Court partially allowed pension overpayment claim for January 2011, rejecting reliance on good faith due to known illegality.

Lietas Nr. A420279514 Lietas arhīva Nr. A42-00431-15/8 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015.gada 27.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Grabovska,

piedaloties pieteicēja /pers. A/ pārstāvei /pers.Z/un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras – pārstāvei /pers.M/, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2014.gada 3.aprīļa lēmuma Nr.11-6/2554 atcelšanu daļā, ar kuru atstāts negrozīts Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas pilsētas Vidzemes nodaļas 2014.gada 29.janvāra lēmums Nr.14/251779.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk arī – VSAA) Rīgas pilsētas Vidzemes nodaļas 2014.gada 29.janvāra lēmumu Nr.14/251779 (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums) /pers. A/ (turpmāk arī – pieteicējs) konstatēta valsts izdienas pensijas pārmaksa par periodu no 2011.gada 25.janvāra līdz 2014.gada 31.janvārim 15 894,47 euro apmērā un pieprasīts pieteicējam atmaksāt pārmaksāto valsts izdienas pensiju aviācijas darbiniekam 15 894,47 euro apmērā līdz 2014.gada 28.martam. Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja. [2] Ar VSAA 2014.gada 3.aprīļa lēmumu Nr.11-6/2554 (turpmāk arī – Lēmums) atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums, kā arī apturēta Sākotnējā lēmuma darbība līdz laikam, kad beidzies šā lēmuma pārsūdzēšanas termiņš vai arī stāsies spēkā tiesas spriedums, ar kuru pieteicēja pieteikums noraidīts.

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [2.1] 2014.gadā VSAA Rīgas pilsētas Vidzemes nodaļa pārbaudīja no Valsts ieņēmumu dienesta saņemto informāciju par darba ņēmējiem un konstatēja, ka pieteicēja darba devējs AS ,,/Nosaukums/” apliecinājusi, ka no 2013.gada 1.jūlija viņš ir nodarbināts gaisa kuģa kapteiņa profesijā, norādot profesijas kodu 3153-01. Pamatojoties uz VSAA informācijas pieprasījumu, 2014.gada 21.janvārī VSAA Rīgas pilsētas Vidzemes nodaļa saņēma AS ,,/Nosaukums/” 2014.gada 14.janvāra izziņu Nr.0436/003, kas apliecina, ka pieteicējs no 2011.gada 25.janvāra ieņem gaisa kuģa kapteiņa amatu (profesijas kods 3153-01).

No minētā izriet, ka VSAA tikai 2014.gada 21.janvārī ir konstatējusi, ka pieteicējs, strādājot profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, no 2011.gada 25.janvāra līdz 2014.gada 31.janvārim nelikumīgi saņēma izdienas pensiju. Līdz ar to 2014.gada 29.janvārī VSAA Rīgas pilsētas Vidzemes nodaļa pieņēma Sākotnējo lēmumu, kurā konstatēja valsts izdienas pensijas pārmaksās summu 15 894,47 euro apmērā par periodu no 2011.gada 25.janvāra līdz 2014.gada 31.janvārim. [2.2] Valsts pensijas saņēmēja pienākums informēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļu par tādu apstākļu iestāšanos, kas izraisa pensijas izmaksas pārtraukšanu, noteikts likuma ,,Par valsts pensijām” 34.pantā.

Līdz ar to pieteicējam kā izdienas pensijas saņēmējam bija jāinformē VSAA par iestāšanos darbā profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Tā kā pieteicējs strādāja par lidotāju, viņš līdz 2010.gada 18.aprīlim nav saņēmis izdienas pensiju. 2010.gada 20.aprīlī pieteicējs iesniedza iesniegumu VSAA Rīgas pilsētas Vidzemes nodaļai, kurā lūdza atjaunot izdienas pensijas izmaksu, jo vairāk nestrādā par lidotāju. Līdz ar to konstatējams, ka pieteicējs zināja par ierobežojumu saņemt izdienas pensiju laikā, kad strādā profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, un nav pildījis savu pienākumu informēt VSAA nodaļu par to, ka no 2011.gada 25.janvāra viņš uzsāk strādāt par gaisa kuģa kapteini. [2.3] Saskaņā ar likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 12.panta 5.punktu personām, kurām piešķirta pensija atbilstoši likumam ,,Par valsts pensijām”, neapliekamais minimums ir 1980 latu gadā vai 165 latu mēnesī (2817,29 euro gadā vai 234,773 euro mēnesī) (no 2014.gada neapliekamais minimums ir 2820 euro gadā vai 235 euro mēnesī).

Tādējādi no pieteicēja aprēķinātās izdienas pensijas tika atņemts neapliekamais minimums, bet no atlikušās summas ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 2011.gadā un 2012.gadā – 25%; 2013.gadā un 2014.gadā – 24%. Līdz ar to pieteicējam izmaksājamais izdienas pensijas apmērs pēc nodokļu piemērošanas 2011. un 2012.gadā bija 388,78 euro (273,24 lati), 2013.gadā – 390,834 euro (274,68 lati), 2014.gadā 390,89 euro. Tātad, no piešķirtās mēneša pensijas summas 440,17 euro tika ieturēta un valsts budžetā pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa, kuru pieteicējam arī jāatmaksā valsts pensiju speciālā budžetā kopā ar saņemto pensijas summu.

Līdz ar to nevar piekrist pieteicēja viedoklim, ka pensijas pārmaksās summa ir aprēķināta lielākā apmērā. Turklāt saskaņā ar likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 30.panta 6.punktu pieteicējam kā nodokļa maksātājam ir tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju, precizējot taksācijas gada nodokļa aprēķinu, triju gadu laikā un saskaņā ar šā likuma 30.panta 3.punktu – pieprasīt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas deklarētās dzīves vietas atmaksāt pārmaksāto nodokļa summu, iesniedzot deklarāciju, kurai pievienots VSAA paziņojumu par 2011.-2014.gadā izmaksāto pensijas summu un no pensijas ieturēto ienākuma nodokli.

[3] 2014.gada 8.maijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts /pers. A/ pieteikums par Lēmuma atcelšanu daļā. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [3.1] Likuma ,,Par valsts sociālo apdrošināšanu” 27.1 panta pirmā daļa noteic, ka VSAA atgūst sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un ikdienas pensiju pārmaksātās summas par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par triju gadu periodu, skaitot no konstatēšanas dienas. Lēmumā norādīts, ka VSAA pārmaksu ir konstatējusi 2014.gada 21.janvārī, saņemot no AS „/Nosaukums/” izziņu Nr.0436/003.

Pieteicēja ieskatā pati par sevi izziņas saņemšana iestādē nav uzskatāma par pārmaksas konstatēšanu. Vienīgi pieņemot attiecīgo lēmumu, iestādei ir bijusi iespēja iedziļināties un izvērtēt saņemto pierādījumu (tai skaitā arī minēto izziņu) bāzi un konstatēt ar Sākotnējo lēmumu pārmaksas iestāšanās faktu. Tādējādi, pieteicēja ieskatā, VSAA nav tiesiska pamata aprēķināt pārmaksu sākot ar 2011.gada 25.janvāri, bet gan sākot ar 2011.gada 29.janvāri, kad pieņemts Sākotnējais lēmums. Pamatojoties uz minēto nevar arī piekrist VSAA aprēķinātajām pārmaksas summām. [3.2] 2011.gada 28.janvārī AS „/Nosaukums/” izdevis rīkojumu par pieteicēja darba līguma noteikumu grozīšanu ar 2011.gada 29.janvāri.

Līdz ar to ir konstatējama pretruna starp AS „/Nosaukums/” izziņā Nr.0436/003 un 2011.gada 28.janvāra rīkojumā norādīto informāciju par to, no kura datuma pieteicējs ieņem gaisa kuģa kapteiņa amatu. Papildus pieteicējs norāda, ka, izdod rīkojumus, AS „/Nosaukums/” ar tiem darbiniekus neiepazīstina. Minēto rīkojumu pieteicējs saņēmis tikai atsevišķi, pieprasot to Lēmuma pārsūdzēšanas procesā. [3.3] Lēmuma 5.1.punktā norādīts, ka VSAA piemēro likuma ,,Par valsts pensijām” 34.pantu, kas nosaka, ka valsts pensijas saņēmēja pienākums ir ziņot VSAA nodaļai par tādu apstākļu iestāšanos, kas izraisa pensijas izmaksas pārtraukšanu vai grozījumus izmaksājamās pensijas apmērā.

Vienlaikus likuma ,,Par valsts pensijām” 7.pants sniedz skaidru definīciju, kādi ir valsts pensiju veidi. Nevienā no uzskaitītajiem veidiem nav norādīta izdienas pensija. [3.4] VSAA ir nepareizi interpretējusi likuma „Par izdienas pensijām” 1.9.punktu. Proti, minētais punkts tikai noteic, ka, piešķirot un izmaksājot izdienas pensiju, attiecīgi piemērojams likuma „Par valsts pensijām” 34.pants. Turklāt, likuma „Par izdienas pensijām” 1.9.punktā ietverta atsauce uz likumu ar nosaukumu ,,Par valsts pensijām”, kurš zaudējis spēku 1996.gada 1.janvārī, tādējādi Lēmumā ietverta atsauce uz spēkā neesošu tiesību normu. [3.5] Apstrīdēšanas iesniegumā pieteicējs norādījis, ka viņam nav pieejami lietas materiāli, kas ir kalpojuši par pamatu Sākotnējā lēmuma pieņemšanai.

Proti, Sākotnējā lēmumā nebija norādīts pamatojums un skaidrojums secinājumam, ka pieteicējam nav tiesību saņemt izdienas pensiju. Tāpat Sākotnējā lēmumā nav norādes, kāpēc, ja pieteicējam nav bijis tiesību saņemt izdienas pensiju jau kopš 2011.gada 25.janvāra, tās izmaksa nav pārtraukta savlaicīgi. Sākotnējā lēmumā nebija konstatējošās daļas ar pierādījumu uzskaitījumu, pamatojoties uz kuriem VSAA pieņēmis konkrēto lēmumu. Lēmums ir papildināts ar pamatojumu, kur VSAA ir atsaukusies vienīgi uz VSAA rīcībā esošiem pierādījumiem.

Pieteicēja ieskatā, nav tiesiski pieņemt Lēmumu, neiepazīstinot pieteicēju ar pierādījumu bāzi, kas kalpo šāda Lēmuma pieņemšanai. Pieteicēja iepazīstināšana ar VSAA rīcībā esošajiem pierādījumiem pirms Lēmuma pieņemšanas, dotu iespēju sniegt paskaidrojumus, meklēt pierādījumus, kas pamatotu pieteicēja viedokli. [3.6] Neviens normatīvais akts neparedz izdienas pensijas saņēmējam pienākumu ziņot VSAA par tādām faktisko apstākļu izmaiņām, kas varētu būt par pamatu izdienas pensijas izmaksas pārtraukšanai vai atmaksai.

Ziņas par pieteicēju, kas skar pensiju izmaksas, saskaņā ar likumu ir jāsniedz darba devējam, un pieteicējam nav zināma, tas ir, viņš nekontrolē darba devēja valsts institūcijām sniedzamās ziņas un to satura atbilstību likuma prasībām. Gadījumā, ja darba devējs ir sniedzis nepatiesas, neatbilstošas ziņas, kas kalpojušas par pamatu izdienas pensijas pārtraukšanai vai izmaksai, pieteicējam, nav iespēju ietekmēt šo ziņu sniegšanu un tādējādi tiek aizskartas pieteicēja tiesības un pārkāpts vienlīdzības, tiesiskuma, labas pārvaldības princips. [3.7] Ja pieteicējs nespēs vienā maksājumā atmaksāt gan saņemto izdienas pensiju, gan ieturēto iedzīvotāju ienākumu nodokli, bet, apstākļu spiests, norēķinātos ilgākā laika periodā, tad pieteicējam neizdosies atgūt Valsts ieņēmumu dienestā pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, un tādējādi pieteicējs būs spiests samaksāt valsts budžetā papildus apmēram 1860 euro valsts pārvaldības, darba devēja neprecizitātes un/vai likuma robu dēļ.

Pieteicēja ieskatā, tas ir nesamērīgi un pretrunā tiesiskās paļāvības principam, kas izriet no Latvijas Republikas Satversmes 1.panta.

[4] 2014.gada 16.jūnijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts VSAA paskaidrojums par /pers. A/ pieteikumu, kurā norādīts, ka iestāde pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt. Paskaidrojums pamatots ar Lēmumā ietvertiem apsvērumiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs prasījumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. VSAA pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos minētajiem argumentiem. Papildus VSAA pārstāve norādīja, ka atzīst pieteikumu daļā par darba uzsākšanas datumu, konkrēti, ka pensijas pārmaksa aprēķināma sākot ar 2011.gada 29.janvāri, tas ir, ar datumu, no kura pieteicējs ieņem gaisa kuģa kapteiņa amatu, ņemot vērā, ka šāda informācija nebija VSAA rīcībā ne Sākotnējā lēmuma, ne pārsūdzētā Lēmuma pieņemšanas laikā. Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi pierādījumus to kopsakarībā, atzīst, ka pieteikums ir apmierināms daļēji.

[7] Lietā ir strīds par to, vai VSAA pamatoti konstatēja pieteicējam valsts izdienas pensijas pārmaksu 15 894,47 euro apmērā par periodu no 2011.gada 25.janvāra līdz 2014.gada 31.janvārim, kā arī vai pamatoti no pieteicējam aprēķinātās izdienas pensijas, atņemot neapliekamo minimumu, ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 2011.gadā un 2012.gadā – 25%; 2013.gadā un 2014.gadā – 24%.

[8] No lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos apstākļus. [8.1] Ar AS „/Nosaukums/” 2011.gada 28.janvāra rīkojumu Nr.0436/22p „Par darba līguma grozījumiem /pers. A/” noteikts pieteicējam no 2011.gada 29.janvāra grozīt darba līguma nosacījumus un noteikt, ka no 2011.gada 29.janvāra pieteicējs ieņem gaisa kuģa kapteiņa amatu, profesijas kods: 3153_01 (lietas 9.lapa). Lietā nav strīda par to, ka minētais dokuments nonāca VSAA rīcībā tikai tiesvedības laikā. [8.2] VSAA veiktā pārmaksas aprēķina izziņa par pārmaksas periodu no 2011.gada 25.janvāra līdz 2014.gada 31.janvārim (lietas 11.lapa). [8.3] 2014.gada 14.janvāra atbildē Nr.0436/003 uz VSAA informācijas pieprasījumu par pieteicēja ieņemamo amatu, AS „/Nosaukums/” apstiprināja, ka pieteicējs strādā AS „/Nosaukums/” un no 2011.gada 25.janvāra ieņem gaisa kuģa kapteiņa amatu, profesijas kods: 3153_01 (lietas 21.lapa). [8.4] 2010.gada 20.aprīlī pieteicējs vērsās VSAA ar iesniegumu, kurā lūdz atjaunot viņam pensijas izmaksu no 2010.gada 19.aprīļa, jo viņš vairs nestrādā par lidotāju (lietas 23.lapa). [8.5] No AS „/Nosaukums/” 2010.gada aprīļa izziņas Nr.0436/1460 izriet, ka pieteicējs no 2010.gada 19.aprīļa AS „/Nosaukums/” ieņem lidojumu operatīvās grupas sastāvā Deputy Flight Support Manager amatu, profesijas kods: 2152_02, darba vieta birojā, Lidotāju nodaļā (lietas 24.lapa). [8.6] AS „/Nosaukums/” 1995.gada 17.aprīļa vēstulē Nr.0436/068 informēja VSAA, ka aviācijas vienībā AS „/Nosaukums/” pastāvīgā darbā no 1995.gada 5.aprīļa strādā pensionārs /pers.

A/, gaisa kuģa kapteinis, pamatojoties uz 1995.gada 5.aprīļa darba līgumu Nr.0436/004 (lietas 33.lapa). AS „/Nosaukums/” 1996.gada 7.februāra vēstulē Nr.0436/219 informēja VSAA, ka aviācijas vienībā AS „/Nosaukums/” pastāvīgā darbā strādā pensionārs /pers. A/, gaisa kuģa kapteinis, pamatojoties uz 1996.gada 2.janvāra darba līgumu Nr.0436/017 (lietas 25.lapa). [8.7] VSAA veiktā izdruka no sistēmas liecina, ka pieteicējs uz 2013.gada 1.jūliju strādāja profesijā gaisa kuģa kapteinis, profesijas kods: 3153_01 (lietas 32.lapa). [8.8] AS „/Nosaukums/” 2014.gada 24.novembra vēstulē Nr.0436/086 informē tiesu, ka pieteicējs strādā AS „/Nosaukums/” un no 2011.gada 29.janvāra ieņem gaisa kuģa kapteiņa amatu, profesijas kods: 3153_01.

Savukārt laika periodā no 2010.gada 1.novembra līdz 2011.gada 24.janvārim pieteicējs ieņēma gaisa kuģu mācību projekta vadītāja amatu, profesijas kods: 2424_02 (lietas 43.lapa). [8.9] Pieteicēja sociālajā lietā, kas atrodas VSAA (lietas 48.-49.lapa), pieteicējs ar parakstu 1992.gada 21.janvārī ir apliecinājis, ka viņam ir zināms, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, viņš var saņemt tikai vienu pensiju no pensiju veidiem pēc viņa izvēles, kā arī, stājoties darba tiesiskajās attiecībās, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, mainoties ģimenes stāvoklim, mainot dzīvesvietu, pieteicējam ir pienākums par to informēt sociālā nodrošinājuma nodaļu.

[9] Saskaņā ar nolikuma „Par izdienas pensijām” 1.7.punktu izdienas pensija tiek piešķirta un izmaksāta tikai

pēc darbinieka atbrīvošanas no darba profesijās, kuras dod tiesības uz šādu pensiju. Atbilstoši nolikuma „Par izdienas

pensijām” 2.1.1.punktam tiesības uz izdienas pensiju ir lidotājiem un tiem pielīdzinātajiem darbiniekiem (neatkarīgi no

uzņēmuma, iestādes un organizācijas resorpakļautības), kuri ir: gaisa kuģu un citu lidaparātu ekipāžu locekļi, lidotāji

lidotāju komandējošais sastāvs (..), kuri, pildot dienesta instruktori, lidotāji izmēģinātāji, pienākumus, veic lidojumus un ir gaisa kuģu vai citu lidaparātu ekipāžu locekļi. Nolikuma „Par izdienas pensijām” 1.9.punkts noteic, ka, piešķirot un izmaksājot izdienas pensiju, attiecīgi piemērojams likuma „Par valsts pensijām” 3., 4., 5., 6., 10., 13., 25., 27.,

28. un 29.pants, 30.panta pirmā un ceturtā daļa (izņemot ceturtās daļas 1. un 2.punktu), 31., 33., 34., 35., 36., 37.un 38.pants un Pārejas noteikumu 3., 4., 5., 6., 7., 14.un 15.punkts.

Likuma „Par valsts pensijām” (šeit un turpmāk tiesību normas izteiktas redakcijā, kāda bija spēkā strīdus

periodā) 34.pants noteic, ka valsts pensijas saņēmēja pienākums ir ziņot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai

par tādu apstākļu iestāšanos, kas izraisa pensijas izmaksas pārtraukšanu vai grozījumus izmaksājamās pensijas apmērā.

Atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 27.1panta pirmajai daļai VSAA atgūst sociālas apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju pārmaksātas summas par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par triju gadu periodu, skaitot no konstatēšanas dienas. VSAA lēmumu par personai piešķirtā sociālas apdrošināšanas, valsts sociālo pabalsta un izdienas pensijas pārmaksas atgūšanu izpilda Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 23.panta pirmā daļa noteic, ka darba devējam ir pienākums reizi mēnesī līdz obligāto iemaksu veikšanai noteiktajam termiņam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem pārskata mēnesī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar minētā panta trešo daļu Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz VSAA ziņas par veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un veiktajiem sociālā nodokļa maksājumiem. (..) Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – noteikumi Nr.827), 8.4punkts noteic, ka darba devējs (tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs), reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā, sniedz ziņas par darba ņēmējiem (1.pielikums) un vienlaikus norāda arī darba ņēmēja profesijas (aroda, amata, specialitātes) kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram (grozījumi noteikumos Nr.827 stājās spēkā ar 2013.gada 1.jūliju). (..) Saskaņā ar minēto noteikumu 43.2punktu

darba devējs (tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs), kurš līdz 2013.gada 30.jūnijam ir reģistrējis

darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā, ja darba ņēmējs līdz 2013.gada 1.jūlijam nav zaudējis likumā

„Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto darba ņēmēja statusu, darba devēja ziņojumā norāda ziņas par

darba ņēmēja profesijas (aroda, amata, specialitātes) kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram. No minētajām tiesību normām izriet, ka, izmaksājot izdienas pensiju, attiecīgi ir piemērojams likuma „Par valsts pensijām” 34.pants, kas noteic, ka valsts pensijas saņēmēja pienākums ir informēt VSAA nodaļu par tādu apstākļu iestāšanos, kas izraisa izdienas pensijas izmaksas pārtraukšanu. Papildus tiesa norāda, ka Latvijā ar jēdzienu „valsts pensija” tiek apzīmēta arī „izdienas pensija”. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Augstākā tiesa) savos nolēmumos ir norādījis, ka izdienas pensija un vecuma pensija kā valsts sociālās drošības sistēmas izmaksas no valsts budžeta līdzekļiem abas ir valsts pensijas (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 29.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-1090/2011 12.punktu). Savukārt Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ja valsts ar likumu ir izveidojusi izdienas pensiju sistēmu, šī sistēma ir kļuvusi par valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļu (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010.gada 31.marta sprieduma lietā Nr.2009-76-01 5.5.apakšpunktu). Līdz ar to tiesa noraida kā nepamatotu pieteicēja pārstāves atsaukšanos uz to, ka izdienas pensija nav valsts pensija.

[10] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs strādāja par lidotāju AS „/Nosaukums/” līdz 2010.gada 18.aprīlim. 2010.gada 20.aprīlī pieteicējs iesniedza iesniegumu VSAA Rīgas pilsētas Vidzemes nodaļai, kurā lūdza atjaunot izdienas pensijas izmaksu, jo no 2010.gada 19.aprīļa vairs nestrādā par lidotāju, bet ieņem AS „/Nosaukums/” lidojumu operatīvās grupas sastāvā Deputy Flight Support Manager amatu, profesijas kods: 2152_02, darba vieta birojā, Lidotāju nodaļā, savukārt laika periodā no 2010.gada 1.novembra līdz 2011.gada 24.janvārim pieteicējs ieņēma gaisa kuģu mācību projekta vadītāja amatu, profesijas kods: 2424_02.

No 2011.gada 29.janvāra pieteicējs AS „/Nosaukums/” ieņem gaisa kuģa kapteiņa amatu, profesijas kods: 3153_01. Ņemot vērā to, ka sprieduma 9.punktā minētās tiesību normas paredz, ka personai, kurai piešķirta izdienas pensija laikā, kad tā uzsākusi darbu profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, izdienas pensija nav izmaksājama līdz laikam, kad persona tiek atbrīvota no darba, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, tad minētajā laika periodā no 2011.gada 29.janvāra līdz 2014.gada 31.janvārim pieteicējam nebija tiesības saņemt piešķirto izdienas pensiju.

Tāpat pieteicējam kā izdienas pensijas saņēmējam bija jāinformē VSAA par iestāšanos darbā profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, lai pārtrauktu izdienas pensijas saņemšanu no 2011.gada 29.janvāra. Līdz ar to tiesa atzīst, ka VSAA pamatoti konstatēja, ka pieteicējam zuda tiesības uz izdienas pensijas saņemšanu un ka pieteicējs nav izpildījis savu pienākumu informēt VSAA nodaļu par to, ka viņš uzsācis strādāt par gaisa kuģa kapteini, kā rezultātā, pieteicējam, nepamatoti saņemot izdienas pensiju, radās izdienas pensijas pārmaksa.

Tāpēc tiesa noraida pieteicējas pārstāves atsaukšanos uz to, ka neviens normatīvais akts neparedz izdienas pensijas saņēmējam pienākumu ziņot par apstākļu izmaiņām. Papildus no sprieduma 8.9.punkta izriet, ka, jau sākotnēji piesakoties uz izdienas pensiju, pieteicējs tika informēts par nepieciešamību ziņot par apstākļu izmaiņām, kas 1995.gadā arī tika darīts. Turklāt arī 2010.gadā pieteicējam bija zināms, kā jārīkojas, lai saņemtu pārtrauktās izdienas pensijas izmaksu, ņemot vērā, ka pieteicējs bija atbrīvojies no darba, kas deva tiesības uz izdienas pensiju.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka VSAA lēmums šajā daļā pēc būtības ir tiesisks un pamatots. Tomēr tiesa no lietas materiāliem konstatē, ka VSAA pārsūdzētajā Lēmumā nepareizi noteikusi datumu, no kura pieteicējam izveidojusies izdienas pensijas pārmaksa, par pamatu ņemot AS „/Nosaukums/” VSAA kļūdaini sniegto informāciju – 2011.gada 25.janvāri, nevis 2011.gada 29.janvāri, kas ir pareizais datums, no kura pieteicējs ieņem gaisa kuģa kapteiņa amatu, profesijas kods: 3153_01. Tiesas sēdē VSAA pārstāve atzina kļūdas esamību un pārrēķina nepieciešamību.

Pamatojoties uz minēto, pārsūdzētais Lēmums daļā par izdienas pensijas pārmaksu, kas izveidojusies par 2011.gada janvāri ir atceļams, kā arī VSAA uzdodams veikt izdienas pensijas pārmaksas pārrēķinu pieteicējam.

Papildus tiesa norāda, ka nekonstatē, ka VSAA pārsūdzētajā Lēmumā būtu atsaukusies uz spēkā neesoša likuma

normām, konkrēti, uz likuma „Par valsts pensijām” normām, kas spēku zaudēja ar 1996.gada 1.janvāri. Tieši pretēji

pieteicēja apgalvojumiem, tiesa atzīst, ka VSAA pārsūdzētajā lēmumā pamatoti atsaucās uz 1995.gada 2.novembrī

pieņemto likumu „Par valsts pensijām”, kas stājās spēkā ar 1996.gada 1.janvāri. Turklāt grozījumi Ministru

Padomes 1992.gada 26.marta lēmumā Nr.104 „Par izdienas pensijām”, kas izdarīti ar Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumiem Nr. 383, ir izdoti saskaņā likumu

„Par valsts pensijām” (pieņemts 1995.gada 2.novembrī, bet stājies spēkā 1996.gada 1.janvārī) pārejas noteikumu

12.punktu, tas ir, saskaņā ar šobrīd spēkā esošo normatīvo aktu.

[11] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 10.punkts noteic, ka pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitītas pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota. Saskaņā ar minētā likuma 12.panta 5.punktu personām, kurām piešķirta pensija atbilstoši likumam „Par valsts pensijām”, neapliekamais minimums ir 1980 latu gadā vai 165 latu mēnesī (2817,29 euro gadā vai 234,77 euro mēnesī), savukārt no 2014.gada neapliekamais minimums ir 2820 euro gadā vai 235 euro mēnesī. Tātad no piešķirtās izdienas pensijas mēneša summas izmaksas 440,12 euro (lietas 11.lapa) tika ieturēta un valsts budžetā pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa, kuru pieteicējam tagad ir jāatmaksā valsts pensiju speciālā budžetā kopā ar saņemto izdienas pensijas summu. Kā pārsūdzētajā Lēmumā norāda VSAA, no pieteicējam aprēķinātās izdienas pensijas tika atņemts neapliekamais minimums, bet no atlikušās summas ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, konkrēti, 2011.gadā un 2012.gadā – 25% apmērā; 2013.gadā un 2014.gadā – 24% procentu apmērā. Līdz ar to pieteicējam izmaksājamais izdienas pensijas apmērs pēc nodokļu piemērošanas 2011.un 2012.gadā bija 388,78 euro (273,24 lati), 2013.gadā – 390,83 euro (274,68 lati), 2014.gadā – 390,89 euro. Līdz ar to tiesa secina, ka nevar piekrist pieteicēja viedoklim, ka izdienas pensijas pārmaksas summa ir aprēķināta lielākā apmērā. Tiesa atzīst, ka VSAA Lēmums šajā daļā pēc būtības ir tiesisks un pamatots. Tomēr, ņemot vērā sprieduma 10.punktā konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka VSAA pārsūdzētajā Lēmumā nepareizi aprēķinājusi ieturēto iedzīvotāju ienākumu nodokli no izdienas pensijas pārmaksas par 2011.gada janvāri. Pamatojoties uz minēto, pārsūdzētais Lēmums daļā par pieteicējam aprēķināto iedzīvotāju ienākumu nodokli no izdienas pensijas pārmaksas, kas izveidojusies par 2011.gada janvāri, ir atceļams, kā arī VSAA uzdodams veikt pārrēķinu.

[12] Pieteikumā norādīts, ka pieteicējam nav skaidrs, kā izveidojusies VSAA Sākotnējā lēmumā norādītā summa. VSAA

Lēmumā ir izskaidrots, ka no pieteicēja tiek piedzīta ne tikai izmaksātā izdienas pensijas daļa, bet arī ieturētais iedzīvotāju ienākuma

nodoklis, kuru pieteicējs varētu saņemt atpakaļ, samaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet pēc tam iesniedzot gada ienākuma deklarāciju

par pēdējiem trijiem gadiem Valsts ieņēmumu dienestā. Tomēr, ja pieteicējs nespēs vienā maksājumā atmaksāt gan saņemto izdienas pensiju,

gan ieturēto iedzīvotāju ienākumu nodokli, bet, apstākļu spiests, norēķinātos ilgākā laika periodā, tad pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu

nodokli pieteicējam saņemt neizdosies. Pieteicēja ieskatā, tas ir nesamērīgi un pretrunā tiesiskās paļāvības principam, kas izriet no Latvijas

Republikas Satversmes 1.panta. Uz minēto pieteicēja argumentu tiesa norāda sekojošo. [12.1] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu augstāka iestāde izskata

lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi. Augstāka iestāde,

pieņemot lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu, citastarp ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā

noteikto formu, kādā tiek īstenota padotība pār zemāku iestādi, kā arī apstrīdētā administratīvā akta veidu

(65.pants). Minētā panta otrā daļa noteic, ka augstāka iestāde ar savu lēmumu var: 1) atstāt administratīvo

aktu negrozītu; 2) atcelt administratīvo aktu; 3) atcelt administratīvo aktu kādā daļā; 4) izdot satura ziņā

citādu administratīvo aktu;

5) konstatēt, vai administratīvais akts, kurš jau zaudējis spēku (82.pants), ir bijis tiesisks vai prettiesisks. Administratīvā procesa likuma 81.panta piektā daļa noteic, ka apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Šādā veidā tas ir izpildāms un to var pārsūdzēt tiesā. Tiesa norāda, ka līdz ar lēmuma par apstrīdēto aktu pieņemšanu, sākotnējais administratīvais akts nepastāv pats par sevi, bet tas ir lēmuma par apstrīdēto administratīvo aktu jeb galīgā lēmuma sastāvdaļa (sk., Augstākās tiesas 2004.gada 6.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-24 10.punktu).

No minētā izriet, ka gadījumā, ja augstāka iestāde izdod satura ziņā citu administratīvo aktu, tad apstrīdētais administratīvais akts zaudē spēku automātiski – tas kļūst par juridiski nenozīmīgu administratīvā procesa stadiju. Atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrai administratīvā akta neatņemama sastāvdaļa ir faktu konstatējums un pamatojums, kādēļ konkrētajā situācijā iestāde izdod tāda vai citāda satura administratīvo aktu. Iestādes administratīvais akts var būt kļūdains gan tādēļ, ka nepareizi noskaidroti faktiskie apstākļi, gan tādēļ, ka nepareizi noskaidrots normu saturs vai nepareizi konkretizētas normas sekas (sk.

Augstākās tiesas 2012.gada 15.maija sprieduma lietā Nr.SKA-410/2012 13.punktu). Ņemot vērā to, ka pieteicējs Sākotnējo lēmumu apstrīdēja VSAA direktorei atbilstoši procesuālajām normām, tiesa norāda, ka Sākotnējais lēmums ir izvērtēts pēc būtības ar pārsūdzēto Lēmumu. VSAA, pamatojoties uz pieteicēja sniegtajām ziņām, kā arī izprasot papildu pierādījumus, secināja, ka Sākotnējais lēmums ir atstājams negrozīts. Tiesa atzīst par pamatotu pieteicēja apgalvojumu, ka Sākotnējais lēmums tika pieņemts, nenorādot faktiskos apstākļus.

Tomēr nav pamatots pieteicēja arguments, ka VSAA Sākotnējais lēmums tika pieņemts nenorādot nevienu pamatojumu, proti, Sākotnējā lēmumā norādītās gan atsauces uz tiesību normām, kā arī atsauce uz to, ka pieteicējs saņēmis izdienas pensiju laika periodā, kad viņš strādāja profesijā, kura dod tiesības uz izdienas pensiju. Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka tas, ka Sākotnējais lēmums, kas nesatur konstatēto faktu izklāstu un tādu administratīvā akta pamatojumu kā norādi uz lietderības apsvērumiem, pats par sevi nav radījis pieteicējam būtisku tiesību un interešu aizskārumu, jo Sākotnējais lēmums ieguvis savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts pārsūdzētajā Lēmumā. [12.2] Pieteikumā pieteicējs atsaucas uz to, ka gadījumā, ja pieteicējs nespēs vienā maksājumā atmaksāt gan saņemto izdienas pensiju, gan ieturēto iedzīvotāju ienākumu nodokli, bet, apstākļu spiests, norēķināsies ilgākā laika periodā, tad pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli pieteicējam saņemt neizdosies.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 30.panta 6.punkts noteic, ka nodokļa maksātājam ir tiesības iesniegt

gada ienākumu deklarāciju, precizējot taksācijas gada nodokļa aprēķinu, triju gadu laikā un saskaņā ar šā likuma

30.panta 3.punktu – pieprasīt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas deklarētās dzīves vietas atmaksāt

pārmaksāto nodokļa summu, iesniedzot deklarāciju, kurai pievienots VSAA paziņojumu par 2011.-2014.gadā izmaksāto

pensijas summu un no pensijas ieturēto ienākuma nodokli. Tiesa norāda, ka pieteicēja minētais arguments ir pamatots, bet konkrētajā gadījumā tās ir sekas, ar ko

pieteicējam jārēķinās, ņemot vērā, ka pieteicējs ilgstošā laika periodā nepamatoti saņēma izdienas pensiju.

[12.3] Pieteicēja ieskatā, nav samērīgi un saprātīgi, ka Valsts ieņēmumu dienests 2013.gada 1.jūlijā ir saņēmis ziņas, ka pieteicējs ir gaisa kuģu kapteinis, bet valsts uz to ir reaģējusi tikai pēc sešiem mēnešiem, tādējādi tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo pieteicējs nav rīkojies negodprātīgi un nav sniedzis kādas nepatiesas ziņas vai pieteicies uz izdienas pensiju periodā, kad tam nebija tādas tiesības. [12.3.1] Tiesa norāda, ka likumdevējs tiesību normās ir noteicis, kādos apstākļos vai ar kādiem nosacījumiem šī norma piemērojama.

Proti, tiesību normā ir norādīti normas realizēšanas un īstenošanas priekšnoteikumi, kā arī apstākļi, kādos konkrētā norma jāpiemēro. Tiesību norma satur noteiktu priekšrakstu, kuru nav atļauts grozīt pēc tiesiskās attiecības dalībnieku gribas. Mērķis ir nodrošināt vienādu attieksmi pret visiem, nepieļaujot atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Papildus tiesa norāda, ka likuma „Par valsts pensijām” un nolikuma „Par izdienas pensijām” uzdevums ir regulēt valsts pensiju piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību šajā likumā paredzētajos apdrošināšanas gadījumos, kā arī noteikt personas, kurām ir tiesības uz pensiju, kā arī konstatēt pensijas pārmaksas gadījumus un atgūt izdienas pensiju pārmaksātas summas.

Augstākās tiesa 2013.gada 9.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-204/2012 9.punktā norāda, ka vienlīdzības princips pieprasa, lai vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos iestāde un tiesa pieņemtu vienādus lēmumus (Administratīvā procesa likuma 6.pants, Latvijas Republikas Satversmes 91.pants). Vienlīdzības principu piemēro trijos soļos. Vispirms tiek salīdzinātas situācijas, lai konstatētu, vai tās ir vienādas vai dažādas. Tad tiek konstatēts, vai attieksme ir vai nav atšķirīga. Ja tā ir atšķirīga, tad izvērtē, vai atšķirīgā attieksme ir attaisnojama (sk.

E.Levits. Latvijas Republikas Satversmes 91.panta komentārs. Grām.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 94.lpp.). Tiesa norāda, ka personas subjektīvā izpratne par tiesību normas saturu, piemēram, ka persona rīkojusies godprātīgi vai nav zinājusi par paziņošanas nepieciešamību par nepamatoti saņemtu pensiju, ka personai šķiet, ka normatīvie akti nenoteic kārtību, kā rīkoties konkrētā situācijā – personai ir vai nav jāpaziņo, ka viņai nav tiesības saņemt pensiju, nevar būt par pamatu tiesību normas nepiemērošanai vai individuālai prettiesiskai piemērošanai attiecībā uz kādu konkrētu personu.

Izdienas pensija garantē cilvēkam noteiktus ienākumus, kad iestājušies noteikti apstākļi. Nepamatota minēto līdzekļu izmaksa personai, skar būtiskas sabiedrības intereses – gan finansiālās (kad valsts budžeta līdzekļi tiek iztērēti nelietderīgi, izmaksājot kādu atlīdzību personai, kurai faktiski atlīdzība nepienākas), gan arī sabiedrības interesi nodrošināt vispārējo tiesiskumu – lai kādas tiesības (labumu) saskaņā ar normām izmanto personas, kuras atbilst konkrētās pensijas veida saņemšanas nosacījumiem.

Līdz ar to atbilstoši tiesiskās vienlīdzības principam gadījumā, ja iestāde konstatē, ka personai nepamatoti izmaksāta pensija, iestādei saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto ir jāpieņem lēmums par pensijas izmaksu pārtraukšanu, vai pieteicēja gadījumā par jau izmaksātās izdienas pensijas pārmaksas atgūšanu.

Esot nodarbinātam profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju , ir pretēja likuma regulējuma būtībai, līdz ar to

VSAA ir pienākums aprēķināt pārmaksātās izdienas pensijas apmēru un to atgūt. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmajai daļai, ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka izdodams konkrēta satura administratīvais akts (obligātais administratīvais akts), iestāde izdod šādu administratīvo aktu, kā to izskatāmajā lietā ir darījusi VSAA pieteicēja gadījumā. [12.3.2] Administratīvā procesa likuma 10.pants noteic, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Tiesa norāda, ka tiesiskās paļāvības princips ir saistīts ar iestādes rīcības prognozējamību, proti, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir pareiza, jo šī rīcība ir pamatota ar tiesību normām. Tomēr privātpersonas tiesiskā paļāvība ne vienmēr ir aizsargājama – vai vismaz ne pilnībā aizsargājama. Lai noskaidrotu, vai privātpersonas tiesiskā paļāvība ir aizsargājama, apstiprinoši jāatbild uz šādiem jautājumiem: 1) vai bija kaut kas, uz ko varēja paļauties; 2) vai persona uz to tiešām paļāvās; 3) vai attiecīgās privātpersonas paļāvība ir aizsardzības vērta (sk. Augstākās tiesas 2005.gada 22.februāra spriedumu lietā Nr.SKA-30). Konkrētajā gadījumā likuma „Par valsts pensijām” un nolikuma „Par izdienas pensijām” ir uzskaitīti kritēriji, kam ir jāizpildās, lai personai būtu tiesības saņemt izdienas pensiju. Minētajā tiesību normā aprakstītie kritēriji ir saistoši visiem – gan personai, kas saņem izdienas pensiju, vēlas to saņemt, gan tiesību normu piemērotājam, tas ir, iestādei vai tiesai. Ņemot vērā minēto un sprieduma 10.punktā secināto, attiecībā uz pieteicēju šobrīd ir konstatēti faktiskie apstākļi par pieteicējam nepamatotu izdienas pensijas izmaksu. No minētā izriet, ka nodarbinātība profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, nevarēja radīt

pieteicējam tiesisko paļāvību, ka viņam ir tiesības uz izdienas pensiju. Minētais izriet no spriedumā iepriekš konstatētā, ka

pieteicējam izdienas pensija ir piešķirta no 1992.gada, bet tās izmaksa pārtraukta no 1995.gada, jo pieteicējs sāka strādāt par

gaisa kuģa kapteini, tas ir, ieņēma profesiju, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Līdzīga situācija norisinājās arī

2010.gadā, kad pieteicējs pārstāja būt nodarbināts profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju (neieņēma gaisa

kuģa kapteiņa amatu), un lūdza atjaunot viņam izdienas pensijas izmaksu. Līdz ar to pieteicējiem nevarēja būt tiesiskā paļāvība, ka, neizpildoties tiesību normās noteiktajiem kritērijiem, viņam saglabājas tiesības uz izdienas pensiju. Tāpat nav pamatota pieteicēja pārstāves atsaukšanās uz pieteicēja latviešu valodas zināšanu līmeni un to, ka nevar sagaidīt, lai pieteicējs izlasa visus likumus un saprot, ka kaut kas ir mainījies, piemēram, paziņošanas kārtība par ieņemamo amatu. Kaut arī uzticības un paļāvības aizsardzības atruna aizsargā privātpersonas paļaušanos uz iestādes rīcību kā tiesisku un pareizu, no privātpersonas tomēr tiek prasīta arī zināma kritiska iestādes rīcības izvērtēšana gadījumos, kad tas ir acīmredzami pretrunā ar likumu, vai rodas objektīvi pamatotas šaubas par iestādes apsolījuma pareizību. Nav pieļaujama paļāvības aizsardzība, ja persona skaidri zina, ka iestādes rīcība ir pretlikumīga (I.Višķere, „Vispārējie tiesību principi administratīvajā procesā”; 2011.gada 9.novembris, Latvijas tiesnešu mācību centrs). Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja atsaukšanās uz tiesiskās paļāvības principu nav pamatota un nav aizsardzības vērta. Turklāt tiesai izskatāmās lietas ietvaros nerodas šaubas par to, ka pieteicējam vajadzēja apzināties, viņš nepamatoti saņem izdienas pensiju vairāku gadu garumā.

[13] Kā izriet no lietas materiāliem (lietas 8.lapa), pieteicējs ir samaksājis valsts nodevu 28,46 euro apmērā par pieteikuma iesniegšanu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo

daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa

samaksāto valsts nodevu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicējam no atbildētājas ir piespriežama valsts nodeva 28,46 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251., 254., 289.–291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Apmierināt daļēji /pers. A/ pieteikumu par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2014.gada 3.aprīļa lēmuma Nr.11-6/2554 atcelšanu daļā par /pers. A/ aprēķināto izdienas pensijas pārmaksas apmēru par 2011.gada janvāri un par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu par 2011.gada janvāri. Uzdot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pārrēķināt /pers. A/ aprēķināto izdienas pensijas pārmaksas apmēru par 2011.gada janvāri un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu par 2011.gada janvāri. Noraidīt /pers. A/ pieteikumu pārējā daļā. Piespriest no atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras – valsts nodevu 28,46 euro apmērā par labu /pers. A/. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) D.Grabovska