Court dismissed political party's appeal against anti-corruption bureau's order to return illicit funds.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the political party's request to annul the Anti-Corruption Bureau's order requiring the return of illicit funds. The Bureau had investigated a donation where the donor claimed the money was provided by a third party, but the Bureau found the facts sufficient to issue the order promptly. The court held that the decision was legally sound, timely, and within the statutory four-year limitation period, thus denying the party's grounds for annulment.
Legislator headnote
AI generatedFinansēšanas likuma 10. panta 1.1. daļa; Administratīvā procesa likuma 63. panta 1. punkts: Iestāde ir pienākums nekavējoties pieņemt lēmumu pēc faktu konstatēšanas un dalībnieku uzklausīšanas, ja tiesību normas to paredz, un novilcināšana ir nepieņemama.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
RĪGAS TIESU NAMS
Lietas arhīva Nr.A42-02702-18/44
ECLI:LV:ADRJRIT:2018:1228.A420270218.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rēzeknē 2018.gada 28.decembrī
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Solvita Pujāte,
piedaloties pieteicējas politiskās partijas „/Nosaukums A/” pārstāvim /pers. A/, atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes –
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvei /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta sakarā ar politiskās partijas „/Nosaukums A/” pieteikumu par Korupcijas novēršanas
un apkarošanas biroja 2018.gada 17.augusta lēmuma Nr.1/4961 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāks – Birojs), pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma
9.panta 1.punktu un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma (turpmāk – Finansēšanas likums) 13.pantu, veica politiskās partijas „/Nosaukums
A/” (turpmāk – Partija vai pieteicēja) 2014.gadā saņemto dāvinājumu (ziedojumu) likumības un patiesuma pārbaudi.
[2] Ar Biroja priekšnieka 2018.gada 17.augusta lēmumu Nr.1/4961 (turpmāk –lēmums) pieteicējai uzdots 30 dienu laikā no lēmuma spēkā
stāšanās dienas pārskaitīt valsts budžetā no /pers. C/ pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus 4000 euro apmērā. Lēmumā norādīts sekojošais.
[2.1] Pamatojoties uz 2018.gada 1.augusta iesniegumu, Birojā tika uzsākta pārbaude par /pers. C/ 2014.gada 18.augustā Partijai veiktā
dāvinājuma (ziedojuma) 4000 euro apmērā atbilstību Finansēšanas likuma prasībām.
/pers. C/ 2018.gada 1.augustā savā iesniegumā Birojam norāda, ka 2014.gada 18.augustā Partijai veicis ziedojumu 4000 euro apmērā no naudas
līdzekļiem, kas nebija viņa, bet viņam tos skaidrā naudā iedevis /pers. D/, lūdzot tos noziedot Partijai. 2018.gada 7.augustā kriminālprocesa
Nr.16870001216 ietvaros /pers. C/ sniedza liecību, kurā norādīja, ka 2014.gadā strādājis Fizikālās enerģētikas institūtā par vadošo speciālistu, kur
tobrīd /pers. D/ bija viņa priekšnieks un vērsās pie /pers. C/ ar lūgumu veikt ziedojumu Partijai, iedodot viņam 4000 euro skaidrā naudā, ko /pers. C/ arī
izdarījis, pārskaitot naudu uz Partijas kontu.
[2.2] /pers. D/ 2018.gada 13.augustā, Birojā sniedzot paskaidrojumu klātienē noliedza, ka bija lūdzis /pers. C/ veikt ziedojumu Partijai. Tāpat
/pers. D/ apgalvoja, ka nekad nav lūdzis /pers. C/ iestāties Partijā un paskaidroja, ka viņam ar /pers. C/ šobrīd ir personīgas dabas konflikts. /pers. D/
norādīja, ka /pers. C/ veicis šantāžu attiecībā uz darbiem, ko sākumstadijā viņi veica kopīgi, un tie noslēgušies dažos patentos un dārgās laboratorijas
iekārtās, kas pēc /pers. D/ domām varētu būt augstāk minēto apmelojumu cēlonis.
[2.3] Publiski pieejamā informācija liecina par /pers. D/ ieinteresētību atbalstīt Partiju (www.tvnet.1v/5137397/sudraba-atkal-paradas-
sabiedriba-saubiga-kompaniia), par ko liecina arī Lursoft datu bāzes pieejamā informācija. /pers. D/ 2014.gadā veicis dāvinājumus (ziedojumus)
Partijai 5000 euro apmērā, kā arī savā paskaidrojumā norādīja, ka /pers. E/ partiju atbalstījis, jo bija labi paziņas.
[2.4] Partijas valdes priekšsēdētāja 2018.gada 16.augusta vēstulē Nr.P-5-353/2018 informēja, ka Partija 2014.gada 18.augustā ir saņēmusi
ziedojumu no /pers. C/. Tad, kad ziedojums tika saņemts, veicot partijā noteiktās iekšējās kontroles procedūras, netika konstatēta ziedojuma neatbilstība
Finansēšanas likuma prasībām. Partija likumā noteiktajā kārtībā informēja Biroju par saņemto ziedojumu, pielikumā pievienojot AS „Citadele” bankas
izdrukas kopiju (transakcijas Nr.FT423036008), kas apliecina minētā ziedojuma saņemšanu. Partija ir ievērojusi Finansēšanas likuma prasības un nav
bijis pamats nevienā brīdī uzskatīt, ka šis ziedojums ir prettiesisks vai neatbilst likuma prasībām.
[2.5] /pers. C/ 2014.gada 18.augustā iemaksājis savā kontā naudas līdzekļus 4000 euro apmērā skaidrā naudā un 2014.gada 18.augustā
veicis ziedojumu Partijai, pārskaitot no sava konta uz Partijas kontu naudas līdzekļus 4000 euro apmērā, kas apstiprina /pers. C/ liecībā norādīto.
[2.6] /pers. D/ bija saistīts ar Partiju un atbalstīja Partiju veicot ziedojumus, līdz ar to viņa paskaidrojumi vērtējami kritiski.
[2.7] /pers. C/ 2014.gada 18.augusta dāvinājums (ziedojums) Partijai 4000 euro apmērā tika veikts, izmantojot trešo personu starpniecību un nav
ievērotas Finansēšanas likuma 6.panta trešajā daļā noteiktās prasības.
[2.8] Ņemot vērā minēto un Administratīvā procesa likuma 6., 65. un 66.pantā noteikto, ievērojot vienlīdzības un demokrātiskas iekārtas principu,
secināts, ka administratīvais akts nepieciešams, lai aizsargātu demokrātiskas valsts iekārtu, kā arī, lai nodrošinātu Finansēšanas likuma mērķi, t.i.,
nodrošināt politisko partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.
[3] Pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu, lūdzot atcelt lēmumu. Pieteikumā norādīja šādus argumentus.
[3.1] Nav saprotams, kādēļ /pers. C/ paskaidrojumi ir ticami, bet /pers. D/ paskaidrojumi vērtējami kritiski. Vienīgais lēmumā norādītais
pamatojums ir, ka /pers. D/ bija saistīts ar Partiju un atbalstīja Partiju, veicot ziedojumus, tādēļ viņa paskaidrojumi vērtējami kritiski. Var secināt, ka
cilvēka saistība ar politisku partiju padara viņu par neuzticamu un viņa paskaidrojumus par nepatiesiem, jo tie neatbilst Biroja darbinieku izdomājumiem.
Tas vērtējams kā diskriminācija saistībā ar to, ka persona ir saistīta ar partiju, kuras pārstāvji ir ievēlēti Saeimā, kas ir lojāla Latvijas valstij un atbalsta
demokrātiju un cilvēktiesības.
[3.2] Birojs nav ņēmis vērā Partijas valdes priekšsēdētājas /pers. E/ paskaidrojumos norādīto, ka /pers. C/ vairākkārt vērsās pie viņas, aicinot
sniegt nepatiesas liecības viņa aizstāvībai tiesvedībā ar darba devēju – Fizikālās enerģētikas institūtu. Tā kā /pers. E/ kategoriski attiecās to darīt, tad
vairākkārt turpināja saņemt atriebības draudus no /pers. C/.
Arī /pers. D/ savos paskaidrojumos Birojam ir norādījis, ka viņam ar /pers. C/ šobrīd ir personīgas dabas konflikts, ka /pers. C/ viņu saistībā ar
darba attiecībām ir šantažējis, un tas varētu būt apmelojuma cēlonis.
[3.3] Uzskata, ka Birojs subjektīvi ir izvērtējis lietas apstākļus, un lēmuma pamatojumam nav objektīvu apstākļu. Līdz ar to ir pārkāpts patvaļas
aizlieguma un demokrātiskās iekārtas princips.
[4] Tiesai iesniegtajā paskaidrojumā Birojs neatzina pieteikumu, atsaucoties uz lēmuma argumentāciju. Papildus paskaidroja sekojošo.
Birojā uzsāktā kriminālprocesa ietvaros /pers. C/ 2018.gada 7.augustā sastādīts liecinieka pratināšanas protokols, kurā viņš apstiprina iesniegumā
pausto, ka Partijai 2014.gada 18.augustā ziedotie finanšu līdzekļi 4000 euro apmērā nav viņa nauda, bet šos finanšu līdzekļus viņam skaidrā naudā
iedeva /pers. D/. Pirms protokola sastādīšanas /pers. C/ kā liecinieks tika brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu un par
nepamatotu atteikšanos dot liecības.
No lietā esošā /pers. C/ piederošā bankas konta izraksta konstatēts, ka konta sākuma atlikums uz 2014.gada 18.augustu bija 14 376,56 euro,
beigu atlikums – 14 351,87 euro, debeta apgrozījums – 4024,69 euro, kredīta apgrozījums – 4000 euro, kas vēl vairāk apstiprina /pers. C/
apgalvojumu, ka Partijai 2014.gada 18.augustā ziedotie finanšu līdzekļi nav viņa nauda, jo /pers. C/ kontā bija pietiekami līdzekļu, lai veiktu minēto
ziedojumu. Līdz ar to minētie fakti nepārprotami apliecina to, ka Partijai 2014.gada 18.augustā ziedotie finanšu līdzekļi 4000 euro apmērā nav /pers. C/
nauda.
Konstatēts, ka /pers. D/ Partijai tajā pašā dienā – 2014.gada 18.augustā veicis ziedojumu 2000 euro un 2014.gada 1.decembrī – 3000 euro
apmērā.
Saskaņā ar Lursoft datu bāzē pieejamo informāciju biedrības „Tautas kustība „/Nosaukums A/”” sākotnēji juridiskā adrese bija norādīta /adrese/.
Minētais nekustamais īpašums (dzīvoklis) atbilstoši www.zemesgramata.lv datiem no 2002.gada 30.jūlija ir /pers. D/ īpašums. Līdz ar to Birojs atkārtoti
secina, ka /pers. D/ ir ar Partiju saistīta persona un /pers. D/ 2018.gada 13.augusta paskaidrojumā izteiktais apgalvojums, ka viņš nav lūdzis /pers. C/
veikt ziedojumu 4000 euro apmērā Partijai, vērtējams kritiski.
Atbilstoši Finansēšanas likuma (redakcija spēkā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.novembrim) 4.panta 31.daļā noteiktajam Birojam
bija tiesības uzsākt atkārtotu pārbaudi par /pers. C/ Partijai veiktā ziedojuma 4000 euro apmērā atbilstības izvērtēšanu Finansēšanas likuma prasībām.
Savukārt Biroja priekšniekam saskaņā ar šā likuma 10.panta otrajā daļā noteikto bija pienākums ar lēmumu uzdot Partijai pretlikumīgi iegūtos finanšu
līdzekļus 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā, jo, aplūkojot visus pārbaudes laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā,
pamatoti tika secināts, ka /pers. C/ 2014.gada 18.augusta ziedojums Partijai tika veikts, izmantojot trešo personu starpniecību, tādējādi pārkāpjot
Finansēšanas likuma 6.panta trešajā daļā noteikto aizliegumu finansēt partijas, izmantojot trešo personu starpniecību.
Atsaucoties uz tiesu praksi (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 22.marta spriedums lietā Nr.SKA-58/2010 un 2007.gada
21.septembra spriedums lietā Nr.SKA-367/2007), uzskata, ka nav pamata Partijas pieņēmumam, ka ir pārkāpts patvaļas aizlieguma princips, jo Birojs
lēmumu pamatoja ar faktisko un tiesisko apstākļu izklāstu, kā arī norādīja uz tiesību normas konkrētā panta pārkāpumu.
Birojs, izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar normatīvajos aktos noteiktajām tiesību normām un izdarot lietderības apsvērumus, kā arī
ievērojot Finansēšanas likumā noteikto mērķi, kas paredz nodrošināt politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību
parlamentārās demokrātijas sistēmai, pieņemot lēmumu, izvērtēja šī lēmuma nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu demokrātisko valsts
iekārtu un sabiedrības intereses, jo Partija ar konkrēto rīcību, pārkāpjot Finansēšanas likuma 6.panta trešajā daļā noteikto aizliegumu, nenodrošināja šā
likuma mērķa sasniegšanu, radot šaubas par Partijas darbības likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai. Tādējādi nav pamata Partijas
pieņēmumam, ka Birojs lēmuma pieņemšanā neievēroja demokrātiskās iekārtas principu.
[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteikumu uz tajā norādīto motīvu pamata.
Biroja pārstāve tiesas sēdē neatzina pieteikumu, pamatojoties uz lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem argumentiem.
Motīvu daļa
[6] Izvērtējot lietas dalībnieku argumentus un lietas materiālus, tiesa secina, ka pieteikums ir noraidāms.
[7] Finansēšanas likuma 2.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka politiskās organizācijas (partijas) var finansēt no fizisko personu dāvinājumiem
(ziedojumiem). Atbilstoši Finansēšanas likuma 2.panta trešās daļas nosacījumiem fiziskas personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus) no saviem
ienākumiem. Savukārt atbilstoši Finansēšanas likuma 6.panta trešās daļas nosacījumiem aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas), izmantojot
trešo personu starpniecību. Par politiskās organizācijas (partijas) finansēšanu, izmantojot trešo personu starpniecību, uzskatāmi gadījumi, kad, īstenojot
savas personiskās intereses finansēt politisko organizāciju (partiju), tiek izmantoti citas personas identitātes dati vai kad politiskajai organizācijai (partijai)
tiek ziedots ar citas personas starpniecību. Par starpniecību šā likuma izpratnē nav uzskatāms gadījums, kad, pamatojoties uz notariāli apliecinātu
pilnvaru, kurā norādīta konkrēta ziedojamā summa vai manta un tās vērtība, pilnvarotāja vārdā ziedojumu veic pilnvarnieks. Šādu pilnvarojumu aizliegts
nodot citai personai.
No minētajām tiesību normām secināms, ka fiziskas personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus) no saviem ienākumiem, bet nedrīkst to darīt,
izmantojot citu personu starpniecību.
Saskaņā ar Finansēšanas likuma 10.panta otro daļu, ja Birojs konstatē šā likuma 6.panta trešās daļas noteikumu pārkāpumu, Biroja priekšniekam
ir pienākums uzdot attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai) pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā.
Tātad, konstatējot, ka Partija ir saņēmusi no fiziskas personas dāvinājumu (ziedojumu), izmantojot citas personas starpniecību, Biroja priekšniekam
ir jāizdod obligāts administratīvais akts par šo pretlikumīgi iegūto finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā.
[8] Lietā nav strīda par to, ka Partija 2014.gada 18.augustā no /pers. C/ saņēma dāvinājumu (ziedojumu) 4000 euro apmērā. Partija par
dāvinājumu (ziedojumu) saņemšanu 2014.gada 25.augustā iesniedza ziņojumu Birojā.
Lietā ir strīds par to, vai /pers. C/ ziedojums Partijai veikts, ievērojot Finansēšanas likuma 6.panta trešās daļas nosacījumus, proti, lietā izšķirams
strīds par to, kurš konkrēti un no kādiem naudas līdzekļiem veica ziedojumu Partijai.
[9] Kā konstatējams no lietas materiāliem, Biroja Izmeklēšanas nodaļa informēja biroja Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļu, ka
2018.gada 1.augustā saņemts /pers. C/ iesniegums, kurā /pers. C/ norāda, ka 2014.gada 18.augustā veicis ziedojumu Partijai 4000 euro apmērā, taču
ziedotā nauda nebija viņa, naudu iedevis /pers. D/ un palūdzis to noziedot pieteicējai (lietas 20.lapa).
2018.gada 7.augustā /pers. C/ sniedzis liecības kriminālprocesa Nr.16870001216 ietvaros. /pers. C/ liecinājis, ka 2014.gadā strādājis Fizikālās
enerģētikas institūtā vadošā speciālista amatā. Uz to brīdi viņa priekšnieks bija /pers. D/, kurš ir /pers. E/ draugs. /pers. D/ ir Latvijas nepilsonis, kurš
sadarbojas ar Skonto saimnieku Indriksonu, un bieži (reizi mēnesī) brauc uz Krieviju un reizēm šos braucienus noformē kā komandējumus. /pers. D/
pieder firma /Nosaukums B/, kas nodarbojas ar vīzām uz Krieviju. 2014.gadā /pers. D/ vērsās pie /pers. C/ ar lūgumu, lai viņš ziedotu partijai un
izsniedza 4000 euro skaidrā naudā. Viņš bija spiests veikt šo ziedojumu, jo /pers. D/ bija viņa priekšnieks un tajā laikā viņš tiesājās ar institūtu. /pers. D/
paskaidroja, ja viņš neziedos, tad /pers. D/ tiesā uzstāsies institūta pusē. Naudu viņš aiznesa uz Swedbank un pārskaitīja uz Partijas kontu. Iesniegumu
Birojam par veikto ziedojumu uzrakstīja tāpēc, ka informācija par ziedojumu kļuva publiski zināma. Tas notika tad, kad viņam bija konflikts ar klubu
KLONDAIK, kas atrodas zem viņa dzīvokļa. Šī ziedojuma dēļ minētā kluba pārstāvji domāja, ka viņš ir bagāts cilvēks, vēlāk sāka noskaidrot, ar kuriem
politiķiem ir pazīstams (lietas 21.-22.lapa, tulkojums lietas 59.lapa).
No AS „Citadele banka” internetbankas izdrukas redzams, ka /pers. C/ pieteicējai 2014.gada 18.augustā caur AS „Swedbank” pārskaitīja 4000
euro (lietas 18.lapa), minētais apstiprinās arī ar AS „Swedbank” 2014.gada 18.augusta maksājuma uzdevumu, kur maksājuma mērķī norādīts
„Ziedojums partijai No sirds Latvijai” (lietas 24.lapa).
No minētā secināms, ka ziedojumu partijai veica /pers. D/, izmantojot /pers. C/ starpniecību. Līdz ar to, pieņemot minēto ziedojumu, tika pārkāpts
Finansēšanas likuma 6.panta trešās daļas aizliegums finansēt politiskās organizācijas (partijas), izmantojot trešo personu starpniecību.
[10] Attiecībā uz pieteicējas iebildumu, ka nav saprotams, kāpēc /pers. C/ paskaidrojumiem tiek piešķirta ticamība, savukārt /pers. D/
paskaidrojumi tiek vērtēti kritiski, tiesa norāda sekojošo.
Kā konstatējams no lietas materiāliem, /pers. C/ kā liecinieks pirms liecību sniegšanas ir brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību
sniegšanu vai par nepamatotu atteikšanos no liecību sniegšanas, savukārt /pers. D/ par šādu atbildību nav brīdināts. Līdz ar to Birojs pamatoti lielāku
ticamību piešķīris /pers. C/ liecībām, nevis /pers. D/ paskaidrojumiem, kuros viņš noliedz, ka ir iedevis naudu /pers. C/ un lūdzis to noziedot pieteicējai.
Vienlaikus tiesa konstatē, ka ziedojuma pieteicējai veikšanas brīdī /pers. C/ kontā bija pietiekoši naudas līdzekļu (lietas 41.lapa), lai viņš varētu veikt
ziedojumu 4000 euro apmērā, līdz ar to nav loģiski izskaidrojums, kāpēc bija nepieciešams kontā iemaksāt skaidrā naudā minēto summu. Minētais
apstiprina /pers. C/ liecības par to, ka šī naudas summa nav viņa, ka viņam to iedeva skaidrā naudā /pers. D/. Savukārt attiecībā uz /pers. D/ Birojs ir
konstatējis, ka /pers. D/ ir ar partiju saistīta persona, ka arī /pers. D/ 2014.gada 18.augustā ir veicis ziedojumu 2000 euro apmērā pieteicējai (lietas
42.lapa). Minētais pastiprina šaubas par /pers. D/ paskaidrojumu patiesumu pretstatā /pers. C/ liecībām.
[11] Ar lietā esošajiem materiāliem neapstiprinās pieteicējas paustais viedoklis par /pers. C/ atriebības draudiem /pers. E/. Turklāt tiesas sēdē
pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka /pers. C/ konflikts ar Fizikālās enerģētikas institūtu sākās 2014.gadā, ka ar lūgumu sniegt nepatiesas liecības /pers.
C/ pie /pers. E/ ir vērsies neilgi pēc 2014.gada, līdz ar to tiesai rodas pamatotas šaubas, ka iesniegums Birojam tapa atriebības nolūkā un ka tas varētu
būt apmelojuma cēlonis.
[12] Tiesa nekonstatē, ka Birojs, pieņemot lēmumu ir pārkāpis patvaļas aizlieguma un demokrātiskās iekārtas principu.
Attiecībā uz patvaļas aizlieguma principa ievērošanu tiesa norāda, ka konkrētajā gadījumā lēmums ir pamatots ar faktiem, kas ir nepieciešami
lēmuma pieņemšanai, un pieņemot lēmumu tie ir izvērtēti un tiem ir dots novērtējums.
Attiecībā uz demokrātiskās iekārtas principa ievērošanu tiesa norāda, ka Birojs, pieņemot lēmumu, ir izvērtējis lēmuma pieņemšanas
nepieciešamību, līdz ar to ir ievērojis demokrātiskās iekārtas principa prasības.
[13] Attiecībā uz pieteikumā citēto /pers. E/ paskaidrojumos norādīto, ka Birojs veica partijas 2014.gada pārskata pārbaudi un pārkāpumus
nekonstatēja, tiesa norāda sekojošo.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā
procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un izdod obligāto administratīvo aktu, ja piemērojamā tiesību norma paredz,
ka administratīvais akts jāizdod.
Atbilstoši Finansēšanas likuma 10.panta septītajā daļā noteiktajam šā panta 1.1 daļā minēto lēmumu par iegūto finanšu līdzekļu atmaksāšanu to
maksātājam un mantas atdošanu tās devējam, kā arī otrajā, trešajā un 3.1daļā minētos lēmumus par finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā un mantas
nodošanu valsts īpašumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks var pieņemt ne vēlāk kā četru gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas
dienas. Šā panta 2.1daļā minēto lēmumu par finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā un mantas nodošanu valsts īpašumā Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja priekšnieks var pieņemt ne vēlāk kā četrus gadus no dienas, kad vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija iesniegta Korupcijas
novēršanas un apkarošanas birojam.
Tātad vispārīgi pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas, iestādei lēmums ir jāpieņem nekavējoties.
Iestāde nedrīkst nepamatoti novilcināt lēmuma pieņemšanu.
Konkrētajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka /pers. C/ iesniegums Birojā saņemts 2018.gada 1.augustā, kurā /pers. C/ norāda, ka pieteicējai
ziedotā nauda nebija viņa, ka to iedeva viņam /pers. D/ un palūdza veikt ziedojumu pieteicējai. Tādējādi tikai saņemot /pers. C/ 2018.gada 1.augusta
iesniegumu, Birojam tapa zināmi fakti, kas bija pamats lēmuma pieņemšanai. Lēmums pieņemts 2018.gada 17.augustā, proti, nekavējoties pēc lēmuma
pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanas. Savukārt apstāklim, ka 2014.gada pārskata sākotnējās pārbaudes laikā pārkāpumi netika konstatēti,
izskatāmajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes, jo atbilstoši Finansēšanas likuma 4.panta 3.1daļai pārbaudes pabeigšana neliedz Birojam uzsākt atkārtotu
pārbaudi. Proti, ja Biroja rīcībā nonāk informācija, kas varētu būt pamats lēmuma par saņemtā ziedojuma atmaksāšanu pieņemšanai, Birojam ir tiesības
uzsākt atkārtotu pārbaudi. Turklāt atbilstoši minētā likuma 10.panta otrajā daļā noteiktajam, konstatējot pārkāpumu, Biroja priekšniekam ir jāpieņem
lēmums par pretlikumīgi iegūto finanšu līdzekļu atmaksāšanu, ievērojot likumā noteikto 4 gadu termiņu šāda lēmuma pieņemšanai. Izskatāmajā gadījumā 4
gadu termiņš ir ievērots. Līdz ar to procesuāli pārkāpumi šajā aspektā nav konstatējami.
[14] Apkopojot spriedumā konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums par tā atcelšanu kā nepamatots ir
noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.pantu, 290.panta pirmo daļu, 291.panta pirmo daļu tiesa
nosprieda:
noraidīt politiskās partijas „/Nosaukums A/” pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2018.gada 17.augusta lēmuma
Nr.1/4961 atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese Solvita Pujāte