Court dismissed appeal against property tax penalty, ruling municipality correctly used cadastral value.

Lietas Nr. A420344214

Lietas arhīva Nr. A42-00779-15/36

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

JELGAVAS TIESU NAMS

S P R I E D U M

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Jelgavā 2015.gada 10.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Ozola,

piedaloties pieteicēja /pers. D/ pārstāvei zvērinātai advokātei Intai Sikorai un atbildētājas Jelgavas novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Jelgavas

novada domes pārstāvim /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. D/ pieteikuma par Jelgavas

novada domes priekšsēdētāja 2014.gada 7.jūlija lēmuma Nr.JNP/8-5/14/2 atcelšanu daļā, ar kuru aprēķināta nekustamā īpašuma nodokļa nokavējuma

nauda 1251,95 euro apmērā.

Aprakstošā daļā

[1] Ar Jelgavas novada pašvaldības 2014.gada 6.marta maksāšanas paziņojumu Nr.14?22567 par nekustamā īpašuma nodokli 2014.gadam

(turpmāk – Paziņojums) pieteicējam kā nekustamā īpašuma /adrese/ (turpmāk – īpašums „/adrese/”) īpašniekam aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis

(turpmāk – NĪN) par dzīvojamo māju 6,26 euro, bet par zemi 650,55 euro (par 2014.gadu), kā arī veikts NĪN pārrēķins par iepriekšējiem taksācijas

periodiem (2011. un 2012.gadu), samazinot aprēķinātā NĪN apmēru par 362,87 euro. Vienlaikus Paziņojumā noteikti maksājumu termiņi un norādīta

parāda summa kopā 2755,40 euro un nokavējuma naudas aprēķins uz 06.03.2014. kopā 1251,95 euro apmērā.

Pieteicējs apstrīdēja Paziņojumu, norādot, ka tas neatbilst Jelgavas novada domes 2013.gada 27.novembra lēmumam „Par lietošanas mērķa

noteikšanu zemes vienībai /adrese/” (protokols Nr.19 12.§) (turpmāk – 2013.gada 27.novembra lēmums) un uzskata, ka Paziņojumā bija jānorāda NĪN

maksājums par 2014.gadu un jāpārrēķina maksājums par iepriekšējo periodu, bet jādzēš nokavējuma nauda.

Ar Kalnciema pagasta pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) 2014.gada 29.aprīļa lēmumu Nr.JNP/8-4/14/43 noraidīts pieteicēja iesniegums par

Paziņojuma atcelšanu, konstatējot, ka Paziņojumā zemes vienībai ir samazināts aprēķinātais NĪN apmērs par 255,03 latiem (342,03 euro [jābūt 362,87

euro]) un koriģēts nokavējuma naudas apmērs.

Pieteicējs Pārvaldes 2014.gada 29.aprīļa lēmumu apstrīdēja Jelgavas novada domes priekšsēdētājam, atkārtoti norādot, ka, sagatavojot

Paziņojumu, nodokļu administrācijai bija jādzēš aprēķinātā nokavējuma nauda.

[2] Ar Jelgavas novada domes priekšsēdētāja (turpmāk – iestāde) 2014.gada 7.jūlija lēmumu Nr.JNP/8-5/14/2 (turpmāk – Lēmums) noraidīts

pieteicēja lūgums par Paziņojuma atcelšanu.

Lēmumā konstatēts turpmāk norādītais.

[2.1] Līdz 2013.gada 27.novembrim, kad Jelgavas novada dome par prettiesisku atzina Valsts zemes dienesta un pašvaldības rīcību, pirmreizēji

objektam nosakot lietošanas mērķi, pieteicējam izsniegtie NĪN maksāšanas paziņojumi bija spēkā un to apstrīdēšana saskaņā ar likuma ,,Par nekustamā

īpašuma nodokli” 6.panta 12.daļu neapturēja to darbību. Saskaņā ar likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli” 9.panta pirmo daļu tie bija jāizpilda, tas ir,

noteiktos termiņos bija jāsamaksā nodoklis. Pieteicējs nodokli nemaksāja, par ko viņam saskaņā ar likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro

daļu tika aprēķināta nokavējuma nauda.

[2.2] Pieteicējs vairākkārt ir pārsūdzējis administratīvajā tiesā NĪN maksāšanas paziņojumus, norādot, ka pašvaldība ir nepareizi aprēķinājusi

parādu un nokavējuma naudu par laika posmu no 2003.gada 21.novembra līdz 2006.gada 21.novembrim, kas sākotnēji bija noteikts ar

administratīvajiem aktiem – NĪN maksāšanas paziņojumiem 2008.gadam un 2009.gadam (Nr.1342, Nr.1343, Nr.134, Nr.135). Tiesa pieteikumus ir

noraidījusi. Lietā ir pastāvējis strīds par NĪN maksāšanas pienākuma rašanās termiņu un no tā izrietošo nokavējumu.

[2.3] Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums, kas nonāk valsts budžetā vai pašvaldības budžetā un ir to ieņēmumu galvenā sastāvdaļa.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta otrajā daļā ir noteikts, ka nodokļa maksātāja pienākums ir noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt

nodokļus un nodevas. Ņemot vērā nodokļu būtisko un termiņā neatliekamo nozīmi valsts darbībai, likumdevējs likumā ir noteicis īpašu to iekasēšanas un

piedziņas kārtību. Minētā likuma 18.panta pirmās daļas 4.punktu par nodokļu likumu pārkāpumiem nodokļu administrācijai ir pienākums piemērot likumā

noteiktās sankcijas, saskaņā ar šā panta pirmās daļas 11.punktu, 26.panta pirmo daļu un likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 9.panta otro daļu

nodokļu administrācijai ir pienākums piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos

maksājumus. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta 1.2daļā noteikts, ka NĪN maksāšanas paziņojumu apstrīdēšana neaptur to darbību.

Tādējādi konstatējams, ka pieteicējs, nemaksājot NĪN likumā un NĪN maksāšanas paziņojumos noteiktajā kārtībā, nav pildījis nodokļa maksātāja

pienākumu un ir rīkojies prettiesiski.

[2.4] No lietas materiāliem konstatējams, ka arī gadījumā, ja Valsts zemes dienests un pašvaldība pirmreizēji lietošanas mērķi objektam būtu

noteikusi tiesiski, nodokļa kopējais apmērs būtiski neatšķirtos. Pārrēķina rezultātā zemes vienībai /adrese/ ir samazināts aprēķinātā NĪN apmērs par

255,03 latiem (342,03 euro [jābūt 362,87 euro]) un koriģēts nokavējuma naudas apmērs. Pieteicējs nav maksājis arī nodokli tiesiski aprēķinātajā

apmērā, kas nekādi neizslēdz pienākumu maksāt nokavējuma naudu. Paziņojums nav prettiesiskas rīcības – pirmreizēji zemes lietošanas mērķa

noteikšanas sekas, jo tas izdots, veicot pārrēķinu, piemērojot tiesiski – saskaņā ar 2013.gada 27.novembra lēmumu noteiktu zemes lietošanas mērķi.

[3] Pieteicējs Lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot tā atcelšanu daļā, ar kuru aprēķināta NĪN nokavējuma nauda 1251,95

euro apmērā. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[3.1] Pieteicējs uzskata, ka Paziņojums neatbilst 2013.gada 27.novembra lēmumam, kas ir pieteicējam labvēlīgs administratīvs akts, kurā

Jelgavas novada dome ir norādījusi, ka Valsts zemes dienesta un pašvaldības rīcība, pirmreizēji objektam nosakot lietošanas mērķi, bija prettiesiska.

Tādējādi pieteicējs norāda, ka, izpildot šo lēmumu, Valsts zemes dienestam bija jāpārrēķina zemes vienības vēsturiskās kadastrālās vērtības laika

posmam no 2001.gada līdz 2012.gadam pēc tā pareizā lietošanas mērķa, un Pārvaldei jāveic NĪN pārrēķins, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta

izsniegto informāciju par zemes vienības vēsturiskajām kadastrālajām vērtībām.

Tomēr pieteicējs uzskata, ka iestāde, lai arī formāli atsaukusies uz 2013.gada 27.novembra lēmumu, nav ievērojusi šo lēmumu. Proti,

pieteicējprāt, saņemot pārrēķinātās vēsturiskās kadastrālās vērtības, nodokļu administrācijas uzdevums bija sagatavot jaunu maksāšanas paziņojumu

2014.gadam, kur tiktu norādīts ne tikai NĪN maksājums kārtējam gadam, bet arī pārrēķināts parāda maksājums par iepriekšējo periodu un dzēsta

nokavējuma nauda.

[3.2] Pieteicējs uzskata, ka tā iemesla dēļ, ka Valsts zemes dienesta un pašvaldības rīcība, pirmreizēji objektam nosakot lietošanas mērķi, ir atzīta

par prettiesisku, nekādu nokavējuma naudu attiecībā uz iepriekšējo gadu NĪN pārrēķinu Paziņojuma sastādītājs nebija tiesīgs piemērot un aprēķināt.

Pieteicējs, atsaucoties uz Civillikuma 1651. un 1656.pantu, norāda, ka par prettiesisku novilcinājumu no zemes īpašnieka – nodokļu maksātāja puses

nevar uzskatīt pašvaldības prasību samaksāt apzināti nepareizi (prettiesiski) aprēķinātus nodokļus, kā arī parādnieks nav nokavējis, ja nokavējums

iemesls ir viņa pamatotas šaubas par to saistību, kuras izpildīšanu no viņa prasa, vai par tās apmēru. Pieteicējs norāda, ka viņam jau no pirmā

maksāšanas paziņojuma saņemšanas brīža 2006.gadā pastāvējušas pamatotas šaubas par NĪN maksāšanas paziņojumu korektumu un pareizību.

[3.3] Pieteicējs nepiekrīt Lēmumā norādītajam, ka Valsts zemes dienesta un pašvaldības rīcības, pirmreizēji objektam nosakot lietošanas mērķi,

atzīšana par prettiesisku atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 6.panta 1.2 daļai neaptur administratīvā akta (maksāšanas paziņojums)

darbību. Pieteicējs uzskata, ka minētā tiesību norma atrunā tiesiska administratīvā akta izpildi, nevis prettiesiska administratīvā akta izpildi, un tā kā iestāžu

rīcība ir atzīta par prettiesisku, tad nekāda nokavējuma nauda NĪN strīdā nav piemērojama. Pieteicējam bija jāizsniedz Paziņojums ar pareizi aprēķinātu

NĪN maksājumu 2014.gadam un precizētu NĪN parādu.

[4] Jelgavas novada dome rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā ietverto

pamatojumu. Papildus paskaidrots turpmāk norādītais.

[4.1] Pieteicējs vairākkārt ir pārsūdzējis tiesā NĪN maksāšanas paziņojumus (lieta Nr.A42510507, Nr.A420539110 un Nr.A420497612),

norādot, ka pašvaldība ir nepareizi aprēķinājusi parādu un nokavējuma naudu. Tiesa pieteicēja pieteikumus ir noraidījusi. Izvērtējot tiesas nolēmumus,

konstatējams, ka pieteicēja pieteikumu pamats nav bijis prettiesiska Valsts zemes dienesta vai pašvaldības rīcība, pirmreizēji objektam nosakot lietošanas

mērķi; strīds nav bijis arī par pamatparāda summu, no kuras savukārt aprēķināta nokavējuma nauda. Šajās lietās pastāvēja strīds par nodokļa

maksāšanas pienākuma rašanās termiņu un no tā izrietošu nokavējumu.

Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 4.augusta spriedumā lietā Nr.A42510507 konstatēts, ka pieteicējam uz konkrēto zemes īpašumu

īpašuma tiesības tika atzītas jau 1997.gada 31.janvārī, bet pienākums maksāt NĪN radās no 2001.gada 1.februāra.

[4.2] Savukārt iebildumus par piemērotā lietošanas mērķa neatbilstību pieteicējs iestādei darīja zināmus tikai 2012.gada 4.oktobrī.

Līdz 2013.gada 27.novembra lēmuma pieņemšanai par zemes lietošanas mērķa noteikšanu izsniegtie maksāšanas paziņojumi par laika periodu no

2003.gada bija tiesiski un pieteicējam obligāti izpildāmi. Pieteicējs, nemaksājot NĪN likumā un maksāšanas paziņojumos noteiktajā kārtībā, nav pildījis

nodokļa maksātāja pienākumu un rīkojies prettiesiski.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve prasījumu uzturēja un paskaidroja, ka strīdus priekšmets ir nepareizi aprēķinātā nodokļu kopsumma, jo

nepamatoti aprēķinātā kavējuma nauda vispirms tiek atskaitīta no visa kopuma, kas tiek samaksāta. Pieteicējs piekrīt aprēķinātajai un nesamaksātajai

nodokļa summai par iepriekšējo gadu periodiem, šajā daļā summa ir korekta, bet nepiekrīt aprēķinātājai nokavējuma naudai.

Jelgavas novada domes pārstāvis prasījumu neatzina un paskaidroja, ka iestāde veica pārrēķinu par iepriekšējiem gadiem un starpība sastāda

255,03 lati, kas Paziņojumā uzrādās ar mīnus zīmi. Savukārt pieteicējs vispār nepiekrīt noteiktajai nokavējuma naudai, kas ir aprēķināta proporcionāli

jaunajiem lietošanas mērķiem un likmēm.

Motīvu daļa

[6] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīds par to, ka ar Lēmumu (kā Paziņojuma galīgais noformējums) ir veikts gan NĪN pamatparāda, gan

nokavējuma naudas pārrēķins, kā arī pareizi aprēķināts NĪN par 2014.gadu. Tomēr, pieteicēja ieskatā, iestādei, pieņemot Lēmumu, bija pilnībā jādzēš

iepriekš aprēķinātā nokavējuma nauda tā iemesla dēļ, ka pati iestāde Valsts zemes dienesta un pašvaldības rīcību, pirmreizēji objektam nosakot kļūdainu

lietošanas mērķi, ir atzinusi par prettiesisku.

Tiesa konstatē, ka, kaut arī Paziņojumā (attiecīgi arī Lēmumā) nav uzrādīts detalizēts pieteicēja iepriekšējo gadu NĪN parāda un nokavējuma

naudas aprēķins, no pieteikuma, Lēmuma un lietas dalībnieku tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka iestāde, veicot NĪN pārrēķinu par

iepriekšējiem taksācijas periodiem, ir samazinājusi aprēķinātā NĪN parāda apmēru par 255,03 latiem (362,87 euro) un attiecīgi koriģējusi nokavējuma

naudas apmēru. Tāpat no pieteicēja pārstāves teiktā viennozīmīgi secināms, ka pieteicējs vispār nav maksājis NĪN, kāds tas bijis noteikts ar attiecīgo

taksācijas gadu maksāšanas paziņojumiem.

[7] Nodokļa maksāšanas pienākums ir personas publiski tiesiskais pienākums un šo pienākumu nosaka likuma „Par nodokļiem un nodevām”

15. panta pirmās daļas 2. punkts.

NĪN maksāšana un iekasēšana pašvaldības budžetā notiek likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk arī – Likums) noteiktajā kārtībā.

Likuma 3.panta trešajā daļā noteikts, ka NĪN aprēķina no nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības pēc stāvokļa uz taksācijas

gada 1.janvāri; šā panta otrajā daļā noteikts, ka NĪN taksācijas periods ir kalendārais gads. Likuma 6.panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldība NĪN

apmēru kārtējam taksācijas gadam paziņo nodokļa maksātājam līdz tā paša gada 15.februārim, nosūtot maksāšanas paziņojumu.

No minētajām tiesību normām izriet, ka NĪN administrēšanu veic pašvaldības, izdodot obligāto administratīvo aktu – aprēķinu par maksājamo

No minētajām tiesību normām izriet, ka NĪN administrēšanu veic pašvaldības, izdodot obligāto administratīvo aktu – aprēķinu par maksājamo

NĪN par nekustamo īpašumu par katru taksācijas periodu (kalendāro gadu) no pēdējās nekustamajam īpašumam noteiktās kadastrālās vērtības, šādu

administratīvo aktu paziņojot adresātam (nodokļa maksātājam) līdz kārtējā gada 15.februārim.

Kā izriet no Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 4.augusta sprieduma lietā Nr.A42510507 ( stājies spēkā 26.08.2008.) pieteicējam

atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normām pienākums maksāt NĪN par īpašumu „/adrese/” radās no 2001.gada 1.februāra, bet atbilstoši

likuma „Par nodokļiem un nodevām” normām veikt NĪN samaksu nodokļu administrācija bija tiesīga pieprasīt (izdot maksāšanas paziņojumu) par

periodu no 2003.gada 21.novembra.

Tātad NĪN samaksas pienākums par īpašumu „/adrese/” pieteicējam ir iestājies, pamatojoties uz iepriekš norādītajām publisko tiesību normām,

un, kā jau norādīja tiesa 2008.gada 4.augusta spriedumā, konkrētajā gadījumā nav piemērojamas privāto tiesību – Civillikuma – normas, kad strīdus

jautājums ietver nodokļa samaksas pienākumu. Arī šajā gadījumā pieteikumā ietvertās atsauces uz Civillikuma normām nav attiecināmas un piemērojamas

uz izskatāmo jautājumu par nodokļa maksāšanas pienākumu un nokavējuma naudas aprēķinu. Tas, ka pieteicējs savlaicīgi nepildīja tam ar publisko

tiesību normām (Likuma) uzlikto pienākumu, nevar kalpot par attaisnojumu pieteicēja atbrīvošanai ne tikai no pienākuma maksāt nodokli, bet arī nodokļu

administrācijai neveikt tai publiskajās tiesību normās noteikto – aprēķināt nokavējuma naudu.

[8] Attiecībā uz nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanu tiesa norāda turpmāk minēto.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 66.panta trešo daļu kadastrālo vērtēšanu veic Valsts zemes dienests Ministru kabineta

noteiktajā kārtībā. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 71.panta 4.punkts noteic, ka, aprēķinot kadastrālo vērtību, cita starpā tiek ņemti vērā

kadastra informācijas sistēmā reģistrētie dati par nekustamā īpašuma lietošanas mērķi.

Kā var secināt no lietas materiāliem, tad Valsts zemes dienests pēc 2013.gada 27.novembra lēmuma pieņemšanas, ņemot vērā, ka mainījās

pieteicēja īpašuma (zemes) lietošanas mērķis, pieteicēja īpašumam aktualizēja īpašuma kadastra datus un noteica atbilstošu kadastrālo vērtību. Minētais

apstiprinās ar pieteikumā norādīto un pieteicēja pārstāves tiesas sēdē teikto, ka Valsts zemes dienests ir veicis pieteicēja īpašuma kadastrālās vērtības

aprēķināšanu pēc pareizi noteiktajiem lietošanas mērķiem.

Tātad, ņemot vērā iepriekš norādīto [7] par NĪN apmēra noteikšanu, secināms, ka tieši Valsts zemes dienesta rīcība bija par pamatu

pārsūdzētajā Lēmumā veiktajam NĪN parāda un nokavējuma naudas pārrēķinam.

[9] Lietā nav strīda par to, ka izskatāmajā gadījumā pirms 2014.gada kadastrālā vērtība pieteicēja nekustamajam īpašumam (zemes vienībai) bija

aprēķināta kļūdaini. Savukārt NĪN, kas tika aprēķināts no zemes vienības kadastrālās vērtības, daļā bija nepareizs. Tomēr, kā izriet no pieteicēja (viņas

pārstāves) teiktā, pieteicējs vispār nav veicis NĪN nomaksu pilnā apmērā, kā rezultātā radies nodokļa parāds. Minētais izriet no tā, ko pieteicēja pārstāve

paskaidroja tiesas sēdē, norādot, ka, pastāvot blakus strīdiem, pieteicējs principiāli nav maksājis aprēķinātos nodokļa maksājumus.

Tātad laikā, kad Valsts zemes dienesta kadastra informācijas sistēmā ietvertā informācija saturēja attiecīgas ziņas par pieteicēja īpašumam

noteikto lietošanas mērķi, kas bija par pamatu kadastrālās vērtības noteikšanai, tas bija par pamatu NĪN noteikšanai par attiecīgo taksācijas gadu.

Tādējādi secināms, ka iestāde (pašvaldība), maksāšanas paziņojumos nosakot pieteicējam NĪN par attiecīgajiem taksācijas periodiem, ir rīkojusies,

ievērojot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas noteikumus.

Tiesa norāda, ka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normas pašvaldībai nepiešķir rīcības brīvību – izdot vai neizdot administratīvo aktu un

noteikt tā saturu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmo daļu pašvaldībai bija jāizdod obligātais administratīvais akts ar konkrētu

saturu. Proti, pašvaldībai administratīvais akts, ar kuru tiek aprēķināts NĪN, ir jāizdod katru kalendāro gadu, to paziņojot adresātam (nekustamā īpašuma

īpašniekam) līdz kārtējā gada 15.februārim. Savukārt šāda administratīvā akta saturs ir nosakāms likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta

pirmās daļas noteiktajā kārtībā procentuāli no īpašuma kadastrālās vērtības.

Savukārt NĪN pārrēķinu pašvaldība ir tiesīga veikt tikai tiesisko vai faktisko apstākļu izmaiņu gadījumā.

Izskatāmajā lietā šis apstāklis ir brīdis, kad tika mainīta pieteicēja nekustamā īpašuma (zemes vienības) kadastrālā vērtība par iepriekšējiem

taksācijas gadiem, un kad pašvaldībai bija tiesisks pamats veikt pieteicējam aprēķinātā NĪN par iepriekšējiem gadiem pārrēķinu.

[10] Pieteicēja ieskatā, ar 2013.gada 27.novembra lēmumu atzītais Valsts zemes dienesta un pašvaldības rīcības, pirmreizēji objektam nosakot

lietošanas mērķi, prettiesiskums viņam nevar radīt nelabvēlīgas sekas NĪN nokavējuma naudas aprēķina veidā.

Tiesa nevar piekrist šādam pieteicēja (viņa pārstāves) viedoklim un norāda, ka pašvaldības kā NĪN administrācijas rīcība, sagatavojot un nosūtot

pieteicējam maksāšanas paziņojumus ar tā brīža aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (kā aprēķināšanā tiek ņemts vērā zemes lietošanas

mērķis), nav atzīstama par prettiesisku un nav novedusi pie prettiesiska rezultāta. Proti, maksāšanas paziņojumi, uzliekot par pienākumu pieteicējam

nomaksāt NĪN par attiecīgajiem taksācijas gadiem, pieteicēja norādītā iemesla dēļ nav atzīstami par prettiesiskiem.

Likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” ir noteiktas konkrētas likmes, saskaņā ar kurām nodoklis tiek aprēķināts, savukārt 9.panta pirmajā

daļā tiešā tekstā ir noteikts nekustamā īpašuma īpašnieka pienākums nodokli nomaksāt laikus un pilnā apmērā. Tādējādi, pieteicēja pienākums bija pilnā

apmērā un noteiktajā termiņā maksāt aprēķināto NĪN.

Nodokļu nomaksa ir visas sabiedrības leģitīma interese, proti, tie ir finanšu līdzekļi, kuri paredzēti izlietošanai tieši sabiedrības kopīgajām

vajadzībām. NĪN gadījumā tā ir attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvojošā sabiedrība, kura ir ieinteresēta, lai nodoklis tiktu iekasēts tādā apjomā, kā tas

paredzēts likumā. Ja pašvaldības kļūdas pēc personai ir aprēķināts lielāks nodoklis, nekā tai atbilstoši likumam būtu jāmaksā, personas kā nodokļa

maksātāja tiesības pieprasīt un saņemt nepareizi piedzīto maksājumu summas ir noteiktas likumā „Par nodokļiem un nodevām”.

Ievērojot minēto, secināms, ka, pat ja pieteicēja īpašumam iepriekš bija noteikts neatbilstošs zemes lietošanas mērķis un pašvaldība bija

aprēķinājusi lielākus nodokļus, pieteicējam bija tiesības lūgt pārskatīt pieņemtos lēmumus un lūgt noteikt pareizu zemes lietošanas mērķi un turpmāk

iekasēt likumam atbilstošus nodokļa maksājumus.

[11] Tiesa konstatē, ka pieteicējs šajā gadījumā saskatījis tikai pašvaldības rīcību, kļūdaini zemes vienības daļai nosakot lietošanas mērķi, bet nav

pamanījis savu pienākumu – pats pretēji tiesību normās noteiktajam nav ievērojis tiesību normās noteikto nodokļa maksātāja pienākumu.

Šādā gadījumā tiesa nesaskata, ka iestāde būtu rīkojusies pretēji vispārējiem tiesību principiem. Tiesa var piekrist pieteicējam, ka maksāšanas

paziņojumā veiktā nodokļa aprēķinu ietekmē zemes vienībai noteiktais lietošanas mērķis un tā kļūdaina noteikšana ir uzskatāma par prettiesisku faktisko

rīcību. To atzīst arī iestāde. Tomēr minētais nevar būt par pamatu tam, lai pieteicējs tiktu atbrīvots no nodokļu samaksas un no nokavējuma naudas

aprēķina nodokļa nenomaksāšanas noteiktajā laikā gadījumā.

Tiesa secina, ka pieteicējam, neskatoties uz turpmākiem notikumiem saistībā ar zemes vienības lietošanas mērķa noteikšanu, bija pienākums veikt

NĪN samaksu maksāšanas paziņojumos noteiktajā apmērā un termiņā. Kā jau tiesa norādīja, pieteicēja publiskais pienākums maksāt NĪN noteikts

Likumā un to nevar ietekmēt pieteicēja civiltiesiska rakstura attiecības vai Civillikuma normas.

Savukārt, ja pieteicējs nepiekrita aprēķinātājam nodokļa apmēram un vēlējās, lai attiecībā uz viņu izdotais administratīvais akts netiek izpildīts, tad

šāda jautājuma izskatīšana bija atkarīga tikai no pieteicēja iniciatīvas, lūdzot tiesu apturēt administratīvā akta darbību, kā tas noteikts Administratīvā

procesa likuma 185.pantā. Pretējā gadījumā, kā to noteicis likumdevējs, pieļaujams, ka nodokļi tiek iekasēti arī tad, ja lēmums par to aprēķināšanu ir

pārsūdzēts (Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 1.punkts).

[12] Tiesa pilnībā nepiekrīt pieteikumā ietvertajiem argumentiem saistībā ar 2013.gada 27.novembra lēmuma ietekmi uz Lēmumā aprēķināto

nokavējuma naudu un ka tā būtu dzēšama. Proti, acīmredzot pieteicējs (vai viņa pārstāve) neizprot, ka nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības

noteikšana, kurā nenoliedzami nozīme ir arī nekustamā īpašuma lietošanas mērķim, un NĪN aprēķināšana ir divi atšķirīgi procesi.

Kaut arī kadastrālā vērtība neapšaubāmi ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekme NĪN apmēru, tas tomēr nenozīmē, ka kadastrālā

vērtēšana un NĪN aprēķināšana ir viens un tas pats process. Tiesa norāda, ja likumdevējs būtu vēlējies noteikt, ka kadastrālā vērtēšana un NĪN

aprēķināšana ir vienots process, likumdevējs gan kadastrālās vērtības aprēķināšanu, gan NĪN aprēķināšanu būtu uzticējis vienai iestādei. Tomēr

likumdevējs ir uzskatījis, ka kadastrālās vērtības noteikšana ir uzticama valsts pārvaldes iestādei – Valsts zemes dienestam, savukārt NĪN administrēšana

– pašvaldībām.

Papildus tiesa norāda, ka jautājumu par zemes vienības NĪN apmēra samazināšanu pieteicējam bija iespējams risināt, vispirms ierosinot zemes

lietošanas veida kategorijas maiņu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajā kārtībā, aktualizējot datus Valsts zemes dienesta kadastra

informācijas sistēmā. Šajā sakarā tiesa norāda, ka konkrētā lieta ir ierosināta par NĪN un ar to saistīto maksājumu (nokavējuma naudas) aprēķināšanas

pareizību. Savukārt pieteicēja pieteikumā ietvertie argumenti lielā mērā ir attiecināmi uz iepriekš kļūdaini noteikto īpašuma lietošanas mērķi un iestāžu

rīcības tiesiskumu, kurus tiesai nav pamata vērtēt, jo tas ir cits administratīvais process.

No minētā izriet, ka NĪN aprēķina pašvaldība, bet nodokļa aprēķina pamatā ir nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, ko savukārt nosaka

Valsts zemes dienests, kuram ir likumā noteikts pienākums ziņas par nekustamā īpašuma kadastra datiem nodot pašvaldībai. Tādējādi vienīgā

kompetentā iestāde, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanu, ir Valsts zemes dienests.

Savukārt no pieteikuma, kā jau tiesa konstatēja, izriet, ka pieteicējs faktiski nepiekrita zemes kadastrālajai vērtībai, ko pašvaldība izmantoja

nodokļa aprēķinam.

[13] Izvērtējot konstatētos apstākļus kopsakarā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta trešajā daļā un 4.pantā noteikto, atzīstams,

ka pašvaldība pamatoti ņēma vērā Valsts zemes dienesta noteikto kadastrālo vērtību uz attiecīgā taksācijas gada 1.janvāri. Pašvaldības kompetencē

neietilpst zemes kadastrālās vērtības aprēķināšana, noteikšana un pārbaude, līdz ar to tās rīcība, nodokļa aprēķināšanai izmantojot pieteicēja īpašumam

noteikto kadastrālo vērtību, nevar tikt atzīta par prettiesisku. Savukārt no minētā secināms, ka pašvaldībai, ievērojot likumā „Par nekustamā īpašuma

nodokli” noteikto pašvaldības kompetenci un nodokļa maksātāja atbildību par nodokļu pārkāpumiem bija pienākums saskaņā ar likuma „Par nodokļiem

un nodevām” 29.pantā noteikto aprēķināt nokavējuma naudu par NĪN samaksas termiņa nokavējumu.

[14] Ņemot vērā iepriekš norādīto tiesisko regulējumu, nav pamatots pieteicēja pārstāves tiesas sēdē norādītais, ka pašvaldībai bija pienākums

labot kļūdaini noteikto lietošanas mērķi un izdot pareizu maksāšanas paziņojumu. Tiesa norāda, ka pašvaldībai nebija pienākums vērsties Valsts zemes

dienestā, lai pārbaudītu pieteicēja nekustamajam īpašumam noteikto kadastrālo vērtību un vai tā noteikšana ir ņemts vērā kāds konkrēts zemes lietošanas

mērķis. Šādu pienākumu pašvaldībai likums neuzliek. Ja pieteicējs uzskatīja, ka kadastrālā vērtība ir noteikta nepareiza, pieteicējam bija tiesības to

apstrīdēt Valsts zemes dienestā un tiesā.

[15] Pastāvot konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka Jelgavas novada domes priekšsēdētāja 2014.gada 7.jūlija

lēmums Nr.JNP/8-5/14/2 daļā, ar kuru aprēķināta nekustamā īpašuma nodokļa nokavējuma nauda 1251,95 euro apmērā, ir tiesisks, līdz ar to nav

pamata tā atcelšanai daļā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt /pers. D/ pieteikumu par Jelgavas novada domes priekšsēdētāja 2014.gada 7.jūlija lēmuma Nr.JNP/8-5/14/2 atcelšanu daļā, ar kuru

aprēķināta nekustamā īpašuma nodokļa nokavējuma nauda 1251,95 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) S.Ozola