Court dismisses appeal against administrative fine for unlicensed passenger transport due to evidence credibility.

KSTS

Lieta Nr.140012814

102AA-0079-14/09

S P R I E D U M S

Liepājā, 2014.gada 12.decembrī

Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

Tiesnese referente V.Vaiteika

tiesneses I.Junghāne, I.Rozīte

rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par SIA „Blands”, reģistrācijas numurs 40103074544, saukšanu

pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.36 panta divpadsmitās daļas, sakarā ar

SIA „Blands” apelācijas sūdzību par Ventspils tiesas 2014.gada 24.septembra spriedumu.

Tiesas kolēģija, pārbaudot lietas materiālus,

K o n s t a t ē

2014.gada 28.aprīlī plkst.10.20 Rīgas pašvaldības policijas inspektore Ludmila Derožinska SIA „Blands” sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu ZV Nr.146358 (turpmāk – Protokols) par to, ka 2014.gada 10.aprīlī plkst.10.55 Rīgā, Sedas ielā SIA „Blands” veica pasažieru neregulāro

komercpārvadājumu pēc pasūtījuma bez rakstveidā noslēgta pārvadājuma līguma, neievērojot Autopārvadājumu likuma 37.panta otrās daļas prasības.

Atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149.36 panta divpadsmitajā daļā (lietas 25.lapa).

2014.gada 5.jūnijā Rīgas domes Satiksmes departamenta Pasažieru pārvadājumu pārvaldes Kontroles dienesta priekšnieks M.Višņevsksis

pieņēma lēmumu Nr.1183/2014-ls par administratīvā soda uzlikšanu (turpmāk – Sākotnējais lēmums), ar kuru par administratīvo pārkāpumu, par kuru

atbildība paredzēta Latvijas APK 149. 36 panta divpadsmitajā daļā, SIA „Blands” uzlikts administratīvais sods – naudas sods 430 euro (lietas 15.-

16.lapa).

Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, SIA „Blands” ar sūdzību vērsās augstākā iestādē un ar Rīgas domes Satiksmes departamenta Administratīvās

pārvaldes (turpmāk arī – Iestāde) priekšnieces D.Šmites 2014.gada 28.jūlija lēmumu Nr.DS-14-1546-nd (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts

Sākotnējais lēmums, bet SIA „Blands” sūdzība noraidīta.

Iestāde norādījusi, ka saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu,

īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās

intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un

stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu

attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā. Šā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda darbība

vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas

izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

Latvijas APK 149. 36 panta divpadsmitā daļa nosaka, ka par pasažieru neregulārā komercpārvadājuma veikšanu pēc pasūtījuma bez rakstveidā

noslēgta pārvadājuma līguma — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt

astoņdesmit līdz septiņsimt euro.

Izvērtējot Latvijas APK 149. 36 panta divpadsmito daļu atbilstoši tās jēgai secināms, ka administratīvā soda uzlikšanai par Latvijas APK 149. 36

panta divpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu nepieciešams konstatēt divas pazīmes:

1) pasažieru neregulārā komercpārvadājuma veikšanu,

2) faktu, ka pasažieru neregulārais komercpārvadājums tiek veikts bez rakstveidā noslēgta pārvadājuma līguma.

Iestāde konstatējusi, ka lietā nav strīda par to, ka 2014.gada 10.aprīlī SIA „Blands” veica pasažieru neregulāro komercpārvadājumu pēc

pasūtījuma ar transportlīdzekli, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/. Tāpat, pamatojoties uz pašvaldības policijas amatpersonu I.Caunes, R.Vilsona un

L.Derožinskas 2014.gada 10.aprīļa ziņojumiem, konstatējams, ka lietā nav strīda arī par to, ka pašvaldības policijas amatpersonas I.Caune un R.Vilsons

par maksu izmantoja SIA „Blands” 2014.gada 10.aprīlī sniegto pasažieru neregulārā komercpārvadājuma pakalpojumu.

Izvērtējot sūdzībā norādīto, ka 2014.gada 10.aprīlī tika veikti pasažieru pārvadājumi, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar „Latvijas

Nodarbinātības veicināšanas biedrību”, kā arī pārvadātājs ir izstrādājis līguma formu, kas tiek slēgta ar klientu, un viens no šī līguma eksemplāriem tiek

izsniegts klientam, Iestāde konstatējusi, ka lietā ir strīds par to, vai konkrētajā lietā pašvaldības policijas amatpersonas tika pārvadātas, pamatojoties uz

SIA „Blands” noslēgto rakstisko līgumu par neregulāro komercpārvadājumu veikšanu.

Autopārvadājumu likuma 1.panta 23.punkts noteic, ka pasažieru neregulārie pārvadājumi ir regulāro pārvadājumu (arī speciālo regulāro

pārvadājumu) definīcijai neatbilstoši pasažieru pārvadājumi, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja

iniciatīvas. Šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos.

Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 37.panta otro daļu līgumu par pasažieru pārvadāšanu pēc pasūtījuma slēdz rakstveidā atbilstoši pārvadātāja

noteiktam paraugam. Autopārvadājumu likuma 36.pantā ir noteikts, ka saskaņā ar līgumu par pasažieru pārvadāšanu ar autotransporta līdzekli

pārvadātājs apņemas par attiecīgu maksu aizvest pasažieri līdz attiecīgai pieturai (vietai) (..), bet pasažieris apņemas samaksāt par braukšanu un bagāžas

pārvadāšanu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Savukārt Latvijas APK 149.36 panta divpadsmitajā daļā ir noteikta atbildība par pasažieru

neregulāro pārvadājumu veikšanu bez rakstveidā noslēgta līguma.

No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka pasažieru neregulārais pārvadājums nav atzīstams par likumīgu, ja tas tiek īstenots bez attiecīga

pamata, t.i., civiltiesiska līguma (kas saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu ir viens no saistības rašanās pamatiem), kam likums prasa rakstisku formu kā

pamata, t.i., civiltiesiska līguma (kas saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu ir viens no saistības rašanās pamatiem), kam likums prasa rakstisku formu kā

darījuma būtisku sastāvdaļu.

Pašvaldības policijas amatpersonu I.Caunes un R.Vilsona, kuri 2014.gada 10.aprīlī piedalījās kontrolbraucienā, ziņojumos norādīja, ka

transportlīdzekļa vadītājs nepiedāvāja noslēgt rakstveida līgumu, nejautāja pasažieru personas datus, kā arī pirms vai pēc pakalpojuma izmantošanas

neprasīja par piederību un neizvirzīja nosacījumus. Minētais kopsakarā ar apstākli, ka pašvaldības policijas amatpersonas savos ziņojumos nav

norādījušas informāciju par piederību kādai grupai, par kuras pārvadāšanu ir noslēgts līgums ar SIA „Blands”, liecina par to, ka minētās pašvaldības

policijas amatpersonas nav piederīgas arī pie pasažieru grupas, kas tiek pārvadāta pamatojoties uz starp SIA „Blands” un „Latvijas Nodarbinātības

veicināšanas biedrību” noslēgto pārvadājuma līgumu.

Atsaucoties uz Civillikuma 1404., 1427., 1473., 1484., 1511.pantu un 1493.panta pirmo daļu, Iestāde norādījusi, ka, izvērtējot lietas materiālus,

konstatējams, ka pašvaldības policijas amatpersonas nav izteikušas gribu noslēgt pārvadājuma līgumu, tāpat arī transportlīdzekļa vadītājs nepiedāvāja

iespēju to izdarīt.

Savukārt, vērtējot pašvaldības policijas amatpersonām izsniegtos čekus Nr.000063 un Nr.000064, kuros tika norādīta informācija „Elektroniski

sagatavots pasažieru pārvadājuma līgums (var būt derīgs bez pušu parakstiem)”, Iestāde konstatējusi, ka tajos ir norādīti SIA „Blands” rekvizīti, bet nav

norādīts otra darījuma dalībnieka identifikācijas dati, kā arī minētie čeki nesatur jebkādus parakstus. Turklāt minētie čeki tika izdrukāti no elektroniskā

kases aparāta, kura funkcija saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko

ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” ir par darījumu saņemtās samaksas skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem

reģistrācija ar mērķi nodrošināt nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, nevis pārvadājuma līguma izdrukāšanas nodrošināšanu. Iestāde norādījusi, ka

pasažieru neregulāro pārvadājumu pakalpojumu līguma priekšmets, pamatojoties uz Autopārvadājumu likuma 1.panta 23.punktu un 36.apntu, ir grupas

pārvadāšana, nevis vienas personas, kurai tiek izsniegts elektroniska kases aparāta čeks, pārvadāšana.

Ņemot vērā minēto un Civillikuma normas, secināms, ka no SIA „Blands” lietošanā esošā kases aparāta izdrukātie čeki nevar būt uzskatāmi par

rakstveidā noslēgtu pārvadājuma līgumu Autopārvadājumu likuma 37.panta otrās daļas izpratnē.

No Autopārvadājumu likuma normām kopsakarā ar Latvijas APK 149.36 panta divpadsmitajā daļā paredzēto atbildību par pasažieru neregulāro

pārvadājumu veikšanu bez rakstveidā noslēgta līguma, izriet pārvadātāja pienākums veikt neregulāros pasažieru pārvadājumus, pamatojoties uz tikai

rakstveidā noslēgto pasažieru pārvadājuma līgumu, kura priekšmets, pamatojoties uz Autopārvadājumu likuma 1.panta 23.punktu un 36.pantu, ir noteiktu

personu (grupas) pārvadāšana līdz noteiktai vietai pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas par samaksu, kas noteikta, pārvadātājam un pasūtītājam

savstarpēji vienojoties. Tādējādi, pildot pārvadājuma līgumu, ir jānodrošina, lai tiktu pārvadātas personas, kuras ir noteiktas pārvadājuma līgumā.

Savukārt, lai izpildītu minēto pienākumu, ir jānodrošina pasažieru grupas sastāva kontrole, pārbaudot attiecīgajā transportlīdzeklī iekāpjošo personu

identitāti. Gadījumā, ja tiek pārvadāta persona, kura nav noteikta pārvadājuma līgumā, ir atzīstams, ka persona tiek pārvadāta bez attiecība pamata. Līdz

ar to kontroles brauciena laikā tika konstatēts, ka pašvaldības policijas amatpersonām pakalpojums tika sniegts bez attiecīga pamata – bez rakstveidā

noslēgta pārvadājuma līguma.

Tādējādi secināms, ka konkrētajā gadījumā ir konstatētas abas administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība ir paredzēta Latvijas APK 149.36

panta divpadsmitajā daļā, raksturojošās pazīmes.

Pasažierim, kurš vēlas izmantot pārvadājuma pakalpojumu, īpaši, ja pasažieris iekāpj transportlīdzeklī sabiedriskā transporta pieturā, nav

pienākuma vērtēt transportlīdzekļa vizuālo izskatu, ar mērķi noskaidrot, kāda veida pārvadājuma pakalpojumu viņš saņem (regulāro vai neregulāro),

savukārt SIA "Blands" kā pārvadātājam ir pienākums nodrošināt, lai neregulārā komercpārvadājuma ietvaros tiktu pārvadātas tikai tās personas, par

kuru pārvadāšanu ir noslēgts rakstveida pārvadājuma līgums.

SIA „Blands” vaina izdarītajā administratīvajā pārkāpumā tika pierādīta ar citiem lietā konstatētajiem apstākļiem, nevis ar transportlīdzekļa

vadītāja G.M. apgalvojumu, ka pakalpojumi tiek veikti ar laika intervālu 10 minūtes.

Ņemot vērā to, ka SIA „Blands” tika saukta pie administratīvās atbildības par pārkāpumu, kas minēts Latvijas 149. 36 panta divpadsmitajā daļā

un kas izpaudies kā pasažieru neregulārā pārvadājuma veikšana pēc pasūtījuma bez rakstveidā noslēgta pārvadājuma līguma, nevis par attiecīgā

pārvadājuma līguma neesamību transportlīdzeklī pārvadājuma veikšanas brīdī, Iestāde secina, ka konkrētajam apstāklim lietā nav nozīmes.

Iestāde norādījusi, ka saskaņā ar Iestādes rīcībā esošo informāciju SIA „Blands” līdz Lēmumā minētā pārkāpuma izdarīšanai tika saukta pie

administratīvās atbildības par līdzīgiem pārkāpumiem (pārkāpumiem ceļu satiksmē), tajā skaitā ar Kontroles dienesta amatpersonas 2013.gada 31.jūlija

lēmumu Nr.689/2013 pēc Latvijas APK 149. 38 panta desmitās daļas 7.punkta, 2013.gada 31.jūlija lēmumu Nr.693/2013 pēc Latvijas APK 149. 38

panta desmitās daļas 7.punkta, 2013.gada 2.oktobra lēmumu Nr.773/2013 pēc Latvijas APK 149. 38 panta trīspadsmitās daļas, 2013.gada 11.oktobra

lēmumu Nr.716/2013 pēc Latvijas APK 149.36 panta divpadsmitās daļas, 2013.gada 20.oktobra lēmumu Nr.763/2013 pēc Latvijas APK 149. 38 panta

trīspadsmitās daļas, 2013.gada 15.novembra lēmumu Nr.985/2013 pēc Latvijas APK 149.38 panta divdesmit otrās daļas, 2014.gada 3.februāra lēmumu

Nr.21/2014 pēc Latvijas APK 149. 38 panta divdesmitās daļas 3.punkta, 2014.gada 5.marta lēmumu Nr.318/2014 pēc Latvijas APK 149. 38 panta

otrās daļas 3.punkta, 2014.gada 24.marta lēmumu Nr.671/2014 pēc Latvijas APK 149. 36 panta divpadsmitās daļas, 2014.gada 3.aprīļa lēmumu

Nr.756/2014, pēc Latvijas APK 149.36 panta divpadsmitās daļas.

Tādējādi apstākļos, kad ir pierādīts SIA „Blands” izdarītais administratīvais pārkāpums, ņemot vērā tā raksturu un būtību, kā arī apstākļi, ka SIA

„Blands” līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanai tika saukta pie administratīvās atbildības par līdzīgiem pārkāpumiem (pārkāpumiem ceļu satiksmē),

kas atzīstams par atbildību pastiprinošo apstākli saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2.punktu, Iestāde uzskata, ka SIA „Blands” par Latvijas

APK 149.36 panta divpadsmitajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu piemērotais naudas sods 430 euro apmērā ir atbilstošs izdarītajam

pārkāpumam un Latvijas APK 22.pantā paredzētajam administratīvā soda mērķim (lietas 5.-12.lapa).

Par Lēmumu SIA „Blands” iesniedza sūdzību Ventspils tiesā, norādot, ka Lēmumam nepiekrīt un pārsūdz to pilnā apjomā. SIA „Blands” Latvijas

APK 149.36 panta divpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu nav izdarījusi, jo pasažieru neregulārie pārvadājumi tiek veikti pamatojoties uz starp

pasūtītāju un pārvadātāju – SIA „Blands” noslēgtiem pārvadājuma līgumiem atbilstoši šo līgumu nosacījumiem. Pārvadātājam ir noslēgti vairāki rakstiski

līgumi ar pasūtītājiem par pasažieru neregulāro pārvadājumu veikšanu. 2014.gada 10.aprīlī tika veikti pasažieru pārvadājumi pamatojoties uz līgumu, kas

noslēgts ar „Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrību”. Aiz transportlīdzekļa priekšējā stikla tika izvietota informācija par transportlīdzekļa kustības

virzienu, tādējādi nodrošinot, lai grupas dalībnieki varētu identificēt tiem paredzēto transportlīdzekli. Numurs „63”, kas izvietots uz transportlīdzekli, ir šim

transportlīdzeklim piešķirtais uzskaites numurs un tiek izmantots tikai un vienīgi uzņēmuma transportlīdzekļu uzskaitē.

Autopārvadājumu likuma 1.panta 23.punkts neuzliek par pienākumu pārvadātājam uzņemties papildus pienākumus un kontrolēt pasažieru grupas

sastāvu, pārbaudīt personu identitāti. Bez tam, kā pasūtītājs, tā arī pārvadātājs ir tiesīgi veidot pasažieru grupas un pārvadājuma laikā mainīt grupas

sastāvu.

Atsaucoties uz Autopārvadājumu likuma 37.panta otro daļu, SIA „Blands” norādījusi, ka pārvadātājs ir izstrādājis līguma formu, kas tiek slēgts ar

klientu, un viens no šī līguma eksemplāriem tiek izsniegts klientam.

Fakts, ka pasažieri veica samaksu 1,40 euro un par to saņēma čeku, tikai apliecina faktu, ka saņemtie ienākumi tiek uzskaitīti atbilstoši normatīvo

aktu prasībām.

Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 1.panta 23.punkta otro teikumu pasažieru neregulārie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu

tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos. Pamatojoties uz minēto, transportlīdzekļa vadītāja J.M. apgalvojums, ka pakalpojumi tiek veikti ar

laika intervālu 10 minūtes, nevar būt par pamatu Lēmumā izdarītajam secinājumam, ka SIA „Blands” veic neregulāros pasažieru pārvadājumus,

nenoslēdzot rakstveida pārvadājumu līgumu.

Neviens no normatīvajiem aktiem neuzliek par pienākumu pārvadātāja transportlīdzekļa vadītājam vadāt līdzi noslēgto pārvadājuma līgumu.

Lai izslēgtu iespēju maldināt klientus, gan uz transportlīdzekļa ārpuses, gan arī salonā ir izvietota informācija, ka ar šiem transportlīdzekļiem tiek

veikti neregulārie pasažieru pārvadājumi. Arī paši transportlīdzekļi ir speciāli – sevišķa krāsojuma, lai tos nebūtu iespējams sajaukt ar transportlīdzekļiem,

kuri sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgas pilsētā (SIA „Rīgas Satiksme”, pilnsabiedrība „Rīgas Mikroautobusu Satiksme”).

SIA „Blands” uzskata, ka policijas amatpersonas I.Caune un A.Vidauskis apzināti, ļaunprātīgi izmantoja pakalpojumu, kas nebija tām domāts,

labi apzinoties, ka nedz I.Caune, nedz A.Vidauskis nav pakalpojuma pasūtītāja grupas dalībnieks (lietas 3.-4.lapa).

SIA „Blands” uzskata, ka nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 149. 36 panta divpadsmitajā daļā,

un vaina minētajā pārkāpumā nav pierādīta. SIA „Blands” lūdz atcelt Sākotnējo lēmumu un lietu izbeigt.

Ar Ventspils tiesas 2014.gada 24.septembra spriedumu (turpmāk – Spriedums) Iestādes Lēmums, ar kuru atstāts negrozīts Sākotnējais

lēmums, atstāts negrozīts, bet SIA „Blands” apelācijas sūdzība noraidīta.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka Iestādes Lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, balstīts uz spēkā esošiem

normatīvajiem aktiem, tāpēc saskaņā ar Latvijas APK 289. 13 panta trešo daļu, pievienojas Lēmuma motivācijai. Tiesa secinājusi, ka sūdzībā norādītie

faktiskie apstākļi, argumenti jau ir ņemti vērā un izvērtēti Iestādes Lēmumā, ir motivēts, kādēļ tie tiek noraidīti. Iestāde, izvērtējusi lietas materiālus,

pierādījumus lietā, tostarp sūdzībā norādīto, pamatoti un likumīgi secinājusi, ka pārkāpēja vaina administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas APK

149.36 panta divpadsmitajā daļā, ir pierādīta.

SIA „Blands” sūdzībā nav norādījusi jaunus apstākļus vai tādus pierādījumus, kas nebūtu vērtēti Iestādes Lēmumā, citāda SIA „Blands”

pierādījumu vērtēšana, nekā tos ir vērtējusi Iestāde savā Lēmumā, nevar būt par pamatu Lēmuma atcelšanai, tā kā Iestāde pierādījumus novērtējusi

atbilstoši likumam, pareizi un likumīgi konstatējusi administratīvo pārkāpumu sastāvu SIA „Blands” darbībās.

SIA „Blands” piemērotais sods ir adekvāts un samērīgs SIA „Blands” izdarītajam administratīvajam pārkāpumam (lietas 61.-65.lapa).

Par Ventspils tiesas 2014.gada 24.septembra spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza SIA „Blands”, lūdzot to atcelt un atcelt Lēmumu un

Sākotnējo lēmumu par SIA „Blands” saukšanu pie administratīvās atbildības. SIA „Blands” uzskata, ka Lēmumā ietvertais pamatojums nav pareizs un

pilnībā pietiekams, jo Lēmumā Iestāde nav vērtējusi visus pieejamos dokumentus un faktiskos apstākļus.

Lietā nav strīda, ka tika veikts pasažieru neregulārais komercpārvadājums pēc pasūtījuma. Pārvadājuma pasūtītājs šajā gadījumā nebija

pašvaldības policijas amatpersona, kā tas arī ir redzams no Sprieduma teksta. Veicot šo pārvadājumu, tika izpildīts SIA „Blands” un „Latvijas

Nodarbinātības veicināšanas biedrības” 2013.gada 26.jūnija noslēgtais līgums. Šī līguma 2.3.punkts paredz iespēju komplektēt/ papildināt pasažieru

grupu autotransporta tehnisko iespēju robežās un gadījumā, ja autotransportā ir brīvas vietas. Tas nozīmē, ka tiesības iekļaut pasažieru grupā citu personu

bija pasūtītāja biedriem. Autotransporta vadītāja pienākums šīs pasūtītāja tiesības neietekmēja. No Lēmuma un Sprieduma ir redzams, ka nav pārbaudīti

un vērtēti šādi apstākļi: 1) vai autotransportā bija brīvas vietas tad, kad tajā ienāca pašvaldības policijas amatpersonas; 2) vai autotransportā atradās

pasūtītāja biedri; 3) vai pakalpojuma pasūtītāja biedri piedāvāja pašvaldības policijas amatpersonām iekļauties pasažieru grupā. No Lēmuma un

Sprieduma ir redzams, ka secinājums par to, ka pašvaldības policijas amatpersonas nebija piederīgas pie pasažieru grupas, kas tiek pārvadāta

pamatojoties uz līgumu ar „Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrību”, tika izdarīts tikai pamatojoties uz pašu amatpersonu ziņojumiem un neveicot

citu pasažieru paskaidrojumu pārbaudi (lietas 69.lapa).

Pēc lietas nodošanas apelācijas instances tiesai, Iestāde iesniegusi paskaidrojumu, kurā norāda, ka iepazinusies ar SIA „Blands” apelācijas

sūdzību, uzskata to par nepamatotu un noraidāmu.

Pamatojoties uz Autopārvadājumu likuma 1.panta 23.punktu un 36.pantu, pasažieru neregulāro pārvadājumu pakalpojuma līguma priekšmets ir

noteiktu personu (grupas) pārvadāšana līdz noteiktai vietai pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas par samaksu, kas noteikta pārvadātājam un

pasūtītājam savstarpēji vienojoties. Atsaucoties uz Civillikuma 1404. un 1511.pantu, Iestāde norādījusi, ka pašvaldības policijas amatpersonas R.Vilsona,

kurš 2014.gada 10.aprīlī piedalījās kontrolbraucienā, ziņojumā norādīts, ka transportlīdzekļa vadītājs nepiedāvāja noslēgt rakstveida līgumu, nejautāja

pasažieru personas datus, kā arī pirms vai pēc pakalpojuma izmantošanas neprasīja par piederību un neizvirzīja nosacījumus. No lietas materiāliem

neizriet, ka pašvaldības policijas amatpersonas, kuras piedalījās kontrolbraucienā (I.Caune un R.Vilsons), vai kāda iestāde vai uzņēmums, ar kuru viņi ir

saistīti, ir izteikusi gribu noslēgt ar SIA „Blands” pārvadājuma līgumu. Minētais liecina par to, ka minētās pašvaldības amatpersonas nevar tikt uzskatītas

par personām, kuras tika pārvadātas, pamatojoties uz starp SIA „Blands” un „Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrību” noslēgto līgumu.

2013.gada 26.jūnijā starp SIA „Blands” un „Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrību” noslēgtā līguma 2.3.punkts pēc būtības ļauj pārvadāt

jebkuru pasažieri, kurš aptur pārvadātāja transportlīdzekli. Iestāde norāda, ka minētais ir pretrunā ar pasažieru neregulāro pārvadājumu jēgai, jo saskaņā

ar Autopārvadājumu likuma 1.panta 23.punktu neregulāro pārvadājumu ietvaros pārvadā tikai pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša

pārvadātāja iniciatīvas jau pirms attiecīgā pārvadājuma uzsākšanas. Līdz ar to Iestādes ieskatā, minētais punkts ir iekļauts, lai apietu likumu, un tādējādi

šis līguma punkts atbilstoši Civillikuma 1415.pantam ir uzskatāms par spēkā neesošu.

Ņemot vērā minēto, nav nozīmes apelācijas sūdzībā norādītajam argumentam, ka Lēmumā un Spriedumā nav vērtēti apstākļi: 1) vai

autotransportā bija brīvas vietas tad, kad tajā ienāca pašvaldības policijas amatpersonas; 2) vai autotransportā atradās pasūtītāja biedri; 3) vai

pakalpojuma pasūtītāja biedri piedāvāja pašvaldības policijas amatpersonām iekļauties pasažieru grupā.

Turklāt jāvērš uzmanība arī uz to, ka 2014.gada 5.jūnijā SIA „Blands” pārstāve I.S. ir iesniegusi rakstisku paskaidrojumu, norādot, ka SIA

„Blands” ir izstrādājusi pārvadājuma līguma formu, kas ļauj slēgt līgumu elektroniski. Slēdzot pārvadājuma līgumu, līguma eksemplārs tiek izsniegts

klientam – pasažierim, t.sk. līgumā ir norādīta līguma cena (saņemtā maksa), līguma slēgšanas datums, laiks un cita nepieciešamā informācija. Tādējādi

SIA „Blands” pārstāve paskaidrojumos nav norādījusi, ka pašvaldības policijas amatpersonas tika pārvadātas, pamatojoties uz SIA „Blands” un

„Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrības” noslēgto līgumu, bet par rakstveidā noslēgtiem pārvadājuma līgumiem, uz kuru pamata tika pārvadātas

pašvaldības policijas amatpersonas, ir uzskatījusi pašvaldības policijas amatpersonām izsniegtos elektroniskā kases aparāta čekus, kuros ir norādīts

„Elektroniski sagatavots pasažieru pārvadājuma līgums (var būt derīgs bez pušu parakstiem”). Minētais apliecina, ka SIA „Blands” dažādās procesa

stadijās ir sniegusi klaji pretrunīgus paskaidrojumus. Savukārt apsvērums, kāpēc elektroniskā kases aparāta čeki nevar būt uzskatāmi par rakstveidā

noslēgtiem pārvadājuma līgumiem, Iestāde ir norādījusi gan Lēmumā, gan Ventspils tiesai sniegtajos paskaidrojumos.

Apstākli, ka pašvaldības policijas amatpersonas, kuras piedalījās kontrolbraucienā, nav piederīgas pasūtītāja grupai, ir apstiprinājusi pati SIA

„Blands” Ventspils tiesai iesniegtajā 2014.gada 5.augusta sūdzībā, norādot, ka policijas amatpersonas I.Caune un A.Vidauskis (kļūdaini norādīts

pašvaldības policijas amatpersonas uzvārds, jābūt R.Vilsons) apzināti, ļaunprātīgi izmantoja pakalpojumu, kas nebija tām domāts, labi apzinoties, ka nedz

I.Caune, nedz A.Vidauskis (kļūdaini norādīts pašvaldības policijas amatpersonas uzvārds, jābūt R.Vilsons) nav pakalpojuma pasūtītāja grupas dalībnieks

(lietas 73., 74.lapa).

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā Sprieduma pamatojumu, tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas

spriedums ir atstājams negrozīts, bet SIA „Blands” apelācijas sūdzība ir noraidāma.

Latvijas APK 7.pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un

likumā noteiktā kārtībā, un lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Tiesas kolēģija secina, ka viens no

būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu iegūšana.

Latvijas APK 243.pants paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,

lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Kā pierādījumus var

izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem, iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Tiesas kolēģija secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā atļautu pierādījumu

iegūšana. Tikai uz likumā noteiktajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem ir pamats izdarīt secinājumu par prettiesiskas un administratīvi sodāmas rīcības

esamību tās personas darbībās, par kuras saukšanu pie administratīvās atbildības tiek lemts.

Tiesas kolēģija konstatē, ka SIA „Blands” saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas APK 149.36 panta divpadsmito daļu par

pasažieru neregulārā komercpārvadājuma veikšanu pēc pasūtījuma bez rakstveidā noslēgta pārvadājuma līguma. Par minētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu uzliek naudas sodu (..) pārvadātājam — no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro.

Lai SIA „Blands” sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149.36 panta divpadsmitās daļas, ir jākonstatē, ka SIA „Blands” veica

pasažieru neregulāro komercpārvadājumu un tas tika veikts bez rakstveidā noslēgta pārvadājuma līguma.

Tiesas kolēģija secina, ka lietā nav strīda par to, ka 2014.gada 10.aprīlī SIA „Blands” veica pasažieru neregulāro komercpārvadājumu. Lietā ir

strīds par to, vai Pašvaldības policijas amatpersonas I.Caune un R.Vilsons tika pārvadāti, pamatojoties uz SIA „Blands” noslēgto rakstisku līgumu par

neregulāro komercpārvadājumu veikšanu.

Novērtējusi pierādījumus izskatāmajā lietā, tiesas kolēģija atzīst, ka SIA „Blands” vaina administratīvā pārkāpuma, par kuru atbildība ir paredzēta

Latvijas APK 149. 3 6 panta divpadsmitajā daļā, ir pierādīta ar tiem pierādījumiem, kurus gan pirmās instances tiesa, gan Iestāde analizējusi savā

nolēmumā, un apelācijas instances tiesa pievienojas šiem secinājumiem, atzīstot, ka atbilstoši Latvijas APK 289. 13 panta trešajai daļai un 289.22 panta

pirmajai daļai to atkārtota izvērtēšana nav lietderīga.

Papildus tiesas kolēģija norāda turpmāk minēto.

SIA „Blands” apelācijas sūdzībā norāda, ka, veicot pārvadājumu, tika izpildīts SIA „Blands” un „Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrības”

2013.gada 26.jūnijā noslēgtais līgums, kura 2.3.punkts paredz iespēju komplektēt/papildināt pasažieru grupu autotransporta tehnisko iespēju robežās un

gadījumā, ja autotransportā ir brīvas vietas. Autotransporta vadītāja pienākumus šīs pasūtītāja tiesības neietekmēja.

Attiecībā uz iepriekš minēto SIA „Blands” argumentu, tiesas kolēģija norāda, ka lietas materiāliem nav pievienots starp SIA „Blands” un „Latvijas

Nodarbinātības veicināšanas biedrību” 2013.gada 26.jūnijā noslēgtais līgums. Vienlaikus apgabaltiesa norāda, ka saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta

sesto daļu tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē. Līdz ar to apgabaltiesa norāda, ka, tā kā SIA „Blands”

tiesai nav iesniegusi minēto līgumu, kā arī nav izteikusi lūgumu par šāda pierādījuma iegūšanu un pārbaudīšanu, tiesa nevar vērtēt konkrētā līguma

2.3.punktu un izdarīt par to secinājumus.

SIA „Blands” norāda, ka nav vērtēti apstākļi, vai autotransportā bija brīvas vietas tad, kad tajā ienāca pašvaldības policijas amatpersonas, vai

autotransportā atradās pasūtītāja biedri, vai pakalpojuma pasūtītāja biedri piedāvāja pašvaldības policijas amatpersonām iekļauties pasažieru grupā. No

Lēmuma un Sprieduma ir redzams, ka secinājums par to, ka pašvaldības policijas amatpersonas nebija piederīgas pie pasažieru grupas, kas tiek

pārvadāta pamatojoties uz līgumu ar „Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrību”, tika izdarīts tikai pamatojoties uz pašu amatpersonu ziņojumiem un

neveicot citu pasažieru paskaidrojumu pārbaudi.

Attiecībā uz iepriekš minēto, apgabaltiesa secina, ka lietā nav nozīmes apstāklim, vai pašvaldības policijas amatpersonām I.Caunei un

R.Vilsonam, iekāpjot autotransportā, tajā bija brīvas vietas, vai autotransportā atradās pasūtītāja biedri, jo šie apstākļi neietekmē SIA „Blands” saukšanu

pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 36 panta divpadsmitās daļas. Kas attiecas uz SIA „Blands” norādīto argumentu, ka nav vērtēti

apstākļi, vai pakalpojuma pasūtītāja biedri piedāvāja pašvaldības policijas amatpersonām iekļauties pasažieru grupā, apgabaltiesa norāda sekojošo.

Autopārvadājumu likuma 1.panta 23.punkts noteic, ka pasažieru neregulārie pārvadājumi ir regulāro pārvadājumu (arī speciālo regulāro

pārvadājumu) definīcijai neatbilstoši pasažieru pārvadājumi, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja

iniciatīvas. Šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos.

Atbilstoši Autopārvadājumu likuma 36.pantam saskaņā ar līgumu par pasažieru pārvadāšanu ar autotransporta līdzekli pārvadātājs apņemas par

attiecīgu maksu aizvest pasažieri līdz attiecīgai pieturai (vietai) un, ja pasažieris nodevis bagāžu, — nogādāt to attiecīgajā pieturā un izsniegt personai, kura

ir pilnvarota saņemt bagāžu, bet pasažieris apņemas samaksāt par braukšanu un bagāžas pārvadāšanu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Savukārt minētā likuma 37.panta otrā daļa noteic, ka līgumu par pasažieru pārvadāšanu pēc pasūtījuma slēdz rakstveidā atbilstoši pārvadātāja

noteiktam paraugam.

No minētajām tiesību normām izriet, ka pārvadātājs sniedz pasažierim pakalpojumu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts rakstveidā, un šo līgumu

slēdz atbilstoši pārvadātāja noteiktam paraugam. Tādējādi, kaut gan pasažieru grupas var veidot gan pēc pasūtītāja, gan pēc pārvadātāja iniciatīvas,

rakstveida līgums tiek slēgts starp pārvadātāju un pasažieri. Ņemot vērā Latvijas APK 149.36 panta divpadsmito daļu un iepriekš minētās tiesību normas,

pārvadātāja pienākums veikt neregulāros pasažieru pārvadājumus saskaņā tikai ar rakstveidā noslēgtu līgumu, kura priekšmets ir noteiktu personu

(grupas) pārvadāšana. Tādējādi, pildot pārvadājuma līgumu, ir jānodrošina, lai tiktu pārvadātas personas, kuras noteiktas pārvadājuma līgumā, un, lai

izpildītu minēto pienākumu, ir jānodrošina transportlīdzeklī iekāpjošo personu kontrole, pārbaudot personu identitāti. Ja tiek pārvadāta persona, kura

neietilpst konkrētajā pasažieru grupā, uzskatāms, ka persona tiek pārvadāta bez rakstveida līguma un attiecīga pamata.

Tādējādi konkrētajā gadījumā SIA „Blands” bija jānodrošina autotransportā iekāpjošo personu pārbaude un konstatējot, ka personas nav

iekļautas pasažieru grupā, jānorāda I.Caunei un R.Vilsonam, ka SIA „Blands” veic neregulāro pasažieru pārvadāšanu un šāda pārvadāšana notiek

saskaņā ar rakstveida līgumu, kas noslēgts starp pārvadātāju un konkrēto pasūtītāju. Kā redzams no lietas materiāliem, tostarp pašvaldības policijas

amatpersonas R.Vilsona ziņojuma, tas netika darīts, bet tā vietā SIA „Blands” autotransporta vadītājs pašvaldības amatpersonām I.Caunei un

R.Vilsonam izsniedza čeku. Apgabaltiesa norāda, ka izsniegtais čeks nav uzskatāms par rakstveida līgumu, kas noslēgts starp pārvadātāju un

pasažieriem, jo atbilstoši Autopārvadājumu likuma 3.panta pirmajai daļai tiesiskās attiecības, kas veidojas, veicot kravas un pasažieru pārvadājumus ar

autotransportu, reglamentē šis likums, Civillikums, citi normatīvie akti, kā arī starptautiskie līgumi, kuri ir saistoši Latvijai. Līdz ar to rakstveida līgumam

cita starpā jāatbilst arī Civillikuma tiesību normām, kas regulē tiesiska darījuma noslēgšanu un tās pazīmes, lai uzskatītu, ka darījums starp pusēm ir

noslēgts.

Tiesas kolēģija norāda, ka saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 4.panta trešo daļu autopārvadājumu kontroli atbilstoši savai kompetencei īsteno

Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija, pašvaldības un šo ministriju un pašvaldību padotībā esošās institūcijas, pārvadātāji, kā arī citas normatīvajos aktos

noteiktās personas un institūcijas.

Ņemot vērā iepriekš minēto un izvērtējot lietas apstākļus, atzīstams, ka konkrētajā situācijā pašvaldības policijas darbinieki I.Caune un R.Vilsons

veica autopārvadājumu kontroli, kura laikā tika konstatēts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība ir paredzēta Latvijas APK 149. 36 panta

divpadsmitajā daļā. Kontrolbrauciens tiek veikts, pildot amata pienākumus, nevis nolūkā saņemt pakalpojumu, noslēdzot līgumu privāttiesību jomā.

Tādējādi Lēmumā un Spriedumā pareizi secināts, ka pašvaldības policijas darbinieki I.Caune un R.Vilsons nebija piederīgi pie pasažieru grupas, kas tiek

pārvadāta pamatojoties uz līgumu ar „Latvijas Nodarbinātības veicināšanas biedrību”, bet gan tika veikts kontrolbrauciens.

Turklāt minēto faktu apstiprinājusi arī pati SIA „Blands”, kas Ventspils tiesai iesniegtajā 2014.gada 5.augusta sūdzībā norādījusi, ka policijas

amatpersonas I.Caune un A.Vidauskis apzināti, ļaunprātīgi izmantoja pakalpojumu, kas nebija tām domāts, labi apzinoties, ka nedz I.Caune, nedz

A.Vidauskis nav pakalpojuma pasūtītāja grupas dalībnieks. Apgabaltiesa konstatē, ka SIA „Blands” kļūdījusies, norādot pašvaldības policijas darbinieku

A.Vidauski, kas nepiedalījās autopārvadājuma kontrolē, un secina, ka SIA „Blands” vēlējusies norādīt pašvaldības policijas darbinieku R.Vilsonu.

Tādējādi tiesas kolēģija konstatē, ka SIA „Blands” sākotnēji ir atzinusi, ka pašvaldības amatpersonas I.Caune un R.Vilsons nebija piederīgi

pasažieru grupai. Līdz ar to apgabaltiesa secina, ka SIA „Blands” pirmajai instances tiesai iesniegtajā sūdzībā norādītajam argumentam, ka pašvaldības

policijas darbinieki nebija nepiederīgi pasažieru grupai, piešķirama lielāka ticamība, salīdzinot ar apelācijas sūdzībā norādīto.

Arī Augstākā tiesa ir atzinusi, ka vēlāk iesniegti paskaidrojumi rada lielākas šaubas par to ticamību nekā, ja tie sniegti uzreiz notikuma brīdī (sk.

Augstākās tiesas 2009.gada 26.janvāra spriedumu lietā Nr. SKA-45/2009).

Atbilstoši Latvijas APK 244.pantam institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Par Latvijas APK 149. 36 panta divpadsmitajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu (..) pārvadātājam uzliek naudas sodu no divsimt

astoņdesmit līdz septiņsimt euro.

Atbilstoši Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2.punktam Iestāde Lēmumā pamatoti konstatējusi atbildību pastiprinošu apstākli - gada laikā

atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta.

Apgabaltiesa atzīst, ka SIA „Blands” piemērotais naudas sods 430 euro apmērā ir samērīgs un atbilstošs izdarītajam pārkāpumam, sods

piemērots sankcijā minētajā apmērā, pie soda noteikšanas vērtēts atbildību pastiprinošais apstāklis, kas izslēdz minimālā soda piemērošanu.

Tiesas kolēģija nekonstatē procesuālus pārkāpumus Iestādes un pirmās instances tiesas rīcībā, kas ļautu apšaubīt kāda pierādījuma ticamību vai

attiecināmību par SIA „Blands” vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Iestāde Lēmumā atbilstoši Latvijas APK 243.pantam pareizi novērtējusi

pierādījumus administratīvā pārkāpuma

lietā. Tiesas kolēģija atzīst, ka pārsūdzētais Spriedums ir atstājams negrozīts, bet apelācijas sūdzība noraidāma.

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.22 pantu, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, tiesas kolēģija

N o s p r i e

Ventspils tiesas 2014.gada 24.septembra spriedumu atstāt negrozītu, bet SIA „Blands” apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Motivēts spriedums sastādīts un pieejams no 2014.gada 12.decembra.

Tiesnese referente : (personiskais paraksts) V.Vaiteika

Tiesnese: (personiskais paraksts) I.Junghāne

Tiesnese : (personiskais paraksts) I.Rozīte

NORAKSTS PAREIZS

Kurzemes apgabaltiesas tiesnese V.Vaiteika

Liepājā 2014.gada 12.decembrī