Court partially allows child support claim, awarding 130 euros monthly based on defendant's past payments and tax benefits.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's request for 200 euros in child support, instead awarding 130 euros monthly. The defendant argued that previous payments of 150 euros were reduced by tax deductions of approximately 70 euros, which he claimed he could not afford to lose. The court accepted this calculation, ruling that the net amount the defendant could reasonably pay after tax benefits was 130 euros, thus satisfying the child's needs while respecting the defendant's financial reality.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 179. pants; Civilprocesa likums 204.1 pants; The court determines child support amounts by considering the obligor's actual net income after tax deductions and benefits, rather than gross income, to ensure the payment is sustainable.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-3381-20/12
ECLI:LV:RPPT:2020:0918.C68338120.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020.gada 18.septembrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, tiesnese I.Augustāne, rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers.
B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2020.gada 29.jūnijā /pers. A/ (turpmāk arī– prasītāja), cēla Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/
(turpmāk arī– atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka pusēm /datums/piedzima kopīgs dēls /pers. C/. Pēc bērna piedzimšanas puses apmēram pusgadu nodzīvoja kopā.
Pēc kopdzīves pārtraukšanas prasītāja realizē dēla ikdienas aizgādību. Atbildētājs dēla dzīvē piedalās vidēji divas vai trīs reizes mēnesī, pavadot ar bērnu
dažas stundas katrā tikšanās reizē.
Prasītāja ir veikusi aprēķinu, kurā norādīts, ka vidēji ik mēnesi bērna uzturēšanai ir nepieciešami ne mazāk kā 400 euro. Prasītāja norāda, ka viņas
ienākumi ir ģimenes pabalsts un bezdarbnieka pabalsts. Viņai nepieder neviena kustama vai nekustama manta no kuras varētu gūt papildus ienākumus.
Prasītāja ir zināms, ka atbildētājs strādāja tiešsaistes azartspēļu jomā un viņa alga pārsniedza 1000 euro mēnesī, bet precīzas informācijas prasītājai nav.
2018.gada otrajā pusē atbildētājs maksāja uzturlīdzekļus 200 euro apmērā, kas liecina, ka viņš šādu summu ir spējīgs maksāt. 2019.gadā un 2020.gada
sākumā uzturlīdzekļi svārstījās no 130 euro līdz 180 euro, bet pārsvarā tie bija 150 euro.
Pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai dēla uzturam 200 euro apmērā ik mēnesi.
2020.gada 15.jūlijā tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, tajos norādīts, ka atbildētājs atzīst prasību daļā par uzturlīdzekļu samaksu 130 euro
mēnesī. Atbildētājs norāda, ka 2018.gadā maksāja uzturlīdzekļus 200 euro apmērā, dēls bija ierakstīts kā apgādājamais atbildētāja nodokļu grāmatiņā,
kā rezultātā atbildētājam bija iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus, kas sastādīja aptuveni 70 euro mēnesī. Pēc prasītājas lūguma 2018.gada
22.decembrī atbildētājs dēlu izrakstīja no savas nodokļu grāmatiņas, taču norādīja, ka tādā gadījumā varēs maksāt uzturlīdzekļus 150 euro mēnesī, kam
prasītāja piekrita. Kopš 2019.gada janvāra atbildētājs maksā uzturlīdzekļus 150 euro mēnesī, norāda, ka pusotru gadu prasītājai nekādu pretenziju
nebija.
2020.gada pavasarī atbildētāja ienākumi samazinājās gan COVID ierobežojumu dēļ, gan veselības dēļ. Nācās atteikties no naktsmaiņām. Kopš
2020.gada 1.jūnija atbildētājs ir darbnespējīgs elkoņa lūzuma dēļ, sekos operācija un četru mēnešu rehabilitācija. Papildus atbildētājs norāda, ka oktobrī
viņam un dzīvesbiedrei gaidāms ģimenes pieaugums, līdz ar to, viņam būs jāuztur divi bērni.
Saskaņā ar 2020.gada 25.septembrī tiesā saņemto /pers. A/ lūgumu par pilna sprieduma teksta sastādīšanu, un Civilprocesa likuma 250.25 panta
otro1 daļu, tiesa sastāda spriedumu atbilstoši 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un daļēji apmierināma.
Atbilstoši lietas materiālos esošajai dzimšanas apliecības kopijai, puses ir vecāki nepilngadīgajam /pers. C/, kurš dzimis /datums/(lietas 11.lapa).
Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus dēlam /pers. C/ 200 euro apmērā ik mēnesi. Prasītāja norāda, ka viņas ienākumi ir ģimenes
pabalsts un bezdarbnieka pabalsts. Viņai nepieder neviena kustama vai nekustama manta no kuras varētu gūt papildus ienākumus. Prasītāja ir zināms, ka
atbildētājs strādāja tiešsaistes azartspēļu jomā un viņa alga pārsniedza 1000 euro mēnesī, bet precīzas informācijas prasītājai nav. 2018.gada otrajā pusē
atbildētājs maksāja uzturlīdzekļus 200 euro apmērā, kas liecina, ka viņš šādu summu ir spējīgs maksāt.
Atbildētājs savos paskaidrojumos atzina prasību par uzturlīdzekļu samaksu 130 euro. Atbildētājs norāda, ka 2018.gadā maksāja uzturlīdzekļus
2 0 0 euro apmērā, dēls bija ierakstīts kā apgādājamais atbildētāja nodokļu grāmatiņā, kā rezultātā atbildētājam bija iespēja saņemt nodokļu
atvieglojumus, kas sastādīja aptuveni 70 euro mēnesī. Pēc prasītājas lūguma 2018.gada 22.decembrī atbildētājs dēlu izrakstīja no savas nodokļu
grāmatiņas, taču norādīja, ka tādā gadījumā varēs maksāt uzturlīdzekļus 150 euro mēnesī, kam prasītāja piekrita. Kopš 2019.gada janvāra atbildētājs
maksā uzturlīdzekļus 150 euro mēnesī, norāda, ka pusotru gadu prasītājai nekādu pretenziju nebija.
2020.gada pavasarī atbildētāja ienākumi samazinājās gan COVID ierobežojumu dēļ, gan veselības dēļ. Nācās atteikties no naktsmaiņām. Kopš
2020.gada 1.jūnija atbildētājs ir darbnespējīgs elkoņa lūzuma dēļ, sekos operācija un četru mēnešu rehabilitācija. Papildus atbildētājs norāda, ka oktobrī
viņam un dzīvesbiedrei gaidāms ģimenes pieaugums, līdz ar to, viņam būs jāuztur divi bērni.
Saskaņā ar Civillikuma 179.pantu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un
māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai
abiem vecākiem.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa noteic, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgo sociālo vidi, kas
nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu, minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi
no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punkts noteic, ka katra
vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu
vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz
18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumiem Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba
laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2018.gada 1.janvāra ir 430
euro mēnesī, tādejādi minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam līdz 7 gadu vecuma sastāda 107,50 euro ik mēnesi, bet virs 7 gadu vecuma 129,00 euro
ik mēnesi.
Prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus 200 euro apmērā, proti, virs valstī noteiktā minimālā apmēra.
Tā kā dēls dzīvo pie prasītājas, tad tiesa atzīst, ka viņa arī realizē bērna aprūpi un uzraudzību ikdienā, nodrošina visas viņa vajadzības, līdz ar ko ir
tiesīga saņemt no atbildētāja līdzekļus dēla uzturam.
Prasītāja ir norādījusi, ka dēla uzturam ir nepieciešami ne mazāk kā 400 euro ik mēnesi. Prasītājas ienākumi ir ģimenes pabalsts un bezdarbnieka
pabalsts. Viņai nepieder neviena kustama vai nekustama manta no kuras varētu gūt papildus ienākumus. Tāpat prasītāja norāda, ka dēls ikdienā nedzīvo
pie atbildētāja, līdz ar to viņam ir labākas iespējas meklēt un atrast labāk atmaksātu darbu nekā prasītājai. Prasītājas ieskatā ir taisnīgi noteikt, ka
atbildētājam jāsedz vismaz puse no bērna uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem, tas ir 200 euro mēnesī.
Tiesa uzskata, ka būtiski ir noskaidrot, vai atbildētāja gūtie ienākumi ir pietiekoši, lai nodrošinātu uzturlīdzekļu maksāšanu tādā apmērā, kā to lūdz
prasītāja. Vienlaicīgi jāapsver bērna uzturam nepieciešamie un reālie izdevumi.
Civilprocesa likuma 96.panta pirmā daļa noteic, ja tiesa atzīst kādu faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda. Pie šādiem faktiem pieder vēstures
notikumi, dabas notikumi, kā arī vispārzināmas uz pieredzi pamatotas patiesības. Jautājumu par to, vai fakts uzskatāms par vispārzināmu, izšķir tiesa. Kā
Senāts norādījis 2011.gada 18.maija spriedumā lietā SKC-863, “tiesa var atbrīvot lietas dalībniekus no pierādījumu iesniegšanas, ja tiesa atzīst par
vispārzināmu, ka bērnam uzturēšanas izdevumos iekļaujami izdevumi par ēdienu, apģērbu, mājokli, higiēnas piederumiem u.t.t.. Tā kā šīm empīriskām
patiesībām (uz pieredzi pamatotām patiesībām) nav faktisku apstākļu nozīmes, bet tās ir tikai secinājumi un loģiski slēdzieni no zināmiem faktiem, tad tās
pusēm nav jāpierāda, bet pati tiesa izlieto empīriskās patiesības kā loģiska slēdziena locekļus” (sk. Bukovskis V. Civilprocesa mācības grāmata. Rīga:
Autora izdevums, 1933., 333.–336.lpp.).
Tiesa neapšauba nepieciešamību uzturēt bērnu prasītājas norādītajā apjomā, taču, kā iepriekš minēts, pieprasāmo uzturlīdzekļu apjoms samērojams
ar atbildētāja iespējām to sniegt.
Lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka pusēm nepieder tāda kustama vai nekustama manta, no kuras būtu gūstami jebkādi ienākumi. Tiesa ņem
vērā, ka pati prasītāja ir izvēlējusies ienākumus algotā darbā negūt.
Tāpat tiesa atzīst, par vērā ņemamu atbildētāja norādīto un prasītājas neapstrīdēto apstākli par savu šī brīža finansiālo stāvokli, proti, ka atbildētājs
atrodas ilgstošā darbnespējā, paredzēta operācija un četru mēnešu rehabilitācija.
Izvērtējot lietas izskatīšanas gaitā konstatētos apstākļus attiecībā uz pušu mantisko stāvokli, bērna uzturēšanai nepieciešamos izdevumus, tiesa
atzīst, ka no atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi 130 euro apmērā mēnesī dēla /pers. C/ uzturam.
Prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.
Uzturlīdzekļu piedziņas prasījuma summa saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu ir maksājumu kopsumma par vienu gadu.
Maksājumu kopsumma par vienu gadu, kā noteikts spriedumā, ir 1560 euro (130 euro reiz 12 mēneši). Valsts nodeva saskaņā ar Civilprocesa likuma
34.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu ir 234 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta piekto daļu tiesas izdevumi valsts ienākumos attiecībā uz uzturlīdzekļu piedziņas prasījumu piedzenami
tikai no atbildētāja, jo prasītāja no to samaksas atbrīvota.
Līdz ar to, no /pers. B/ par labu valstij piedzenama valsts nodeva 234 euro apmērā, tās samaksa veicama Valsts kasei, Reģistrācijas
nr.90000050138, Konta Nr.LV55TREL1060190911200, Saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22.
Tā kā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa par prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanu atbildētājam un tiesas paziņojumu nosūtīšanu
pusēm sastāda 2,89 euro, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij ir piedzenami no atbildētāja /pers. B/, samaksu veicot
Tiesu administrācijai - Konta Nr. LV51TREL2190458019000; NMR 90001672316 Saņēmēja banka: Valsts kase Kods TRELLV22. Iemaksas
mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, Lieta Nr.C68338120.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu, pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā
daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam.
Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz
ar to atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu samaksu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-194., 196., 204., 204 . un 250.25 pantu, tiesa
nosprieda
daļēji apmierināt prasību.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus dēla /pers. C/, personas kods
/personas kods/, uzturam 130 euro (viens simts trīsdesmit euro) apmērā katru mēnesi, bet ne mazāk kā noteikts Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra
noteikumos Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.
Noteikt, ka uzturlīdzekļu summa maksājama prasītājas norēķinu kontā AS “Swedbank”, konta numurs /konta numurs/.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 234 euro (divi simti trīsdesmit četri euro), samaksu veicot
Valsts kasei, Reģistrācijas nr.90000050138, Konta Nr.LV55TREL1060190911200, Saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,89 euro (divi euro, 89 centi), samaksu
veicot Tiesu administrācijai - Konta Nr. LV51TREL2190458019000; NMR 90001672316 Saņēmēja banka: Valsts kase Kods TRELLV22,
iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, civillieta Nr.C68338120.
Dokumenti, kas apliecina valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu iesniedzami tiesas kancelejā.
Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Noteikt sprieduma izpildes labprātīgu termiņu daļā par tiesāšanās izdevumu samaksu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma
440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Pilns spriedums sastādīts 2020.gada 20.oktobrī.
Tiesnese (personiskais paraksts) I.Augustāne