Court allows small claims suit for property management fees against HOA for unpaid maintenance costs.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's small claims suit for unpaid property management fees against the defendant HOA. The plaintiff proved they provided maintenance services while the defendant failed to pay, citing the lack of any objections or evidence of payment. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal debt, accrued interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 93. p., Civillikuma 1838. p.: The burden of proof lies with the party asserting a fact; where the defendant fails to provide evidence of payment or performance, the court rules in favor of the plaintiff.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C31192616
Lietas arhīva Nr.C-2351-16
S P RIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Krāslavā 2016.gada 1.septembrī
Daugavpils tiesa
tiesnese I.Galeja
izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret sabiedrību ar
ierobežotu atbildību “7 īpašumi” par naudas piedziņu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
Prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2016.gada 26.februārī iesniedza Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret
atbildētāju SIA“7 īpašumi” par naudas piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka Rīgas pašvaldības SIA “Zemgale” tika reorganizēta, un Rīgas
pašvaldības SIA “Zemgale” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimnieko dzīvojamo
māju /adrese/.
Pamatojoties uz ierakstu zemesgrāmatā, atbildētājai no 2007.gada 21.februāra līdz 2015.gada 4.martam bija reģistrētas īpašuma tiesības uz
nekustamo īpašumu Nr.1 (kadastra Nr./kadastra numurs /), kas atrodas /adrese/.
Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un
apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu
pilnvarotai personai. Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un
apsaimniekot māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.
Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā
aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta,
pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.
Prasītāja izpildīja savas no līguma izrietošās saistības, tas ir, sniedza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, bet
atbildētāja savus pienākumus saskaņā ar līgumu nav izpildījusi. Atbildētāja nesniedza nekādus konkrētus mutiskus vai rakstiskus iebildumus par
saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem. Līgumiskās attiecības starp pusēm nepastāv.
Tā kā prasītāja nav saņēmusi savlaicīgu rēķinu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, atbildētājai ir izveidojies parāds par periodu no 2009.gada
1.decembra līdz 2015.gada 4.martam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 1636,76 euro
un likumiskie procenti par periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 23.februārim 150,29 euro, kopā 1787,05 euro. Atbildētāja 2015.gada
13.aprīlī ir brīdināta par parāda esamību, bet līdz prasības iesniegšanas brīdim parāds nav samaksāts.
Pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmo un
trešo daļu, Civillikuma 1587., 1756., 1759., 1765.pantu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās
mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā
norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par saņemtajiem
pakalpojumiem par periodu no 2009.gada 1.decembra līdz 2015.gada 4.martam 1636,76 euro un likumiskos procentus 150,29 euro par periodu no
2010.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 23.februārim. Lūdz atzīt tiesības prasītājai saņemt 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei. Lūdz piedzīt no
atbildētājas par labu prasītājai valsts nodevu 268,06 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro.
Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta noteikumiem ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas 2016.gada 5.maija lēmumu civillieta sabiedrības ar
ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “7 īpašumi” par naudas piedziņu nodota
izskatīšanai Daugavpils tiesai.
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26pantu, lietu izskata rakstveida
procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,
un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
Tiesnese noteica civillietas izskatīšanu rakstveida procesā 2016.gada 1.septembrī. Prasītājai un atbildētājai ir paziņots datums, kad sprieduma
norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas
izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.
Prasītājas pārstāvis nav pieteicis noraidījumu tiesnesei.
Atbildētāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību “7 īpašumi” nav iesniegusi tiesai rakstveida paskaidrojumu par prasības pieteikumu, nav lūgusi lietas
izskatīšanu tiesas sēdē un nav pieteikusi noraidījumu tiesnesei. Atbildētājai prasības pieteikums, tiesību izskaidrojums un tiesas paziņojums saskaņā ar
Civilprocesa likuma 56.panta noteikumiem tika nosūtīti uz atbildētājas juridisko adresi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta sesto daļu tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir
paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no
nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājai ir paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.
Mo t īvu d a ļa
Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma.
No Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2014.gada 7.aprīļa izziņas redzams, ka 2010.gada 29.decembrī izveidota SIA “Rīgas namu
pārvaldnieks”, apvienojot Rīgas pašvaldības SIA “Zemgale” un citas sabiedrības.
No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./ ZG nodalījuma numurs
/noraksta redzams, ka zemesgrāmatā dzīvokļa Nr./adrese/ īpašuma tiesības laikā no 2007.gada 21.februāra līdz 2015.gada 4.martam bija reģistrētas
SIA “7 īpašumi”.
Lietā nav strīda par to, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” veica dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. Dzīvojamajai mājai
tika nodrošināti pakalpojumi, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus (..), pildīt dzīvokļu
īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.
Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās
kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas darbību veikšanai; sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību
veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1)
kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2)
pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Tādējādi atbildētājai bija pienākums veikt maksājumus prasītājai par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksāt par
dzīvoklim nodrošinātajiem pakalpojumiem, neskatoties uz to, ka līgums starp pusēm par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu nebija noslēgts.
No SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” parāda aprēķina dzīvoklim Nr./adrese/redzams, ka pamatparāds 1636,76 euro apmērā izveidojies laika
periodā no 2009.gada decembra līdz 2015.gada martam.
Tiesa atzīst, ka dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem parāds 1636,76 euro ir pierādīts ar izdrukām par
maksājumiem. Atbildētāja nav apstrīdējusi aprēķinu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut
arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, ja procentu apmērs nav noteikts aktā vai darījumā, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos
procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
No SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” likumisko kavējuma procentu aprēķina redzams, ka likumiskie kavējuma procenti 150,29 euro aprēķināti par
laika periodu no 2010.gada janvāra līdz 2015.gada 23.februārim.
Tiesa uzskata, ka prasītājai ir tiesības lūgt piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus par savlaicīgu maksājumu neveikšanu.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civillikuma 1838.panta pirmā daļa noteic - tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja tiesā nav iesniegusi pierādījumus
par to, ka ir izpildījusi savas saistības un parāds ir samaksāts.
Tiesa uzskata, ka no atbildētājas prasītājas labā jāpiedzen parāds 1636,76 euro un likumiskie procenti 150,29 euro, kopā 1787,05 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā jāpiedzen samaksātā valsts nodeva 268,06 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā
272,76 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas
izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms
nekavējoties.
Tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 250.25pantu tiesa
n o s p r i e d a
Prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “7 īpašumi”, reģistrācijas Nr.40003560877, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu
pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, parādu 1636,76 euro (viens tūkstotis seši simti trīsdesmit seši euro, 76 centi), likumiskos procentus par
periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 23.februārim 150,29 euro (viens simts piecdesmit euro, 29 centi) un tiesas izdevumus 272,76 euro (divi
simti septiņdesmit divi euro, 76 centi), kopā 2059,81 euro (divi tūkstoši piecdesmit deviņi euro, 81 cents).
Summu ieskaitīt kontā: LV98HABA0551030734837, AS „Swedbank”, vai LV83PARX0013044380019, AS „Citadele banka”, vai
LV65UNLA0050017186820, AS „SEB banka”, vai LV63RIKO0002013197596, AS „DnB banka”, vai LV57NDEA0000083069550, Nordea
Bank Finland Plc Latvijas filiāle.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “7 īpašumi” sešus
procentus gadā no pamatparāda summas 1636,76 euro (viens tūkstotis seši simti trīsdesmit seši euro, 76 centi) no 2016.gada 1.septembra līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “7 īpašumi” termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2016.gada 1.septembra Latgales apgabaltiesai,
apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.
Tiesnese I.Galeja