Court dismissed appeal against administrative fine for unkept property, ruling owner remains liable despite third-party waste. Owner failed to maintain property, leading to fines. Court upheld fine as proportional and reasonable. Owner argued waste was third-party, but court ruled owner liable for property maintenance. Court found no evidence of prior offenses to increase fine. Fine upheld as within legal limits. Owner's appeal rejected. Owner must maintain property regardless of source of waste. Owner cannot shift liability to others. Owner's duty to keep property is absolute. Owner's appeal failed. Owner's fine upheld.

NORAKSTS Lieta Nr.A420441911 1-0729-12/22

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā, 2012.gada 15.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Lauma Paegļkalna,

piedaloties sūdzības iesniedzējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” pārstāvei G.B. un iestādes Rīgas domes Administratīvās komisijas pārstāvim A.P.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” (reģ.Nr./reģistrācijas numurs/) sūdzības par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2010.gada 18.janvāra lēmumu Nr.D57 2-23,

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 18.janvārī Rīgas domes Administratīvā komisija (turpmāk arī – Administratīvā komisija), izskatot sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/”(turpmāk – sūdzības iesniedzēja) sūdzību, pieņēma lēmumu Nr.D57 2-23 (turpmāk – Lēmums), ar kuru nolēma saukt sūdzības iesniedzēju pie administratīvās atbildības, piemērojot naudas sodu Ls 50 apmērā.

1.lappuse no 5 [1.1] Lēmumā konstatēts, ka sūdzības iesniedzēja nav nodrošinājusi teritorijas /adrese/, sakopšanu. Īpašumā atrodas daļēji pamesti šķūnīši, kuros ir sakrājušies sadzīves un lielgabarīta atkritumi.

[1.2] Lēmumā secināts, ka sūdzības iesniedzēja ir pārkāpusi Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija saistošo noteikumu Nr.125 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.125) 4.1.apakšpunktu.

[1.3] Vērtējot soda samērīgumu, konstatēts atbildību mīkstinošs apstāklis – vainu atzīst un atbildību pastiprinošs apstāklis – gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta (Rīgas domes Administratīvās komisijas 2010.gada 9.novembra lēmums Nr.57 40-22). Atbildību pastiprinošajam apstāklim piešķirama lielāka nozīme, nekā konstatētajam atbildību mīkstinošajam apstāklim.

[3] 2011.gada 18.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemta sūdzības iesniedzējas sūdzība par Lēmumu. Sūdzība pamatota ar šādiem apsvērumiem.

[2.1] Šķūnīši, kuros ir samesti sadzīves atkritumi, atrodas nevis /adrese/ teritorijā, bet teritorijā /adrese 2/. Teritorija /adrese/, ir un bija sakopta.

[2.2] Attiecībā uz šķūnīšiem, tie pieder /adrese 2/, iedzīvotājiem, līdz ar to sūdzības iesniedzēja nevar par tiem atbildēt.

[3] Paskaidrojumos tiesai Administratīvā komisija sūdzību neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem, papildus norādot šādus apsvērumus.

[3.1] Sūdzības iesniedzēja vainu ir atzinusi un norādījusi, ka Lēmumā minētais administratīvais pārkāpums ir novērsts.

[3.2] Sūdzības iesniedzēja nav iesniegusi nekādus pierādījumus, kas apliecinātu sūdzībā minēto apgalvojumu par šķūnīši piederību, paužot vien uzskatu, ka nesakoptā teritorija ar šķūnīšiem atrodas uz cita zemes gabala.

[4] Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējas pārstāve lūdza atcelt piemēroto sodu, prasījumu pamatojot ar sūdzībā norādītajiem apsvērumiem.

[5] Tiesas sēdē iestādes pārstāvis sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos tiesai norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] No pārsūdzētā lēmuma konstatējams, ka pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības par Noteikumu Nr.125 4.1.apakšpunkta prasību neievērošanu.

2.lappuse no 5 Noteikumu Nr.125 4.1.apakšpunkts noteic (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpumu izdarīšanas laikā), ka komercsabiedrības atbilstoši noslēgtajam līgumam, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašnieki, valdītāji, pārvaldnieki-pilnvarnieki, lietotāji-nomnieki nodrošina nekustamā īpašuma teritorijā – teritorijas sakopšanu, zālienu nopļaušanu (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm), apstādījumu uzturēšanu, nepieļaujot būvgružu un atkritumu uzkrāšanos.

Tātad, lai atzītu, ka persona ir izdarījusi Noteikumu Nr.125 4.1.apakšpunktā paredzēto pārkāpumu, jākonstatē, ka: 1) persona ir namīpašuma, zemesgabala vai citu teritoriju īpašnieks, valdītājs, pārvaldnieks-pilnvarnieks vai lietotājs-nomnieks un 2) nav nodrošināta nekustamā īpašuma uzturēšana Noteikumos Nr.125 noteiktajā kārtībā.

[7] Pārbaudījusi pārsūdzētajā Lēmumā ietvertos argumentus, tiesa atzīst, ka iestāde ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, vispusīgi novērtējusi pierādījumus un izdarījusi pamatotus secinājumus, iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tādēļ tiesa saskaņā ar LAPK 289.13panta trešo daļu pievienojas iestādes Lēmuma motivācijai.

[8] Sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka tā nav atbildīga par sadzīves atkritumiem, kas atrodas pie šķūnīšiem, jo tie atrodas nevis /adrese/, piegulošajā teritorijā, bet gan /adrese 2/ piekrītošajā teritorijā.

Tiesa šādu sūdzības iesniedzējas apsvērumu noraida kā nepamatotu. Pirmkārt, no lietā esošajām fotogrāfijām un kadastra kartes ir nepārprotami konstatējams, ka daļa izdemolēto šķūnīšu un samesto atkritumu atrodas sūdzības iesniedzējai piederošajā īpašumā. Otrkārt, arī no administratīvā pārkāpuma protokola izriet, ka sūdzības iesniedzējas pārstāvis faktiski ir atzinis izdarīto pārkāpumu un apņēmies atkritumus novākt. Minētais apstāklis (vainas atzīšana) ir vērtēta, arī nosakot sodu.

Tādējādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka iestāde būtu nepareizi noteikusi pārkāpuma subjektu.

Tiesa vērš uzmanību, ka nekustamais īpašums kā jebkurš īpašums, kas lielā mērā ir augļus nesēja lieta, tā īpašniekam piešķir ne tikai tiesības, bet arī uzliek noteiktus pienākumus, kas īpašniekam kā rūpīgam un kārtīgam saimniekam jāpilda godprātīgi. Attiecīgi arī īpašuma apsaimniekošana kā jebkura cita saimnieciskā darbība rada izdevumus, tostarp ietver dažādus riskus. Tiesa neapšauba sūdzības iesniedzējas norādīto, ka tās īpašumā samestie atkritumi nav pašas pie atbildības sauktās personas tiešas rīcības sekas, bet gan ir dažādu minētajā rajonā dzīvojošu cilvēku bezatbildīga rīcība. Vienlaikus minētais apstāklis neatbrīvo sūdzības iesniedzēju no tai tiesību normās noteiktā pienākuma uzturēt savu īpašumu pienācīgā kārtībā.

[9] Tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzējai piemērots naudas sods 50 latu apmērā. Iestāde konstatējusi gan atbildību mīkstinošu apstākli (sūdzības iesniedzēja

3.lappuse no 5 atzinusi savu vainu pārkāpuma izdarīšanā), gan atbildību pastiprinošu apstākli – pārkāpums izdarīts atkārtoti.

Vienlaikus tiesa no lietas materiāliem nekonstatē faktu, ka sūdzības iesniedzēja gada ietvaros iepriekš būtu saukta pie atbildības par līdzīga pārkāpuma izdarīšanu. Iestāde šādu lēmumu tiesai nav iesniegusi, līdz ar to tiesai nav objektīva pamata minēto faktu pārbaudīt.

Noteikumu Nr.125 22.punkts par saistošo noteikumu prasību neievērošanu paredz personai izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu: fiziskajām personām – līdz Ls 250, juridiskajām personām – līdz Ls 1000.

Sūdzības iesniedzējai uzliktais naudas sods, ņemot vērā sankcijā paredzētā naudas soda amplitūdu, ir uzskatāms par samērīgu ar izdarīto pārkāpumu. Proti, fakts, ka tiesai nav objektīva pamata pārbaudīt iestādes konstatēto atbildību pastiprinošo apstākli, pats par sevi tiesas ieskatā nav pamats, lai grozītu sūdzības iesniedzējai piemērotā soda apmēru. Tiesas ieskatā ir jāņem vērā sekas, ko šāda sūdzības iesniedzējas rīcība (nenodrošinot teritorijas sakopšanu) varēja radīt. Tiesa norāda, ka šāda vide ir ne tikai neestētiska, tā rada draudus videi un cilvēku veselībai, jo šādā vidē nereti rodas dažādi kaitēkļi un grauzēji. Tāpat šādos apstākļos rodas paaugstinātas ugunsbīstamības draudi, jo sausās lapas, papes, kartona, koka atlūzas, ja tur atrodas nevēlamas un teritorijai nepiederošas personas (kas nereti šādās vietās mitinās), ir viegli uzliesmojošs degmateriāls.

[10] Ņemot vērā minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka Lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzības iesniedzējas sūdzībā ietvertais prasījums – noraidāms.

Rezolutīvā daļa

pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu un 289.18panta pirmo daļu, nosprieda

atstāt negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas lēmumu Nr.D57 2-23 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.CB006862), bet SIA „/Nosaukums/”, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

4.lappuse no 5 Tiesnese (paraksts) L.Paegļkalna

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese L.Paegļkalna Rīgā, 2012.gada 15.oktobrī

5.lappuse no 5