Court allows landlord's claim for unpaid property management fees and interest against tenant in simplified procedure.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's request for a hearing and granted the plaintiff's claim for unpaid property management fees and interest. The defendant argued the plaintiff lacked the right to manage the property, but the court found the defendant had failed to provide evidence supporting this defense. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff, ordering payment of the disputed amounts and interest.
Legislator headnote
AI generatedDzīvokļa īpašuma likums 10. p., 13. p., 16. p.; Civillikums 864., 1071., 1402., 1652., 1765., 1828. p.; Civilprocesa likums 250.21 p., 195. p., 33. p., 34. p., 39. p., 41. p., 204.1 p., 250.25 p., 250.27 p.; The court may decide a case in simplified procedure without a hearing if the defendant fails to appear or provide sufficient evidence to contest the claim, and the defendant's arguments do not justify a trial.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-3057-20/42
ECLI:LV:RVPT:2020:0423.C30828819.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2020. gada 23. aprīlī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
tiesnese Baiba Ozoliņa
rakstveida procesā izskatīja civillietu Akciju sabiedrības “/Nosaukums A/” vienkāršotās procedūras prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/.
Aprakstošā daļa
[1] 2019. gada 19. novembrī prasītāja Akciju sabiedrība “/Nosaukums A/” cēlusi vienkāršotās procedūras prasību par naudas piedziņu pret
atbildētāju /pers. A/, kurā, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu, 13. panta pirmo un otro daļu, 16. panta trešo daļu, Civillikuma
864.,1071., 1402., 1652., 1765., 1828. pantu, lūgts piedzīt no atbildētāja prasītājas labā parādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanas
izdevumiem, komunālajiem maksājumiem, papildus pakalpojumiem no 2018. gada marta līdz 2018. gada septembrim 2266,48 EUR, likumiskos
procentu 189,23 EUR no 2018. gada 6. aprīļa līdz 2019. gada 15. novembrim un tiesas izdevumus 336,17 EUR; noteikt prasītājai tiesības saņemt no
atbildētāja 6 % gadā līdz pilnai sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).
Prasība pamatota ar šādiem argumentiem.
[1.1] Atbildētājam pieder nekustamais īpašums – dzīvoklis Nr. /adrese A/, kadastra Nr. /numurs A/.
[1.2] Prasītāja, pamatojoties uz dzīvojamās mājas /adrese A//adrese B/ dzīvokļu īpašnieku /datums/kopsapulces lēmumu no 2010. gada 1. jūnija ir
daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniece.
[1.3] Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksa noteikta ar dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku /datums/kopsapulces lēmumu, proti, no
2013. gada 1. maija tā ir 0,50 EUR/m2.
[1.4] Atbildētājs par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem nav norēķinājies no 2018. gada marta līdz 2018. gada
septembrim, kā rezultātā parāds ir 2266,48 EUR.
[1.5] Par samaksas nokavējumu no 2018. gada 6. aprīļa līdz 2019. gada 15. novembrim atbildētājam ir pienākums maksāt likumiskos nokavējuma
procentus 189,23 EUR.
[1.6] Lūdz izskatīt lietu rakstveida procesā.
[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam 2019. gada 3. decembrī uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts paziņojums,
kurā ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74. panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām, kopā ar prasības pieteikumu un paskaidrojuma veidlapu.
Termiņš paskaidrojumu iesniegšanai noteikts līdz 2020. gada 7. janvārim.
[3] 2020. gada 7. janvārī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, no kuriem izriet, ka atbildētājs prasību neatzīst.
Paskaidrojumi pamatoti ar šādiem argumentiem.
[3.1] Prasītājai nav prasības tiesību, jo prasītājai nav tiesību apsaimniekot nekustamo īpašumu.
[3.2] Lūdz izskatīt lietu mutvārdu procesā, lai būtu iespējams klātienē pārbaudīt lietas saturu.
[4] Tiesa neuzskata par nepieciešamu izskatīt lietu tiesas sēdē, jo atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un atbildētāja rakstveida
paskaidrojumiem ir pietiekami, lai izšķirtu strīdu pēc būtības. Bez tam, pēc prasības pieteikumam pievienoto dokumentu nosūtīšanas atbildētājam, viņš
papildus paskaidrojumus tiesai netika iesniedzis. Savukārt atbildētāja celtās pretprasības ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses
2020. gada 2. marta lēmumu un 2020. gada 9. aprīļa lēmumu atteiktas pieņemt.
Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu vēstuli 2020. gada 4. martā uz prasītājas
elektronisko pasta adresi un atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi.
Motīvu daļa
[5] Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu, atbildētāja paskaidrojumiem un pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka
prasība ir apmierināma pilnā apmērā.
[5.1] Lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka pušu starpā nav strīda par to, ka atbildētājs saskaņā ar Civillikuma 994. pantu ir nekustamā īpašuma
/adrese A/ īpašnieks (10. lietas lapa). Tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam saskaņā ar Civillikuma 1401. un 1071. pantu un
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 8. punktu ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā, samērīgi ar viņa daļu kopīpašumā, norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) un pildīt dzīvokļu
īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.
[5.2] Lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka pušu starpā pastāv strīds par to, vai prasītāja ir nekustamā īpašuma /adrese A//adrese B/
pārvaldniece ar tiesībām prasīt no atbildētāja maksu par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, pārvaldīšanu un sniegtajiem pakalpojumiem.
[5.2.1] Tiesa atzīst, ka ar Dzīvojamās mājas /Adrese a///adrese B/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulces /datums/protokolu (11.-27. lietas lapa) ir
nolemts ar 2010. gada 1. jūniju par nekustamā īpašuma pārvaldnieku pieņemt Sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/”, apstiprināts
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums, kas noformēts kā protokola pielikums Nr. 5 un ir neatņemama tā sastāvdaļa
(21.-25. lietas lapa).
Ar Uzņēmumu reģistra 2015. gada 23. novembra lēmumu (43. lietas lapa) komercreģistrā ierakstīta Sabiedrības ar ierobežotu atbildību
“/Nosaukums A/” reorganizācija – pārveidošana, ar kuru Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” pārveidota par Akciju sabiedrību
“/Nosaukums A/”.
Neviens no lietas dalībniekiem nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulces /datums/lēmums būtu atzīts par
spēkā neesošu vai ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma 15., 16. un 19. pantā noteiktajā kārtībā dzīvokļu īpašnieki būtu sasaukuši jaunu dzīvokļu īpašnieku
kopsapulci un pieņēmuši lēmumu nekustamā īpašuma pārvaldīšana nodot citam pārvaldniekam.
Tāpat nav iesniegti pierādījumi, ka Uzņēmumu reģistra 2015. gada 23. novembra lēmums būtu atcelts.
Bez tam vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē šīs lietas ietvaros neietilpst SIA “/Nosaukums A/” reorganizācijas likumības izvērtēšana. Turklāt
tiesai nav arī pamata apšaubīt valsts notāra lēmuma par SIA “/Nosaukums A/” reorganizācijas ierakstīšanu komercreģistrā tiesiskumu.
Tas apstāklis, ka dzīvokļu īpašnieki un prasītāja nav aizpildījuši Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu un to parakstījuši
(21.-25. lietas lapa) neatceļ dzīvokļu īpašnieku lēmumu nodot nekustamā īpašuma pārvaldīšanu prasītājai, jo šajā lēmumā ir apstiprināti līguma
nosacījumi, noteikta apsaimniekošanas maksa un grozīti divi tā apakšpunkti. Tādējādi tiesa atzīst, ka ir ievērotas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma
10. panta otrās daļas prasības par līguma noslēgšanu rakstveidā saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemto lēmumu, kā arī līguma nosacījumi atbilst
šī likuma 11. panta prasībām. Līdz ar to šis līgums, ievērojot dzīvokļu īpašnieku kopsapulces /datums/lēmumu ir saistošs arī atbildētājam.
[5.2.2] Ar Dzīvojamās mājas /adrese A/ (iepriekš /areses A///adrese B/) dzīvokļu īpašnieku kopsapulces /datums/protokolu (28.-34. lietas lapa)
nolemts no 2013. gada 1. maija apsaimniekošanas maksu noteikt 0,35 LVL/m2.
Neviens no lietas dalībniekiem nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulces /datums/lēmums būtu atzīts par
spēkā neesošu ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma 15., 16. un 19. pantā noteiktajā kārtībā dzīvokļu īpašnieki būtu sasaukuši jaunu dzīvokļu īpašnieku
kopsapulci un pieņēmuši lēmumu noteikt citu apsaimniekošanas maksu.
[5.2.3] Prasītāja norādījusi, ka atbildētājs par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem nav norēķinājies
no 2018. gada marta līdz 2018. gada septembrim, kā rezultātā ir parāda prasītājai 2266,48 EUR.
Tiesa atzīst, ka prasītāja šo apgalvojumu ir pierādījusi ar prasības pieteikumam pievienotajiem rēķiniem (35.-41. lietas lapa). Atbildētājs tiesai nav
iesniedzis nevienu pierādījumu, kas liktu apšaubīt rēķinos norādīto maksājumus un to apmēru pamatotību, kā arī to, ka nav saņēmis kādu no prasītājas
norādītajiem pakalpojumiem.
No rēķiniem izriet, ka prasītāja lūdz apmaksāt atbildētājam karstā un aukstā ūdens starpību, kas liecina, ka atbildētājs vai nu nav nodevis ūdens
skaitītāju rādījumus vai tie nav verificēti. Pierādījumus, kas apstiprinātu, ka atbildētājs katru mēnesi nodod aukstā un karstā ūdens skaitītāju rādījumus un
šie skaitītāji ir verificēti, atbildētājs tiesai nav iesniedzis.
No rēķiniem izriet, ka prasītāja nelūdz piedzīt no atbildētāja maksu par viņa īpašumā esošā dzīvokļa apkuri, bet gan tikai par koplietošanā esošo
telpu apkuri, kuru atbildētājam ir pienākums apmaksāt.
Tāpat atbildētājs saskaņā ar Civillikuma 1828. pantu nav iesniedzis pierādījumus par rēķinu samaksu.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenams parāds par nekustamā īpašuma /adrese A/, pārvaldīšanu,
apsaimniekošanu, komunāliem pakalpojumiem un papildus pakalpojumiem no 2018. gada marta līdz 2018. gada septembrim 2266,48 EUR.
[5.2.4] Atbildētājs par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, komunāliem pakalpojumiem un papildus pakalpojumiem nav
norēķinājies rēķinos noteiktajos termiņos, tādējādi saskaņā ar Civillikuma 1651. pantu un 1652. panta 3. punktu pieļaujot nokavējumu. Līdz ar to tiesa
atzīst, ka prasītājai saskaņā ar Civillikuma 1753. pantu un 1759. panta 1. punktu ir tiesības prasīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus, kas
saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu ir 6 procenti no simta gadā.
Prasītāja likumiskos nokavējuma procentus aprēķinājusi no 2018. gada 6. aprīļa līdz 2019. gada 15. novembrim 189,23 EUR. Tiesa atzīst, ka
prasītājas aprēķins ir pamatots un pareizs. Atbildētājs pierādījumus par to samaksu tiesai nav iesniedzis.
Līdz ar to tiesa uzskata, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenami likumiskie nokavējuma procenti no 2018. gada 6. aprīļa līdz 2019. gada
15. novembrim 189,23 EUR.
[5.3] Attiecībā uz pārējiem atbildētāja argumentiem, tiesa norāda, ka atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, no Eiropas Cilvēka tiesību un
pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz
jebkuru argumentu (skat. ECT 1994. gada 19. aprīļa spriedumā “Van de Hurk v. The Netherlands” 61. punktu ). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi
argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesa izvērtē argumentus, kurus
tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa, tādējādi nevērtē pārējos atbildētāja argumentus, jo tiem nav izšķirošas nozīmes lietas izskatīšanā.
Atbildētāja atšķirīga tiesību normu interpretācija nav pamats prasības noraidīšanai.
[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas
likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu ir seši procenti no simta gadā, no neatmaksātā pamatparāda.
[7] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 33. pantu, 34. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunktu, 39. panta pirmās daļas 5. punktu, 41. panta
pirmo daļu, no atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi 135,48 EUR, tas ir, valsts nodeva 132,18 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 3,30 EUR.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu un likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar
Covid-19 izplatību” 16. panta trešo daļu, tiesa uzskata, ka sprieduma labprātīgai izpildei nosakāms termiņš 60 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 193., 195., 204.1, 250.25 pantu un 250.27 pantu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/ Akciju sabiedrības “/Nosaukums A/” labā parādu par nekustamā īpašuma /adrese A/, pārvaldīšanu, apsaimniekošanu,
komunāliem pakalpojumiem un papildus pakalpojumiem no 2018. gada marta līdz 2018. gada septembrim 2266,48 EUR, likumiskos nokavējuma
procentus no 2018. gada 6. aprīļa līdz 2018. gada 15. novembrim 189,23 EUR un tiesas izdevumus 336,17 EUR, kopā 2791,88 EUR.
Noteikt Akciju sabiedrībai “/Nosaukums A/”” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus
(seši procenti no simta gadā) no neatmaksātā pamatparāda.
Piedzītos naudas līdzekļus ieskaitīt Akciju sabiedrības “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, AS “Swedbank” kontā Nr. /konta
numurs/.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 60 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesā Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīgā, LV-1050.
Spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantam sastādīts 2020. gada 22. maijā.
Tiesnese Baiba Ozoliņa