Court dismissed employee's claim for reinstatement after dismissal for failure to wear state flag ribbon during holidays.

Lieta Nr.C88175025

ECLI:LV:LRT:2025:0318.C88175025.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2025.gada 18.martā

Latgales rajona tiesa:

tiesnese Inta Šteine

ar sekretāri Innu Ragini,

piedaloties prasītājai /Persona B/, atbildētāja/Nosaukums A/ pārstāvei /Persona C/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /Persona B/prasībā pret/Nosaukums A/ par darba devēja uzteikuma

atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par darba piespiedu kavējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2025.gada 21.janvārī /Persona B/cēla prasību pret/Nosaukums A/ par darba devēja uzteikuma atzīšanu par

spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par darba piespiedu kavējumu piedziņu (lietas 4.-5.lapa),

norādot šādus apstākļus.

[1.1] 2024.gada 1.novembrī prasītāja noslēdza darba līgumu Nr. /Numurs A/ar /Nosaukums A/ (turpmāk -

pašvaldības policija), ar kuru prasītāja tika pieņemta darbā pašvaldības policijas inspektores amatā (profesijas

kods 3355 14). Darba līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku ar pārbaudes laiku trīs mēneši - no 2024.gada

1.novembra līdz 2025.gada 31.janvārim.

[1.2] 2025.gada 3.janvārī atbildētājs uzteica prasītājai darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 47.panta

pirmo daļu – pārbaudes sekas. Atbildētājs mutiski paskaidroja, ka prasītāja tiek atlaista no darba, jo nav lojāla

valstij, svētku nedēļā nav uzlikusi lentīti valsts karoga krāsās pie apģērba, kad atbildētājs kādā no svētku nedēļas

datumiem bija ieradies darba vietas kabinetā, ievēroja, ka prasītājai nav uzlikta lentīte. Tajā brīdī aizrādījums

netika izteikts. Prasītāja lentīti piesprauda tuvāk svētku datumam.

[1.3] Prasītāja tika galā ar saviem darba uzdevumiem un pienākumiem, balstoties uz Darba likuma 28.panta otro

daļu. Prasītāja uzskata, ka darba devēja uzteikums ir prettiesisks, jo nepastāvēja strīds ar atbildētāju, kā arī

nebija rakstiska un mutiska rīkojuma par to, kā darbiniekiem jāizskatās un jāpiestiprina pie apģērba valsts krāsas

lentīti pirmssvētku un svētku dienās. Prasītāja svētku datumos publiskajos pasākumos nepiedalījās, formas tērps

nebija izsniegts.

[1.4] Pamatojoties uz Darba likuma 47.pantu, 101.panta pirmo daļu, 122.panta pirmo daļu, 124.panta pirmo un

otro daļu, 125.pantu, 126.panta pirmo daļu, prasītāja lūdza atzīt 2025.gada 3.janvāra darba līguma uzteikumu

Nr./Numurs B/ par spēkā neesošu, atjaunot prasītāju darbā, kā arī piedzīt no atbildētāja atlīdzību par darba

piespiedu kavējumu (mēnešalga pirms nodokļu nomaksas) 1086 EUR.

[2] 2025.gada 11.februārī saņemtajā paskaidrojumā pašvaldības policija norādīja (lietas 18.-21.lapa), ka prasību

pilnīgi neatzīst.

[2.1] Atbildētājs uzteica 2024.gada 1.novembrī noslēgto darba līgumu Nr./Numurs A/ ar prasītāju, pamatojoties

uz Darba likuma 47.panta pirmo daļu - pārbaudes sekas.

[2.2] 2024.gada 11.novembrī pašvaldības policijas priekšniece darbiniekiem izdalīja sarkanbaltsarkano lentīti,

ņemot vērā valsts svētkus (Lāčplēša diena un Latvijas Republikas proklamēšanas diena).

Latvijā sarkanbaltsarkanās lentītes nēsāšana pie apģērba ir kļuvusi par neatņemamu valsts svētku atzīmēšanas

sastāvdaļu. Lentītes valkāšana apliecina cieņu pret valsti un kopības sajūtu. Tādēļ darbiniekiem tika izdalītas

sarkanbaltsarkanās lentītes, lai gadījumā, ja darbinieki vēlētos nēsāt minēto lentīti pie apģērba darba laikā, tā

būtu pieejama darba vietā. Sarkanbaltsarkanās lentītes nēsāšana ir katra iedzīvotāja brīvprātīga izvēle un darba

devējs to nav licis darīt prasītājai, ko savā pieteikumā arī atzīst pati prasītāja, norādot, ka viņa nav saņēmusi ne

mutisku, ne rakstisku rīkojumu no darba devēja par sarkanbaltsarkanās lentītes nēsāšanas nepieciešamību.

Turklāt minētās lentītes darbiniekiem tika izdalītas 2024.gada 11.novembrī, bet darba līgums prasītājai tika

uzteikts 2025.gada 3.janvārī. Līdz ar to nebūtu saprotama un loģiska atbildētāja rīcība nogaidīt praktiski divus

mēnešus, lai uzteiktu darba līgumu prasītājas minētā argumenta dēļ.

[2.3] Saskaņā ar Darba likuma 46.panta pirmo daļu darba devējam tiesības uzteikt darba līgumu pārbaudes laikā

jāīsteno atbilstoši pārbaudes jēgai un mērķiem. Atbilstoši Darba likuma 47.panta pirmajai daļai, darba devējam

nav jāmin uzteikuma iemesli, taču tādiem jāpastāv.

Atbildētājs uzskata, ka darba līgums prasītājai tika uzteikts pamatoti, jo darbinieks neatbilda viņai uzticētā darba

veikšanai turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

[2.4] Prasītāja pašvaldības policijā ieņēma inspektores amatu. Saskaņā ar amata aprakstu inspektors ir

darbinieks, kuram noteikts valsts amatpersonas statuss un kuram jāatbilst šādām kompetencēm (amata apraksta

11.punkts) - augsta saskarsmes kultūra, ētiskums, plānošana, spēja izdarīt objektīvus, pamatotus secinājumus,

patstāvība pieņemot lēmumus, darbs komandā, analītiska, radoša un konceptuāla domāšana, rūpes par kārtību,

precizitāte un kvalitāte, lojalitāte, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību.

Pārbaudes laikā atbildētājs kā darba devējs guva pārliecību, ka prasītāja neatbilst visām minētajām

kompetencēm.

[2.4.1] Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 17.oktobra noteikumu Nr.630 “Noteikumi par iekšējās kontroles

sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” 11.1

un 12.1.punktu atbildētājs pieteica prasītāju Valsts administrācijas skolas Mācību pārvaldības sistēmā dalībai e-

mācību kursā “Korupcijas novēršana”, kas notika no 2024.gada 25.novembra līdz 2024.gada 9 decembrim.

Mācību kursa laikā prasītājai bija jāapgūst korupcijas novēršanas pamatjautājumi, tādējādi sekmējot korupcijas

novēršanu. 2024.gada 25.novembrī prasītāja informēja priekšnieci, ka dienā, kad tika uzsākta apmācība,

neapgūstot piedāvāto mācību materiālu, viņa ir nolēmusi kārtot noslēguma testu un nokārtojusi to neveiksmīgi.

Šajā sakarā atbildētājs nosūtīja Valsts administrācijas skolai pieprasījumu Nr./Numurs C/ ar lūgumu sniegt

informāciju par prasītājas dalību e-mācību kursā “Korupcijas novēršana”. Valsts administrācijas skolas atbildes

vēstulē Nr./Numurs D/ norādīts, ka prasītāja ir piedalījusies e-mācību kursā “Korupcijas novēršana”, 2024.gada

25.novembrī ir nesekmīgi kārtojusi noslēguma testu, līdz ar to nav ieguvusi sertifikātu.

Tādējādi prasītāja rīkojās bezatbildīgi, pieņēma nepārdomātu lēmumu kārtot noslēguma testu tajā pašā dienā,

kad tika uzsāktas mācības, faktiski neapgūstot mācību materiālu. Minētajam mācību kursam tika atvēlētas divas

nedēļas, kas ir samērīgs laiks, lai prasītāja varētu padziļināti iepazīties un izpētīt apgūstamo tēmu. Tādējādi

atbildētājs kā darba devējs pārliecinājās, ka prasītāja nespēj plānot savu darbu un laiku, nespēj noteikt

prioritātes, nespēj izvērtēt pieņemtā lēmuma sekas, nespēj ilgstoši saglabāt noturīgu uzmanību, nav pacietīga,

viņai nepiemīt augsta atbildības sajūta un viņa nav vērsta uz attīstību, jo prasītājas pašmērķis bijis kārtot testu,

nevis gūt darbam nepieciešamās zināšanas. Pašvaldības policijas darbinieki bieži vien strādā saspringtos darba

apstākļos, komunicē ar dažāda rakstura cilvēkiem, nokļūst situācijās, kurās lēmumi jāpieņem nekavējoties. Līdz

ar to pašvaldības policijas darbiniekam jābūt stresa noturīgam, jāspēj koncentrēties un pieņemt apdomātus

lēmumus arī sarežģītās situācijās. Šajā gadījumā prasītāja neatradās stresa situācijā, viņa varēja bez steigas

apgūt informāciju. Atbildētājs kā darba devējs nevar būt pārliecināts par to kā prasītāja rīkosies saspringtos

darba apstākļos, vai stresa situācijā viņa spēs pieņemt objektīvu, nosvērtu un pamatotu lēmumu.

[2.4.2] Pašvaldības policijas darbiniekam ir jāspēj pieņemt pareizus lēmumus pat palielināta stresa situācijās un

būt atbildīgam par savu rīcību, jāpieņem atbildīgi lēmumi. Pašvaldības policijas darbinieka uzvedība un rīcība

bieži ietekmē sabiedrības uzticību visām tiesībaizsardzības iestādēm, tādēļ viņa rīcībai ir jābūt pamatotai.

Policijas darbiniekam vienmēr jābūt stresa noturīgam - jāspēj saglabāt mieru un koncentrēties sarežģītās un

bīstamās situācijās, ir jāpieņem labi pārdomāti lēmumi. Savukārt prasītājas rīcība, pieņemot sasteigtu lēmumu

kārtot mācību testu neizpētot mācību materiālus, lika atbildētājam kā darba devējam pārliecināties, ka prasītāja

neatbilst kompetencēm, kurām ir jābūt pašvaldības policijas darbiniekam.

[2.4.3] 2024.gada 19.decembrī, veicot darbinieku faktiskās rīcības tiesiskuma un pamatotības pārbaudi (apskatot

pašvaldības policijas darbinieku video ierakstus, kas tika veikti ar ķermeņa portatīvo video reģistratoru), tika

noskaidrots, ka 2024.gada 12.decembrī tika saņemts izsaukums (ENŽ Nr./Numurs E/) par to, ka nenoskaidrota

persona traucē iestādes darbam.

Pašvaldības policijas vecākais inspektors /Persona D/ un prasītāja ieradās minētajā izsaukumā lietas apstākļu

noskaidrošanai. Izsaukuma laikā nenoskaidrota persona vēlējās, lai policijas darbinieki stādās priekšā.Prasītājai

tika izsniegta dienesta apliecība, ko apliecina dienesta apliecību izsniegšanas saraksts, kā arī videoierakstā ir

dzirdams, ka prasītāja norāda, ka dienesta apliecību viņa līdzi nav paņēmusi, bet var aizbraukt to paņemt.

Prasītāja darba laikā izbraucot uz izsaukumu, nebija līdzi paņēmusi dienesta apliecību, tādējādi nonāca situācijā,

kurā tika pārkāptas likumā “Par policiju” 5.panta ceturtās daļas prasības policijas darbiniekam. Videoierakstā ir

dzirdams, ka prasītāja norāda, ka var aizbraukt paņemt apliecību, kas faktiski nozīmē, ka prasītāja, atrodoties

izsaukumā, ir gatava pamest notikuma vietu laikā, kad konfliktsituācija ar personu vēl netika atrisināta. Līdz ar

to prasītāja bija gatava atstāt savu kolēģi vienatnē ar pārkāpēju. Prasītāja objektīvi nenovērtēja situācijas

sarežģītību un bīstamību. Atbildētājs kā darba devējs šādu prasītājas rīcību novērtēja kā bezatbildīgu un

pārliecinājās, ka prasītāja neatbilst viņai uzticētā darba veikšanai.

Prasītāja ar savu bezatbildīgo rīcību faktiski saasināja jau esošo konfliktu un radīja papildus riskus tam, ka

saspringtā situācijā konfliktējošā persona varētu zaudēt savaldību un rīkoties neprognozējami, tādējādi papildus

riskam tika pakļauti apkārtējie cilvēki. Līdz ar to atbildētājs kā darba devējs atkārtoti pārliecinājās, ka prasītāja

neatbilst kompetencēm, kurām ir jābūt pašvaldības policijas darbiniekam.

[2.5] Ņemot vērā norādīto, atbildētājs uzskatīja prasītājas prasības pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu.

[3] Tiesas sēdē prasītāja prasību uzturēja un atkārtoja tajā norādītos apstākļus, lūdza prasību apmierināt;

papildus paskaidroja, ka netika noteikts, ka tiks vērtēts prasītājas darbs. Pēc pieņemšanas darbā tika izsniegts

normatīvo aktu kopums, lai ar to iepazītos. Pēc mēneša atbildētāja veica pārbaudi, elektroniskā veidā uzdodot

dažādus uzdevumus, un prasītāja šo pārbaudi veiksmīgi nokārtoja. /Persona D/ tika uzdots prasītāju apmācīt,

prasītāja bija kā apmācāmā persona. Darba vietā darba kabinetā atradās viena. Atbildētāja norādītajiem

paskaidrojumiem nepiekrīt. 3.janvārī, izsniedzot uzteikumu, atbildētāja norādīja, ka prasītāja nav lojāla valstij

un ka nelojalitāte izpaudās lentītes neuzlikšanā. Savos paskaidrojumos atbildētāja apstiprināja, ka nav bijis

rīkojuma par lentītes uzlikšanu. Rakstveida paskaidrojumos atbildētāja norādīja citus uzteikuma iemeslus. Par

atbildētāja norādītajiem apstākļiem paskaidroja, ka 2024.gada 25.novembrī saņēma informāciju par mācībām,

autorizējās sistēmā un uzsāka mācības. Bija skaidrojums, ka nesekmīgi nokārtotu testu varēs kārtot atkārtoti.

Kad uzsāka testa pildīšanu, viņai pietrūka 2-3 pareizās atbildes. Atbildētāja paziņoja, ka jāsazinās ar Valsts

administrācijas skolu, lai veiktu atkārtotu testēšanu, kuru varēs veikt janvārī. Kolēģis nokārtoja testu. Ir citi

darbinieki, arī Valsts policijas darbinieki, kuri nenokārtoja testu. Tomēr šāda viņu rīcība netiek uzskatīta par

kompetences trūkumu. 2024.gada 12.decembrī kolēģis ieskrēja kabinetā un, neko nepaskaidrojot, paziņoja, ka

jābrauc uz notikuma vietu un jautāja, vai prasītāja brauks. Prasītāja uzskata, ka pēc šāda jautājuma viņa varēja

arī nebraukt. Mācību nolūkā prasītāja aizbrauca. Prasītājai nebija izsniegts formas tērps, un nebija kabatas, kurā

ievietot dienesta apliecību. Dienesta apliecība atradās personīgajā somā, kuru prasītāja līdzi nepaņēma.

Atbilstoši likuma “Par policiju” 9.pantam policijas darbiniekam ir dienesta formastērps. Notikumā nepiedalījās,

bet vēroja no malas. Atbildētājs nepieņēma paskaidrojumus no prasītājas par notikušo. Prasītājai netika

nodrošinātas apmācības par rīcību bīstamās situācijās. 2 mēnešu laikā priekšniece personīgi nekomunicēja, tikai

telefoniski vai ar kolēģi /Persona D/. Atbildētāja norādītie uzteikuma iemesli ir formāli. Nav saprotams, kādēļ

uzteikums tika sagatavots tikai 3.janvārī, ja uzskatīja, ka prasītāja neatbilst šim amatam jau novembrī vai

19.decembrī. Par piespiedu kavējuma laiku vēlas saņemt atlīdzību, rēķinot no amatalgas 1086 EUR mēnesī.

Atbildētāja pārstāve prasību neatzina, uzturēja rakstveida paskaidrojumā norādītos apstākļus, lūdza prasību

noraidīt; papildus paskaidroja, ka pārbaudes nenokārtošana nav būtiskākais, nozīme bija mācībām, kas bija

jāapgūst 2 nedēļu laikā. To prasītāja neveica, pat neiepazinās ar materiāliem. Formastērps tiek izsniegts pēc

pārbaudes laika beigām, tika uzsākta darbinieces mērīšana, formastērpa pasūtīšana. Dienesta apliecība bija

izsniegta, un tai bija jābūt līdzi. Videoieraksts apstiprina, ka prasītāja notikuma vietā paziņoja, ka aizbrauks pēc

apliecības. Prasītājas apmācība notika pakāpeniski, uzsākot darbu tika izsniegti visi materiāli, viņa tos apguva,

bija paredzētas mācības par korupciju, par bērnu tiesību aizsardzību. Praktiskās mācības nav obligātas

pārbaudes laikā. Kad prasītājai izsniedza uzteikumu, pateica, ka iemesls nav jānorāda, par lentīti nenorādīja.

Kompetenču novērtēšanai nav paredzēta atsevišķa veidlapa. 19.decembris bija pēcpusdiena, tai sekoja daudz

svētku dienu, uzteikums tika sagatavots pārbaudes laikā un darba devējam nav pienākuma uzteikumu sagatavot

nekavējoties.

Motīvu daļa

[4] Uzklausījusi prasītājas un atbildētāja pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos

pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir noraidāma.

[5] Saskaņā ar Darba likuma 46.panta pirmo daļu, noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu,

vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai. Ja pārbaudes noteikšana nav norādīta darba līgumā, tas

uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes. Pārbaudi nenosaka personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

Saskaņā ar Darba likuma 47.panta pirmo daļu pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības

rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Darba devējam, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, nav

pienākums norādīt šāda uzteikuma iemeslu.

[5.1] Nav strīda, ka:

1) 2024.gada 1.novembrī prasītāja un /Nosaukums A/ noslēdza darba līgumu Nr./Numurs A/(lietas 22.-24.lapa),

ar kuru prasītāja tika pieņemta darbā pašvaldības policijas inspektores amatā (profesijas kods - 3355 14);

2) darba līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku ar pārbaudes laiku trīs mēneši - no 2024.gada 1.novembra līdz

2025.gada 31.janvārim;

3) 2024.gada 1.novembrī prasītāja tika iepazīstināta ar inspektora amata aprakstu (lietas 32.-35.lapa);

4) 2025.gada 3.janvārī atbildētājs uzteica prasītājai darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 47.panta pirmo

daļu, izsniedzot darba līguma uzteikumu Nr./Numurs B/ (lietas 26.lapa);

5) atbilstoši darba līguma 3.2.1.punktam prasītājai tika noteikta darba alga 1086 EUR.

[5.2] Strīds ir par to, vai uzteikums prasītājai bija pamatots un tiesisks, vai prasītāja ir atjaunojama darbā

inspektores amatā.

Prasītāja uzskatīja, ka uzteikums nav pamatots un tika izsniegts par to, ka prasītāja nav lojāla, jo nepielika

sarkanbaltsarkanu lentīti pie apģērba 2024.gada novembrī.

Atbildētāja pārstāve norādīja, ka uzteikumam bija vairāki iemesli - darbiniece neatbilda viņai uzticētā darba

veikšanai un neatbilda inspektores amatam noteiktajām kompetencēm.

[6] Darba likuma 47.panta tiesību norma nosaka darbinieka un darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu visā

pār­baudes laikā. Pārbaudes sekas, ja kāda no līgumslēdzējpusēm uzskata, ka darba tiesiskās attiecības nav

iespējams turpināt, ir darba līguma uzteikums.

Uzteicot darba līgumu, svarīga ir tā forma - darba līguma uzteikums ir noformējams rakstveidā, un darba devējs

to var izdot kā rīkojumu atbilstoši Darba likuma 56. pantam.

Panta pirmās daļas otrais teikums nosaka, ka darba devējam, uzteicot darba līgumu pārbaudes lai­kā, nav

pienākuma norādīt darba līguma uzteikuma iemeslu, jāinterpretē šauri. AT Senāts lietā Nr. SKC- 2504/2013

(C27234912) noteica, ka, lai arī Darba likuma 47.panta pirmā daļa paredz, ka darba devējs var neminēt un

nenorādīt uzteikuma iemeslu, tomēr tam ir jābūt objektīvi pastāvošam (reālam), lai situācijās, kad dar­binieks,

norādot, ka darba līgums pārbaudes laikā uzteikts, pārkāpjot atšķirīgas attieksmes aizliegumu (skat. Darba

likuma 29.pantu), darba devējam jāspēj pierādīt, ka šī tiesību norma ir ievērota un nav pārkāpta (darba tiesībās

saskaņā ar Darba likuma 125.pantu pierādīšanas pienākums ir darba devējam). Lietā Nr. SKC-762/2017 Senāts

norā­dīja, ka darba devējs nav tiesīgs īstenot tiesības uzteikt darba līgumu pārbaudes laikā pretēji pārbaudes jēgai

un mērķim.

[6.1] Pārbaudes mērķis ir noskaidrot darbinieka atbilstību konkrētajam amatam un uzticētā darba veikšanai. Lai

arī pārbaudes laiks, galvenokārt, paredzēts darbinieka pārbaudīšanai, tas paredz arī darbiniekam iespēju

noskaidrot, vai viņš vēlas turpināt attiecīgo darbu pie konkrētā darba devēja.

[6.2] Saskaņā ar amata aprakstu (lietas 32.-35.lapa) inspektors ir darbinieks, kuram noteikts valsts amatpersonas

statuss un kuram jāatbilst šādām kompetencēm (amata apraksta 11.punkts) - augsta saskarsmes kultūra,

ētiskums, plānošana, spēja izdarīt objektīvus, pamatotus secinājumus, patstāvība pieņemot lēmumus, darbs

komandā, analītiska, radoša un konceptuāla domāšana, rūpes par kārtību, precizitāte un kvalitāte, lojalitāte,

spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību.

[6.3] Atbildētājs norādīja uzteikuma iemeslus: darbiniece neatbilda viņai uzticētā darba veikšanai un neatbilda

inspektores amatam noteiktajām kompetencēm, un tos pamatoja ar pierādījumiem.

[6.3.1] Prasītāja uzskatīja, ka uzteikums saistīts ar sarkanbaltsarkanās lentītes neuzlikšanu.

Pušu paskaidrojumi tiesas sēdē apstiprināja, ka darba devējs nebija izdevis rīkojumu par lentītes nēsāšanas

nepieciešamību.

Pašvaldības policijas darbinieku ziņojumi (lietas 28.-31.lapa) apstiprina, ka darba devējs neizdeva nekādus

mutiskus vai rakstiskus rīkojumus par nepieciešamību piestiprināt lentīti pie apģērba Valsts svētku laikā

(Lāčplēša dienā un Latvijas Republikas proklamēšanas dienā). Pašvaldības policijas darbinieki uzskatīja, ka

šāda valsts simbola piestiprināšana pie apģērba ir katra Latvijas pilsoņa goda lieta.

[6.3.2] Prasītāja tika pieteikta mācībām Valsts administrācijas skolā e-mācību kursā “Korupcijas novēršana”, kas

notika no 2024.gada 25.novembra līdz 2024.gada 9.decembrim.

Valsts administrācijas skolas 2025.gada 13.janvārī sniegtā izziņa (lietas 38.lapa) apstiprina, ka prasītāja

piedalījās e-mācību kursā “Korupcijas novēršana”, 2024.gada 25.novembrī kārtoja minētā kursa noslēguma

testu. Tā kā prasītāja nebija sekmīgi nokārtojusi noslēguma testu, tad neieguva sertifikātu.

Nav būtiski prasītājas iebildumi, ka arī citi policijas darbinieki nenokārto noslēguma testu vai ka testu var kārtot

atkārtoti. Šajā gadījumā būtisks ir tas fakts, ka prasītāja neapguva visu piedāvāto mācību kursu, nepiedalījās

mācībās, bet jau pirmajā mācību dienā izvēlējās kārtot noslēguma testu.

Tiesa uzskata, ka darba devējs pamatoti secināja, ka pašvaldības policijas darbiniekam ir jāspēj pieņemt pareizus

lēmumus palielināta stresa situācijās un būt atbildīgam par savu rīcību, jāpieņem atbildīgi lēmumi. Prasītājas

pārsteidzīga un nepārdomāta rīcība izraisīja situāciju, ka netiek apgūtas piedāvātās mācības un netiek iegūtas

darbam vajadzīgās zināšanas.

[6.3.3] Saskaņā ar likuma “Par policiju” 5.panta ceturto daļu policija ar savu darbību nodrošina personu tiesību

un brīvību ievērošanu. Šo tiesību un brīvību ierobežošana ir pieļaujama, tikai pamatojoties uz likumu un likumā

noteiktajā kārtībā. Ikreiz, kad policijai nākas ierobežot personu tiesības un brīvības, policijas darbinieks sniedz

tām paskaidrojumu, kurā pamato katru konkrēto ierobežojumu. Šādos gadījumos pēc personu pieprasījuma

policijas darbiniekam jānosauc savs uzvārds, amats un dienesta vieta, kā arī jāuzrāda dienesta apliecība.

Prasītājai tika izsniegta dienesta apliecība, ko apliecina dienesta apliecību izsniegšanas saraksts (lietas 39.lapa).

2024.gada 12.decembrī tika saņemts izsaukums par to, ka nenoskaidrota persona traucē iestādes darbam.

Pašvaldības policijas vecākais inspektors /Persona D/ un prasītāja ieradās minētajā izsaukumā lietas apstākļu

noskaidrošanai. Izsaukuma laikā nenoskaidrota persona vēlējās, lai policijas darbinieki stādās priekšā.

Videoieraksts un tā tulkojums (lietas 40.-42.lapa) apstiprina, ka notikuma laikā prasītāja norāda, ka dienesta

apliecību viņa nav paņēmusi līdzi, bet var aizbraukt to paņemt.

Prasītāja apstiprināja, ka viņai līdzi nebija dienesta apliecības, un norādīja, ka viņai nebija dienesta formastērpa,

tādēļ dienesta apliecība tika ielikta somā un atstāta darba kabinetā.

Tiesa uzskata, ka darba devējs šādā situācijā pamatoti atzina prasītājas rīcību par neatbilstošu policijas

darbinieka rīcībai. Prasītājas norādītais, ka var aizbraukt paņemt dienesta apliecību, nozīmē, ka prasītāja,

atrodoties izsaukumā, ir gatava pamest notikuma vietu laikā, kad konfliktsituācija ar personu vēl netika

atrisināta. Līdz ar to prasītāja bija gatava atstāt savu kolēģi vienatnē ar pārkāpēju.

Prasītāja objektīvi nenovērtēja situācijas sarežģītību un bīstamību. Atbildētājs kā darba devējs šādu prasītājas

rīcību novērtēja kā bezatbildīgu un pārliecinājās, ka prasītāja neatbilst viņai uzticētā darba veikšanai.

Prasītāja ar savu bezatbildīgo rīcību saasināja esošo konfliktu un radīja papildus riskus tam, ka saspringtā

situācijā konfliktējošā persona varētu zaudēt savaldību un rīkoties neprognozējami. Tādējādi papildus riskam

tika pakļauti apkārtējie cilvēki.

Prasītājas iebildumi, ka viņa netika apmācīta rīkoties bīstamās situācijās, neattaisno prasītājas rīcību, jo kopš

2024.gada 1.novembra prasītājai bija nodrošināta iespēja iepazīties un apgūt normatīvo aktu kopumu, kas

reglamentē pašvaldības policijas darbu. Pie tam, noslēdzot darba līgumu pašvaldības policijas inspektora amatā,

bija jāapzinās, ka darbs ir saistīts ar likumpārkāpumiem un tos izdarījušām personām, un policijas darbiniekam

ir jāprot rīkoties šādās situācijās.

Prasītājas iesniegtais raksturojums no iepriekšējās darba vietas, ka prasītāja savus pienākumus izpildīja atbildīgi,

attiecināmas uz tādu darba pienākumu izpildi, kas nav saistīti ar policijas darbinieka darbu.

[6.4] Tiesa secina, ka darba devējs pierādīja, ka uzteikums pārbaudes laikā bija pamatots, jo darba devējs

vairākas reizes pārliecinājās, ka prasītāja neatbilst kompetencēm, kurām ir jābūt pašvaldības policijas

darbiniekam. Tiesa secina, ka uzteikuma izsniegšanā ievēroti Darba likumā noteikti termiņi.

Tiesa secina, ka darba devēja uzteikums bija tiesisks un pamatots, tādēļ ir noraidāma prasība daļā par darba

devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un prasītājas atjaunošanu darbā.

[7] Saskaņā ar Darba likuma 126.panta pirmo daļu darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots

iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma

laiku.

Tā kā prasība par atjaunošanu darbā tika noraidīta, tad nav pamata piedzīt no atbildētāja prasītājas labā atlīdzību

par darba piespiedu kavējumu. Līdz ar to prasība arī šajā daļā ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /Persona B/prasību pret /Nosaukums A/ par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu,

atjaunošanu darbā un atlīdzības par darba piespiedu kavējumu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas un pieejamības dienas

- 2025.gada 18.marta, iesniedzot apelācijas sūdzību Latgales rajona tiesā.

Tiesnese I.Šteine

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.