to annul the Anti-Corruption Bureau's order requiring the return of illicit funds. The Bureau had investigated a donation where the donor claimed the money was provided by a third party, but the Bureau found the facts sufficient to issue the order promptly. The court held that the decision was legally sound, timely, and within the statutory four-year limitation period, thus denying the party's grounds for annulment.

Legislator headnote

AI generated

Finansēšanas likuma 10. panta 1.1. daļa; Administratīvā procesa likuma 63. panta 1. punkts: Iestāde ir pienākums nekavējoties pieņemt lēmumu pēc faktu konstatēšanas un dalībnieku uzklausīšanas, ja tiesību normas to paredz, un novilcināšana ir nepieņemama.

Keywords

AI generated
political party funding illicit funds return administrative decision annulment statutory limitation period anti-corruption bureau

Cited Legislation

AI generated
Finansēšanas likuma 10. panta 1.1 daļa
Finansēšanas likuma 10. panta 2.1 daļa
Finansēšanas likuma 4. panta 3.1 daļa
Administratīvā procesa likuma 63. panta 1. punkts
Administratīvā procesa likuma 246.-251. panti
Administratīvā procesa likuma 289. pants
Administratīvā procesa likuma 290. panta 1. daļa
Administratīvā procesa likuma 291. panta 1. daļa

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

Lietas arhīva Nr.A42-02702-18/44

ECLI:LV:ADRJRIT:2018:1228.A420270218.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2018.gada 28.decembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Solvita Pujāte,

piedaloties pieteicējas politiskās partijas „/Nosaukums A/” pārstāvim /pers. A/, atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes –

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvei /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta sakarā ar politiskās partijas „/Nosaukums A/” pieteikumu par Korupcijas novēršanas

un apkarošanas biroja 2018.gada 17.augusta lēmuma Nr.1/4961 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāks – Birojs), pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma

9.panta 1.punktu un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma (turpmāk – Finansēšanas likums) 13.pantu, veica politiskās partijas „/Nosaukums

A/” (turpmāk – Partija vai pieteicēja) 2014.gadā saņemto dāvinājumu (ziedojumu) likumības un patiesuma pārbaudi.

[2] Ar Biroja priekšnieka 2018.gada 17.augusta lēmumu Nr.1/4961 (turpmāk –lēmums) pieteicējai uzdots 30 dienu laikā no lēmuma spēkā

stāšanās dienas pārskaitīt valsts budžetā no /pers. C/ pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus 4000 euro apmērā. Lēmumā norādīts sekojošais.

[2.1] Pamatojoties uz 2018.gada 1.augusta iesniegumu, Birojā tika uzsākta pārbaude par /pers. C/ 2014.gada 18.augustā Partijai veiktā

dāvinājuma (ziedojuma) 4000 euro apmērā atbilstību Finansēšanas likuma prasībām.

/pers. C/ 2018.gada 1.augustā savā iesniegumā Birojam norāda, ka 2014.gada 18.augustā Partijai veicis ziedojumu 4000 euro apmērā no naudas

līdzekļiem, kas nebija viņa, bet viņam tos skaidrā naudā iedevis /pers. D/, lūdzot tos noziedot Partijai. 2018.gada 7.augustā kriminālprocesa

Nr.16870001216 ietvaros /pers. C/ sniedza liecību, kurā norādīja, ka 2014.gadā strādājis Fizikālās enerģētikas institūtā par vadošo speciālistu, kur

tobrīd /pers. D/ bija viņa priekšnieks un vērsās pie /pers. C/ ar lūgumu veikt ziedojumu Partijai, iedodot viņam 4000 euro skaidrā naudā, ko /pers. C/ arī

izdarījis, pārskaitot naudu uz Partijas kontu.

[2.2] /pers. D/ 2018.gada 13.augustā, Birojā sniedzot paskaidrojumu klātienē noliedza, ka bija lūdzis /pers. C/ veikt ziedojumu Partijai. Tāpat

/pers. D/ apgalvoja, ka nekad nav lūdzis /pers. C/ iestāties Partijā un paskaidroja, ka viņam ar /pers. C/ šobrīd ir personīgas dabas konflikts. /pers. D/

norādīja, ka /pers. C/ veicis šantāžu attiecībā uz darbiem, ko sākumstadijā viņi veica kopīgi, un tie noslēgušies dažos patentos un dārgās laboratorijas

iekārtās, kas pēc /pers. D/ domām varētu būt augstāk minēto apmelojumu cēlonis.

[2.3] Publiski pieejamā informācija liecina par /pers. D/ ieinteresētību atbalstīt Partiju (www.tvnet.1v/5137397/sudraba-atkal-paradas-

sabiedriba-saubiga-kompaniia), par ko liecina arī Lursoft datu bāzes pieejamā informācija. /pers. D/ 2014.gadā veicis dāvinājumus (ziedojumus)

Partijai 5000 euro apmērā, kā arī savā paskaidrojumā norādīja, ka /pers. E/ partiju atbalstījis, jo bija labi paziņas.

[2.4] Partijas valdes priekšsēdētāja 2018.gada 16.augusta vēstulē Nr.P-5-353/2018 informēja, ka Partija 2014.gada 18.augustā ir saņēmusi

ziedojumu no /pers. C/. Tad, kad ziedojums tika saņemts, veicot partijā noteiktās iekšējās kontroles procedūras, netika konstatēta ziedojuma neatbilstība

Finansēšanas likuma prasībām. Partija likumā noteiktajā kārtībā informēja Biroju par saņemto ziedojumu, pielikumā pievienojot AS „Citadele” bankas

izdrukas kopiju (transakcijas Nr.FT423036008), kas apliecina minētā ziedojuma saņemšanu. Partija ir ievērojusi Finansēšanas likuma prasības un nav

bijis pamats nevienā brīdī uzskatīt, ka šis ziedojums ir prettiesisks vai neatbilst likuma prasībām.

[2.5] /pers. C/ 2014.gada 18.augustā iemaksājis savā kontā naudas līdzekļus 4000 euro apmērā skaidrā naudā un 2014.gada 18.augustā

veicis ziedojumu Partijai, pārskaitot no sava konta uz Partijas kontu naudas līdzekļus 4000 euro apmērā, kas apstiprina /pers. C/ liecībā norādīto.

[2.6] /pers. D/ bija saistīts ar Partiju un atbalstīja Partiju veicot ziedojumus, līdz ar to viņa paskaidrojumi vērtējami kritiski.

[2.7] /pers. C/ 2014.gada 18.augusta dāvinājums (ziedojums) Partijai 4000 euro apmērā tika veikts, izmantojot trešo personu starpniecību un nav

ievērotas Finansēšanas likuma 6.panta trešajā daļā noteiktās prasības.

[2.8] Ņemot vērā minēto un Administratīvā procesa likuma 6., 65. un 66.pantā noteikto, ievērojot vienlīdzības un demokrātiskas iekārtas principu,

secināts, ka administratīvais akts nepieciešams, lai aizsargātu demokrātiskas valsts iekārtu, kā arī, lai nodrošinātu Finansēšanas likuma mērķi, t.i.,

nodrošināt politisko partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.

[3] Pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu, lūdzot atcelt lēmumu. Pieteikumā norādīja šādus argumentus.

[3.1] Nav saprotams, kādēļ /pers. C/ paskaidrojumi ir ticami, bet /pers. D/ paskaidrojumi vērtējami kritiski. Vienīgais lēmumā norādītais

pamatojums ir, ka /pers. D/ bija saistīts ar Partiju un atbalstīja Partiju, veicot ziedojumus, tādēļ viņa paskaidrojumi vērtējami kritiski. Var secināt, ka

cilvēka saistība ar politisku partiju padara viņu par neuzticamu un viņa paskaidrojumus par nepatiesiem, jo tie neatbilst Biroja darbinieku izdomājumiem.

Tas vērtējams kā diskriminācija saistībā ar to, ka persona ir saistīta ar partiju, kuras pārstāvji ir ievēlēti Saeimā, kas ir lojāla Latvijas valstij un atbalsta

demokrātiju un cilvēktiesības.

[3.2] Birojs nav ņēmis vērā Partijas valdes priekšsēdētājas /pers. E/ paskaidrojumos norādīto, ka /pers. C/ vairākkārt vērsās pie viņas, aicinot

sniegt nepatiesas liecības viņa aizstāvībai tiesvedībā ar darba devēju – Fizikālās enerģētikas institūtu. Tā kā /pers. E/ kategoriski attiecās to darīt, tad

vairākkārt turpināja saņemt atriebības draudus no /pers. C/.

Arī /pers. D/ savos paskaidrojumos Birojam ir norādījis, ka viņam ar /pers. C/ šobrīd ir personīgas dabas konflikts, ka /pers. C/ viņu saistībā ar

darba attiecībām ir šantažējis, un tas varētu būt apmelojuma cēlonis.

[3.3] Uzskata, ka Birojs subjektīvi ir izvērtējis lietas apstākļus, un lēmuma pamatojumam nav objektīvu apstākļu. Līdz ar to ir pārkāpts patvaļas

aizlieguma un demokrātiskās iekārtas princips.

[4] Tiesai iesniegtajā paskaidrojumā Birojs neatzina pieteikumu, atsaucoties uz lēmuma argumentāciju. Papildus paskaidroja sekojošo.

Birojā uzsāktā kriminālprocesa ietvaros /pers. C/ 2018.gada 7.augustā sastādīts liecinieka pratināšanas protokols, kurā viņš apstiprina iesniegumā

pausto, ka Partijai 2014.gada 18.augustā ziedotie finanšu līdzekļi 4000 euro apmērā nav viņa nauda, bet šos finanšu līdzekļus viņam skaidrā naudā

iedeva /pers. D/. Pirms protokola sastādīšanas /pers. C/ kā liecinieks tika brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu un par

nepamatotu atteikšanos dot liecības.

No lietā esošā /pers. C/ piederošā bankas konta izraksta konstatēts, ka konta sākuma atlikums uz 2014.gada 18.augustu bija 14 376,56 euro,

beigu atlikums – 14 351,87 euro, debeta apgrozījums – 4024,69 euro, kredīta apgrozījums – 4000 euro, kas vēl vairāk apstiprina /pers. C/

apgalvojumu, ka Partijai 2014.gada 18.augustā ziedotie finanšu līdzekļi nav viņa nauda, jo /pers. C/ kontā bija pietiekami līdzekļu, lai veiktu minēto

ziedojumu. Līdz ar to minētie fakti nepārprotami apliecina to, ka Partijai 2014.gada 18.augustā ziedotie finanšu līdzekļi 4000 euro apmērā nav /pers. C/

nauda.

Konstatēts, ka /pers. D/ Partijai tajā pašā dienā – 2014.gada 18.augustā veicis ziedojumu 2000 euro un 2014.gada 1.decembrī – 3000 euro

apmērā.

Saskaņā ar Lursoft datu bāzē pieejamo informāciju biedrības „Tautas kustība „/Nosaukums A/”” sākotnēji juridiskā adrese bija norādīta /adrese/.

Minētais nekustamais īpašums (dzīvoklis) atbilstoši www.zemesgramata.lv datiem no 2002.gada 30.jūlija ir /pers. D/ īpašums. Līdz ar to Birojs atkārtoti

secina, ka /pers. D/ ir ar Partiju saistīta persona un /pers. D/ 2018.gada 13.augusta paskaidrojumā izteiktais apgalvojums, ka viņš nav lūdzis /pers. C/

veikt ziedojumu 4000 euro apmērā Partijai, vērtējams kritiski.

Atbilstoši Finansēšanas likuma (redakcija spēkā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.novembrim) 4.panta 31.daļā noteiktajam Birojam

bija tiesības uzsākt atkārtotu pārbaudi par /pers. C/ Partijai veiktā ziedojuma 4000 euro apmērā atbilstības izvērtēšanu Finansēšanas likuma prasībām.

Savukārt Biroja priekšniekam saskaņā ar šā likuma 10.panta otrajā daļā noteikto bija pienākums ar lēmumu uzdot Partijai pretlikumīgi iegūtos finanšu

līdzekļus 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā, jo, aplūkojot visus pārbaudes laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā,

pamatoti tika secināts, ka /pers. C/ 2014.gada 18.augusta ziedojums Partijai tika veikts, izmantojot trešo personu starpniecību, tādējādi pārkāpjot

Finansēšanas likuma 6.panta trešajā daļā noteikto aizliegumu finansēt partijas, izmantojot trešo personu starpniecību.

Atsaucoties uz tiesu praksi (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 22.marta spriedums lietā Nr.SKA-58/2010 un 2007.gada

21.septembra spriedums lietā Nr.SKA-367/2007), uzskata, ka nav pamata Partijas pieņēmumam, ka ir pārkāpts patvaļas aizlieguma princips, jo Birojs

lēmumu pamatoja ar faktisko un tiesisko apstākļu izklāstu, kā arī norādīja uz tiesību normas konkrētā panta pārkāpumu.

Birojs, izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar normatīvajos aktos noteiktajām tiesību normām un izdarot lietderības apsvērumus, kā arī

ievērojot Finansēšanas likumā noteikto mērķi, kas paredz nodrošināt politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību

parlamentārās demokrātijas sistēmai, pieņemot lēmumu, izvērtēja šī lēmuma nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu demokrātisko valsts

iekārtu un sabiedrības intereses, jo Partija ar konkrēto rīcību, pārkāpjot Finansēšanas likuma 6.panta trešajā daļā noteikto aizliegumu, nenodrošināja šā

likuma mērķa sasniegšanu, radot šaubas par Partijas darbības likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai. Tādējādi nav pamata Partijas

pieņēmumam, ka Birojs lēmuma pieņemšanā neievēroja demokrātiskās iekārtas principu.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteikumu uz tajā norādīto motīvu pamata.

Biroja pārstāve tiesas sēdē neatzina pieteikumu, pamatojoties uz lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējot lietas dalībnieku argumentus un lietas materiālus, tiesa secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Finansēšanas likuma 2.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka politiskās organizācijas (partijas) var finansēt no fizisko personu dāvinājumiem

(ziedojumiem). Atbilstoši Finansēšanas likuma 2.panta trešās daļas nosacījumiem fiziskas personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus) no saviem

ienākumiem. Savukārt atbilstoši Finansēšanas likuma 6.panta trešās daļas nosacījumiem aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas), izmantojot

trešo personu starpniecību. Par politiskās organizācijas (partijas) finansēšanu, izmantojot trešo personu starpniecību, uzskatāmi gadījumi, kad, īstenojot

savas personiskās intereses finansēt politisko organizāciju (partiju), tiek izmantoti citas personas identitātes dati vai kad politiskajai organizācijai (partijai)

tiek ziedots ar citas personas starpniecību. Par starpniecību šā likuma izpratnē nav uzskatāms gadījums, kad, pamatojoties uz notariāli apliecinātu

pilnvaru, kurā norādīta konkrēta ziedojamā summa vai manta un tās vērtība, pilnvarotāja vārdā ziedojumu veic pilnvarnieks. Šādu pilnvarojumu aizliegts

nodot citai personai.

No minētajām tiesību normām secināms, ka fiziskas personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus) no saviem ienākumiem, bet nedrīkst to darīt,

izmantojot citu personu starpniecību.

Saskaņā ar Finansēšanas likuma 10.panta otro daļu, ja Birojs konstatē šā likuma 6.panta trešās daļas noteikumu pārkāpumu, Biroja priekšniekam

ir pienākums uzdot attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai) pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā.

Tātad, konstatējot, ka Partija ir saņēmusi no fiziskas personas dāvinājumu (ziedojumu), izmantojot citas personas starpniecību, Biroja priekšniekam

ir jāizdod obligāts administratīvais akts par šo pretlikumīgi iegūto finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā.

[8] Lietā nav strīda par to, ka Partija 2014.gada 18.augustā no /pers. C/ saņēma dāvinājumu (ziedojumu) 4000 euro apmērā. Partija par

dāvinājumu (ziedojumu) saņemšanu 2014.gada 25.augustā iesniedza ziņojumu Birojā.

Lietā ir strīds par to, vai /pers. C/ ziedojums Partijai veikts, ievērojot Finansēšanas likuma 6.panta trešās daļas nosacījumus, proti, lietā izšķirams

strīds par to, kurš konkrēti un no kādiem naudas līdzekļiem veica ziedojumu Partijai.

[9] Kā konstatējams no lietas materiāliem, Biroja Izmeklēšanas nodaļa informēja biroja Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļu, ka

2018.gada 1.augustā saņemts /pers. C/ iesniegums, kurā /pers. C/ norāda, ka 2014.gada 18.augustā veicis ziedojumu Partijai 4000 euro apmērā, taču

ziedotā nauda nebija viņa, naudu iedevis /pers. D/ un palūdzis to noziedot pieteicējai (lietas 20.lapa).

2018.gada 7.augustā /pers. C/ sniedzis liecības kriminālprocesa Nr.16870001216 ietvaros. /pers. C/ liecinājis, ka 2014.gadā strādājis Fizikālās

enerģētikas institūtā vadošā speciālista amatā. Uz to brīdi viņa priekšnieks bija /pers. D/, kurš ir /pers. E/ draugs. /pers. D/ ir Latvijas nepilsonis, kurš

sadarbojas ar Skonto saimnieku Indriksonu, un bieži (reizi mēnesī) brauc uz Krieviju un reizēm šos braucienus noformē kā komandējumus. /pers. D/

pieder firma /Nosaukums B/, kas nodarbojas ar vīzām uz Krieviju. 2014.gadā /pers. D/ vērsās pie /pers. C/ ar lūgumu, lai viņš ziedotu partijai un

izsniedza 4000 euro skaidrā naudā. Viņš bija spiests veikt šo ziedojumu, jo /pers. D/ bija viņa priekšnieks un tajā laikā viņš tiesājās ar institūtu. /pers. D/

paskaidroja, ja viņš neziedos, tad /pers. D/ tiesā uzstāsies institūta pusē. Naudu viņš aiznesa uz Swedbank un pārskaitīja uz Partijas kontu. Iesniegumu

Birojam par veikto ziedojumu uzrakstīja tāpēc, ka informācija par ziedojumu kļuva publiski zināma. Tas notika tad, kad viņam bija konflikts ar klubu

KLONDAIK, kas atrodas zem viņa dzīvokļa. Šī ziedojuma dēļ minētā kluba pārstāvji domāja, ka viņš ir bagāts cilvēks, vēlāk sāka noskaidrot, ar kuriem

politiķiem ir pazīstams (lietas 21.-22.lapa, tulkojums lietas 59.lapa).

No AS „Citadele banka” internetbankas izdrukas redzams, ka /pers. C/ pieteicējai 2014.gada 18.augustā caur AS „Swedbank” pārskaitīja 4000

euro (lietas 18.lapa), minētais apstiprinās arī ar AS „Swedbank” 2014.gada 18.augusta maksājuma uzdevumu, kur maksājuma mērķī norādīts

„Ziedojums partijai No sirds Latvijai” (lietas 24.lapa).

No minētā secināms, ka ziedojumu partijai veica /pers. D/, izmantojot /pers. C/ starpniecību. Līdz ar to, pieņemot minēto ziedojumu, tika pārkāpts

Finansēšanas likuma 6.panta trešās daļas aizliegums finansēt politiskās organizācijas (partijas), izmantojot trešo personu starpniecību.

[10] Attiecībā uz pieteicējas iebildumu, ka nav saprotams, kāpēc /pers. C/ paskaidrojumiem tiek piešķirta ticamība, savukārt /pers. D/

paskaidrojumi tiek vērtēti kritiski, tiesa norāda sekojošo.

Kā konstatējams no lietas materiāliem, /pers. C/ kā liecinieks pirms liecību sniegšanas ir brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību

sniegšanu vai par nepamatotu atteikšanos no liecību sniegšanas, savukārt /pers. D/ par šādu atbildību nav brīdināts. Līdz ar to Birojs pamatoti lielāku

ticamību piešķīris /pers. C/ liecībām, nevis /pers. D/ paskaidrojumiem, kuros viņš noliedz, ka ir iedevis naudu /pers. C/ un lūdzis to noziedot pieteicējai.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka ziedojuma pieteicējai veikšanas brīdī /pers. C/ kontā bija pietiekoši naudas līdzekļu (lietas 41.lapa), lai viņš varētu veikt

ziedojumu 4000 euro apmērā, līdz ar to nav loģiski izskaidrojums, kāpēc bija nepieciešams kontā iemaksāt skaidrā naudā minēto summu. Minētais

apstiprina /pers. C/ liecības par to, ka šī naudas summa nav viņa, ka viņam to iedeva skaidrā naudā /pers. D/. Savukārt attiecībā uz /pers. D/ Birojs ir

konstatējis, ka /pers. D/ ir ar partiju saistīta persona, ka arī /pers. D/ 2014.gada 18.augustā ir veicis ziedojumu 2000 euro apmērā pieteicējai (lietas

42.lapa). Minētais pastiprina šaubas par /pers. D/ paskaidrojumu patiesumu pretstatā /pers. C/ liecībām.

[11] Ar lietā esošajiem materiāliem neapstiprinās pieteicējas paustais viedoklis par /pers. C/ atriebības draudiem /pers. E/. Turklāt tiesas sēdē

pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka /pers. C/ konflikts ar Fizikālās enerģētikas institūtu sākās 2014.gadā, ka ar lūgumu sniegt nepatiesas liecības /pers.

C/ pie /pers. E/ ir vērsies neilgi pēc 2014.gada, līdz ar to tiesai rodas pamatotas šaubas, ka iesniegums Birojam tapa atriebības nolūkā un ka tas varētu

būt apmelojuma cēlonis.

[12] Tiesa nekonstatē, ka Birojs, pieņemot lēmumu ir pārkāpis patvaļas aizlieguma un demokrātiskās iekārtas principu.

Attiecībā uz patvaļas aizlieguma principa ievērošanu tiesa norāda, ka konkrētajā gadījumā lēmums ir pamatots ar faktiem, kas ir nepieciešami

lēmuma pieņemšanai, un pieņemot lēmumu tie ir izvērtēti un tiem ir dots novērtējums.

Attiecībā uz demokrātiskās iekārtas principa ievērošanu tiesa norāda, ka Birojs, pieņemot lēmumu, ir izvērtējis lēmuma pieņemšanas

nepieciešamību, līdz ar to ir ievērojis demokrātiskās iekārtas principa prasības.

[13] Attiecībā uz pieteikumā citēto /pers. E/ paskaidrojumos norādīto, ka Birojs veica partijas 2014.gada pārskata pārbaudi un pārkāpumus

nekonstatēja, tiesa norāda sekojošo.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā

procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un izdod obligāto administratīvo aktu, ja piemērojamā tiesību norma paredz,

ka administratīvais akts jāizdod.

Atbilstoši Finansēšanas likuma 10.panta septītajā daļā noteiktajam šā panta 1.1 daļā minēto lēmumu par iegūto finanšu līdzekļu atmaksāšanu to

maksātājam un mantas atdošanu tās devējam, kā arī otrajā, trešajā un 3.1daļā minētos lēmumus par finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā un mantas

nodošanu valsts īpašumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks var pieņemt ne vēlāk kā četru gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas

dienas. Šā panta 2.1daļā minēto lēmumu par finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā un mantas nodošanu valsts īpašumā Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja priekšnieks var pieņemt ne vēlāk kā četrus gadus no dienas, kad vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija iesniegta Korupcijas

novēršanas un apkarošanas birojam.

Tātad vispārīgi pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas, iestādei lēmums ir jāpieņem nekavējoties.

Iestāde nedrīkst nepamatoti novilcināt lēmuma pieņemšanu.

Konkrētajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka /pers. C/ iesniegums Birojā saņemts 2018.gada 1.augustā, kurā /pers. C/ norāda, ka pieteicējai

ziedotā nauda nebija viņa, ka to iedeva viņam /pers. D/ un palūdza veikt ziedojumu pieteicējai. Tādējādi tikai saņemot /pers. C/ 2018.gada 1.augusta

iesniegumu, Birojam tapa zināmi fakti, kas bija pamats lēmuma pieņemšanai. Lēmums pieņemts 2018.gada 17.augustā, proti, nekavējoties pēc lēmuma

pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanas. Savukārt apstāklim, ka 2014.gada pārskata sākotnējās pārbaudes laikā pārkāpumi netika konstatēti,

izskatāmajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes, jo atbilstoši Finansēšanas likuma 4.panta 3.1daļai pārbaudes pabeigšana neliedz Birojam uzsākt atkārtotu

pārbaudi. Proti, ja Biroja rīcībā nonāk informācija, kas varētu būt pamats lēmuma par saņemtā ziedojuma atmaksāšanu pieņemšanai, Birojam ir tiesības

uzsākt atkārtotu pārbaudi. Turklāt atbilstoši minētā likuma 10.panta otrajā daļā noteiktajam, konstatējot pārkāpumu, Biroja priekšniekam ir jāpieņem

lēmums par pretlikumīgi iegūto finanšu līdzekļu atmaksāšanu, ievērojot likumā noteikto 4 gadu termiņu šāda lēmuma pieņemšanai. Izskatāmajā gadījumā 4

gadu termiņš ir ievērots. Līdz ar to procesuāli pārkāpumi šajā aspektā nav konstatējami.

[14] Apkopojot spriedumā konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums par tā atcelšanu kā nepamatots ir

noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.pantu, 290.panta pirmo daļu, 291.panta pirmo daļu tiesa

nosprieda:

noraidīt politiskās partijas „/Nosaukums A/” pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2018.gada 17.augusta lēmuma

Nr.1/4961 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese Solvita Pujāte