Court orders management company to collect unpaid property management fees and court costs from tenant.

Lietas Nr. C15162716

Lietas arhīva Nr. C-1627-16/17

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2016.gada 27.septembrī

Jelgavas tiesa

tiesnese M. Griķe

tiesas sēžu sekretāre A.Paņkiva

civillietā

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr.43603011548, kā dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldnieks 2016. gada

11. aprīlī cēlis tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ kā dzīvokļa īpašuma Nr. 3 īpašnieku par parāda piedziņu.

Celti prasījumi:

piedzīt no atbildētāja /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jelgavas nekustamā īpašuma

pārvalde”, reģistrācijas Nr.43603011548, kā daudzdzīvokļu mājas /adrese/ pārvaldniekam, parādu EUR 2502,37 (divi tūkstoši pieci simti divi

eiro un 37 centi).

piedzīt no atbildētāja /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jelgavas nekustamā īpašuma

pārvalde”, reģistrācijas Nr.43603011548, kā daudzdzīvokļu mājas /adrese/ pārvaldniekam, tiesāšanās izdevumus, tajā skaitā valsts nodevu EUR

334,79 (trīs simti trīsdesmit četri eiro un 79 centi);

noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde", reģistrācijas Nr.43603011548, kā daudzdzīvokļu mājas

/adrese/ pārvaldniekam, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumīgos procentus gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās

pamatparāda summas;

Prasībā norādīti apstākļi, ka saskaņā ar Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr./numurs/ izriet, ka /pers. B/, personas kods /personas

kods/, ir /adrese/ dzīvokļa un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma domājamās daļas īpašnieks 535/15295 ar kadastra Nr./numurs/ no 2003.

gada 2. oktobra, ko apliecina Jelgavas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas ieraksti.

2003.gada 21 jūlijā ar dzīvojamās mājas /adrese/ īpašniekiem un S IA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” ir noslēgts

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums. Uz līguma parakstīšanas brīdi atbildētāja īpašumā esošais dzīvoklis nav

privatizēts, līdz ar ko nav parakstīts, savukārt pēc tā, kad atbildētājs ir iegādājies dzīvokli savā īpašumā, viņš rakstiski nav pievienojies

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumam. Atbildētājs ir parakstījis 2008.gada 27.oktobra pielikumu pie 2003.gada

21.jūlijā noslēgto Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma. 2012.gada 8.augusta dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki noslēdza ar

prasītāju Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, kuru atbildētājs nav parakstījis.

Atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja izrakstītos rēķinus, ir veicis neregulārus maksājumus. Prasītājs uzskata, ka atbildētājam 2003.gada 21.jūlija

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums un 2012.gada 8.augusta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums un dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmumi ir saistoši, jo dzīvokļu īpašnieku saistību tiesība pastāv uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta, 13.panta, 16.panta trešās daļas pamata, kā

arī uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrās, piektās daļas pamata.

Norāda, ka tā kā atbildētājs maksājumus veicis neregulāri, nav tos apstrīdējis, tas apliecina, ka atbildētājs atzīst, ka prasītājs kā daudzdzīvokļu

mājas /adrese/ pilnvarotā persona ir tiesīgs saņemt šos maksājumus.

Norāda, ka katru gadu janvāra mēnesī tiek sagatavots rēķins, kas tiek uzskatīts par salīdzināšanas aktu. Rēķinā tiek iekļauts sekojošs ieraksts - Šis

rēķins par pakalpojumiem ir uzskatāms par maksājumu savstarpējo norēķinu salīdzināšanu uz 2016.gada 1.janvāri. Rēķinā norādīts, ka pretenzijas par

maksājumu saistību nesakritību uz 2016.gada 1.janvāri tiks pieņemtas līdz 2016.gada 31.martam. Atbildētājs nav vērsies pie prasītāja ar pretenzijām, līdz

ar ko tiek uzskatīts, ka katru gadu atlikumi uz konkrētā gada 1. janvāri ir salīdzināti un atbildētājs piekrīt rēķinā norādītajam par saistību apmēram.

Prasītājs 2015.gada 30.novembrī iesniedza Jelgavas tiesas Zemesgrāmatu nodaļā pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā. 2016.gada 7.janvārī Jelgavas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese pieņēma lēmumu atstāt bez izskatīšanas

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas numurs 43603011548, pieteikumu lietā Nr.3-

12/1254 par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret /pers. B/, personas kods /personas kods/.

Līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai Jelgavas tiesā apsaimniekošanas maksa un komunālo pakalpojumu parāds netika nomaksāts. Puses

pirms vēršanās tiesā nav izmantojušas mediāciju, prasītājs to nevēlas.

Prasītājs prasību pamato ar Civillikuma 1.,2.,3.,4., 994., 1402., 1651., 1652., 1756., 1759., 1760., 1760., 1765., 1828., 1832., 1833., 1838.

pantu, Civilprocesa likuma l.,24.,26., 41., 195.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmo daļu, 10.panta pirmo, otro,

trešo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu,10.,13.pantu, 16.panta trešo daļu, 28.07.2008. Jelgavas

reģionālā SPR lēmumu Nr.14 "Par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifa apstiprināšanu SIA "Jelgavas ūdens".

Atbildētājs/pers. D/ uz tiesas sēdi nav ieradies un nav informējis tiesu par saviem neierašanās iemesliem, kā arī nekādus lūgumus nav pieteicis. Par

tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 56., 54.1 panta noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēstes uz atbildētāja prasības

pieteikuma iesniegšanas brīdī deklarētās dzīves vietas adresi. No Tiesu informācijas sistēmas redzams, ka atbildētājam /pers. B/ tiesas pavēste nosūtīta

2016.gada 11.jūnijā. Pavēste saņemtas atpakaļ tiesā ar norādi, ka beidzies glabāšanas termiņš. Sagatavojot lietu iztiesāšanai, noskaidrots, ka

atbildētājam mainīta deklarētās dzīvesvietas adrese. Pavēstes atbildētājam nosūtītas atkārtoti 2016.gada 16.septembrī, līdz ar to ievērojot Civilprocesa

likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, uzskatāms, ka atbildētājam /pers. B/ par tiesas sēdes vietu un laiku ir paziņots.

Pušu sacīkstē atbildētājs nepiedalās, tomēr, tas nevar kavēt lietas iztiesāšanu.

Tiesa noskaidroja, ka lietā ir apstākļi, kas pieļauj aizmuguriska sprieduma taisīšanu – atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību, nav

ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Pamatojoties uz prasītājas puses paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ko

tiesa atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai, tiesa taisa aizmugurisku spriedumu.

Tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 209., 210.pantā noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus, līdz ar ko lieta izskatāma atbildētāja

prombūtnē.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve /pers. E/ prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem un lūdza prasību apmierināt.

Paskaidroja, ka apstākļi nav mainījušies, parāds nav samaksāts, turpina pieaugt, atbildētājs iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis. Prasības summa

netika palielināta. Maksājumi veikti neregulāri, nepietiekamā apmērā, parāds aprēķināts no 2008. gada novembra uz 2016.gada februāri, to ieskaitot.

Likumiskos procentus prasītājs nav aprēķinājis, tos lūdz gadījumā, ja spriedums labprātīgi netiks pildīts.

Tiesa atzīst, ka lietā ir taisāms aizmugurisks spriedums. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta noteikumiem – aizmugurisks spriedums ir

spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma,

nepaziņojot neierašanās iemeslus. Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja prasībā norādītajiem apstākļiem, ko vērtē kā

paskaidrojumus, un lietā esošajiem materiāliem, jo tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus kopsakarā ar prasītāja pārstāves sniegtajiem paskaidrojumiem, tiesa secina, ka prasība par

parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

Zemesgrāmatu apliecība pierāda atbildētāja īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr. 3, /adrese/, uz 2003. gada 2. oktobra pirkuma līguma

pamata (lietas lapa 59-60).

Prasītāja kā juridiskas personas esamība pierādīta ar Uzņēmumu reģistra lēmumiem un Komersanta reģistrācijas apliecību (lietas lapa 61-65).

Prasītājs prasījuma tiesības pierādījis ar noteiktiem rakstveida pierādījumiem, atbilstoši Civillikuma 1483. panta 4. punkta prasībām: 2003. gada

21. jūlija Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu (lietas lapa 17-29), Pielikumu pie 2003.gada 21.jūlija Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

pilnvarojuma līguma (lietas lapa 30-31), 2012. gada 8. augusta Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu (lietas lapa 32-54). Atbildētājs ir

parakstījis Pielikumu pie 2003.gada 21.jūlija Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma.

Atbildētāja kā dzīvokļa īpašuma īpašnieka pienākums maksāt par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, pārvaldīšanu un pakalpojumiem noteikts

ar likumu, tādēļ nav būtiskas nozīmes tam, ka līgums ar pašu atbildētāju nav noslēgts. Turklāt, parakstot pielikumu pie pilnvarojuma līguma 2008. gada

9oktobrī, ar ko palielināta apsaimniekošanas maksa, atbildētājs iz izteicis savu gribu un tas pierāda, ka viņam bija zināms par lietā nozīmīgiem apstākļiem,

kas ir prasības pamats.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1. - 3.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana u.tml.).

Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai.

Uz iesniegto pierādījumu pamata ir ticami, ka dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav

pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/.

Līdz ar to, tiesai pušu sacīkstē nav pamata apšaubīt, ka prasītājs savu pienākumu apsaimniekot dzīvojamo māju un nodrošināt komunālo

pakalpojumu saņemšanu ir pildījis, bet atbildētājs pienākumu maksāt par apsaimniekošanu un par komunālajiem pakalpojumiem nav izpildījis pilnīgi.

Daļēja maksājumu veikšana pierādīta ar grāmatvedības uzskaiti, prasības summas aprēķinā. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka atbildētājs būtu cēlis kādus

iebildumus par aprēķinu vai pakalpojumu kvalitāti, vai jebkādus citus. Tāpat, nav nekāda pamata uzskatīt, ka rēķinus atbildētājs nesaņem vai nebūtu

saņēmis. Atbilstoši Civilprocesa likuma 96., 104. panta noteikumiem, iekams noteikti nav pierādīts pretējais, tiesa secina, kā vispārzināmu faktu Jelgavas

pilsētā vērtējot apstākli, ka prasītājs kā apsaimniekotājs regulāri izraksta un nosūta rēķinus.

Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1651. panta noteic, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir

parādnieka, bet otrajā – kreditora nokavējums.

Saskaņā ar Civillikuma 1828. pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu atgādinājumu.

Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ar iesniegtajām grāmatvedības un arhīva izziņām (lietas lapa 9-16) un prasītāja rēķiniem par sniegto pakalpojumu samaksu (lietas lapa 55-56)

pierādīts, ka atbildētāja /pers. B/ nesamaksātais parāds par ekspluatācijas izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem un dzīvojamās mājas

koplietošanas daļas uzturēšanu un apsaimniekošanu uz 2016.gada 29.februāri ir EUR 2502,37.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājs paskaidrojumus par celto prasību nav iesniedzis un iebildumus pret prasību nav cēlis, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja

iesniegtos pierādījumus un veiktos aprēķinus, ar kuriem apstiprināts, ka atbildētājs maksājumus par dzīvokļa apsaimniekošanu un sniegtajiem

komunālajiem pakalpojumiem nav veicis pilnā apmērā.

Tas, ka saistības pienācīgi izpildītas, saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, jāpierāda atbildētājam, taču tādi pierādījumi lietā nav iesniegti. Tiesa

secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma, atbilstoši tam, kā tā tika uzturēta tiesas sēdē, jo ir pierādīta ar zemesgrāmatu aktu, līgumiem un

aprēķiniem. Pretējus secinājumus izdarīt nav pamata.

Prasības summa nav apstrīdēta, to apšaubīt nav pamata.

Prasītāja puse pušu sacīkstē prasību ir pierādījusi, tā ir pamatota un jāapmierina pilnīgi.

Uz likuma pamata, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1756., 1765.pantu, nosakāmas prasītāja tiesības saņemt likumiskos

procentus no parāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Judikatūrā (Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 14.februāra spriedums lietā Nr. SKC-75; 2009.gada 25.novembra lēmumā lietā Nr. SPC-111; 2013.gada

26.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-1106) pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar ko tiesām minētās normas

izpratnē, apmierinot prasību par naudas summas piedziņu, ir pienākums, neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem, noteikt prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt procentus.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts nosaka, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta otrā daļa nosaka, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība

nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1756., 1759.panta 1.punktu un 1765.panta otro daļu ir pamats noteikt

prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās

pamatparāda summas.

Prasītāja samaksātie tiesas izdevumi pierādīti ar noteiktiem rakstveida pierādījumiem – maksājuma uzdevumiem un kvītīm un tie, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, ir piedzenami no atbildētāja prasītāja labā.

Prasītājs tiesvedības laikā atbilstoši Civilprocesa likuma 34., 36. pantam samaksājis valsts nodevu EUR 334,83 (EUR 2502,37-

2134=368,37/100=3,68x4=14,73+320.10=334,83 – Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunkts) apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 6,28, kas piedzenama no atbildētāja prasītāja labā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kuri nav tikuši samaksāti līdz lietas izskatīšanai, procesuālās ekonomijas nolūkā, tiesisku seku sasniegšanai,

ņemot vērā tiesu praksi, piedzenami no atbildētāja valsts labā atbilstoši faktiski taisītajiem šajā lietā. Konkrētajā lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

ir EUR 7,85. Prasītājs ir samaksājis ar lietas saistītos izdevumus EUR 6,28 apmērā, tādēļ ņemot vērā to, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

pārsniedz prasītāja samaksāto summu, tad valsts ienākumos no atbildētāja ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 1,57.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1., 8., 10., 93. – 97., 189., 193., 199. pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt pilnīgi SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu ar prasības summu EUR 2 502,37.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr.43603011548, EUR

2 502,37 (divi tūkstoši pieci simti divi eiro un 37 centi) – parādu par nekustama īpašuma daudzdzīvokļu mājas /adrese/, pārvaldīšanu, apsaimniekošanu

un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem laikā no 2008. gada novembra līdz 2016. gada februārim, ieskaitot, un tiesas izdevumus EUR 341,11 (trīs

simti četrdesmit viens eiro un 11 centi), to ieskaitot pēc izvēles SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr.43603011548,

kontos:

AS “SEB banka”, konta Nr. LV02UNLA0008000508001,

AS CITADELE BANKA konta Nr.LV97PARX0001112130019,

AS SWEDBANKA konta Nr.LV36HABA0551011242542,

Nordea Bank LV04NDEA0000081520541,

DnB banka konta Nr.LV83RIKO0002013142819.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Latvijas Republikai ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 1,57 (viens eiro un

57 centi).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Noteikt SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr.43603011548, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās pamatparāda summas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no 2016. gada 27. septembra, kad taisīts pilns sprieduma teksts, Zemgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kas taisījusi šo spriedumu, pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.